Šis gads Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ir bijis cenu stabilizācijas gads vairumā segmentu, norāda AS Trasta komercbanka Nekustamo īpašumu kreditēšanas un investīciju nodaļas vadītāja vietnieks Konstantīns Kučerjavcevs.
Savukārt luksusa klases īpašumu segmentā cenas pieaugušas – atsevišķu objektu cenu kāpums veido 20-30%, tajā pat laikā kopējais cenu pieaugums aptuveni 10% (pēc Eurostat datiem - 8,8%, kas ir augstākais rādītājs ES). Turklāt dārgāko īpašumu pircēju līderpozīcijas joprojām ieņem nerezidenti.
Pirmajā brīdī varētu šķist, ka skaļā investīciju apspriešana Latvijas nekustamajos īpašumos apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām atbaidīs daudzus nerezidentus, kuri pretendē uz mājokļa iegādi Latvijā. Tomēr efekts izrādījās tieši pretējs: nerezidenti sāka vēl aktīvāk interesēties par īpašumu iegādi. Šāds situācijas pavērsiens ir pilnībā loģisks, jo nekustamā īpašuma tirgus pašregulāciju ietekmē virkne noteikumu, tāpat kā jebkuru citu nozari: tiklīdz parādījās runas par iespējamo deficītu, potenciālie ārvalstu pircēji nekustamajam īpašumam vērtībā virs 100 tūkstošiem latu steidzās meklēt piemērotākos objektus, saka bankas eksperts.
Investoru aprindās nepalika nepamanīta arī valsts prezidenta politiskā griba un otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atgrieztais Imigrācijas likums. Nozīmīgs impulss ārzemniekiem iegādāties īpašumus Latvijā bija 2010.gadā Imigrācijas likumā ieviestie labojumi. Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šo iespēju līdz 2013.gada rudenim izmantojuši 5130 Krievijas pilsoņi, apsteidzot Ukrainas (462), Ķīnas (412), Kazahstānas (301), Uzbekistānas (285) un citu valstu pilsoņus.
Visdrīzāk Latvijas nekustamo īpašumu pircēji no Krievijas «uzdos toni» pārējo valstu pircējiem arī 2014.gadā. To sekmē vairāki faktori: ģeogrāfiskais tuvums, Latvijas lieliskais ekoloģiskais stāvoklis, lingvistisko šķēršļu trūkums, vecākās paaudzes nostaļģija, salīdzinoši stabilā politiskā un ekonomiskā situācija un samērā attīstītā infrastruktūra.
Nerezidentu interesi par Latvijas nekustamo īpašumu uztur arī apstāklis, ka Latvijai uzturēšanās atļauju izsniegšanas noteikumu ziņā praktiski nav konkurentu visā Eiropas Savienībā. Piemēram, Grieķijā, minimālais investīciju apjoms uzturēšanās atļaujas iegūšanai noteikts 300 tūkstošu eiro apmērā (kas ir 2 reizes vairāk, nekā Latvijā), turklāt uzturēšanās atļauja nedod tiesības strādāt, bet investīciju summa tiek aprēķināta vadoties no objekta kadastrālās vērtības, kas var ievērojami atpalikt no tirgus vērtības. Spānija un Kipra potenciālajiem investoriem uzstādījusi investīciju latiņu 500 000 eiro līmenī, kas trīskārt pārsniedz Latvijas minimumu.
Citās valstīs, piemēram, Čehijā, kura arī šķiet pievilcīga Krievijas investoriem, nekustamā īpašuma iegāde var kalpot vienīgi par iemeslu steidzamas vīzas saņemšanai. Interesanti, ka par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā un uzturēšanās atļauju saņemšanu arvien biežāk interesējas Ķīnas iedzīvotāji. Turklāt ķīnieši visbiežāk orientējas uz ne pārāk dārgiem, bet vairākiem īpašumiem, kurus vēlāk izmanto izīrēšanai.
Tiek prognozēts, ka Ķīnas pilsoņu interese par uzturēšanās atļauju saņemšanu Latvijā 2014.gadā varētu pieaugt vēl vairāk. Tādejādi ķīnieši var sastādīt konkurenci nekustamā īpašuma iegādes jomā ilgstošajiem līderiem – Krievijas pilsoņiem, uzskata bankas eksperti.
Vispārējās ekonomiskās situācijas uzlabošanās Latvijā 2013.gadā labvēlīgi ietekmēja vietējo pircēju aktivitāti. Kopumā rezidentu aktivitāte pieauga. Turklāt nenozīmīgo cenu izmaiņu fona masu segmentos, diezgan cerīga izskatās skaitliskā statistika. Tā piemēram, oktobrī Rīgā tika fiksēti 855 dzīvokļu pirkšanas darījumi, kas ir rekords laika periodā kopš 2007.gada. Neraugoties uz to, ka gads vēl nav noslēdzies, jau šobrīd var teikt, ka nekustamo īpašumu darījumu skaits Rīgā, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis par aptuveni 20%.
