Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2017, kas 2017.gadā norisināsies Kazahstānā, izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš stāstīja, ka LTRK bija svarīgi šodien saņemt valdības lēmumu, kas atbalsta LTRK kā izstādes Expo 2017 Latvijas uzņēmēju pārstāvi, jo tādējādi LTRK ar izstādes organizatoriem varēs risināt praktiskus jautājumus, kas pirms valdības lēmuma nebija iespējams.

Minimālā summa, kas nepieciešama, lai LTRK varētu piedalīties izstādē Expo 2017, ir 1,4 miljoni eiro, taču tiks meklēti risinājumi, lai šī summa būtu lielāka. «Jo vairāk naudas, jo jaudīgāka dalība,» uzsvēra Endziņš un piebilda, ka LTRK par finansējuma piesaistes jautājumiem vēl spriedīs.

Endziņš atklāja, ka Latvijas uzņēmēju paviljonam izstādē jau ir rezervēta 317 kvadrātmetru plaša vieta un paredzams, ka Latvijas paviljons būs sadalīts vairākās telpās, kurās uzņēmumiem eksponēties. Tāpat esot izstrādāta paviljona vizuālā koncepcija.

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 14.Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu, atklāja organizāciju vadītāji.

LTRK vadītājs Jānis Endziņš pauda, ka organizāciju pašreizējie vēlēšanu rezultāti apmierina, tas esot ļoti līdzīgs tam rezultātam, uz kādu tā bija cerējusi. Vienlaikus Endziņš sacīja, ka vēlēšanu rezultāti liecina arī par Latvijas iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām, jo pietiekami lielu vēlētāju atbalstu ieguvuši arī salīdzinoši jauni politiskie spēki, piemēram, "Apvienotais saraksts", "Progresīvie" vai "Latvija pirmajā vietā".

"Faktiski mūsu gaidas sakrīt ar to, par ko Latvija ir nobalsojusi. Latvija ir nobalsojusi par Rietumu kursu, aizsākto ģeopolitisko virzību, kas bija šajās vēlēšanās pats svarīgākais," sacīja LTRK vadītājs.

Zināms 14.Saeimas sastāvs 

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās...

Taujāts par pārsteigumiem, kurus sagādājušas 14.Saeimas vēlēšanas, Endziņš teica, ka zināms izbrīns ir par partijas "Saskaņa" neiekļūšanu Saeimā. Viņa ieskatā šāds pavērsiens liecina par vēlētāju prioritāšu maiņu - nevis izvēlēties partiju pēc tautības, bet gan izteiktajiem solījumiem, darāmo darbu sarakstu un ideoloģiju.

Tāpat Endziņu pārsteidzis pārliecinošs atbalsts Zaļo un zemnieku savienībai, jo reitingos šai partijai iepriekš bijuši kritumi, tāpat tā zaudējusi virkni redzamu un spēcīgu politiķu līdz ar Latvijas Zaļā partijas aiziešanu. "Droši vien, ka tas ir Lemberga faktors," piebilda Endziņš.

Komentējot izaicinājumus, ar kuriem būs jāsastopas jaunajam Saeimas sasaukumam, LTRK vadītājs uzsvēra, ka organizācijā sagaida lielāku sociālo partneru iesaisti stratēģisko lēmumu pieņemšanā. LTRK, līdz ar citām tautsaimniecības nozari pārstāvošām organizācijām, pirms vēlēšanām partijām izsūtījusi rekomendācijas un pārrunājusi turpmāko sadarbību un, lai arī sociālo partneru un topošās valdības pārstāvju ieskati vairākos jautājumos sakrituši, Endziņš uzsver, ka būtiskākais ir lūkot, lai šie solījumi sakrīt ar darbiem.

Endziņš atzīmēja, ka viena no rekomendācijām partijām ir ciešāka sadarbība un konsultācijas ministru kabineta komplektēšanā, it īpaši jautājumā par Ekonomikas un Finanšu ministriju vadītāju kandidātiem. LTRK cer, ka jaunais ekonomikas ministrs turpinās līdzšinējo praksi regulāri tikties ar sociālajiem partneriem un pārrunāt tā brīža aktualitātes. Tāpat Endziņš pauda cerību, ka šāda sadarbība varētu tikt sākta arī ar finanšu ministru.

Taujāts par labvēlīgāko ministru kabineta sastāvu, Endziņš atturējās no konkrētu uzvārdu saukšanas, piebilstot, ka LTRK priekšroka ir "Apvienotā saraksta", "Jaunās vienotības" un Nacionālās apvienības politiķiem. "Provizoriski šie trīs spēki varētu būt koalīcijā un veidot koalīciju. Ja tas tā būs, tad šīs mūsu gaidas būs piepildījušās," iestarpināja Endziņš.

Viņš arī piebilda, ka, izvēloties ministru sastāvu, būtiski būtu ņemt vērā vēlētāju viedokli, tas ir, sarakstos veiktās atzīmes.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Arī viņa uzsvēra, ka būtiski raudzīties, vai jaunā Saeima ņems vērā sociālo partneru rekomendācijas tautsaimniecības jomā, un vai šie ieteikumi tiks integrēti tālākajos lēmums. Tajā pašā laikā, lai tautsaimniecības nozare spētu pārdzīvot pašreizējo krīzi, patlaban lielākā uzmanība jaunajai valsts vadībai būs jāvelta tieši uz energoresursu pietiekamību un maksātspēju.

"Un tālāk jau, protams, ir visas tēmas, kas saistītas ar konkurētspēju, nodokļiem un Latvijas spēju, ja ne apsteigt, tad vismaz panākt Lietuvu un Igauniju," atzīmēja Meņģelsone.

Taujāta par partijām, kas pēc pašreizējiem vēlēšanu rezultātiem nav sasniegušas pietiekamu balsu sakaitu, Meņģelsone skaidroja, ka šis ir gana interesants brīdis, kad notiek zināmas izmaiņas, it īpaši krieviski runājošo vēlētāju pusē. "Tas nozīmē, ka vēlētājs bija apmulsis. Tas nozīmē, ka svarīgi partijām ir definēt savu nostāju par ļoti svarīgām lietām, jo vilcināšanās un koķetēšana, un diplomātijas meklēšana ir sliktākais, ko var darīt šādos ģeopolitiskajos apstākļos," uzsvēra LDDK vadītāja.

Līdzīgi kā Endziņš, arī Meņģelsone norādīja, ka tautsaimniecības nozarei pašlaik svarīga ir sadarbība ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām, nepieciešamas diskusijas ar sociālajiem partneriem par kandidātu atbilstību amatiem. "Ļoti svarīgi, lai Saeimas koalīcija būtu nacionāla, rietumnieciski noskaņota," atzīmēja LDDK vadītāja.

Kā ziņots, saskaņā ar pašreiz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - pa 13, "Stabilitātei!" (S) un "Progresīvie" (P) - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

Tikmēr "Attīstībai/Par" (AP) un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: AP pašlaik savākusi 5,02% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr "Saskaņa" ar 4,77% ir tūlīt aiz strīpas. Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai gan AP varētu izkrist no Saeimas, gan arī "Saskaņa" iegūt minimālu pārstāvniecību, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,33% balsstiesīgo iedzīvotāju.

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret dārgu un pasaulē unikālu kases aparātu ieviešanu, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK norāda, ka patlaban izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām ir pārskatāms, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas. LTRK uzskata, ka kases aprātu problemātiku iespējams atrisināt efektīvāk.

Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu patlaban izstrādātos noteikumus, varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru aptaujā noskaidrojusi, ka 98% uzņēmēju uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, visbiežāk norādot, ka to iespējams veikt no 10% līdz 20% apjomā, informē LTRK.

Pēc tam, kad valdība atkāpās no vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnēm, paaugstinot darbaspēka un citus nodokļus, LTRK padome atkāpās no reformas atbalstīšanas, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt jau esošā budžeta līdzekļu pārskatīšanu un tikai tad domāt par atsevišķu nodokļu palielināšanu. Lai uzzinātu biedru jeb uzņēmēju viedokli, organizācija veica aptauju, kurā noskaidrots, ka 98% respondentu, kuru vidū ir kompāniju augstākais vadības līmenis, uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, tikai 1% apgalvoja pretējo, bet vēl 1% nebija viedokļa.

Savukārt, jautājot uzņēmēju viedokli par to, vai valsts budžets ir sabalansēts un tā pārvaldība ir efektīva, lielākā daļa jeb 93% sacīja, ka nē, tikai 3% norādot, ka jā. «Manuprāt, biznesa vide ir skaidri paudusi savu viedokli par to, ka neuzticas tam, kā pašreiz valsts apsaimnieko budžetu un nodokļu maksātāju naudu. Izveidojusies situācija, kur no vienas puses tiek prasīta godīga attieksme pret valsti, bet no otras – trūkst jebkādas atbildības,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka normāla situācija būtu tad, ja, konstatējot līdzekļu trūkumu, vispirms tiktu samazināti nevajadzīgie tēriņi, «kamēr turpināsim domāt nevis par to, kā dzīvot ar pieejamajiem līdzekļiem, nevis pāri tiem, izdomājot arvien jaunas prioritātes, reformas un vēlmes, tikmēr labklājību nesasniegsim un nevarēsim maksāt labas algas, pensijas utt.»

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prasa atbildīgajām ministrijām veikt padziļinātu izpēti par to, kādu ietekmi radīs situācija finanšu nozarē, tostarp nerezidentu aizplūšana no Latvijas, čaulu kompāniju kontu slēgšana, sankciju sarakstā iekļauto personu ietekme uz valsts budžetu, kā arī vietējiem uzņēmējiem, informē LTRK.

Biedrība saņem arvien jaunu informāciju par to, ka tiek atteikta sadarbību ar kompānijām, vairākas nozares nostādot ļoti riskantā situācijā.

«Mēs neticam, ka tik lielas pārmaiņas un «turbulences» finanšu sektorā neradīs nekādu ietekmi uz valsts budžetu, jo īpaši zinot, ka vairākas nozares nopietni cietīs, tāpēc ministrijām jau laikus vajadzētu reāli novērtēt nākotnes plānus un iespējas, lai pēkšņi atkal nav jāceļ nodokļi, pārdalot budžeta izdevumus uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Biedrība skaidro, ka, lai arī atbildīgās iestādes pauž, ka izmaiņas neietekmēs Latvijas uzņēmējus, taču pašreiz ir skaidrs, ka katru ārvalstu klientu, viņa akcionāru struktūru un citus aspektus pārbaudīt ir sarežģīti, tādēļ jārēķinās, ka var nākties saskarties ar situāciju, ka var tikt slēgti vai saņemts atteikums atvērt kompāniju kontus.

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka jaunie elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifi beidzot ir taisnīgāki un vienlīdzīgāki visām klientu kategorijām, informē LTRK pārstāvji.

Līdz ar šādas tarifa struktūras ieviešanu Latvijā izbeigta prakse, ka energoietilpīgie uzņēmēji, galvenokārt tautsaimniecībai tik nozīmīgie ražotāji, subsidē elektrības izmaksas mājsaimniecībām.

LTRK uzskata, ka tarifu attiecināšana uz klientu neatkarīgi no tā, vai klients ir juridiska persona vai fiziska persona, ir pamatota un stiprina uzņēmumu konkurētspēju, kas ir visas sabiedrības interesēs. Ar šādu soli visas lēmumā iesaistītās puses demonstrējušas, ka ir iespējams pavirzīties mazliet tuvāk saviem kaimiņiem igauņiem, kuri šādus lēmumus pieņēmuši savlaicīgāk.

"Savukārt fiksētās vai mainīgās struktūras jautājumā ar šo tarifu projektu esam pavirzījušies tuvāk Zviedrijas, Nīderlandes un citu valstu regulējumam ar precīzāku izmaksu attiecināšanu, demonstrējot pat progresīvāku pieeju nekā mūsu kaimiņi," norāda LTRK.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Trešdien, 20.decembrī, šis jautājums tiks skatīts arī Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomē, kur LTRK argumentēs un skaidros šī lēmuma ietekmi uz biznesu kopumā.

Biedrība uzskata, ka EM ir jāatrod iespējas OIK diferencēšanas modeli mainīt tā, lai izmaksas nepieaugtu vidēji nevienai uzņēmumu grupai. Vēl šogad jāmaina līdz šim pieņemtie lēmumi, un ar steigu jāveic labojumi visos nepieciešamos regulējumos.Pašreiz Ekonomikas ministrijas sagatavotā informācija, ar ko iepazīstināta arī LTRK padome, liecina, ka izveidotas četras grupas, kur pirmā ir mājsaimniecības, otrā mazie un vidējie uzņēmēji, bet trešā – lielie un energoietilpīgie komersanti. Pašreiz problēmas izveidojušās otrajai grupai jeb 53 tūkstošiem pieslēgumu, kas ir lielākā daļa uzņēmumu, kur maksa par obligāto iepirkumu komponenti pieaugs par vairāk nekā 10%, tādējādi papildu tiktu iekasēti 3,9 miljoni eiro gadā. Ņemot vērā to, ka elektroenerģijas rēķini, kas veidojas no elektrības cenas, pārvades un sadales, kā arī obligātās iepirkumu komponentes, Latvijā jau ir vislielākie, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tad šāds Ekonomikas ministrijas piedāvājums ir pilnīgā pretrunā ar normālas konkurētspējas attīstību un drīzāk uzskatāms kā konkurētspēju graujošs faktors.

Ar valsts palīdzību visus Covid-19 pandēmijas dēļ grūtībās nonākušos uzņēmumus glābt nebūs iespējams un valdībai būs jāspēj izšķirties par maksimāli efektīviem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem Covid-19 radīto seku novēršanai, jo finanšu resursi nav neizsmeļami.

Tā izteicās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš ieskicēja, ka LTRK apmēram nedēļas laikā grasās iesniegt savas rekomendācijas valdībai atbalsta pasākumu ieviešanai, par kurām patlaban organizācijas iekšienē vēl tiek diskutēts. "Tēma ir aktuāla un pavisam noteikti ir skaidrs, ka pašlaik no Covid-19 statistikas datiem var redzēt, ka ierobežojumi palielināsies, līdz ar to arī ekonomikai izaicinājumi paliks arvien lielāki," pauda Endziņš.

LTRK valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka šis laiks ir izaicinājumiem bagāts, jo paralēli centieniem lemt par Covid-19 atbalsta pasākumiem, jādarbojas arī ar nākamā gada valsts budžeta likumprojektiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž sarūgtinājumu, ka valdība neizmantoja iespēju novērst trūkumus un kļūdas budžeta projekta paredzētajās nodokļu izmaiņās.

LTRK jau iepriekš ir vairākkārt vērsusi gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un politisko partiju uzmanību, ka dažas no budžeta likumprojekta paketē iekļautajām nodokļu izmaiņām sekmēs ēnu ekonomikas un bezdarba palielināšanos, palielinās nevienlīdzību un radīs daudz lielāku neprognozējamību uzņēmējiem. Nozīmīgākās problēmas ir saistītas ar minimālās VSAOI ieviešanas kārtību un nepārdomātajām izmaiņām alternatīvajos nodokļu režīmos, bet atsevišķi nesamērīgi likmes pieaugumi paredzēti arī citos nodokļos.

Lai gan LTRK atbalsta virzību uz to, lai lielāks cilvēku skaits Latvijā būtu pilnvērtīgāk sociāli apdrošināti, veids kādu valdība piedāvā, nav pieņemams.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Notiek centieni sabalansēt budžetu un neveikt sāpīgas "griešanas", uzsvēra premjere Evika Siliņa (JV), komentējot diskusijas par nodokļu reformu.

Viņa akcentēja, ka nodokļi un budžets ir valdības darbakārtības jautājums. Pēc Siliņas paustā, nākamā gada budžeta izveidošana nav vienkārša, piemēram, Igaunija par 2% palielina pievienotās vērtības nodokli, Somija - samazina cilvēkresursus, budžetu valsts pārvaldē, arī sociālās garantijas.

"Mēs saprotam, ka "griešanas" būtu sarežģītas un tās ilgtermiņā atstātu sekas arī uz tautsaimniecību. Tāpēc nodokļu reforma ir jāsalāgo ar budžetu, jo citādāk to nevar pieņemt. Nodokļi un budžets nav atraujami viens no otra, jo tas vienmēr ir saistīts ar fiskālo telpu," pauda Siliņa.

Ministru prezidente akcentēja, ka vasarā politiskajās aprindās, politiķu starpā notika diskusijas, kā šis modelis varētu izskatīties, savukārt otrdien, 20.augustā, partneri tika iepazīstināti ar kompromisa variantu, kas bija politiķu caurskatīts. Viņa uzsvēra, ka tā bija pirmā reize, kad partneri, iespējams, ieraudzīja priekšlikumos to, ko viņi tur nevēlējās redzēt, jo tie personīgi skāra katru organizāciju.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK uzsver, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība pērnā gada nogalē ir nepieņemama - savu viedokli par grozījumiem MK noteikumos tika aicinātas sniegt tikai dažas organizācijas, LTRK un LOSP lēmuma pieņemšanas procesā iesaistītas netika. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. «Veids, kā pašreiz tiek aizmuguriski veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams. Nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies pieci viceprezidenti – trīs no iepriekšējā sasaukuma, divi jaunpienācēji, informē LTRK.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, "TET" pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss, savukārt uzņēmējs, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un grāmatvedības un finanšu jomas eksperte, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine viceprezidentu sastāvam pievienosies pirmo reizi.

Pirmajā LTRK Padomes sēdē pēc vēlēšanām tika lemts par dažādiem jautājumiem, tostarp prezidija apstiprināšanu, kurā bez prezidenta Aigara Rostovska darbosies arī augstākminētie viceprezidenti, kā arī četri padomes locekļi – Ģirts Rungainis, Paradox Holdings; Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācija; Andris Bite, Karavela un Edvīns Bērziņš, Juridiskā koledža.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizē Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.

LDDK un LTRK izplatījušas paziņojumu, norādot, ka 20.augustā norisinājās tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kur LDDK, LTRK un citiem sadarbības partneriem bijusi iespēja izteikt viedokli par 16.augustā iesūtīto nodokļu izmaiņu piedāvājuma projektu.

Nav gan zināms, vai šajā laikā projektā nav veiktas korekcijas.

Kā aģentūru LETA informēja LDDK pārstāve Ance Jaks, darba devēji noraida 16.augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

LDDK prezidents Andris Bite apgalvo, ka piedāvājums neatbilst ne mērķim veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne arī mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ceturtdien, 31.augustā, rīkoja diskusiju, kas veltīta auto nozares sakārtošanai, kur tika iezīmētas galvenās problēmas gan reģistrēšanas jomā, gan arī jautājumos, kas skar jauno obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) regulējumu.

Lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar automašīnām, no šā gada sākuma stājušies spēkā grozījumi automašīnu reģistrēšanas kārtībā, kas paredz, ka juridiskajai personai reģistrējot transportlīdzekli, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) vienlaikus ar automašīnu reģistrāciju reģistrē transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām, lai VID savlaicīgi veiktu risku analīzi. Lai arī sākotnēji šis regulējums bija domāts pievienotās vērtības nodokļu (PVN) karuseļu izskaušanai, pašreiz gan jauno, gan lietoto auto pārdevēji bieži saskaras darījumu kavējumiem, kas liedz klientam iespējami ātri saņemt iegādāto automašīnu, kā uz lieguma laiku tiek nesamērīgi aizkavēti automašīnu tirgotāju finanšu līdzekļi. Auto nozare pauda neizpratni, kāpēc liegums tiek uzlikts tādiem darījumiem, kur spēkrati tiek iegādāti līzingā, kā arī jaunu auto pircējiem, jo tādējādi cieš gan pārdevējs, gan klients, kurš nevar lietot iegādāto automašīnu. Finanšu ministrijas un VID pārstāvji norādīja, ka jau uzsākta diskusija par to, kā paātrināt un sakārtot reģistrēšanas procesu, norādot uz cilvēkresursu trūkumu un nepieciešamību meklēt jaunus risinājumus.

Nu nevedas Latvijas valstī nedz ar publiskajiem iepirkumiem, nedz ar EXPO rīkošanu. Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir nākusi klajā ar aicinājumu arhitektiem nepiedalīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izsludinātajā metu konkursā Latvijas dalībai EXPO 2020 Dubaijā.

Galvenais iemesls - nedz konkursa darba sagatavošanai paredzētais laiks, nedz arī projekta izstrādei noteiktais termiņš nav atbilstošs konkursa priekšmetam un ir nepietiekams izstrādei profesionālā līmenī. LTRK konkursu izsludināja 23. novembrī, bet piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 10. decembris, kas gan vēlāk pagarināts līdz 17. decembrim. Konkursa piedāvājumu izvērtēšana paredzēta līdz 28. decembrim.

Savā paziņojumā LAS norāda, ka «konkrēto metu konkursu uzskata par spilgtu neizpratnes un necieņas izpausmi, vēlmi uz radošo profesiju pārstāvju rēķina labot citu personu nekompetences un neizdarības rezultātu». Jānorāda, ka tieši pārāk īsie termiņi piedāvājuma iesniegšanai ir viena no lielākajām arhitektu un projektētāju sāpēm. LAS Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožukalna jau sausu muti izrunājusi visās publiskajiem iepirkumiem veltītajās konferencēs un semināros, uzsverot, ka pasūtītāju noteiktie pārāk īsie termiņi ir nozares kvalitātei graujoši un diskreditē arhitektu un projektētāju darbu. Kāpēc šoreiz, kad iepirkumu organizē nevis publiskais sektors, bet uzņēmējus (!) pārstāvoša nevalstiska organizācija, ir noteikti tik īsi termiņi un atkal gatavošanās EXPO saistīta ar ķildām? Jāatzīst, ka kājas aug no publiskā sektora – šoreiz Ekonomikas ministrijas.

Paviljona būvniecība jāuzsāk 2020. gada janvārī, tāpēc jaunas iepirkuma procedūras izstrādei un pabeigšanai atlikuši pāris mēnešu

Valdības sēdē otrdien atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums vienoties par līguma izbeigšanu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) par Latvijas dalības starptautiskajā izstādē EXPO 2020 Dubai organizēšanu, jo LTRK pašreizējā deleģēšanas līguma ietvaros nevar nodrošināt izstādes organizēšanu.

«LTRK jau kopš šā gada sākuma konsultējās ar EM par iespējām nodrošināt Latvijas dalību EXPO 2020 Dubai. Līdz šim esam veikuši visas nepieciešamās darbības, tomēr būvniecības fāzē ir nepieciešama straujāka reaģēšanas spēja, ko pašreizējais līgums nepieļauj. Šobrīd vēl ir laiks, vismaz divi mēneši, noslēgt jaunu iepirkuma procedūru būvniecībai,» Dienas Biznesam sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta valdības konsekvento nostāju, virzot nākamā gada valsts budžetu, kas neparedz ārpuskārtas nodokļu izmaiņas un jaunu iniciatīvu finansēšanu, tomēr atzīmē, ka tajā ir pārāk maz instrumentu, lai veicinātu konkurētspēju un izaugsmi, kā arī ekonomikas attīstību, informē LTRK Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Organizācija pauž atbalstu tam, ka ministri spējuši vienoties par to, ka nodokļi un nodevas tiek saglabātas tādas, kā tās ir apstiprinātas nodokļu reformā, turot solījumu par laikus pieņemtiem grozījumiem un stabilitāti,» teikts paziņojumā.

LTRK arī vēlas norādīt, ka pozitīvi vērtējami valdības centieni pārskatīt piešķirtā budžeta izlietojumu, meklējot iekšējās rezerves, taču darbs varēja būt vēl sekmīgāks, jo organizācijas veiktā uzņēmēju aptauja parādīja, ka bizness uzskata, ka ietaupīt būtu iespējams 10 līdz 20% no kopējā finansējuma.

Tādējādi organizācija vēlas, lai uzsāktais darbs turpinātos un ministrijas meklētu iespējas ne tikai realizēt noteiktos mērķus jau esošā budžeta ietvaros, bet spētu samazināt tēriņus kopumā. «Lai arī tika atrasta samērā neliela summa (lai gan lielāka nekā pērn), pārskatot finanšu izlietojumu valsts sektorā, mēs atbalstām šo virzienu un uzskatām, ka iesāktais ir jāturpina, meklējot arvien jaunu izdevumu samazināšanu īpaši tajās nozarēs, kurās valsts iegulda visvairāk,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 28,2% biedru būtu gatavi nodarbināt bēgļus savos uzņēmumos, savukārt 23,1% pauda, ka viņi varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku un darbaspēka tirgu. Taču problēmas var rasties, ja imigranti nezinās vismaz kādu no valodām, kādās runā vairums mūsu valstī, teikts LTRK paziņojumā medijiem.

LTRK veica aptauju biedru vidū, aicinot atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, biedrība vēlējās noskaidrot, kādai jābūt Latvijas nostājai par bēgļu krīzi un ar to saistīto imigrāciju. Lielākā daļa jeb 57,6% uzņēmēju norādīja, ka situācija ir riskanta un mūsu valstī būtu jāuzņem pēc iespējas mazāk sveštautiešu. Savukārt 27,5% pauda viedokli, ka bēgļu skaitam jābūt proporcionāli samērīgam ar citām valstīm. Taču 14,9% respondentu uzskata, ka lielāks bēgļu skaits Latvijai ir nevis risks, bet gan iespēja, ko var izmantot.

«Ir skaidrs, ka Eiropā bēgļu jautājums kļūst arvien aktuālāks un drīzumā arī mums ar to nāksies saskarties realitātē, nevis tikai amatpersonu dokumentos un izteikumos. Uzņēmējiem jau tagad jādomā, vai viņi ir gatavi dot darbu no kara skarto zonu atceļojušajiem cilvēkiem, kā arī to, kādas prasības un vēlmes tiks izvirzītas,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.