Šī gada 1. maijā stājās spēkā jaunākie grozījumi Komerclikumā. Lielākā daļa no pieņemtajiem grozījumiem veltīti samazināta pamatkapitāla SIA ieviešanai, kas ir pietiekami plaši diskutēts temats, taču attieksies uz nosacīti nelielu uzņēmēju daļu. Taču papildus jau minētajiem grozījumiem Komerclikumā ir izdarītas izmaiņas arī virknē citu noteikumu.
Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz grozījumiem noteikumos par valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņiem un likvidāciju, jo tie attiecas uz visām līdz šim nodibinātajām SIA un AS un uzņēmējiem ir vērtīgi par tiem zināt, jo grozījumu rezultātā attiecīgās Komerclikuma normas ir kļuvušas uzņēmējiem draudzīgākas, proti, ļaus ietaupīt gan laiku gan naudu.
Valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš
Grozījumi Komerclikumā nosaka, ka turpmāk SIA valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš nebūs ierobežots. Praktiski tas nozīmē, ka tajās SIA, kuru statūtos nav norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš jebkad turpmāk ievēlētie valdes un padomes locekļi paliks amatā neierobežotu laiku līdz lēmuma par viņu atsaukšanu pieņemšanai vai līdz brīdim, kamēr viņi paši atkāpsies no attiecīgā amata. Pie tam, saskaņā ar pārejas noteikumiem, ja SIA statūtos nav norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš un laikā līdz 2010. gada 30. aprīlim ievēlētajiem valdes un padomes locekļiem vēl nav beidzies pilnvaru termiņš (trīs gadi no ievēlēšanas dienas), tad attiecīgās personas ir uzskatāmas par ievēlētām uz nenoteiktu laiku. Savukārt tām SIA, kuru statūtos ir norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš, tagad jebkurā brīdī ir iespējams statūtus grozīt nosakot, ka valdes un padomes locekļi tiek ievēlēti uz nenoteiktu laiku un tā izvairīties no valdes un padomes locekļu pārreģistrācijas katrus trīs gadus (un attiecīgi, no visām problēmām, kas saistītas ar to, ka bieži vien par pārreģistrācijas nepieciešamību tiek piemirsts). Visizdevīgāk to darīt brīdī, kad pašreizējai valdei un padomei beidzas pilnvaras, vienlaicīgi ar dokumentiem par amatpersonu pārvēlēšanu Komercreģistrā iesniedzot arī grozījumus SIA statūtos. No Komerclikuma grozījumiem izriet, ka gadījumos, kad SIA statūtos patreiz noteikts ierobežots valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš, nebūs iespējams izvairīties no to valdes un padomas locekļu pārvēlēšanas, kuri ievēlēti līdz grozījumu pieņemšanai, pat ja tiek grozīti SIA statūti. Šo valdes un padomes locekļu pilnvaras beigsies iepriekš noteiktajā termiņā.
Attiecībā uz AS Komerclikuma grozījumi nosaka, ka valdes un padomes locekļu maksimālais termiņš turpmāk būs pieci nevis trīs gadi. Tātad – tās AS, kuru statūtos noteikts, ka valdes un padomes locekļus ievēl uz trim gadiem, līdzīgi kā iepriekš minēts par SIA, tagad var grozīt statūtus nosakot, ka valdes un padomes locekļi tiek ievēlēti uz pieciem gadiem. Taču arī šādu grozījumu pieņemšanas gadījumā līdz šim ievēlēto valdes un padomes locekļu pilnvaras beigsies tajā termiņā, kas bija spēkā viņu ievēlēšanas dienā, tātad, pamatā pēc trim gadiem.
Vienīgā praktiskā problēma, kas varētu rasties saistībā ar šiem visnotaļ pozitīvajiem grozījumiem Komerclikumā, ir kā valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņi tiks atspoguļoti Lursoft elektroniskajā datu bāzē un vai neradīsies sajukums dēļ dažādām variācijām valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņos, bet to, protams, rādīs laiks.
Likvidācija
Nav noslēpums, ka Komercreģistrā ir reģistrētas diezgan daudz neaktīvas SIA, kuras būtu jālikvidē, taču īpašniekiem nav vēlmes to darīt, jo līdz šim noteiktais sabiedrību likvidācijas process bija ļoti garš un, līdz ar to, arī dārgs. Un tā kā Komerclikuma normas par likvidāciju tika vienādi attiecinātas uz jebkuru likvidējamu uzņēmumu, it īpaši smagnējas šīs normas šķita attiecībā uz t.s. “tukšajām“ sabiedrībām, kurām nav aktīvas komercdarbības un saistību.
Nupat Komerclikumā izdarītie grozījumi risinās šo problēmu, jo ir būtiski saīsināti likumā noteiktie termiņi likvidācijas veikšanai. Proti, ja iepriekš minimālais kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš bija trīs mēneši, tagad, ja sabiedrībai nav zināmu kreditoru, šo termiņu var samazināt līdz mēnesim. Tāpat, iepriekš bija noteikts, ka sabiedrības atlikušo mantu nevar sadalīt ātrāk kā sešus mēnešus pēc publikācijas par likvidācijas uzsākšanu un divus mēnešus pēc tam, kad sabiedrības dalībniekiem/akcionāriem nosūtīts mantas sadales plāns. Ar grozījumiem no likuma ir svītrots minētais sešu mēnešu ierobežojums, kā arī noteikta iespēja sadalīt mantu nenogaidot arī divus mēnešus pēc mantas sadales plāna nosūtīšanas dalībniekiem/akcionāriem ar noteikumu, ka tam piekrīt visi dalībnieki/akcionāri un netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem. Līdz ar to, ja iepriekš saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem likvidāciju tehniski nebija iespējams pabeigt ātrāk kā sešu mēnešu laikā, tad ar minētajiem grozījumiem likvidācijai minimāli nepieciešamais laiks tiek samazināts līdz aptuveni diviem mēnešiem. Protams praksē likvidācijas ātrumu ietekmē dažādi aspekti, ne tikai Komerclikums, tomēr neskatoties uz to, grozījumi ir būtiski.
