1. Tēzes
• Latvijas tiesību aktos ir paredzēta atbildība par komercnoslēpumu saturošās informācijas neatļautu iegūšanu vai izpaušanu. Tomēr, lai varētu runāt par pārkāpumu, pašam uzņēmumam ir jāizdara mājas darbs - iepriekš jānosaka kas ir tā komercnoslēpums.
• Praksē problēmas mēdz sagādāt pieradījumu iegūšana, ka noticis komercnoslēpuma neatļauts izpaušanas gadījums. Šīs grūtības minimizēt uzņēmumam var palīdzēt juristi un speciālisti no citām jomām, piemēram, IT jomas. Tomēr pamatu pamats – uzņēmumā ir jābūt noteiktam, kas ir tā komercnoslēpums.
• Jautājums par komercnoslēpuma aizsardzību tiek risināts arī Eiropas Savienības līmenī. Vienotas kārtības ieviešana Eiropas Savienības valstīs radīs drošāku vidi pārrobežu uzņēmējdarbībai.
2. Ievads
Cilvēki un informācija ir vērtīgs resurss uzņēmējdarbībā. Darbiniekam aizejot no uzņēmuma un turpinot bez jebkāda tiesiska pamata izmantot uzņēmumā iegūto informāciju, piemēram, klientu datu bāzes, piegādātāju sarakstus, pārdošanas ķēdes, finanšu informāciju, ražošanas procesu shēmas utt., jaunā darba devēja labā vai sava personiskā labā, viennozīmīgi bijušajam darba devējam rodas negatīvas sekas. Zaudēti klienti un sadarbības partneri vai pat visa tirgus zaudēšana ir tikai daži piemēri sekām. Tāpat uzņēmuma gadiem ilgas darbības rezultāti var pēkšņi zaudēt savu vērtību un vairs nesasniegt sagaidāmo iznākumu.
2013.gadā pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma tika veikti pētījumi, kuros konstatēts, ka katrs piektais uzņēmums pēdējos desmit gados ir vismaz reizi saskāries ar tā komercnoslēpuma zādzības mēģinājumu. Bez tam konstatēts arī, ka šie rādītāji pieaug: 2013. gadā par informācijas zādzību ziņoja 25 % uzņēmumu, savukārt 2012. gadā - 18 %.
Esam novērojuši, ka no gada uz gadu mūsu birojā pieaug gadījumu skaits, kad esam klientiem snieguši palīdzību saistībā ar klientam svarīgas informācijas, tai skaitā komercnoslēpuma, prettiesisku izmantošanu. Tāpat pieaug arī gadījumu skaits, kad klienti lūdz mūsu palīdzību, piemēram, sagatavot nepieciešamos juridiskos dokumentus, kas sekmētu komercnoslēpuma nosargāšanu, jo klients iepriekš ir saskāries ar tā komercnoslēpuma zādzību vai nolaidīgu rīcību ar komercnoslēpumu no darbinieku vai sadarbības partneru puses.
Ņemot vērā daudzās tehnoloģiskās iespējas, kā arī cilvēcisko faktoru, droši vien pilnībā aizsargāties no gadījumiem, kad darbinieks aizejot ir paņēmis līdzi arī bijušā darba devēja komercnoslēpumu, varētu būt diezgan sarežģīti, tomēr ir pieejami vairāki juridiskie un tehniskie paņēmieni, kuri var palīdzēt to novērst vai pēc iespējas maksimāli samazinās risku.
3. Komercnoslēpuma aizsardzības juridiskie aspekti
Runājot par juridiskajiem līdzekļiem, darbinieka pienākumu neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir uzskatāma par uzņēmuma komercnoslēpumu, ir noteikts Darba likumā. Savukārt valdes locekļa pienākums saglabāt uzņēmuma komercnoslēpumu izriet no valdes locekļa pienākuma vadīt sabiedrību kā krietnam un rūpīgam saimniekam atbilstoši Komerclikuma noteikumiem. Lai iepriekš minētās normas darbotos, uzņēmumam ir jānosaka, kāda konkrēti informācija ir uzskatāma par komercnoslēpumu, piešķirot informācijai komercnoslēpuma statusu.
Ir jāatceras, ka atbilstoši Komerclikuma noteikumiem par komercnoslēpumu var būt informācija, kas:
• ir saistīta ar konkrēto uzņēmumu,
• nav pieejama trešajām personām,
• ir vērtīga un
• tās izpaušana var nodarīt zaudējumus,
• uzņēmums ir veicis attiecīgus pasākumus šīs informācijas aizsardzībai.
Tāpat jāmin, ka saskaņā ar likumu Par grāmatvedību par komercnoslēpumu nav uzskatāma gada pārskatā iekļaujamā informācija. Visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija tiek atzīta par komercnoslēpumu.
Praksē, lai pierādītu, ka darba devējs ir informējis darbinieku par to, kāda informācija tiek atzīta par komercnoslēpumu, pietiek norādīt šo informāciju darba līgumā vai darba kārtības noteikumos, ar kuriem darbinieks ir iepazinies. Tomēr ir lietderīgi arī apsvērt iespēju noslēgt ar darbinieku vienošanos par komercnoslēpuma un konfidenciālās informācijas neizpaušanu. Šajā vienošanās var noteikt darbinieka pienākumu neizpaust minēto informāciju ne tikai darba attiecību pastāvēšanas laikā, bet arī pēc darba attiecību izbeigšanās, kā arī paredzēt sankcijas par šī pienākuma pārkāpšanu.
Papildus, lai nodrošinātu, ka darbinieks neizmanto savas zināšanas un pieredzi, kas ir saistītas ar uzņēmuma komercnoslēpumu, darbā citā uzņēmumā, ir iespējams noslēgt ar darbinieku arī vienošanos par nekonkurēšanu. Šeit gan ir jāatceras, ka atbilstoši Darba likuma noteikumiem šāda vienošanās var tikt noslēgta maksimāli uz 2 gadiem, skaitot no darba tiesisko attiecību izbeigšanās dienas, vienošanās spēkā esamībās laikā darba devējam ir pienākums maksāt darbiniekam kompensāciju un vienošanās noteikumi nedrīkst būt netaisnīgi attiecībā uz darbinieka turpmāko profesionālo darbību.
Jāatzīst, ka praksē, lai aizsargātu uzņēmumam svarīgo informāciju, nav pietiekams tikai juridiski pareizi sakārtot dokumentus, ir vēlams veikt arī virkni tehniska rakstura pasākumus, piemēram, lai operatīvi varētu noslēgt nelojālam darbiniekam pieeju serverim, uz kura glabājas uzņēmuma informācija, vai fiksēt dīvainu informācijas kustību.
4. Tehniskie pasākumi komercnoslēpuma aizsardzībai
Komerclikumā ir noteikts un tiesu praksē ir atzīts, ka komercnoslēpuma neatņemama pazīme ir tā slepenība un pašam uzņēmumam ir jāpieliek saprātīgas pūles, lai komercnoslēpums tiktu saglabāts slepenībā (1).
Uzņēmums var glabāt informāciju papīru dokumentu veidā, kā arī elektroniski uz dažādiem datu nesējiem. Aizvien populārākas paliek arī iespējas, kuras piedāvā mākoņdatošana. Bieži darbiniekiem darbam ar uzņēmuma informāciju tiek atļauts izmantot arī savas personīgas tehniskās ierīces (veidtālruņi, planšeta datori, flash atmiņas, portatīvie datori utt.).
Ir svarīgi nodrošināt, lai uzņēmuma elektroniski glabājamā informācija atrodas pietiekami drošā vietnē, ir aizsargāta pret nesankcionētu piekļūšanu ar parolēm un citiem tehniskajiem līdzekļiem, katram darbiniekam noteiktā pieeja tikai tai informācijai, kas ir nepieciešama darba līgumā un amata aprakstā minēto pienākumu veikšanai, kā arī ir ierobežota iespēja izmantot personīgos tehniskos līdzekļus. Lai novērstu uzņēmuma komercnoslēpuma noplūdi caur darbinieka darba e-pastu, darba devējs var aizliegt darba e-pasta izmantošanu privātajām vajadzībām un piešķirt sev tiesības uzraudzīt darbinieka darba e-pastu. Ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma noteikumus, šīs darba devēja tiesības vajadzētu noteikt darba līgumā vai darba kārtības noteikumos. Ir jāatzīst, ka ievērojamu atbalstu komercnoslēpuma aizsardzības pasākumu veikšanā elektroniskajā vidē var sniegt uzņēmuma IT speciālisti vai piesaistītie IT pakalpojumu sniedzēji.
Izbeidzot darba attiecības, darbiniekam ir jānodod darba devējam mantu, kas bija piešķirta darba pienākumu veikšanai, tajā skaitā visu informāciju un dokumentus, kā papīru formā tā arī elektroniski. Ja darbinieks to nedara, tiesu praksē šāda rīcība ir atzīta par prettiesisku (2), kas ir pamats konstatēt pārkāpumu un prasīt zaudējumu atlīdzību. Attiecībā uz elektroniskajiem dokumentiem ir jāsaka, ka praksē ir grūti izsekot, vai darbinieks ir nodevis visus savā rīcībā esošos dokumentu, kas satur komercnoslēpumu, un nav saglabājis kopijas. Darba devējs protams var noteikt, piemēram darba kārtības noteikumos, aizliegumu darbiniekam kopēt un saglabāt komercnoslēpumu saturošo informāciju vajadzībām, kas nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu, tomēr praksē izsekot, vai šīs pienākums tiek ievērots, varētu būt diez gan sarežģīti. Šajā gadījumā ir ieteicams vērsties pēc palīdzības pie IT speciālista.
Papildus iepriekš minētajam, veicot preventīvus pasākumus komercnoslēpuma saglabāšanai, ir jānodrošina informācijas glabāšanai atbilstošas telpas, nepieļaut nepiederošo personu iekļūšanu telpās, telpu apsardzi, iespējams video novērošanu un citus sapratīgus pasākumus. Ja izmantojat ārpakalpojuma serveri, iesakām pievērst uzmanību, drošības pakāpei, ko nodrošina pakalpojuma sniedzējs, tas attiecas arī uz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem.
5. Atbildība par komercnoslēpuma izpaušanu
Saskaņā ar Darba likuma noteikumiem darbinieks atbild par zaudējumiem, kurus viņš ir nodarījis darba devējam savas prettiesiskas vainojamas rīcības dēļ. Arī valdes loceklis ir atbildīgs par zaudējumiem, kurus ar savu rīcību ir nodarījis uzņēmumam atbilstoši Komerclikuma noteikumiem. Tāpat Komerclikums nosaka vispārīgas uzņēmuma tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību komercnoslēpuma prettiesiskās izpaušanas gadījumā. Ceļot prasību par zaudējumu atlīdzību tiesā, prasītājam ir jāpierāda zaudējumu esamību un apmēru.
Ja darbinieks aiziet strādāt pie konkurenta vai uzsāk nodarboties ar uzņēmējdarbību tajā pašā nozarē, kurā strādāja pie iepriekšējā darba devēja, un savā darbībā izmanto iepriekšējā darba devēja komercnoslēpumu, varētu piemērot Konkurences likuma normas par negodīgas konkurences aizliegumu saistībā ar cita uzņēmuma komercnoslēpuma izmantošanu. Pirms kāda laika šādus pārkāpumus izskatīja Konkurences padome, kurai ir diez gan plašas iespējas veikt pārbaudes uzņēmumos ar mērķi iegūt pierādījumus konkurences pārkāpumu lietās. Taču šobrīd atbilstoši Konkurence likuma noteikumiem pārkāpumus saistībā ar negodīgo konkurenci izskata tiesa, kas nozīme, ka prasītājam pašam ir jārūpējas par pārkāpuma pierādījumu nodrošināšanu. Pat pieprasot tiesai izprasīt pierādījumus, atbilstoši Civilprocesa likumam prasītājam ir jāsniedz izprasāmo pierādījumu raksturošu informāciju. Savukārt bieži vien prasītājs apzinās komercnoslēpuma izpaušanas faktu, tomēr nevar precīzi noteikt, kas konkrēti varētu kalpot tam par pierādījumiem (piemēram, e-pasta sarakste, elektroniskās informācijas datu nesēji utt.) un no kuras personas tos izprasīt.
Iepriekš minētajos gadījumos praksē var saskarties ar grūtībām iegūt pierādījumus komercnoslēpuma neatļautas izpaušanas pierādīšanai, kā arī pamatot nodarīto zaudējumu apmēru.
Par komercnoslēpumu saturošo ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu ir paredzēta arī kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma noteikumiem. Kriminālprocesa ietvaros pierādījuma iegūšanā būtu iesaistīta izziņas iestāde, kurai tomēr ir daudz plašākas iespējas un tiesības iegūt pierādījumus. Krimināllietas ietvaros ir iespējams prasīt kompensāciju par radīto kaitējumu, kā arī celt arī prasību par zaudējumu atlīdzību civilprocesa kārtībā.
6. Jaunas tendences ES
2014.gada 19.maijā Eiropas Savienības padome ir apstiprinājusi priekšlikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Direktīvas mērķis ir saskaņot dalībvalstu nacionālo regulējumu attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir saistīti ar komercnoslēpuma izpaušanu, nosakot vienveidīgus principus pārkāpumu noteikšanai, to izraisītu seku novēršanai un zaudējumu atlīdzināšanai. Runājot par darbiniekiem, direktīvā ir plānots ieviest maigāku regulējumu attiecībā uz darbinieku atbildību par komercnoslēpuma izpaušanu. Šobrīd direktīva ir tikai projekta stadijā, kuram ir vēl jāiziet ilgs pilnveidošanas un pieņemšanas ceļš.
(1) Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 17.maija spriedums lietā Nr. SKA-168/2010.
(2) Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 17.maija spriedums lietā Nr. SKA-168/2010.