Līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015.gada 30.jūnijam – pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu iesniegušas 13 038 jeb 38% divu vai vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam, informē Uzņēmumu reģistrā (UR).

Saskaņā ar Komerclikuma aktuālo redakciju līdz 2015.gada 30.jūnijam pirmais dalībnieku reģistra nodalījums UR bija jāiesniedz visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam.

«Reformas mērķis, sabiedrībām iesniegt dalībnieku reģistra nodalījumu, ir cīnīties ar reiderisma gadījumiem, lai veidotu drošu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi, nevis „iztīrīt” reģistrus. Nereti sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka Komerclikuma grozījumi, atceļot reformu viena īpašnieka SIA, turpinās attīstīt neaktīvo uzņēmumu pastāvēšanu, šajā sakarā jāatgādina, ka ir citi mehānismi, kas ļauj cīnīties ar neaktīvajiem uzņēmējiem un izbeigt to pastāvēšanu,» atgādina UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Uzņēmēju līdzšinējā aktivitāte Komerclikuma prasību izpildē vērtējama pozitīvi, tas nozīmē, ka uzņēmēji apzinās - likumā noteikto prasību izpilde ir pašu uzņēmēju interesēs, norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Vienlaikus uzņēmēji tiek aicināti būt atbildīgi un uzņēmuma dokumentāciju sakārtot laikus.

Saskaņā ar Komerclikuma grozījumiem no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam visām SIA, kas reģistrētas līdz šo grozījumu spēkā stāšanām datumam, Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Ar mērķi atvieglot prasību izpildi, šā gada 4.jūnijā tika pieņemti jauni Komerclikuma grozījumi, kas šo prasību kā obligātu noteica visām divu vai vairāku īpašnieku SIA, no prasībām atbrīvojot viena īpašnieka SIA. Uzņēmumu reģistra statistikas dati liecina, ka līdz šī gada 1.oktobrim 70 091 jeb 43% no visām SIA ir Uzņēmumu reģistrā iesniegušas Komerclikumā noteiktajām prasībām atbilstošu dalībnieku reģistra nodalījumu. Kopējā uzņēmēju aktivitāte tiek vērtēta pozitīvi, tomēr Uzņēmumu reģistrs aicina visas divu vai vairāku īpašnieku SIA dokumentācijas sakārtošanu neatlikt.

Lai arī sākotnējais termiņš, līdz kuram akciju sabiedrībām Uzņēmumu reģistram jāiesniedz informācija par saviem akcionāriem, ir pagarināts no 30. jūnija līdz 30. septembrim, vienlaikus mainītas iesniedzamo ziņu prasības.

Jāatgādina, ka jau 2023. gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kuri visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām deva viena gada pārejas laiku savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā līdz 2024. gada 30. jūnijam. Tiesa, šā gada maijā Tieslietu ministrija bija spiesta konstatēt: ir gadījumi, kad akciju sabiedrības objektīvu iemeslu dēļ nespēj izpildīt tām ar likumu noteikto pienākumu un iesniegt Uzņēmumu reģistrā pilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru. Vienlaikus jāņem vērā, ka, ja šī likuma prasība netiek izpildīta, akciju sabiedrība tiek pakļauta likvidācijai.

Lai to novērstu un ļautu akciju sabiedrībām iesniegt Uzņēmumu reģistrā nepilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru, tiek rosinātas izmaiņas Komerclikumā. Tieslietu ministrija risināja kārtējos grozījumus Komerclikumā, kurus Saeima arī akceptēja. Proti, izmaiņas dod iespēju akciju sabiedrībām iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā arī tajā gadījumā, ja reģistrs ir aizpildīts nepilnīgi, tas ir, akcionāru reģistrā var nebūt norādītas pilnīgi visas ziņas, kuras saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem ir ierakstāmas akcionāru reģistrā. Minētais izņēmums attiecas tikai uz pirmreizējo akcionāru reģistra iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā. Tā kā akciju sabiedrībām noteiktais pārejas posms pirmreizējai akcionāru reģistra iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā beidzas 2024.gada 30. jūnijā, bet Komerclikuma grozījumos ietvertajām normām ir jāstājas spēkā šī pārejas posma laikā, tad akciju sabiedrībām tiek pagarināts termiņš prasību izpildei līdz 2024. gada 30. septembrim.

No aptuveni 1200 lielajiem elektroenerģijas patērētājiem Energoefektivitātes likuma prasības šobrīd izpildījuši 880 uzņēmumi.

Lai gan šobrīd Energoefektivitātes likuma prasības izpildījusi lielākā daļa komersantu, kuru elektroenerģijas patēriņš 2017. gadā pārsniedza 500 MWh, teju 300 uzņēmumi attiecīgos pasākumus vēl nav veikuši. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka uzņēmumiem, kas līdz 2018. gada 1. aprīlim likuma prasības nav izpildījuši, var tikt piemērota energoefektivitātes nodeva, kas tiks ieskaitīta energoefektivitātes fondā. Līdz šim EM pieņēmusi piecus lēmumus par energoefektivitātes nodevas piemērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un šobrīd valsts budžetā iemaksāti 182 tūkstoši eiro, kas tiks izmantoti Valsts energoefektivitātes fonda mērķu īstenošanai, pārējiem komersantiem nosūtīti atgādinājumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Tālākais liktenis neskaidrs, kas tiks piemērots uzņēmumiem, kuri līdz 30.jūnijam nav izpildījuši Komerclikuma prasības – tiem draud pat «augstākais soda mērs» – likvidācija, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka tikai 38% jeb 13 038 divu vai vairāku dalībnieku SIA līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015.gada 30.jūnijam – iesniegušas atbilstošu pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu. Tādējādi kopumā 2013. gada vasarā pieņemto antireiderisma grozījumu prasību divu gadu laikā tā arī nav izpildījušas 62% jeb 20 923 divu vai vairāku dalībnieku SIA.

Biznesa protests

«Kārtējo reizi prasības neizpilda aptuveni 20 000: pirmo reizi, kad visām SIA bija obligāti jāpalielina (līdz 01.01.1997.g.) pamatkapitāls no 100 Ls līdz 2000 Ls, otro reizi, kad komercsabiedrībām bija jāpārreģistrējas komercreģistrā,» vēsturi pārcilā bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis. Viņaprāt, par šo situāciju atbildība ir jāuzņemas valstij un visu nevajag novelt tikai uz uzņēmēju pleciem. «Manuprāt, teju 21 000 SIA ar dalībnieku nodalījuma neiesniegšanu protestēja pret valsts izvirzītajām prasībām,» sacīja M. Gulbis. Viņš uzskata, ka šādu «protestētāju» ir daudz vairāk. «Ja politiķi steigā nebūtu izdarījuši grozījumus Komerclikumā un viena īpašnieka SIA nebūtu atcēluši noteikto termiņu – 30. jūniju –, tad prasību neizpildītāju skaits būtu milzīgs,» prognozēja M. Gulbis. Viņaprāt, šādu uzņēmēju signālu politiķi nedrīkst ignorēt. «Izvirzītās prasības bija laba naudas ādere zvērinātiem notāriem, protams, ir tendence visu darīt pēdējā brīdī, tomēr uzsāktā kampaņa par papīru sakārtošanu bija par vēlu, turklāt milzīgās rindas parakstu apliecināšanai pie valsts notāriem Uzņēmumu reģistrā raisa jautājumus par elektronisko vidi – tās iespējām, kā arī to, kāpēc šādu attālinātu rīku neizmantoja tie, kuri stāvēja un stāv rindās Uzņēmumu reģistrā,» akmeni valsts dārziņā met M. Gulbis.

Akciju sabiedrībām informācija par akcionāriem jāatklāj līdz 2024.gada 30.septembrim, atgādina Uzņēmumu reģistrs.

Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija, līdzīgi kā patieso labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.

Pienākums akciju sabiedrībām atklāt savus akcionārus izriet no grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā. To mērķis ir akcionāru reģistra vešanas kārtību vienādot ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra vešanas kārtību, nodrošināt AS caurspīdīgumu un drošu uzņēmējdarbības vidi, radot pieeju informācijai par AS akcionāriem.

Agrākais regulējums noteica, ka AS akcionāru reģistru ved un par to atbild valde. AS reforma, kas juridiski iestrādāta Komerclikumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Finanšu instrumentu tirgus likumā, nosaka, ka akcionāri kļūst publiski, līdzīgi kā SIA dalībnieki.

Latvija valsts, piemērojot drošības līdzekli un atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesai nav sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, šodien ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote.

Nereti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu. Tā paziņošanas laiks pagaidām nav zināms.

Ģenerāladvokātu uzdevums ir juridiski nesaistošu «atzinumu» sniegšana tiesai priekšlikumu formā tiesas lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz pilnīgi neatkarīgu un objektīvu lietā izskatāmo jautājumu izvērtējumu. Atzinumi ir neatņemama mutiskās tiesvedības sastāvdaļa un tiesas pārskatos tiek publicēti kopā ar spriedumu. Ģenerāladvokāti spriedumu var ietekmēt, sniedzot atzinumos pārliecinošus argumentus, taču viņi netiek iesaistīti lēmuma pieņemšanā vai balsošanā par pieņemamo spriedumu.

Prasības tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan ECB par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņš tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.

Akciju sabiedrībām mainās spēles noteikumi, jo tām Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.

To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 930 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām ir dots viena gada pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.To, kas notiks ar esošajām akciju sabiedrībām un kāda būs šīs uzņēmējdarbības formas izmantošanas dinamika, rādīs laiks.

Diskusija ceturtdaļgadsimta garumā

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs un bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš atzina, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā - ir runāts jau vairāk nekā 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. „Ja nebūtu pastiprinātas prasības par lielāku caurspīdību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iespējams, šādu grozījumu attiecībā uz akciju sabiedrībām nebūtu,” tā J. Endziņš.

SIA dalībnieku «šķiršanās» sāk iezīmēties jauna, bet likumīga, līdz galam neatklāta Komerclikumā paredzēta iespēja.

Tas ir dalībnieka lojalitātes pārkāpums, nodarot būtisku kaitējumu sabiedrības reputācijai. Pastāv gan risks, ka šo procesu kādu brīdi «pavadīs» ziņas par reiderismu.

Lai arī Komerclikumā jau kopš tā pieņemšanas brīža ir norma par SIA dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, pamatojoties uz tās prasību, tomēr salīdzinoši maz ir dzirdēts par šāda veida prasībām, kuras tiesa būtu apmierinājusi. Skaidrojums šādai situācijai varētu būt tas, ka dalībnieka izslēgšanas prasības ierobežo Satversmē paredzētās tiesības uz īpašumu un pastāvēja uzskats, ka jābūt nodarītam būtiskam kaitējumam, kas ir izsakāms naudas izteiksmē. Lai arī konkrēto kopējo šādu lietu skaits nav zināms, tomēr ZAB Primus partneris Mārtiņš Mežinskis atzīst, ka viņš piedalījies vairākās šādās tiesvedībās, kurās tiek lūgta dalībnieka izslēgšana no sabiedrības. «Situācija ir mainījusies pēc tam, kad Augstākā tiesa plašāk skaidrojusi Komerclikuma 195. panta saturu. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka kaitējumam ir jābūt izsakāmam naudas izteiksmē, bet pēdējos man zināmajos Augstākās tiesas spriedumos tiesa ir skaidrojusi, ka tas var izpausties arī kā būtisks kaitējums sabiedrības reputācijai,» secina M. Mežinskis. Viņaprāt, perspektīvā šādu tiesvedību varētu kļūt vairāk. Pēc SIA Lursoft datiem šā gada septembra sākumā juridiski «dzīvas» ir vairāk nekā 153 tūkst. SIA, bet tādu skaits, kur kādam no dalībniekiem – fiziskām personām – pieder mazāk par 50% kapitāldaļu, ir 16,43 tūkst. (10,7% no visa SIA kopējā skaita).

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.

Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, informē FM.Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.

Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Civilprocesa likumā 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas ievieš jaunu kapitālsabiedrības daļu (akciju) apķīlāšanas un pārdošanas kārtību. Tie paredz, ka, lemjot par daļu (akciju) apķīlāšanu, tiesu izpildītājam būs jānorāda apķīlāto daļu (akciju) vērtība, kas nevar būt zemāka par šo daļu (akciju) nominālvērtību. Praksē daļu (akciju) nominālvērtība var būtiski atšķirties no tirgus vērtības, līdz ar to paredzams, ka daļu (akciju) vērtības noteikšana kopumā varētu paildzināt piedziņas procesu.

Nepieciešamības gadījumā tiesu izpildītājs daļu (akciju) piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu. Ja parāda piedzinējs vai parādnieks nav apmierināts ar eksperta daļu (akciju) novērtējumu, tas ir tiesīgs lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai daļu (akciju) novērtēšanai uz sava rēķina. Ja ir veiktas divas ekspertu novērtēšanas, daļu (akciju) piespiedu pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību.

No daļu (akciju) apķīlāšanas brīža parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās daļas (akcijas), apgrūtināt tās ar lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina apķīlāto daļu (akciju) vērtību. Taču minētais aizliegums neietekmē parādnieka balsstiesības, kā arī neliedz tam izmantot tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā.

Akciju sabiedrības "Olainfarm" 2021.gada 17.jūnija ārkārtas akcionāru sapulce tika organizēta pilnībā saskaņā ar Komerclikuma prasībām un, piedaloties vairāk nekā 70% balstiesīgā pamatkapitāla, noritēja atbilstoši, informē AS "Olainfarm".

Padomes locekļi atsaukti ar 90% akcionāru balsu vairākumu. Sapulces norises uzraudzības funkcija veikta pilnīgā apmērā. Sapulcē pieņemtie lēmumi ir saistoši visām iesaistītajām pusēm. "Olainfarm" skaidrojumus par sapulces lēmumiem iesniegts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistram, lai novērstu mēģinājumus aizkavēt reģistros nepieciešamās izmaiņas, skaidro AS "Olainfarm".

Sapulcē ar akcionāru lēmumu tika atstādināti līdzšinējie "Olainfarm" padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers. Abi atstādinātie padomes locekļi turpina izplatīt nepatiesību gan par sapulci un tajā pieņemtajiem lēmumiem, iesniedzot savas pārdomas arī Uzņēmumu reģistram (UR), norāda uzņēmums.

Kamēr teju visi lielie uzņēmumi Energoefektivitātes likuma prasības jau izpildījuši, situācija otrā flangā joprojām ir kardināli atšķirīga - līdz 27.martam pasākumus energoefektivitātes celšanai veikuši vien aptuveni 300 lielie elektroenerģijas patērētāji. Lai gan tas ir ievērojami vairāk nekā februāra beigās un Ekonomikas ministrija (EM) jau paudusi gandarījumu par uzņēmumu iniciatīvu, nedrīkstētu aizmirst, ka, vērtējot situāciju kopumā, paveras diezgan bēdīga aina.

Energoefektivitātes likuma prasības attiecināmas uz 1152 uzņēmumiem, kuru elektroenerģijas gada patēriņš pārsniedz 500 MWh. Tas nozīmē, ka šobrīd uz energoefektivitātes nodevu pretendē teju 900 komersantu jeb 74% lielo patērētāju. Nozares pārstāvji atklāj, ka, tuvojoties 1.aprīlim, kas ir noteikto prasību izpildes gala termiņš, spriedze pieaug un uzņēmēji arvien interesējas par iespējām no nodevas izbēgt. Jāsecina, ka šī aktivitāte gan, visticamāk, nāk par vēlu un ekspertu izteiktās prognozes, ka termiņos varētu iekļauties aptuveni puse lielo patērētāju, šķiet arvien tālākas. Lai gan līdz 1.aprīlim atlikušas vēl četras dienas, jāatgādina, ka trīs no tām oficiāli atvēlētas pavasara saulgriežu svinībām, tāpēc maz ticams, ka pirmrindnieku skaits šajās dienās piedzīvos grandiozu pieaugumu.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

#Energoefektivitātes likuma prasības izpildījuši gandrīz visi lielie uzņēmumi, pārējie pagaidām nesteidzas.

Kopumā Energoefektivitātes likuma prasības Latvijā attiecināmas uz 236 lielajiem uzņēmumiem un 1174 lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtajiem datiem līdz pērnā gada 18. decembrim aktivitāte lielo uzņēmumu vidū bijusi samērā augsta - prasības izpildījuši 79% no kopējā uzņēmumu skaita. Tikmēr situācija otrā flangā bijusi kardināli atšķirīga – pasākumus energoefektivitātes celšanai veikuši vien 8% lielo elektroenerģijas patērētāju. Eksperti lēš, ka noteiktajos termiņos iekļausies apmēram puse, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Energoefektivitātes celšanā liela nozīme ir uzņēmuma pašmotivācijai - likums nevienu nepārmācīs, vienisprātis ir DB uzrunātie eksperti. Altum uzņēmumu enerģētikas eksperts Edgars Kudurs norāda, ka, pirms veikt šāda veida aktivitātes, ir jāsaprot, ko uzņēmums no tā visa iegūs. «Motivācijas var būt ļoti dažādas, sākot ar izmaksu samazinājumu un iekārtu automatizāciju līdz pilnīgai iekārtu nomaiņai,» pauž E.Kudurs, uzsverot, ka Latvijā esot arī tādi uzņēmumi, kuri energoefektivitātes pasākumus īstenoja jau pirms vairākiem gadiem, kad likumā obligātas prasības izvirzītas vēl nebija.

Uzņēmumam, kurš pieņem darbā cilvēkus, kuri līdz tam strādājuši finansiālās grūtībās nonākušā kompānijā, kas darbojas tajā paša sfērā vai sāk saimniecisko darbību tajā vietā, kurā iepriekš darbojies valstij parādā palikušais komersants, var nākties samaksāt iepriekšējā uzņēmuma nodokļu parādu; uzņēmēji aicina mainīt Komerclikuma normu piemērošanas praksi.

Latvijā ir veikli darboņi, kuri nodibina uzņēmumu, bet pēc kāda laika tas paliek parādā valstij nodokļus vairāku desmitu vai pat simtu tūkstošu eiro apmērā, tad tiek reģistrēts jauns uzņēmums pat ar citiem īpašniekiem un valdes locekļiem, bet tas turpina darīt tieši to pašu, ko iepriekšējais — strādā tajās pašās telpās, tie paši darbinieki un veic tieši to pašu saimniecisko darbību.

Tas nav nekāds noslēpums, taču kā šādā situācijā piespiest samaksāt nodokļu parādu, risinājums tika atrasts Komerclikumā. Proti, tā 20. pantā ir noteikts: "Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām."

Dividenžu izmaksas tiesiskums, ja pieļautas kļūdas dalībnieku sapulces protokolā; plānotie Komerclikuma grozījumi, kas atvieglo pamatkapitāla samazināšanas procedūru; plānotie Komerclikuma grozījumi par darījumu slēgšanu ar saistītajām personām; nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības – būtiskākās izmaiņas „Uzņēmēja vadītāja rokasgrāmatā”, kuras skaidro rokasgrāmatas autors ZAB „Tark Grunte Sutkiene” advokātu un juristu komanda.

Autors norāda, ka Komerclikuma grozījumu mērķis ir administratīvā sloga mazināšana un regulējuma pilnveidošana (attiecībā uz pamatkapitāla samazināšanas procedūru un darījumu slēgšanu ar saistītajām personām). Attiecībā uz „nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrība” tiesību institūta ieviešanu – likumdevēja mērķis (saskaņā ar anotāciju) ir nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti, bet tā, protams, ir iejaukšanās privātautonomijā un rezultātā tiks ierobežotas personu tiesības uz īpašumu (bet tiesības uz īpašumu ir viena no cilvēka pamattiesībām, ko paredz arī Satversmes 105. pants), kā arī ierobežotas ārvalstu investoru tiesības (tas var padarīt Latvijas tirgu mazāk pievilcīgu ārvalstu investīcijām).

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Streikojošo pedagogu prasību izpildei valdība plāno atvēlēt vēl 4,2 miljonus eiro, apliecināja izglītības ministre Anda Čakša (JV).

Šī summa tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9 039 833 eiro, ko paredz 21.aprīlī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu atalgojumu. Finansējums tiks izmantots atalgojuma pacelšanai arī tiem pedagogiem, kuru algu likme šobrīd ir lielāka par minimālo.

Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēl līdz vakardienai bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.