Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.
Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.
"Man prieks, ka šis jautājums tik ātri virzās," saka likuma grozījumu autors, Saeimas deputāts Reinis Znotiņš. Viņš ir pārliecināts, ka ar šo grozījumu palīdzību Latvijā iespējams izveidot pasaulē labāko regulējumu jaunuzņēmumu akciju opciju jautājumā.
"Pirmajā lasījumā komisijā ar lielu balsu vairākumu šis priekšlikums tika atbalstīts, un es ceru, ka šo moderno un jaunuzņēmumiem iztrūkstošo posmu ātrā tempā ieviesīsim," teic Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. Viņa skatījumā Latvijā jaunuzņēmumu ekosistēmas atbalsta pasākumi sākās salīdzinoši nesen, un līdz šim ir panākts diezgan daudz. Visi kopā ir iemācījušies, kas ir jaunuzņēmumi, kāda ir pasaules prakse, kas Latvijā pietrūkst un kas ir nepieciešams. Viens no svarīgiem jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības elementiem ir akciju opcijas, kas Latvijā līdz šim nav izmantotas. "Saprotot, ka šāds mehānisks eksistē daudzās citās valstīs, vairāk nekā pirms gada notika diskusija par nepieciešamību tādu ieviest," saka K. Soms.
Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš uzskata, ka iespēja izmantot akciju opcijas var būt būtisks pienesums tam, lai šī nozare labāk un ātrāk attīstītos. Viņš ir strādājis jaunuzņēmumu vadības komandā Amerikā un Anglijā, kur viņam piederēja opcijas. "Esmu redzējis, kā tas darbojas. Investīciju fondā "Change Ventures" esam redzējuši, kā tas šeit nedarbojas, bet darbojas Igaunijā. Kopā ar jaunuzņēmumiem, starp kuriem bija "Sonarworks", "Giraffe360", "Printify" un citi, esam skatījuši šo jautājumu un mēģinājām atrast juridisku risinājumu, kas ļautu pilnvērtīgi ieviest opcijas darbiniekiem. Šobrīd ir grūti darbiniekiem noformēt juridiski skaidru pieeju opcijām, ja nepārreģistrē uzņēmumu ārzemēs. Labākais piemērs ir "Bolt", kam Igaunijā ir mātesuzņēmums, kas piesaista visas investīcijas, un viens no iemesliem ir skaidrs opciju regulējums," teic A. K. Bērziņš.
Latvijas riska kapitāla asociācija (LVCA) izpilddirektore Anita Matisone norāda, ka inovatīvas kompānijas un jaunuzņēmumi ASV dažādos rādītājos ir priekšā Eiropai. Viens no skaidrojumiem ir tas, ka ASV ir labvēlīgāks regulējums šādiem uzņēmumiem, kas sekmē industrijas attīstību. Viens no tiem ir iespēja ar kapitāldaļu opcijām papildus motivēt darbiniekus cerībā uz peļņu nākotnē. "Mēs un kopumā Eiropā jaunuzņēmumu sistēmā strādājošie uzskata, ka likumdošanas pilnveide ir ļoti nepieciešama, jo tā dod diezgan ātru rezultātu," skaidro A. Matisone.
Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore Diāna Lāce norāda, ka šis ir labs mehānisms, kā motivēt darbiniekus, jo īpaši krīzes laikā. "Tagad jaunuzņēmumiem ir plānāki naudas maki un piešķirt akciju opcijas ir laba alternatīva, kā šajā laikā izdzīvot," viņa teic. Tāpat D. Lāce norāda, ka Latvija šī jautājuma regulējumā atpaliek no rietumiem.
Zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" partnere Sandija Novicka norāda, ka grozījumu mērķis ir panākt, ka arī kapitāldaļu pirkuma tiesībām tiek piemērots nodokļu atbrīvojums, kas ir aktuāli gadījumos, kad mātes sabiedrība nav izveidota tādā formā, kas atbilst akciju sabiedrības regulējumam. "Grozījumi nepieciešami, lai regulējumu padarītu konkurētspējīgu un elastīgāku, ļaujot darbiniekiem gūt labumu no akciju un arī kapitāldaļu pirkuma tiesībām," viņa saka.
Līdzšinējā regulējumā noteikts 36 mēnešu pirkuma tiesību turēšanas minimālais termiņš. "Mūsdienu apstākļos, ņemot vērā, cik ātri jaunuzņēmumi mēdz attīstīties, tas ir pārmēru ilgs laiks," teic S. Novicka.
Šobrīd likums nosaka, ka darba ņēmējam lēmums izmantot tiesības iegūt akcijas jāpieņem ne vēlāk kā pēdējā darba dienā. "Praktiski tas ne vienmēr ir iespējams – tik īsā termiņā darba ņēmējam var būt sarežģījumi sarūpēt līdzekļus pirkuma maksas samaksai (ja tāda ir noteikta), tāpat laiks var būt nepietiekams, lai nokārtotu formalitātes, jo īpaši, ja iesaistīts uzņēmums no citas jurisdikcijas. Tāpēc grozījumos ir ierosinājums šīs tiesības saglabāt sešus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Tas būs elastīgāk un darbiniekam draudzīgāk," norāda S. Novicka.
Zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" partneris Toms Šulmanis piebilst, ka grozījumi attiecas uz daudz plašāku uzņēmumu kategoriju un dod iespējas dažādiem uzņēmumiem strukturēt investīcijas un veidot dažādas daļu kategorijas. Šobrīd SIA daļām var būt tikai viena kategorija, tām visām ir vienādas tiesības, nominālvērtība. Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem būs iespēja statūtos paredzēt dažādas daļu kategorijas un dažādas tiesības, kas nostiprinātas kapitāla daļās – līdzīgi kā tagad akciju sabiedrībās. "Līdz šim viens būtisks šķērslis bija tas, ka SIA minimālā akciju nominālvērtība ir viens eiro, bet tagadējais likumprojekts paredz, ka minimālā vērtība ir viens cents. Tajos gadījumos, kad ir neliels pamatkapitāls, tas dos iespēju uzņēmumam vairāk variēt ar darbinieku daļām un piešķirt mazāku daļu skaitu, nekā tas ir viena eiro nominālvērtības gadījumā," teic T. Šulmanis.
T. Šulmanis norāda, ka līdzšinējā regulējuma ietvaros ir problemātiski pārvaldīt darbinieku daļu piešķiršanas procesu, jo visas darbības ar daļām ir jāapliecina ar elektronisko parakstu vai notariāli apliecinātu dokumentu. Piemēram, ja 30 darbiniekiem uzņēmumā ir piešķirtas daļas un darba attiecības ik pa brīdim ar kādu no tiem tiek izbeigtas, tad nepieciešams šīs daļas atgūt. Tas nozīmē, ka katrs darbinieks "jādzen" pie pie notāra vai jālūdz parakstīt dalībnieku reģistrs ar elektronisko parakstu. "Statūtos būs iespējams noteikt gadījumus, kad daļas automātiski pāriet atpakaļ sabiedrībai, piemēram, izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām," viņš norāda.
T. Šulmanis teic, ka šī brīža grozījumu redakcija paredz, ka tad, ja daļas paredzētas piešķiršanai uzņēmuma vai saistīto sabiedrību valdes locekļiem vai darbiniekiem, sabiedrība varēs neierobežotu laiku turēt darbinieku daļas un piešķirt tās pēc nepieciešamības saviem darbiniekiem. Tas arī būšot būtisks atvieglojums.
"Šīs būs būtiskas izmaiņas, kas palīdzēs attīstīties ne tikai jauniem uzņēmumiem, bet arī tādiem, kas strādā savā nozarē jau ilgus gadus. Vienlaikus tas būs papildu motivējošs faktors, kā piesaistīt un dinamiskajos darba tirgus apstākļos noturēt uzņēmuma darbiniekus, kā arī veicināt viņu ieinteresētību uzņēmuma attīstībā. Ne vienmēr uzņēmumiem nepieciešams, piemēram, izdalīt grantus vai izsniegt aizdevumus – tiem ir arī svarīgs cilvēks ar savu intelektuālo pienesumu," norādījis Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs.
"Šis likumprojekts ir ļoti būtisks, un ilgi tapis kopā ar industriju," iepriekš izteicies R. Znotiņš. Likumprojekts paredz iespēju kapitāldaļu pirkuma tiesības iegūt arī SIA režīmā strādājošajiem uzņēmumiem. Uzņēmējiem tas dod iespēju agrīnā uzņēmuma stadijā piesaistīt labus darbiniekus, kuri, nostrādājot noteiktu laiku kompānijā, ir tiesīgi saņemt kompānijas kapitāldaļas. Savukārt darbiniekiem tas dod iespēju būt ne tikai algas saņēmējiem, bet arī būt līdzīpašniekiem uzņēmumā un tādējādi nopelnīt kopā ar kompānijas izaugsmi.
Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika izmantot šīs tiesības, neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma – parasti tie ir tehnoloģiju uzņēmumi. Paredzēts, ka šie grozījumi veicinās jaunuzņēmumu rašanos un attīstību, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovāciju sistēmas attīstību.
Šobrīd komerctiesību regulējums paredz iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai akciju sabiedrībām, tomēr attiecībā uz jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, tas nav paredzēts.
Izmaiņas paredz, ka valsts atbalstam varēs pieteikties arī jaunuzņēmumi, kas savā nozarē strādā septiņus gadus, nevis piecus kā likuma šī brīža redakcijā. Plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka 50% darbinieku būs nepieciešams maģistra vai doktora grāds līdzšinējo 70% vietā. Lai atbalstītu augsti kvalificētu darbinieku piesaisti, plānots no likuma svītrot prasību par nodarbinātības ierobežojumiem pie citiem uzņēmumiem. Tāpat likumprojekts paredz iespēju jaunuzņēmumam atkārtoti pieteikties atbalstam, ja tas pierāda, ka biznesa ideju īsteno ar jau esošajām un tam nav nepieciešamas papildu investīcijas.
Db.lv jau rakstīja, ka jaunuzņēmumu pasaulē ierasta darbinieku motivācijas stimulēšanas prakse ir akciju opciju piešķiršana, kas nākotnē, augot kompānijas vērtībai, dod iespēju opcijas pārvērst akcijās un tās pārdot.
