Kopējais 4finance Holding SA Group apgrozījums no darbības desmit valstīs 2022. gadā sasniedza 337 miljonus eiro. Uzņēmuma apgrozījums no komercdarbības Latvijā pērn bija 26 miljoni eiro.

4finance Group peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 48,9 miljoni eiro, no kuras 10% bija peļņa no komercdarbības Latvijā.

Grupa pērn Latvijā nodokļos samaksāja 5,2 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā pirms gada.

AS 4finance finanšu pārskatā tagad ir atspoguļoti visi 4finance mazumtirdzniecības zīmoli, kas tika apvienoti 2022. gadā. Peļņas pieaugums galvenokārt tika panākts, pateicoties šai uzņēmuma reorganizācijai, kas vienkāršoja tā struktūru, kā arī plašākai automatizācijas procesu izmantošanai kompānijas biznesa procesos. Apgrozījuma pieaugums atspoguļoja kreditēšanas apjoma pieaugumu pērn, ko savukārt veicināja valsts ekonomiskie apstākļi. Peļņa pirms nodokļu nomaksas no komercdarbības Latvijā 2022. gadā bija 4,9 miljoni eiro, kas ir nebūtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada rādītājiem. Šis rādītājs ir audzis, pateicoties tajā iekļautajām dividendēm no citām Grupas valstīm, kurās AS 4finance ir akcionārs.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Objektīvi vērtējot Latvijas ekonomikas un kreditēšanas tirgus šī brīža situāciju, jāsecina, ka mēs vēl aizvien atrodamies kara un energokrīzes radīto seku pārvarēšanas posmā. Kaut gan Latvijas sabiedrība jau ir apradusi ar “saspiestiem” apstākļiem un pamazām sākusi atgriezties pie līdzšinējiem patēriņa ieradumiem, par ko liecina arvien pieaugošs izsniegto kredītu apjoms, ko alternatīvo finanšu pakalpojumu nozare demonstrēja 2022. gadā.

Tomēr inflācijas līmenis joprojām paliek samērā augstā līmenī, kas var radīt patērētājiem finansiālus un labklājības riskus. Lai samazinātu kredītņēmēju finanšu slogu un atvieglotu aizdevumu atmaksas procesu, AS “4finance” ievieš ierobežojumus izsniedzamo aizdevumu summu apjomos.

Sākot ar šī gada jūniju 4finance piemēroja izsniedzamo kredītu apjoma ierobežojumus Vivus.lv zīmola klientu jauniem kreditēšanas līgumiem. Visu Vivus.lv klientu profilos tika atjaunots līdzšinējais kredītlimita aprēķināšanas mehānisms, bija pārskatīti un no jauna noteikti klientiem pieejamie kredītu limiti. Pēc katra aizdevuma atmaksas maksimālais kredītlimita slieksnis tiek pārskatīts un aizdevējs izveidos labāko piedāvājumu atbilstoši katra klienta maksātspējai, kredītvēsturei un atjaunotajam Vivus.lv iekšējam kredītreitingam, kurš balstās uz modernās skoringa tehnoloģijas un vērtē ap 3000 dažādu kritēriju.

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par normu, kas nosaka uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķina un apmaksas kārtību un šī nodokļa piemērošanu caurplūstošajām dividendēm, informē tiesā.

Tiesā vērsās nebanku kreditētājs AS "4finance", lūdzot tiesu vērtēt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17.panta 7.1 daļas atbilstību Satversmes 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

"4finance" ir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs. Tā ietilpst uzņēmumu grupā, un tai ir vairāki ārvalstu meitas uzņēmumi, kā arī mātes uzņēmums. No saviem meitas uzņēmumiem pieteikuma iesniedzējs saņem caurplūstošās dividendes, kas cita starpā tiek sadalītas ar mātes uzņēmumu. Šādas caurplūstošās dividendes saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.panta pirmo daļu neesot apliekamas ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Vēsturiski ir iegājies, ja uzņēmējam ir nepieciešamība pēc naudas biznesa attīstībai, tas primāri vēršas pie savas bankas. Taču šodien finansējuma iespējas ir daudz plašākas, un ne velti citviet Eiropā un pasaulē banku izsniegtais finansējums pret alternatīvo finansētāju aizdevumu apjomiem uzņēmumiem ir liekams vienādos svaru kausos.

To ietekmē finansējuma pieejamības ātrums, regulatoru prasību izpilde un citi faktori, kas nosaka - kad piemērotāks ir banku un kad nebanku finansējums.

Izpratne par finansējuma piesaistes iespējām ārpus bankām lēnām, bet pieaug arī Latvijā. Arvien biežāk uzņēmumu vadītāji saprot, ka ir jāmāk labi orientēties arī banku finansējuma alternatīvās. Šāds alternatīvais finansējums sevī ietver, piemēram, obligāciju laidienus, ko ir izmantojuši tādi pašmāju uzņēmumi kā Storent, Elko Group, Eco Baltia, akciju pārdošanu biržā, kur kā piemēri minami Madara Cosmetics, Virši, Delfingroup, un alternatīvie aizdevumu sniedzēji, ko izmantojuši tādi uzņēmumi kā Pure Chocolate, Peruza, Gandrs un citi.

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijā norisinājās “Komplimentu mēnesis”, kura mērķis ir dot iespēju klientiem novērtēt pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti un izcelt labākās servisa vietas Latvijā.

Vērtējumu uzklausīja un komplimentus saņēma 32 dažādi uzņēmumi, vairāk nekā 500 tirdzniecības un pakalpojumu vietās Latvijā. Komplimentu mēneša laikā savu vērtējumu par pakalpojumiem sniedza 10’692 iedzīvotāji.

“Komplimentu mēneša noslēguma pasākumā izcēlām tikai 10 dalībniekus, bet tādus, kuru pakalpojumu kvalitāte, klientu prāt, tuvinās izcilībai. Proti, piešķīrām 8 zelta komplimentus vietām, kur apkalpošana ir lieliska un pats vērtējums, kā arī vērtējumā iesaistīto klientu proporcija, ir ļoti augsta. Kā arī 2 platīna komplimentus, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru vērtējums tuvinājās visaugstākajam iespējamajam,” norāda Raivis Balodis, “Komplimentu mēneša” organizators.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma datiem, pērn 70% no visiem ES uzņēmumiem bija sasnieguši digitālās intensitātes pamatlīmeni, pamatojoties uz izmantoto digitālo tehnoloģiju skaitu, un kopumā vairāk nekā deviņi miljoni cilvēku tika nodarbināti IT jomā.

Straujā izaugsme rada izaicinājumu arī valsts sektoram – lai spētu iet kopsolī vai būt soli priekšā tehnoloģiju attīstībai, nepieciešama elastīga pieeja, sākot no dažādu sistēmu izstrādes iepirkumu organizēšanas līdz pat risinājumu izstrādei, ieviešanai un testēšanai.

Digitalizācija un tehnoloģiju attīstība norisinās ļoti strauji – to ietekmē dažādi faktori, mainot gan uzņēmējdarbības principus, gan valsts sniegtos pakalpojumus un to pieejamību. Digitālā transformācija ir viena no Eiropas Savienības (ES) galvenajām prioritātēm – viens no digitālās desmitgades politikas programmas mērķiem ir 100% būtiskāko valsts pakalpojumu pieejamība e-vidē un 75% ES uzņēmumu, kas izmanto mākoņdatošanu, mākslīgo intelektu vai lielos datus.

"Dienas Biznesa" (DB) rīcībā ir nonākusi informācija, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs AS “Balticom” cenšas uzspiest klientiem tās pakalpojuma “modernizāciju”, bet, ja piekrišana netiek saņemta vai netiek atbildēts uz telefonu zvaniem, AS “Balticom” negaidīti atslēdz iepriekš jau apmaksātu pakalpojumu.

Šķita, ka tamlīdzīgas komercprakses izpausmes ir deviņdesmito gadu pagātne, tāpēc DB nolēma izpētīt, vai tiešām AS “Balticom” bezbailīgi uzskata, ka viņiem ir imunitāte pret patērētāju tiesībām.

Informāciju par šādu atgadījumu sniedza kāds DB lasītājs, kurš pastāstīja, ka šaubas par AS “Balticom” profesionalitāti viņam radušās jau īsi pēc līguma noslēgšanas, kad AS “Balticom” darbinieki uzstādot pakalpojumu nodarījuši kaitējumu īpašumam – izurbuši caurumus grīdās un sienās, krustām šķērsām izlaiduši kabeļus cauri visai mājai un beigās atstājuši uz zemes mētājamies dažādus vadus, kas galu galā ar internetu apgādā arī kaimiņu īpašumu. Samierinājies ar nepatīkamo pieredzi, viņš līgumu nelauza un tālākā sadarbībā nekas neliecināja, ka radīsies problēmas – AS “Balticom” internets bijis labs, vienīgi nav bijis patīkami, ka TV kanālu klāstā bijuši daudzi Krievijas propagandas kanāli, piebilda DB lasītājs, nu jau bijušais AS “Balticom” klients.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdē darbu sācis Aldis Paegle.

A. Paegle uzņēmumam pievienojās šogad 2.aprīlī un atbild par uzņēmuma finanšu vadību. Savukārt no 2.septembra Paegle ir iecelts arī "Tet" valdes locekļa amatā.

Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks: “Esam gandarīti, ka ir noslēgušās visas Tet valdes locekļa amata ieņemšanai nepieciešamās pārbaudes un atbilstoši uzņēmuma padomes un akcionāru lēmumiem Aldis Paegle ir pievienojies uzņēmuma valdei. Jāatgādina, ka īpaša kārtība visu nepieciešamo atzinumu saņemšanai ir saistīta ar to, ka Tet ir Industriālā drošības sertifikāta turētājs un arī valsts kritiskās infrastruktūras nodrošinātājs, tādēļ visiem valdes locekļiem un citiem īpašo sertifikātu turētājiem ir stingrākas prasības.”

Dana Kocāne, IT un digitālo tehnoloģiju personāla atlases eksperte, Tech Recruitment personāla atlases konsultāciju un vadītāju atlases uzņēmuma dibinātāja un vadītāja.

Danai Kocānei ir 13 gadu starptautiska pieredze HR jomā un 5 gadu pieredze biznesa attīstībā. Pirmo nopietno darba pieredzi viņa ieguva kā personāla atlases speciāliste aģentūrā. Vēlāk nāca piedāvājums būvēt Zviedrijas rekrūtinga aģentūru Latvijā, kur D.Kocāne attīstīja līgumdarbu biznesu IT jomā (IT contractors) un palīdzēja organizācijām atrast nepieciešamos IT speciālistus. Pēc tam strādājusi starptautiskās FinTech kompānijās kā HR vadītāja - 4finance un Sun Finance.

Savukārt pēdējos četrus gadus D.Kocāne vada savu personāla atlases uzņēmumu Tech Recruitment. Uzņēmums palīdz jaunuzņēmumiem un vidēja lieluma uzņēmumiem visā pasaulē atrast speciālistus un augsta līmeņa vadītājus tehnoloģiju jomā (IT, digitālā mārketinga, dizaina un FinTech jomā). “Mūsu vīzija ir radīt pasauli, kurā uzņēmējiem ir vieglāk un ātrāk panākt sava biznesa izaugsmi. Izglītojam uzņēmējus par darbinieku pieņemšanu darbā un efektīvas komandas izveidi, jo tas ir ne tikai saistīts ar personālatlasi, bet arī ar cilvēku domāšanas maiņu,” stāsta D.Kocāne. Jau kopš uzņēmējas pirmā brauciena uz ārzemēm, uz Lielbritāniju, viņu aizrauj dažādās kultūras un valstis, tāpēc, kad vien ir iespēja, viņa ceļo. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc D.Kocānes vadītais uzņēmums saviem sadarbības partneriem piedāvā atrast talantus jebkurā pasaules malā. Viņasprāt, talantu piesaiste tikai vienā tirgū ir novecojusi pieeja.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup vadības komandu stiprinās nozarē pieredzējušais Edgars Kokins, kurš uzņēmumam pievienojas kā ieņēmumu direktors.

Turpmāk viņš vadīs uzņēmuma procesus, kas saistīti ar produktu un pakalpojumu pārdošanu, efektivitātes palielināšanu, filiāļu tīkla pilnveidošanu, starptautisko paplašināšanos, kā arī piedalīsies DelfinGroup stratēģiskās attīstības veidošanā. Savukārt, līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle un komercdirektore Sanita Pudnika no 28. jūnija savu amatu atstās.

E. Kokina pievienošanos vadības komandai komentē DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš: "Man ir prieks vadīt uzņēmumu, kurš apvieno tik daudz ambiciozu profesionāļu. DelfinGroup savā pastāvēšanas laikā ir izgājis cauri lielai transformācijai – no neliela lombarda ar dažām filiālēm līdz biržā kotētam uzņēmumam ar teju 10 000 akcionāriem un aptuveni 60 000 aktīviem klientiem. Pagājušā gada beigās mēs paplašinājām savu darbību, uzsākot pakalpojumu sniegšanu Lietuvas tirgū. Lai veiksmīgi turpinātu paplašināšanos, mēs mērķtiecīgi papildinām uzņēmuma vadības komandu ar spēcīgiem nozares profesionāļiem. Edgara Kokina pievienošanās mūsu komandai ir liels ieguvums gan DelfinGroup, gan arī akcionāriem. Ticu, ka viņa pieredze un zināšanas ļaus vēl veiksmīgāk sasniegt mūsu ambiciozos biznesa attīstības mērķus.”

Uzņēmuma lielākā vērtība ir cilvēki, kuri nebaidās pastāvēt par savu viedokli un ir gatavi cīnīties, lai sasniegtu nospraustos mērķus, domā Iveta Brūvele, SIA Wandoo Finance vadītāja.

Lai arī cik spēcīgs būtu uzņēmuma vadītājs, viens cilvēks nevar paveikt visu, tāpēc līdera galvenais uzdevums ir pulcēt sev apkārt pašpārliecinātus nozares profesionāļus un motivēt tos sasniegt maksimāli labākos rezultātus, spriež I.Brūvele. Tāpat lielu lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī spēja pielāgoties tirgus izmaiņām un drosme, neslēpj Wandoo Finance vadītāja. Lai kaut ko sasniegtu, ir jāuzņemas riski un jātiek galā ar bailēm kļūdīties - biznesā ir vienkārši jāņem un jādara, tad arī izdosies, domā I.Brūvele.

Maina nozari

Bērnībā man patika dziedāt, dejot un spēlēties ar draugiem, un par nopietnu profesionālo mērķu uzstādīšanu es nemaz nedomāju, atzīst I.Brūvele. “Arī pusaudžu gados man nebija vienas konkrētas sapņu profesijas, tāpēc karjeras veidošana manā gadījumā notika ļoti intiutīvi. Skolas laikos man padevās valodas, literatūra un vēsture, taču, pēc pamatskolas pabeigšanas, iestājos Olaines Mehānikas un Tehnoloģijas koledžā, lai kļūtu par vides tehnologu. Nācās apgūt ļoti daudzas tēmas, kas bija saistītas ar fiziku, ķīmiju, matemātiku un citiem eksaktajiem priekšmetiem, kas iepriekš noteikti nebija mani mīļākie. Neraugoties uz to, mācīties man patika, tāpēc, pēc koledžas absolvēšanas, šajā jomā ieguvu arī augstāko izglītību, bet vēlāk kā vides aizsardzības speciāliste sāku strādāt uzņēmumā Latvijas Dzelzceļš,” stāsta I.Brūvele, neslēpjot, ka šī arī bija tā vieta, kur jaunā profesionāle sapratusi - vides tehnologa profesija nav domāta viņai.

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi gan par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldi, gan tālāko nākotni, gan Valsts meža dienesta vadības maiņu.

Kā Zemkopības ministrijas (ZM), kas ir LVM akciju turētājs, Meža departamenta vadītājs varu skaidri un droši teikt: LVM nav plānots privatizēt, LVM ir un būs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums valsts, tātad visas Latvijas sabiedrības, īpašumā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, sākot zemes reformu Latvijā, Saeima nolēma, ka Latvijas vēsturiskie valsts meži paliek valsts īpašums un tie nav privatizējami. Šis princips tika nostiprināts likumā. 1999. gadā šā valsts īpašuma apsaimniekošanai un aizsardzībai tika nodibināta LVM. Saeima arī noteica, ka šī akciju sabiedrība nav privatizējama un tās akcijas nav atsavināmas. Ir izveidota skaidra sistēma, kur valsts mežus – visas sabiedrības neprivatizējamu īpašumu – apsaimnieko valstij piederoša, neprivatizējama akciju sabiedrība un peļņa no šī īpašuma apsaimniekošanas arī ir valsts īpašums.

Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums “Latvia MGI Tech” sāk gēnu sekvencēšanas iekārtu un reaģentu ražošanu, lai zinātņietilpīgus produktus eksportētu uz ASV un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Uzņēmuma ražošanas centrs 7000 m2 platībā atrodas “Lidostas parka” teritorijā. “Latvia MGI Tech” ir “MGI” ražošanas centrs Eiropā, kas paredzēts starptautiskai biznesa attīstībai ES un ASV.

Latvijā uzņēmums turpmāk ražos genomu sekvencēšanas iekārtas “DNBSEQ-G400” un pavadošos reaģentus “HotMPS”, lai audzētu eksportspēju mērķa tirgos. “DNBSEQ-G400” sekvencēšanas iekārta šobrīd ir visvairāk pieprasītā biotehnoloģija uzņēmuma produktu portfelī un tiek plaši izmantota gan zinātniskos institūtos, gan medicīnas diagnostikas centros visā pasaulē.

“Šis ir nozīmīgs atskaites punkts ne vien uzņēmuma attīstībā, bet arī biotehnoloģiju ražošanas līdera pozīcijas nostiprināšanā Baltijas valstīs. Viens no modernākajiem Eiropas mēroga ražošanas centriem tapis, pateicoties intensīvam darbam un ilgtermiņa investīcijām aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā. Šeit mūsu enerģiskā komanda ražos augstas tehnoloģiskās sarežģītības produktus ar augošu pieprasījumu pasaulē. Tas palīdzēs veikt jaunus atklājumus zinātnē, kā arī cīņā ar onkoloģiskām vai citām smagām slimībām, uzlabojot agrīnas diagnostikas iespējas, un tādējādi piemeklēt labākās ārstēšanas metodes. Mēs pakāpeniski palielināsim savu ražošanas jaudu, attīstīsim eksportu uz ASV un ES valstīm, vienlaicīgi radot jaunas darba vietas,” akcentē biotehnoloģiju uzņēmuma “Latvia MGI Tech” izpildviceprezidents Dr. Andis Šlaitas.

Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Saprotu, ka no 1. jūnija ir izmaiņas valsts un laboratoriju savstarpējās attiecībās. Gribu lūgt jūs iezīmēt, kādas tieši ir šīs izmaiņas. Un kā tas ietekmēs pacientus?

Šī tēma ir plašāka, jo šīs izmaiņas ietekmēs gan pacientus, gan arī pārējās Latvijā strādājošās laboratorijas. Izmaiņas ir pavisam konkrētas – no 1. jūnija valsts samazina tarifu 25 populārākajiem analīžu veidiem, proti – turpmāk valsts laboratorijām maksās mazāku summu par analīžu veikšanas pakalpojumu. Piemēram, tās ir holesterīna, glikozes, ALAT, pilnās asins ainas analīzes.

Savā gana ilgajā darbā laboratoriju jomā esmu piedzīvojusi vismaz trīs reizes šādas valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma izmaiņas, bet šoreiz finansējuma izmaiņas laboratorijām ir diezgan sāpīgas, jo šāds lēmums bija pilnībā negaidīts, kuram arī zināmā mērā pietrūka garāka ietekmes izvērtējuma, jo šobrīd problēmas ar trūkstošo finansējumu par laboratoriju pakalpojumu apmaksu tiek pārliktas uz laboratorijas pleciem. Laboratorijas gaidīja, ka jau no šā gada 1. janvāra sāks darboties elektroniska sistēma, kurā būtu redzami visi ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu veiktie pacientu nosūtījumi analīžu veikšanai, kas attiecīgi ļautu arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD) precīzi izsekot katra pacienta informācijai. Taču, tā kā šis modelis netika izstrādāts un ieviests, trūkstošā finansējuma dēļ no 1. jūnija NVD samazina tarifus, tas nozīmē – tā kā, piemēram, mūsu uzņēmums ir ieguldījis diezgan ievērojamas summas laboratorijas automatizācijā un arī jaunu telpu būvniecībā, patlaban mums jādomā, kā kompensēt izdevumus, kas mums radīsies tarifu samazināšanas dēļ. Jo visus pēdējos gadus laboratorijas tarifu pieaugums bija tikai personāla atalgojuma paaugstināšanai, un mēs saprotam, ka personālam atalgojumu samazināt nevaram, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā ar attiecīgās kvalifikācijas darbinieku deficītu. Tādēļ diemžēl izskatās, ka šo izdevumu pieauguma sadaļu nāksies pārcelt uz pacientu maku, tas nozīmē, ka situācija ar pacienta līdzmaksājuma pieaugumu atkal pasliktināsies. Latvija būtībā jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas patlaban jau ir aptuveni 40%. Līdz ar to šis procents vēl nedaudz pieaugs, neskatoties uz to, ka gan Eiropas Komisija ir aicinājusi un arī pati Veselības ministrija (VM) definējusi, ka mums jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Rīgas lidostā darbu sākusi Baltijā pirmā jauna koncepta kapsulu viesnīca “Kepler Club”, kuras izveidē investēti aptuveni 2,5 miljoni eiro.

Kapsulu viesnīca nodrošina pasažieriem visas nepieciešamās ērtības nelielai atpūtai starp reisiem, pirms vai pēc agrajiem rīta vai vēlajiem vakara lidojumiem. Viesnīcā ir 74 privātās atpūtas kabīnes, un minimālais uzturēšanās laiks tajā ir viena stunda.

“Esam gandarīti papildināt Rīgas lidostas piedāvājumu klientiem ar Baltijas reģionam unikālu pakalpojumu – pirmo kapsulu viesnīcu. Augot apkalpoto pasažieru skaitam, pastāvīgi raugāmies uz iespēju gan uzlabot esošo servisa līmeni, gan meklējam iespējas jaunai pasažieru pieredzei un ērtībām. “Kepler Club” piedāvājumu īpaši novērtēs ceļotāji, kuriem Rīga ir viens no apstāšanās punktiem tālākiem lidojumiem, gan arī tie, kuru lidojumi paredzēti agri no rīta vai vēlu vakarā. Jaunais pakalpojums ir svarīgs Rīgai un Rīgas lidostai kā reģiona satiksmes centram un vienlaikus ir arī virziena rādītājs, stiprinot Rīgu kā Ziemeļeiropas ceļošanas centru,” viesnīcas atklāšanā uzsvēra RIX Rīgas lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.

Vai Tu zināji, ka jebkurš var stundas laikā apgūt prasmes iekļūt svešā datorā? Hakeru uzbrukumi jau sen vairs nav tikai filmu sižetos vai ārvalstu ziņās. Tā ir mūsdienu realitāte arī Latvijā. Pēc CERT.LV datiem, kiberuzbrukumu skaits gada laikā pieaudzis par vairāk kā 300%, un šogad sasniegs vienu miljonu. Kā darbojas šo ļaundaru rīcības modelis? Uzbrukumus viņi vērš pret lietotājiem, kuru datus ir vieglāk uzlauzt. Ja hakeris netiks cauri uzstādītajiem aizsardzības slāņiem, visticamāk tālāk vērsīsies pie mazāk aizsargāta upura. Vairumu kiberuzbrukumu piedzīvo mazie un vidējie uzņēmumi, saņemot kaitniecisku ietekmi uz uzņēmējdarbību, finansēm un klientu uzticību. Ja līdz šim daudzi uz IT drošību ir pievēruši acis, tad šī brīža statistika pauž būtisku nepieciešamību uzņēmumos ieviest spēcīgus aizsardzības mehānismus. Tādēļ Microsoft ir radījis efektīvu un visaptverošu aizsardzības instrumentu komplektu, kas pielāgots nelielo biznesu vajadzībām un budžeta iespējām – Microsoft 365 Business Premium. To saviem klientiem nodrošina arī IT uzņēmums Primend, kas augstu prioritizē kiberdrošību. Lai arī klientu lokā regulāri notiek ļaundaru mēģinājumi iniciēt uzbrukumu, tie tiek sekmīgi atvairīti. Lai skaidrāk izprastu potenciālos draudus un Microsoft piedāvātos rīkus to novēršanai, apskatīsim četrus galvenos drošības pasākumus, ko Primend speciālistu komanda ir ieviesusi uzņēmumā Aloja Starkelsen.

90% no uzbrukumiem ir ar mērķi izkrāpt e-pastu paroles, lai veiktu kaitnieciskas darbības. Vienkāršas paroles uzlaušanai nepieciešamais laiks ir mazāk kā viena sekunde. Paroles ieguve ļauj uzdoties par nozagtā konta īpašnieku, ar viltu iegūt uzticību no lietotāja kolēģiem, partneriem un klientiem, un izplatīt kaitniecisku saturu, ļaunprātīgus vīrusus un viltus konta numurus krāpniecisku rēķinu apmaksai. Ir svarīgi regulāri apmācīt darbiniekus, mudinot uz adekvātu paroļu izvēli, bet vienmēr pastāv cilvēkfaktora risks. Dubultai aizsardzībai Aloja Starkelsen darbiniekiem tikusi ieviesta divfaktoru pierakstīšanās. Papildus parolei tā paredz personas autentifikāciju lietotnē – līdzīgi kā pierakstoties bankas konta piekļuvei.