Darba vides risinājumu sniedzējs Latvijā AS “Hestio” šī gada pirmajos 9 mēnešos kāpinājis kafijas tirdzniecību, pārdošanas apjomiem pieaugot par gandrīz 20%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2023. gadā.

Šobrīd uzņēmums kāpinājis divu savu kafijas zīmolu “Freschezza” un “Roi’s” saražotās kafijas apjomu, AS “Hestio” meitas uzņēmumam Latvijā “Hestio” vajadzībām grauzdējot vidēji 10 tonnu kafijas mēnesī. Uzņēmums skaidro, ka pārdotais un saražotais kafijas apjoms audzis, pateicoties uzņēmuma attīstītajiem kafijas iekārtu nomas pakalpojumiem, kā arī piesaistot klientus no biznesa sektora. Vislielāko daļu no pārdotā apjoma jeb 60% veido tieši zīmola “Freschezza” kafijas maisījums Gran Crema.

“Šogad esam veiksmīgi pilnveidojuši un attīstījuši savu kafijas iekārtu nomas parku, kas likumsakarīgi ir veicinājis arī pārdotās kafijas apjomu. Ņemot vērā, ka mūsu biznesa pamatā ir darba vides risinājumu nodrošināšana, novērojam, ka klientiem pieaug interese visu iegādāties vienuviet un šajā kontekstā šādu kombināciju veido kafijas iekārtu noma un Latvijā grauzdēta kafija, ko ražojam sadarbojoties ar mūsu meitas uzņēmumu SIA “Auron Coffee Roastery”. Šobrīd vislielāko pieaugumu novērojam tieši biznesa klientu vidū, nedaudz mazāk – valsts sektorā,” komentē AS “Hestio” pārdošanas direktors Gustavs Dreimanis.

Vēl nesen dzīvojām laikā, kad attīstītā pasaule un tās vadošie uzņēmumi bija vienoti apņēmībā mazināt cilvēces radīto ietekmi uz vidi. Šodien mūsu kopējā apņēmība vairs nav tik stingra un liek jautāt, kādēļ esam sākuši ļodzīties un vai varam to atļauties.

Skaidri zinām, ka uzņēmumiem, lai tie pastāvētu, ir jāspēj pelnīt – bet, vai tie var būt daļa no klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu risinājuma?

Pasaule pieprasa ilgtspēju, uzņēmumiem ir jākļūst labākiem

Klimatam mainoties, arvien labāk saprotam, ka vairs nevaram pieļaut tādu attieksmi pret vidi, pie kādas bijām raduši iepriekšējās desmitgadēs. Ilgtspējas principi ienāk mūsu ikdienā, un tie jau vārdiski izskaidro savu būtību – saglabāt spēju kaut ko darīt. Attiecinot uz uzņēmējdarbību, tas nozīmē saglabāt spēju strādāt gan tagad, gan nākotnē. Ilgtspējīgs uzņēmums ir godīgs un caurspīdīgs, tam rūp ne vien vide, bet arī vietējā kopiena, darbinieku labklājība, piegādes ķēdē iesaistīto personu labjūta, tas spēj pielāgoties un veidot inovācijas.

Apmeklētājiem savas durvis vērusi kafejnīca Coffee Society – pirmais kofīšops Latvijā, kura ideja radusies Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) biznesa inkubatorā B-Space.

Kafejnīcas ideju radījušas divas jaunās uzņēmējas un studentes, savu aizraušanos ar kafijas pasaules iepazīšanu pārvēršot reālā uzņēmumā. Coffee Society apmeklētāji varēs iepazīt kafijas pasauli, nogaršojot dzērienus, kuru receptes izstrādājušas pašas jaunās kafejnīcas vadītājas, iedvesmojoties no visdažādākajām pasaules kafiju receptēm un garšu salikumiem. Kafejnīcā būs iespējams arī piedalīties visdažādākajos kopienu veidojošos un saliedējošos pasākumos.

“Vidējais kafijas patērētājs izdzer 2 kafijas krūzes dienā. Tās ir 730 krūzītes gadā! Mēs vēlamies, lai šīs 730 reizes gadā ikviens varētu baudīt nevis viduvēju kafiju, bet tādu garšas buķeti, kas katru kafijas krūzi padarītu par baudījumu. Coffee Society izveidota arī kā ērta vieta, kur strādāt vai mācīties, satikties ar draugiem, gūt iedvesmu un izzināt plašo kafijas pasauli,” atklāj Coffee Society līdzdibinātāja Daniela Solovjova-Vlasova.

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS VIRŠI-A (“Virši”) un Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums SIA “Alternative Plants” ir nodibinājuši sadarbību, lai kopīgi izstrādātu ilgtspējīgu kosmētikas izejvielu no Viršu kafijas biezumiem.

Šī sadarbība ietver rūpīgu izpēti par ķīmisko savienojumu, kas iegūstami no Viršu kafijas biezumiem iedarbību uz cilvēka ādas šūnām un iespēju tās izmantot atjaunojošos un pretnoguruma iedarbības ķermeņa, sejas un matu kopšanas līdzekļos.

“Viršu kafijas biezumu stāsts ir pilnībā izsekojams, sākot no mūsu partneriem Brazīlijā, kur kafija tiek audzēta atbildīgi un ilgtspējīgi,” komentē “Virši” valdes locekle Linda Prūse. “Šī projekta ietvaros mēs turpinām apliecināt savu apņemšanos radīt ne tikai kafiju, bet arī jaunus pielietojumus tai skaitā kosmētikas jomā. Pēdējā posmā, izmantojot kafijas biezumus, mēs nodrošinām pilnu aprites ciklu, nododot tos pārveidei par vērtīgu izejvielu kosmētikas produktiem. Šādi mēs ne vien samazinām atkritumu daudzumu, bet arī radām ilgtspējīgus risinājumus, kas izmanto kafijas potenciālu līdz pat pēdējam graudam.”

Kafijas grauzdēšanas uzņēmums AS "Kalve Coffee" līdz šī gada beigām plāno atvērt jauna koncepta kafejnīcu Valdemāra ielā, Rīgā, informē uzņēmumā.

Precīza investīciju summa vēl nav zināma, jo aizvien turpinās kafejnīcas izveides darbi, taču vidēji vienas kafejnīcas atvēršana atkarībā no tās atrašanās vietas izmaksā aptuveni no 80 000 eiro līdz 100 000 eiro, norādīja "Kalve Coffee" līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Gatis Zēmanis.

Caur biržu uz Eiropu 

Mēs sevi redzam nevis kā vietēju, nacionālu uzņēmumu, bet ejam uz to,...

Šī būs piektā "Kalve Coffee" kafejnīca Rīgā un jaunais koncepts paredz kafejnīcas izveidi viesistabas stilā, norāda uzņēmumā.

Līdztekus Zēmanis atzīmē, ka kafejnīcu vadīs kafijas eksperts un vairāku barista sacensību laureāts Jānis Podiņš.

Viņam ir 13 gadus pieredze kafijas nozarē. Viņš ir piedalījies aptuveni 20 pasaules līmeņa kafijas sacensībās, kur divas reizes arī pārstāvēja Latviju. Līdz šim Podiņš ir vadījis divas specializētas kafijas kafejnīcas - Vācijā un Dānijā, pēdējā kafejnīcā strādājot septiņus gadus, vēsta uzņēmuma pārstāvji.

Jau ziņots, ka "Kalve Coffee" līdz 29.novembrim īstenot akciju publisko piedāvājumu (IPO) investoriem Latvijā un Igaunijā piedāvājot līdz 250 000 akcijām, kur vienas akcijas cena ir seši eiro, kas nozīmē, ka uzņēmums plāno piesaistīt līdz 1,5 miljoniem eiro.

No IPO piesaistītos līdzekļus plānots izmantot, lai 2025.gadā atvērtu pirmās sešas "Kalve Coffee" kafejnīcas-veikalus Igaunijā un Lietuvā, savukārt 2026.gadā attīstītos ārpus Baltijas valstīm. Tāpat piesaistītie līdzekļi ļaus paaugstināt efektivitāti un paplašināt ražotnes procesus, kā arī iegādāties iekārtas.

Šobrīd uzņēmumam ir četras kafejnīcas-tirdzniecības vietas Rīgā, kā arī viena Vācijā. Uzņēmums piedāvā kafijas aparātu nomu un apkopi, kafijas pupiņas un privāto preču zīmolu izveidi, kā arī nodrošina kafijas iegādi e-komercijas platformā.

"Kalve Coffee" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,492 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 40,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet kompānijas peļņa pieauga 2,6 reizes un bija 100 404 eiro. Savukārt pagājušajā gadā uzņēmums strādāja ar 2,489 miljonu eiro apgrozījumu un guva 53 439 eiro peļņu.

"Kalve Coffee" reģistrēts 2017.gada janvārī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 100 000 eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Gatis Zēmanis.

Arabikas kafijas cena trešdien sasniegusi augstāko līmeni kopš 1977.gada saistībā ar bažām par ierobežotām piegādēm, ko radījis sausums Brazīlijā.

Arabikas kafijas cena Ņujorkas biržā trešdien uz brīdi sasniedza 3,201 dolāru par mārciņu.

Visu laiku augstākā kafijas cena reģistrēta 1977.gadā, kad tā veidoja 3,375 dolārus par mārciņu.

Pasaulē lielākā kafijas ražotāja Brazīlija šogad piedzīvoja vēl nepieredzētu sausumu, kas radījis bažas par ražu 2025./2026.gada sezonā.

Tāpat kafijas cenas pieaugumu veicina ģeopolitiskie faktori, tostarp kuģniecības traucējumi Sarkanajā jūrā, iespējami ASV tarifi un nākotnes Eiropas Savienības regulas attiecībā uz mežu izciršanu.

Vienlaikus Vjetnamā novērojamas bažas par robustas kafijas piegādēm, kuras arī radījis sausums tās augšanas laikā. Šīs šķirnes kafija tiek izmantota šķīstošās kafijas ražošanai.

Darba vides risinājumu sniedzējs Latvijā AS “Hestio” šogad investējis 300 000 eiro nomas iekārtu parka atjaunošanā un aptuveni 180 jaunu kafijas un ūdens iekārtu iegādē.

Uzņēmumam tas ļāvis gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2023. gada pirmo sešu mēnešu rezultātiem, audzēt nomas pakalpojumu pārdošanas apjomu par 40%.

Nomas pakalpojumu portfelī iekļaujas kafijas iekārtu, ūdens aparātu un drukas iekārtu nomas serviss. Biroja preču tirdzniecība šī gada pirmajā pusgadā saglabājusies pērna gada līmenī. Kopumā uzņēmuma prognozes par pārdošanas apjoma pieaugumu visos uzņēmuma darbības segmentos liecina, ka līdz gada beigām tas varētu sasniegt par 6% lielāku kāpumu, nekā tas bija 2023. gadā.

Hestio izpilddirektors Toms Bergs uzsver, ka nomas pakalpojumu darbības segmenta stiprināšana ir stratēģisks solis, analizējot darba vides pieprasījuma tendences.

Specialty jeb augstākās kvalitātes kafijas grauzdēšanas uzņēmums SIA Kalve Coffee (KALVE) apgrozījums 2024. gada pirmajā pusgadā kāpis par 40% salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, savukārt peļņa augusi 2,6 reizes.

“Šogad esam spēruši ārkārtīgi būtisku soli uzņēmuma tālākā attīstībā, paziņojot par plāniem gada otrajā pusē īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (SPP/IPO). Paralēli tam esam turpinājuši demonstrēt stabilu izaugsmi, ko atspoguļo arī KALVE finanšu rezultāti. Pirmajā pusgadā uzņēmuma peļņa jau ir gandrīz divas reizes augstāka nekā aizvadītajā gadā kopā. Esam gandarīti par revidenta pozitīvo slēdzienu, un gada pirmajos sešos mēnešos vadības komanda tika papildināta ar vairākiem būtiskiem speciālistiem, tostarp pieņemot darbā jaunu finanšu direktoru,” uzsver Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee līdzdibinātājs un valdes loceklis.

“Gada pirmajos sešos mēnešos KALVE Jaunmārupes grauzdētavā esam saražojuši par 15% vairāk kafijas, tādējādi nodrošinot augstāku ražošanas efektivitāti un pārdošanas apjomus gan Latvijā, gan mūsu eksporta tirgos. Pēc vadības aplēsēm, kuras ir atspoguļotas pārskatā, prognozētais 2024. gada nozares biznesa pieaugums reģionā varētu pat sasniegt 25-30%,” papildina Zēmanis.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Mēs sevi redzam nevis kā vietēju, nacionālu uzņēmumu, bet ejam uz to, lai sevi nostiprinātu kā pamatīgu ilgtermiņa spēlētāju reģionā,” intervijā Dienas Biznesam atklāj specialty jeb augstākās kvalitātes kafijas grauzdēšanas uzņēmuma AS Kalve Coffee jeb KALVE līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Gatis Zēmanis.

KALVE gatavojas ne tikai īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO, bet arī iziet ārpus Latvijas, sākot ar Baltiju un virzoties tālāk uz Eiropu.

Kāpēc Kalve izvēlās iet biržas virzienā?

Tam ir vairāki iemesli. Jau dibinot uzņēmumu skaidri definējām pamatvērtības, kas darbojas kā filtrs lēmumu pieņemšanā. Viena no vērtībām ir pieejamība. Mēs vēlamies domāt, ka esam izveidojuši biznesa modeli, kur visas iesaistītās puses ir ieguvējas – gan zaļās kafijas audzētājs, gan tie, kas ir pa vidu, gan mēs kā uzņēmums, gan beigās kafijas baudītājs – B2B vai B2C segmentā. Ļoti daudziem cilvēkiem mūsu piegājiens ļoti patīk, un mums ir liela lojālo klientu bāze.

Tā kā sabiedrībā viesmīļu piesaiste nav populāra, ministri paši tērēs savu laiku ceļā pēc kafijas valdības sēdes laikā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjerministre atgādināja, ka tā esot bijusi Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga iniciatīva. "Viņš vēlējās ļoti ilgā un garā sēdē, līdzīgi kā Eiropā, arī vismaz ministriem netērēt savu algas daļu un savu laiku, ejot pēc kafijas, lai viņi varētu koncentrēties ļoti izaicinošiem jautājumiem Ministru kabinetā," teica Siliņa.

Kronbergam esot bijusi vēlme "iepriecināt kā jaunam kancelejas vadītājam ministrus", paredzot jaunu kārtību, kas arī būtu tikai "saprotama un normāla, ka garās stundās būtu kāds, kas apkalpotu", stāstīja Siliņa.

"Acīmredzot sabiedrībā šādas lietas nav populāras, un ministri paši ies pēc kafijas un tērēs savu laiku," nosprieda premjere.

Milzīgo nodokļu dēļ Latvijas uzņēmēji ik gadu zaudē lielu daļu savas peļņas, jo ietvert visus izdevumus gala cenā nav iespējams klientu zemās pirktspējas dēļ, atzīmē Dace Dovidena, SIA Reitan Convenience Latvia valdes priekšsēdētāja.

Eiropas līmenī kafija ar akcīzes nodokli ir aplikta tikai septiņās valstīs, tajā skaitā Latvijā, kur par vienu kilogramu kafijas uzņēmējiem papildus jāmaksā 1,42 eiro, stāsta D.Dovidena. Lielāks nodoklis nekā Latvijā ir tikai Dānijā, Grieķijā un Vācijā, norāda Reitan Convenience Latvia valdes priekšsēdētāja, atgādinot, ka produktu gala cenu būtiski ietekmē arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas Latvijā ir ievērojami augstāks nekā citās valstīs. Saskaitot šos abus nodokļus kopā, jāsecina, ka Latvijas kafijas bizness tiek pakļauts visdrastiskākajiem ierobežojumiem, teic D.Dovidena.

Viņa atzīmē, ka Latvijas tirgum tas ir liels izaicinājums, jo kafijas gala cenas jāpielāgo arī klientu pirktspējai, kas mūsu gadījumā nav nemaz tik augsta. Šādā veidā uzņēmēji zaudē lielu daļu savas peļņas un valsts - šauj pati sev kājā, jo zaudē cilvēkus, kas būvē mūsu ekonomiku. Daudzas kafejnīcas bankrotē, jo nespēj izdzīvot šādos apstākļos, secina D.Dovidena.

Latvijas basketbolista Dāvja Bertāna ģimene ir iegādājusies specialty jeb augstākās kvalitātes kafijas grauzdēšanas uzņēmuma AS Kalve Coffee jeb KALVE akcijas, tādējādi kļūstot par vienu no uzņēmuma mazākuma akcionāriem.

Tikpat liela summa tiks arī ieguldīta sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) laikā, kopā veidojot 250 000 eiro vērtas investīcijas.

“Lai gan šobrīd uzturos Dubaijā, es neesmu aizmirsis par saknēm un uzskatu par svarīgu atbalstīt Latvijas uzņēmumus, īpaši tos, kuriem prioritāte ir kvalitāte, ilgtspēja un vīzija par nākotni. Tāpēc man ir patiess prieks atbalstīt šo projektu un būt daļai no KALVE nākotnes attīstības,” stāsta Dāvis Bertāns.

“Investīciju cena, par kādu Bertānu ģimene ir iegādājusies KALVE akcijas, būs tā pati, kas tiks piedāvāta investoriem arī gaidāmā IPO laikā. Mūsu mērķis ir būt caurspīdīgiem un pieejamiem ikvienam kafijas baudītājam neatkarīgi no tā, vai viņš ir privātais investors vai vienkārši kafijas cienītājs,” norāda Gatis Zēmanis, AS Kalve Coffee līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Specialty jeb augstākās kvalitātes kafijas grauzdēšanas uzņēmums AS Kalve Coffee paziņo, ka parakstīšanās uz uzņēmuma akcijām sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) ietvaros sāksies 13. novembrī.

Uzņēmums publiski piedāvās Latvijā un Igaunijā līdz 250 000 akciju, kas tiks kotētas un iekļautas biržas Nasdaq Riga First North sarakstā.

Vienas akcijas cena būs 6,00 EUR, kas nozīmē, ka uzņēmums plāno piesaistīt līdz 1,5 miljoniem eiro. Parakstīšanās periods ilgs no 13. novembra līdz 29. novembrim un notiks Latvijā un Igaunijā.

“Ar IPO palīdzību mēs aicinām ikvienu tieši piedalīties uzņēmuma nākotnes izaugsmes veidošanā. Mūsu mērķis ir būt pārredzamiem un pieejamiem ikvienam kafijas entuziastam - gan privātajiem investoriem, gan vienkārši kafijas cienītājiem. Piesaistītais kapitāls ļaus mums paplašināt darbību Baltijā, uzlabot ražošanas efektivitāti un attīstīt e-komercijas platformu,” stāsta Gatis Zēmanis, AS Kalve Coffee līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Jaunā prasība pārtikas produktiem obligāti norādīt izcelsmes valsti tirgotājiem sagādā lielu slogu un investīcijas, atzina aptaujātie mazumtirgotāji.

Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvija" pārstāvji atzīmēja, ka "Rimi" atbalsta jēgpilnus, kā arī pamatotus risinājumus, kas veicinātu vietējo produktu patēriņu, bet uzņēmums jau iepriekš sarunās ar atbildīgajām valsts institūcijām paudis, ka prasība pārtikas produktu cenu zīmēs norādīt izcelsmes valsti no mazumtirgotāju viedokļa ir sasteigts, nepārdomāts un tehniski sarežģīti ieviešams process.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka ir pamatotas bažas par ieguvumu patērētājam no jauno prasību ieviešanas, kas var maldināt pircēju, piemēram, Eiropas Savienībā (ES) ražotu preci, kas patērētāju uztverē nozīmē zināmu drošību un kvalitāti, nākas apzīmēt ar "Izcelsme nezināma". Prasību ieviešana arī uzliek papildu finansiālo slogu mazumtirgotājiem.

Specialty jeb augstākās kvalitātes kafijas grauzdēšanas uzņēmums AS Kalve Coffee (KALVE) paziņo par tā juridiskās formas maiņu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) uz akciju sabiedrību (AS), padomes izveidi, kā arī uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu.

Tādējādi uzņēmums turpina aktīvu gatavošanos tā iecerētajam sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO).

“Reorganizācija uz akciju sabiedrību ir viens no priekšnoteikumiem, kuru esam īstenojuši, lai sagatavotos IPO. Iecerētais akciju piedāvājums ļaus mums piesaistīt papildu finanšu resursus, lai nodrošinātu uzņēmuma tālāku izaugsmi gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, piedāvājot baudīt ilgtspējīgu, pieejamu un kvalitatīvu kafiju arvien plašākam cilvēku lokam,” stāsta Gatis Zēmanis, AS Kalve Coffee līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Līdz ar juridiskās formas maiņu, izmantojot daļu no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas, no 25 tūkstošiem eiro uz 100 tūkstošiem eiro palielināts arī uzņēmuma pamatkapitāls, kā arī izveidota uzņēmuma padome. Par padomes priekšsēdētāju iecelts Rūdolfs Strēlis, padomē strādās arī uzņēmuma līdzdibinātājs Jānis Andersons un Justīne Lība Elferte. Tikmēr par valdes locekli, finanšu direktoru iecelts Jānis Zēgners.

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

Lai gan sabiedrībā pastāv uzskats, ka iedzīvotāju skaits Rīgas centrā samazinās, un galvaspilsētas centru mēdz dēvēt par „izmirušu”, tomēr CSP dati rāda pavisam citu ainu – centrā dzīvo septītā daļa visas Rīgas iedzīvotāju un šī gada sākumā vairumā centra apkaimju iedzīvotāju skaits bija audzis, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2024. gada sākumā Rīgas centrā, ieskaitot tādas apkaimes kā Avoti, Brasa, Centrs, Grīziņkalns, Pētersala-Andrejsala, Skanste un Vecpilsēta, dzīvoja gandrīz 83 tūkstoši cilvēku, kas ir apmēram septītā daļa no visas Rīgas iedzīvotāju skaita. Pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits šeit ir pieaudzis par 5,7 %, un vislielākais pieaugums, salīdzinājumā ar 2014. gadu, novērots Skanstē (109,8 % pieaugums), Centra (10,6 %) un Pētersalas-Andrejsalas (11,5 %) apkaimē. Turklāt iedzīvotāju skaita pieaugus Skanstes apkaimē ir visdinamiskākais visā Rīgas teritorijā.

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz reformēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Atbalstītie likumprojekti paredz mainīt VID padotības īstenošanas formu un veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai, savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Likumprojektu paketē iekļauti Nodokļu un muitas policijas likums, Valsts ieņēmumu dienesta likums, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Xiaomi roboti - putekļsūcēji ar mazgāšanas funkciju ir inovatīvi risinājumi mājas uzkopšanai. Tie piedāvā jaunas tehnoloģijas efektīvai uzkopšanai, nodrošinot lietotājiem ērtības un laika ekonomiju. Šie roboti ne tikai vāc putekļus, bet arī veic grīdas mazgāšanu autonomi.

Ar modernām sensoru tehnoloģijām un programmatūru, Xiaomi roboti pielāgojas dažādiem virsmu tipiem un nodrošina augstu tīrīšanas kvalitāti.

Labākie roboti - putekļsūcēji

Autonomā navigācija

Xiaomi roboti izmanto autonomās navigācijas tehnoloģiju. Šī tehnoloģija ļauj ierīcēm efektīvi pārvietoties pa telpu. Roboti skenē vidi un veido karti - tādējādi tie var noteikt labāko ceļu, lai sasniegtu mērķi.

Roboti spēj pielāgoties dažādām telpām, tie ņem vērā mēbeles un citus šķēršļus. Pateicoties šai tehnoloģijai, roboti var strādāt pat telpās ar daudz šķēršļiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze tikās ar SIA "Wolt Latvija" vadības pārstāvjiem, lai runātu par ēdiena piegādes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un pasākumiem, kurus uzņēmums īstenojis, lai pārtikas piegādēs uzlabotu higiēnas un pārtikas drošuma prasību ievērošanu.

Armands Krauze vērsa uzmanību, ka pārtikas piegādes kurjeriem saziņai ar klientiem ir jāapgūst valsts valoda vismaz minimālā līmenī.

Jau ziņots, ka zemkopības ministrs, pamatojoties uz Zemkopības ministrijā saņemto informāciju, šā gada oktobra sākumā uzdeva Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) pastiprināti pievērst uzmanību patērētāju aizsardzības uzlabošanai, saņemot pakalpojumus no ēdienu piegādes uzņēmumiem.

Ministrs jau iepriekš uzsvēra, ka ēdienu piegādes uzņēmumiem ir stingrāk jāraugās uz kurjeru atlasi, viņu apmācību higiēnas jautājumos, kā arī piegādes uzņēmumiem ir jāuzlabo paškontroles procesi, lai pārliecinātos, ka personas, ar kurām noslēgti līgumi par ēdiena piegādi, ne tikai izprot pārtikas drošuma pamatprincipus un higiēnas prasības, bet tās arī ikdienā strikti ievēro. PVD operatīvi informēja par turpmāko rīcību un piedāvāja virkni priekšlikumu, kas nodrošinātu stingrāku uzraudzību ēdienu piegādātājiem. Ir sākta pārtikas piegādes kurjeru reģistrācija PVD pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu reģistrā. Sūdzību gadījumā tas gan uzņēmumam, gan kontrolējošajai iestādei ļaus ātri identificēt konkrētu kurjeru.

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.