Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) komercsabiedrību gada balvas konkursā par 2014. gada darbības rezultātiem Gada uzņēmuma apbalvojums piešķirts divām RSEZ komercsabiedrībām - metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX un uzņēmumam Rēzeknes Dzirnavnieks, informē RSEZ pārstāve Skaidrīte Baltace.

Pašvaldību kopīgās iestādes Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas pārvalde RSEZ komercsabiedrību gada balvas mērķis ir atzinīgi novērtēt un godināt sekmīgākos komersantus, izvērtējot uzņēmumu iepriekšējā gada darbības rezultātus, t.sk. veiktās investīcijas ražošanas uzlabošanā, saražotās, arī eksportētās produkcijas apjomu, nomaksāto nodokļu apjomu, utt. Uzņēmumi tiek vērtēti lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās.

Metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX Rēzekne RSEZ apbalvojumi piešķirti nominācijās Lielākais eksportētājs, Gada inovācijas, Lielākais nodokļu maksātājs, Gada investīcijas, Straujāk augošais uzņēmums, Gada ražotājs. LEAX Rēzekne pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā, otra ražotne Latvijā darbojas Rīgas reģiona Babītē. 2014. gadā LEAX Rēzekne apgrozījums bija 11,13 miljoni eiro.

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.

Nacionālās drošības komisija (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) debatēs par paredzētājām izmaiņām norādīja, ka likumprojektos vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi.

Grozījumi arī paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

2014. gada beigās Latvijā bija 867,9 tūkstoši aizņemtu darba vietu, un salīdzinājumā ar 2013. gada beigām to skaits ir palielinājies par 5,9 tūkstošiem jeb 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits pieauga par 2,2 tūkstošiem jeb 0,4%, sasniedzot 577,6 tūkstošus. Sabiedriskajā sektorā bija 290,3 tūkstoši aizņemto darba vietu, kas ir par 3,8 tūkstošiem jeb 1,3% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā periodā.

Visstraujāk aizņemto darbvietu skaits palielinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (par 8,5% jeb 2 tūkstoši), veselības un sociālās aprūpes nozarē (par 6,7% jeb 3,9 tūkstoši), izmitināšanas un ēdināšanas nozarē (par 4,8% jeb 1,4 tūkstoši).

Profesiju pamatgrupās aizņemto darbvietu skaits visstraujāk palielinājās kvalificēto lauksaimniecības darbinieku pamatgrupā (par 6,8% jeb 0,4 tūkstošiem), pakalpojumu darbinieku pamatgrupā (par 5% jeb 6,7 tūkstošiem), vecāko speciālistu pamatgrupā (par 4,1% jeb 6,1 tūkstoti).

Uzņēmumu valdei par pieņemtajiem un arī par nepieņemtajiem lēmumiem (bezdarbību) var nākties atbildēt ar savu personīgo maku gan par kompānijas akcionāriem, gan par valstij, gan arī trešo (pievilto, piekrāpto) personu uzņēmuma darījuma partneriem nodarītajiem zaudējumiem.

To atzīst gan vairāki aptaujātie uzņēmumu vadītāji, gan arī SIA ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis. Vienlaikus katra cilvēka (valdes locekļa) un ne tikai viņa atbildības līmeni konkrētā epizodē nosaka tiesa. “Ir divi atbildības virzieni – civiltiesiskais un krimināltiesiskais, kur katrā ir savas nianses un arī atbildības līmenis,” uzsver A. Lošmanis.

Viņš vērš uzmanību, ka jebkurā gadījumā ir jābūt pierādītam zaudējumu (kaitējuma) faktam, ja tāda nav, tad arī jebkāda vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdes locekļiem esot jāuzskata par lieku laika un resursu izšķērdēšanu.

Smalkas nianses

Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes loceklim (ja tāds uzņēmumā ir) savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Vienlaikus likums pasaka, ka valdes un padomes loceklis neatbild par minēto, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tāpat valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces lēmuma ietvaros. Vienlaikus tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Jāņem vērā, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējuma nodarīšanas dienas.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Latvijā reģistrētās sabiedrības ar ierobežotu atbildību var saviem valdes locekļiem un darbiniekiem piešķirt kapitāldaļas, un viņi pēc 12 mēnešiem varēs saņemt dividendes, kas netiks apliktas ar nodokļiem.

Kopš 2021. gada 12. janvāra pastāv iespēja dalīties ar saviem darbiniekiem, to paredz grozījumi Komerclikumā un likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. “Uzņēmumam vajadzīgo speciālistu un vadītāju piesaistei un arī motivācijai Latvijā varēs izmantot tādu pašu ieinteresētības mehānismu SIA darbības rādītājos, kāds ir arī kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā,” uzsver auditorkompānijas EY (SIA Ernst&Young Baltic) nodokļu eksperte Ilona Butāne.

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka līdz šim Komerclikums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, šādas iespējas nebija. Savulaik, līdz Komerclikums 2000. gadā aizstāja likumu Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ne vienas vien SIA valdes locekļiem bija paredzēta kapitāldaļu opcija. Tādējādi pēc vairāk nekā 20 gadiem SIA īpašniekiem tiek dotas iespējas saviem darbiniekiem, vadītājiem piešķirt kapitāldaļas, tādējādi paaugstinot to lojalitāti savam darba devējam, vienlaikus dodot iespēju samaksāt pēc padarītā darba rezultātiem ar atbilstoša apmēra dividendēm, kuras netiek apliktas nedz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nedz arī ar valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām.

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Šobrīd 1339 komercsabiedrības «dzīvo» bez valdes, to vidū arī ministram Edmundam Sprūdžam piederošie uzņēmumi . Tā liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati.

Kopš 2013. gada ir spēkā Komerclikuma grozījumi, kuri paredz vienkāršoto likvidāciju tām sabiedrībām, kurām sešus mēnešus nav neviena valdes locekļa. «Ja tiek konstatēts, ka sabiedrības valdei ilgāk par trijiem mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos trūkumus, tad UR ir tiesīgs pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu,» DB situāciju skaidro UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš norāda, ka rakstveida brīdinājums tiek sūtīts sabiedrībai uz juridisko adresi un sabiedrības dalībniekam (dalībniekiem). Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums likumā noteiktā kārtībā netiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, stāsta R. Balodis.

Faktiski katru reizi, kad tiek publicēti statistikas dati par kopējiem nodokļu parādiem Latvijā, ir skaidrs, ka iespēja atgūt visu piedzenamo summu nav iespējama pat teorētiski. Vienkārši liela daļa komersantu - parādnieku reāli vairs nemaz nedarbojas, un to īpašnieki pat neaizdomājas, kā varētu nokārtot saistības ar valsti. Tā vietā nereti jau tiek kalti plāni, kā izveidot jaunu SIA, kas pēc noteikta laika posma, visticamāk, arī nonāks nodokļu parādnieku sarakstā.

Šajā kontekstā teju par revolucionāru var uzskatīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierosinājumu likumdošanas ceļā paredzēt, ka gadījumos, kad uzņēmums realitātē jau ir uzskatāms par maksātnespējīgu, tā parādi tiek paradresēti uz konkrētās kompānijas amatpersonām. Vienkārši sakot, to, ko nesamaksā firma, samaksā tās valde.

Latvijā jau pietiekami ilgu laiku darbojas Komerclikums, kurā starp citu, gan paredzēta komercsabiedrības valdes atbildība par to, kas notiek uzņēmumā, gan arī tajā tiek uzsvērts, ka valdei jārīkojas kā rūpīgiem saimniekiem. Acīmredzot ir pienācis laiks šos apgalvojumus ieviest dzīvē. Jāatzīst, ka ir pat jocīgi noteikt, ka cilvēkam jārīkojas kā rūpīgam saimniekam, bet neparedzēt konkrētas sankcijas situācijā, ja saimniekošana izrādās bezrūpīga, cik vien iespējams. Turklāt, atbilstoši šim pašam Komerclikumam, uzņēmuma valdei ir arī pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja uzņēmumā izveidojusies šāda situācija. Tātad iznāk, ka noteiktā daļā uzņēmumā valdes locekļi atļaujas nepildīt likumā noteiktās prasības, labi apzinādamies, ka viņiem par to, vienkārši sakot, nekas nebūs. Visticamāk, paredzot konkrētu finansiālu atbildību šādu uzņēmumu valdes locekļiem, dažādiem darboņiem būtu iemesls aizdomāties, kā viņi strādā, cik atbildīgi izturas pret pašu dibinātu vai iegādātu uzņēmumu. Protams, nevar izslēgt iespēju, ka darboņi, shēmotāji, kas ir ieinteresēti nepildīt minētās Komerclikuma prasības, visus savus kaut cik vērtīgos privātos īpašumus aši vien pamanīsies pārrakstīt uz bērnu, brāļu, māsu un citu radinieku vārda. Vismaz tieši tā tas notika bēdīgi slavenās a/s Liepājas metalurgs lielāko akcionāru gadījumā. Tomēr minētā VID ģenerētā norma liktu šādiem darboņiem padomāt, vai tiešām viņi vēlas uz sava kakla dabūt daudzos tūkstošos vai pat miljonos eiro mērāmu parādu nastu, kas varētu pat traucēt turpmākos soļus uzņēmējdarbībā.

Privātajā sektorā aizņemto darba vietu skaits pērn ir pieaudzis par 2,2 tūkstošiem jeb 0,4%, sasniedzot 577,6 tūkstošus darba vietu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sabiedriskajā sektorā 2014.gada beigās bija 290,3 tūkstoši aizņemto darba vietu, kas ir par 3,8 tūkstošiem jeb 1,3% vairāk nekā 2013. gada nogalē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Privātajā sektorā ietilpst komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu līdz 50%, visu veidu komercsabiedrības bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk. Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kā arī ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, nodibinājumi, biedrības u.c.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai 2013.gada aprīlī uzsāktā kriminālprocesa materiālus saistībā ar kādas komercsabiedrības valdes locekļa iespējamu kukuļdošanu valsts amatpersonai, informē KNAB.

Izmeklēšanas gaitā iegūto pierādījumu kopums dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka komercsabiedrības valdes loceklis konkrētā uzņēmuma interesēs vairākkārt piedāvāja un nodeva kukuli 2500 latu apmērā Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles daļas inspektoram par pārbaudes neturpināšanu uzņēmumā, skaidro biroja pārstāvji.

KNAB izmeklētājs ierosina saukt pie kriminālatbildības aizdomās turēto komercsabiedrības valdes locekli par kukuļdošanu, un rosina piemērot arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļi juridiskajai personai.

KNAB gan norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Likuma grozījumi paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par peļņas un citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 125 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 50 eiro līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 50 eiro līdz 350 eiro.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ir apstiprinājusi AS VEF Radiotehnika RRR Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu 2015.gada 11.jūnijā redakcijā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Komercsabiedrība plāno saņemt papildus ienākumus atsavinot administratīvo ēku ar tai piegulušo zemesgabalu. Šā gada 30. aprīlī tika parakstīts līgums par darījuma struktūru, kurš paredz, ka pirkuma līgums ar potenciālo pircēju SIA Pārupes būmaņi par augstākminētā īpašuma pārdošanu tiks parakstīts sešdesmit darba dienu laikā. Plānotie tīrie ieņēmumi no augstākminētā īpašuma pārdošanas tiek lēsti 945 tūkstošu eiro apmērā un to saņemšana paredzēta ne vēlāk kā plāna 9. mēnesī.

Papildus komercsabiedrība plāno atsavināt vel divus tai piederošos zemesgabalus. Viens no tiem ir zemesgabals pēc Kurzemes pr. B/N. Patlaban zemesgabals tiek iznomāts par 355,72 eiro mēnesī, bet tas atrodas atsevišķi no visiem pārējiem komercsabiedrības nekustamajiem īpašumiem un to nav plānots aktīvi izmantots komercsabiedrības saimnieciskajā darbībā.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko tiek aizliegts Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.

Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) virzītie grozījumi nosaka, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas kādā no abām valstīm, nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības patieso labuma guvēju.

Ja likuma atsevišķā normā minētajās kapitālsabiedrībās būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme jau ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai viņi ir patiesie labuma guvēji, tad no dienas, kad kapitālsabiedrība iegūs nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, savas balsstiesības nevarēs izmantot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vai personas, kuras savu tiesību realizāciju nodevušas kādam no abu valstu pilsoņiem.

Nākamgad fiziskas personas, kuras nokļūs riskanto personu reģistrā, nevarēs kļūt par jaundibinātu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Tomēr vienlaikus rodas citi riski.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu idejai izslēgt no spēles visu veidu «pseidoīpašniekus» un «pseidopriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu. Tomēr vienlaikus viņi norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā var nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā. Proti, šajā reģistrā varot būt arī tāds uzņēmējs, kura juridiskajā adresē konkrēto uzņēmējdarbību neesot iespējams veikt. «Labticīgam nodokļu maksātājam nav pamata satraukumam, jo ne tā amatpersonas, ne viņš pats tajā nokļūt nevar,» skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa uzsver, ka melnajā sarakstā iekļautie neko nevarēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

Saeima ceturtdien, 23.martā, noteica ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. To paredz galīgajā lasījumā kā steidzami pieņemtie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā.

Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu valstij svarīgu komercsabiedrību darbības nepārtrauktību un pārmaiņas šādos uzņēmumos neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību, sacīts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz, ka ierobežojumi attieksies uz elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū vai konkrētiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat tas varēs attiekties uz uzņēmumu, kas saņēmis licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai, vai tam piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Tas varēs būt arī uzņēmums, kas ražo vai pārvada elektroenerģiju vai siltumenerģiju un kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 megavatus, vai kas ir siltumenerģijas pārvades un sadales operators un kam pieder siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Akciju sabiedrības "Liepājas Autobusu Parks" (LAP) valde izprot Liepājas pilsētas pašvaldības publiski pausto lēmumu, ievērot "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma" 7.panta 1.daļā likumā noteikto kārtību, un izvērtēt sava ieguldījuma lietderību kapitālsabiedrībā pašvaldības funkciju efektīvai izpildei.

Arī lielākais LAP privātā kapitāla investors SIA "LAP1R" respektē Liepājas pilsētas pašvaldības vēlmi iziet no biznesa jomas, kurā veiksmīgi darbojas un būtu jādarbojas privātiem uzņēmējiem, un ciena Liepājas pilsētas domi kā uzticamu sadarbības partneri.

LAP aicina citas Latvijas pašvaldības, kurām ir tieša līdzdalība pasažieru pārvadājumu komercsabiedrībās, veikt tādu pašu izvērtējumu.

Tiesiskais pamats publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanai vai līdzdalībai esošā kapitālsabiedrībā ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantā. Proti, atbilstoši VPIL 88.panta 1. un 2.daļai publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību, t.sk. paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

No šodienas mazie uzņēmumi, kas izmanto vienkāršotās eiro priekšpiegādes iespēju, var bankās saņemt eiro banknotes un monētas.

Šo iespēju var izmantot mazās un vidējās komercsabiedrības, kuru darbinieku skaits ir mazāks par desmit un gada apgrozījums vai bilances aktīvu apjoms nepārsniedz divus miljonus eiro (1,4 miljonus latu).

Vienkāršotā priekšpiegāde tiek veikta uz komercsabiedrības parakstīta apliecinājuma pamata, aizpildot Latvijas Bankas sagatavotu tipveida veidlapu. Maksimālā pieprasāmā summa ir 10 tūkst. eiro (7000 latu).

Vienkāršotā priekšpiegādē saņemtā eiro apjoma summas ekvivalents latos pēc maiņas kursa 0,702804 lati par vienu eiro tiek bloķēts komercsabiedrības norēķinu kontā kredītiestādē, nodibinot finanšu ķīlu, un summa noņemta (debetēta) 2014. gada 1. janvārī

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2014.gada 1.jūlijā stāsies spēkā izmaiņas likumā Par nodokļiem un nodevām, kas noteiks papildu kritērijus personu iekļaušanai riska personu sarakstā. Šie kritēriji būs saistīti ar personas aktuālajiem nodokļu parādiem, tādēļ VID aicina tās personas, kurām radušās grūtības nodokļu saistību izpildē, laikus vērsties VID un vienoties par piemērotāko nodokļu normatīvajos aktos noteikto situācijas risinājumu.

No 2014.gada 1.janvāra VID ir tiesīgs fizisko personu iekļaut riska personu sarakstā šādos gadījumos:

- persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību;

- personas deklarētās dzīvesvietas adrese ir reģistrēta «riska adresē»;

- persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā, un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no dienas, kad VID ir pieņēmis lēmumu par komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanu, nav pagājuši divi gadi.

Savukārt, no 2014.gada 1.jūlija VID būs tiesīgs fiziskas personas iekļaut riska personu sarakstā arī vēl šādos gadījumos (papildu jau minētajiem kritērijiem):

Pirms diviem gadiem piedzīvojuši postošu ugunsgrēku, bet pērn izgatavojuši lielāko koka fasāžu sistēmu Baltijā. Koka logi daudz pasaka par mājas saimnieku, atzīst tēvs un dēls Māris un Juris Buši

Koka logu un durvju ražotājs Flora ir īsts ģimenes uzņēmums. Dibinātājs, valdes priekšsēdētājs un viens no trim īpašniekiem ir tēvs Māris Bušs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Otrs īpašnieks ir dēls Juris Bušs, kurš pilda direktora pienākumus, bet trešā – meita Ilze Zviedrīte, kura pirms brāļa pabijusi direktores amatā, bet tagad «uz lentes uzlikusi bērnu ražošanu», kā labsirdīgi smejas ģimenes galva. «Kad māsa devās pirmajā bērna kopšanas atvaļinājumā, tēvs pateica – tu būsi direktors. Šķiet, tā viņam bija mūža vieglākā darbinieku atlase, bet man nācās pārkāpt sev pāri un pierādīt sevi nopietnu vīru sabiedrībā,» atzīst Juris Bušs, kurš par direktoru kļuva 24 gadu vecumā.