Eksperti

Ko vēlamies panākt ar šādu komunikāciju?

Ainārs Ērglis, [email protected],21.08.2009

Jaunākais izdevums

Vienkārša patiesība: reizēm labāk ir runāt, nevis nerunāt, bet, lai to darītu, ir jāsaprot, kam un ko teikt, kāda ir auditorija, vieta un apkārtējais konteksts.

Pēdējo dienu notikumi liecina, ka daudziem cilvēkiem, kas atbildīgi par valsts turpmāko likteni, ir problēmas ar šīs patiesības izmantošanu – vienkārši sakot, ar komunikāciju, jo ir taču jāsaprot, ko tieši vēlamies panākt ar sacīto, lai nerastos sabiedrības mulsināšana, skandāli un neizpratne par notikušo.

Savā iepriekšējā blogā rakstīju, ka nav īsti skaidrs, uz kurieni un kāpēc mēs – valsts un sabiedrība – ejam, jo it kā cenšamies izstrādāt prioritāros virzienus ekonomikā, bet trūkst pamatojuma, vai tas patiešām būs gana iedarbīgi, lai izvestu Latviju no ekonomiskās krīzes un vai virzieni tiešām ir pareizie.

Taču ir jau vēl otrs posms, kad vajag arī stāstīt sabiedrībai par to, uz kurieni mēs ejam (ja, protams, virziens ir zināms), lai tādējādi gūtu tās atbalstu un ikvienam būtu skaidrs, ka Latvija nav tikai punktiņš kopējā pasaules politiskajā kartē, bet gan tajā dzīvo cilvēki, kas veido vēsturi un domā par nākotni.

Komunikācija ir instruments, ko izmanto dažādu problēmu risināšanā, ņemot vērā daudzus apstākļus. Piemēram, ja ir dots uzdevums no uzņēmuma vadības runāt tikai par «labām» ziņām, pieredzējis preses sekretārs vai sabiedrisko attiecību speciālists atradīs veidu, kā notušēt negatīvo, stāstot par pozitīvo. Tas ir daudzu gadu treniņš, bet rezultāti pārsvarā ir diezgan iespaidīgi. Taču ar mūsu likumdevējiem un izpildvaru diemžēl ir daudz bēdīgāk.

Valsts sektors ir tas, kur sabiedrisko attiecību speciālisti, preses sekretāri, dažādu nozaru padomnieki un eksperti skaitliski ir daudz kuplākā skaitā nekā uzņēmumos. Tāpēc, manuprāt, no šiem cilvēkiem vajadzētu prasīt ne tikai preses informācijas, viedokļu un runu sagatavošanu, bet arī atbildību par paveikto dažādu notikumu kontekstā.

Komunikācijas veidošana vai neveidošana ar medijiem, tādējādi arī ar sabiedrību, ir tieši atkarīgs no šiem speciālistiem, kuru uzdevums ir izvērtēt katras situācijas notikumu gaitu, lai saprastu, kā tālāk rīkoties. Piemēram, visaugstākā līmeņa amatpersona nedrīkst aizbraukt uz Aglonu pie pārsvarā vecāka gada gājuma ticīgiem cilvēkiem un runāt par morālo pagrimumu, kas, protams, izraisa sašutumu vētru.

Tāpat valsts pirmā persona faktiski nekādos apstākļos nedrīkst kaut pārpratuma dēļ, kaut formāli, bet norobežoties no nopietniem uzņēmējiem, kuri ir mūsu valsts kases lielākie pildītāji, aizvelkot priekšā lidmašīnas biznesa klases aizkarus gan burtiskā, gan pārnestā nodaļā. Ir jāmāk izprast konkrēto auditoriju, kurai vēstījums ir domāts, vienalga, vai tāpēc ir «jānolaižas» vai «jāpaceļas» līdz viņu līmenim, lai saprastu, ko un kā tieši teikt!

Pilnīga komunikācijas principu neievērošana vērojama arī citu likumdevēju un izpildvaras uzvedībā – pat savstarpējā komunikācijā. Lai arī žurnālistiem patīk skandāli un, es pat teiktu, «netīrās veļas mazgāšana», diez vai tik zemu būtu jānolaižas, piemēram, amatpersonām - gan valsts, gan privāto uzņēmumu vadītājiem.

Diez vai cilvēkiem ar daudzu gadu pieredzi politikā jānolaižas tik zemu, lai savus konkurentus tiešajā ēterā jāsauc par «meļiem», «muļķiem» un jādraud ar pilnīgu sistēmas sabrukumu, ja nenotiks pēc viņu prāta. Tas viss tikai uzjundī negatīvismu, kas tieši atspoguļojas ja ne draugu un paziņu neformālās sarunās par to, kas īsti notiek Latvijā, tad internetā, ko ir pārpludinājuši arvien bezjēdzīgāki komentāri, kur katrs anonīmi izliek savu «žulti».

It kā vienkāršas un saprotamas lietas. Taču, nespējot tās ņemt vērā, esam nonākuši situācijā, kad ne tikai vara un sabiedrība nesaprot viena otru, bet arī cilvēki, kas parasti ir augstāko varas nesēju partneri – lielie uzņēmēji un ierēdniecības elite, sāk asi kritizēt varu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Dzimusi Twitter pirms trim gadiem: cik būtisks šis komunikācijas rīks ir Ekonomikas ministrijai

Lelde Petrāne,04.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija mikroblogošanas vietnē Twitter liecina, ka Latvijas Ekonomikas ministrija šo komunikācijas rīku izmanto jau vairāk nekā trīs gadus - kopš 2010. gada 26. maija. Lai noskaidrotu, cik tas ir kļuvis svarīgs valsts iestādes ikdienas darbā, neliela intervija ar Evitu Urpenu, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju.

- Kādēļ 2010. gadā EM kā valsts iestādē tika pieņemts lēmums sākt komunikāciju Twitter un kura cilvēka ideja tā bija?

Ekonomikas ministrija pastāvīgi domā, kā uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, kā to veikt pēc iespējas plašāk, ja sarunas temats skar plašu sabiedrības daļu, kā to veikt precīzāk, ja sarunas tēma attiecas uz kādu konkrētu mērķauditoriju. Tā mēs regulāri pilnveidojam savu mājaslapu, veidojam mājaslapas apmeklējumu statistiku, nosakot biežāk apmeklētākās mājaslapas sadaļas, kuru aktualizēšanai un pilnveidošanai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Kļūstot aktīvākai komunikācijai sociālajos tīklos, ministrija pieņēma lēmumu uzrunāt sabiedrību arī šajos tīklos – 2010. gadā uzsākām komunikāciju Twitter, 2011. gada nogalē – Youtube.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu regulāru ielu lāpīšanu, mainot vai labojot apakšzemes inženierkomunikācijas, Rīgas dome vēlas panākt to pārvietošanu vienotā šahtā; komunikāciju valdītāji pagaidām komentāros skopi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Haotiski izvietoti komunikāciju aku vāki, regulāri asfalta ielāpi, aizlāpot ne tikai laika apstākļu un ilgstošas ceļa lietošanas radītās bedres, bet arī caurumus, kas veidojušies, remontējot apakšzemes komunikācijas pēc avārijas vai veicot to plānveida nomaiņu, kas turklāt, reizēm notiek pavisam drīz pēc ielas seguma atjaunošanas. Tā ir diezgan tipiska Rīgas ielu aina. Viens no pēdējiem tādiem gadījumiem bija pērn, kad daudz kritizētās Kr. Barona ielas remontā nesen kā uzliktais jaunais bruģis tika ņemts ārā, lai veiktu inženierkomunikāciju nomaiņu. Kā toreiz skaidroja pašvaldībā – nebija iespējams prognozēt precīzus komunikāciju būvdarbu grafikus, jo tos ietekmē gan izvēlētie risinājumi, gan būvprojektu izstrādes gaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lattelecom: Prasība atjaunot plašāku seguma daļu pēc rakšanas darbiem neatrisinās brauktuvju deformācijas problēmas Rīgā

LETA,19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Formālā prasība atjaunot plašāku seguma daļu pēc rakšanas darbiem neatrisinās ietvju un brauktuvju seguma deformācijas problēmas Rīgas ielās, sacīja telekomunikāciju operatora Lattelecom Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis.

«Šajā jautājumā lielāka uzmanība jāpievērš tieši pareizai būvniecības darbu laika plānošanai un efektīvai kvalitātes prasību izpildei saskaņā ar tiesību aktos jau noteiktajām saistībām, neuzliekot komunikāciju īpašniekiem papildu formālus pienākumus. Kvalitatīvai darbu izpildei visbiežāk traucē ierobežotie termiņi,» sacīja Meisītis.

Viņš arī norādīja, ka jau patlaban, veicot darbus, kas saistīti ar ielas seguma uzlaušanu vai transporta būvju elementu aizņemšanu, komunikāciju turētājiem jāievēro Vispārējie būvnoteikumi, kā arī Rīgas domes saistošie noteikumi, kas nosaka ielu seguma atjaunošanas apjomu, izpildes tehnoloģiju un ceļa seguma atjaunošanas konstrukciju un izslēdz iespēju patvaļīgi izvēlēties un veikt seguma atjaunošanas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Armanda Vilciņa,18.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā izstrādāt labākos risinājumus, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) parakstījis sadarbības līgumu.

Parakstītais dokuments paredz to, ka LTRK piedalīsies politikas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādē nodokļu politikas un administrēšanas jomā tiktāl, cik tas atbilst VID darbības stratēģijā norādītajiem mērķiem un uzdevumiem.

Tāpat arī paredzēts, ka gan VID, gan LTRK sadarbojoties meklēs efektīvākos veidus nodokļu nomaksai, lai cīnītos pret ēnu ekonomiku, veicinātu ekonomikas izrāvienu un palielinātu godīgu konkurenci.

Paredzēts, ka sadarbības ietvaros tiks rīkotas uzņēmējiem noderīgas apmācības, lai viņi būtu maksimāli informēti par jebkurām izmaiņām un jaunumiem. Tāpat starp abām pusēm vadības un ekspertu līmenī tiks rīkotas regulāras tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Havas Group: Baltijai ir liels potenciāls

Armanda Vilcāne,12.04.2019

Havas Group prezidents un izpilddirektors Ziemeļvalstīs, Centrāleiropā, Austrumeiropā un Tuvajos Austrumos Alberto Kanteli

Foto: Marek Metslaid

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamības gadījumā Havas Group varētu iegādāties arī citus uzņēmumus Latvijā vai Baltijā, taču konkrēti darījumi pagaidām netiek plānoti.

To intervijā DB norāda Havas Group prezidents un izpilddirektors Ziemeļvalstīs, Centrāleiropā, Austrumeiropā un Tuvajos Austrumos Alberto Kanteli (Alberto Canteli). Jau ziņots, ka pērnā gada nogalē Havas Group iegādājās mārketinga komunikāciju aģentūras Idea Group kontrolpaketi, tādējādi veicot lielāko investīciju Baltijas komunikāciju aģentūru vēsturē. A. Kanteli šo darījumu uzskata par veiksmīgu, norādot, ka kopumā Baltijas tirgum ir liels potenciāls.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat mediju aģentūru tirgu pasaulē – kā tas ir mainījies?

Reklāmas nozare sevi ir izsmēlusi, tāpēc jāatzīst, ka mēs pārstāvam biznesu, kas ir lielu pārmaiņu priekšā. Liela daļa mediju aģentūru savu darbību sāka kā reklāmas vietu nodrošinātāji un reklāmu izvietotāji, konsultējot un pārstāvot klientu intereses tiešajā reklāmā, taču, laikam ejot, situācija ir mainījusies – šobrīd aģentūras jau nodrošina pilnu servisu. Havas Group es strādāju jau 20 gadus, un jāatzīst, ka šo gadu laikā daudz kas ir mainījies. Manuprāt, pārmaiņas ir laba lieta, es piekrītu teicienam, ka pastāvēs tas, kurš mainīsies. Tieši pārmaiņas mūsu uzņēmumam ļāvušas kļūt par tirgus līderi, jo nereti citi tirgus spēlētāji vienkārši nespēj konkurēt ar mūsu piedāvājumu. Kamēr konkurenti iegādājās jaunas reklāmas aģentūras, palielinot tikai to skaitu, mēs esam rīkojušies gudrāk – esam apvienojušies ar pasaulē lielāko reklāmas, satura un tehnoloģiju aģentūru Vivendi, kas neapšaubāmi sniedzis mums jaunas iespējas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, savā tieksmē pēc komforta mēs izmantojam arvien vairāk komunikācijas ierīces, kanālus un programmas, vēlamies izmantot integrētus un vienkāršus risinājumus. Liela daļa no mums, seko informācijas tehnoloģiju tirgus jaunumiem (IT), kurā norisinās asa konkurence. Mēs meklējam arvien jaunus produktus un pakalpojumus, lai tie apmierinātu visas mūsu vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ziemeļvalstis un Āzija vislabāk prot izmantot mūsdienu komunikācijas

Gunta Kursiša,18.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstis un Āzija vislabāk prot izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, vēsta Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) pētījuma rezultāti.

Pasaules konkurētspējīgākās valstis informācijas un komunikāciju ekonomikā ir Zviedrija un Singapūra, liecina pētījuma rezultāti.

Somija Pasaules Ekonomikas foruma izveidotajā sarakstā ieņem trešo vietu, Šveice ir ierindojusies ceturtajā vietā, kā piekto atstājot ASV. Tālāk kā valstis, kas visveiksmīgāk izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ir nosauktas Taivāna, Dānija, Kanāda, Norvēģija un Dienvidkoreja.

«Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas šobrīd ir galvenais ekonomikas, videi draudzīgas un sociāli ilgtspējīgas valsts virzītājas. Tām ir milzīga nozīme arī atlabšanai no krīzes,» norādīja Pasaules Ekonomikas foruma pārstāvji. Pētījums pievērš sevišķu vērību tam, kā sabiedrība spēj izmanto tehnoloģiju priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu konkurenci balss pakalpojumu tirgū, Eiropas Komisija (EK) ieteikusi Latvijas telekomunikāciju regulatoram iznomāt valsts īpašumā esošā Lattelecom komunikāciju līnijas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpretim ierosinājusi turpināt līdzšinējo regulāciju, pieprasot Lattelecom veidot uz izmaksām balstītas likmes par saviem pakalpojumiem.

To komentējot, EK norāda, ka SPRK «šādus pašus noteikumus attiecībā uz Lattelecom ieviesa 2006. gadā, taču šie līdzekļi nav spējuši radīt ievērojamu konkurenci tirgū». EK uzskata, ka komunikāciju līniju noma «atvieglotu citiem operatoriem pakāpeniski investēt līdzekļus viņu pašu komunikāciju infrastruktūras izveidē». Komunikāciju līniju nomāšana vairumtirdzniecības līmenī arī veicinātu citu iespējamo operatoru alternatīvu produktu un pakalpojumu piedāvājumu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis,05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db,19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Fascinējošā produkta pircēju meklējumos

Guna Gleizde,25.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretstatā citām nozarēm, auto nomas un līzinga tirgi Baltijā jau atkopjas, un šīs nozares starptautiskā milža Sixt pārstāvji pārliecināti, ka reģionā vēl ir potenciālsUzlabošanās vērojama visā Eiropā, jo uzņēmumi meklē iespējas izmantot ārpakalpojumus.

Kāda, jūsuprāt, pēc dažiem gadiem izskatīsies auto noma un auto līzings, kādos virzienos šajā laikā šīs nozares attīstīsies?

R. P. Mūsu klientu autoparka menedžeri regulāri tiekas ar uzņēmumiem, lai noskaidrotu, ko viņi turpmākajos piecos gados sagaida no līzinga kompānijas. Piemēram, tagad daudzi uzņēmēji jautā, kad mēs mūsu autoparkos ieviesīsim videi draudzīgas automašīnas - tad, kad būs izdevīgi braukt ar hibrīdauto. Tātad mēs saprotam, ka ir jāizstrādā piedāvājums šajā virzienā, jo klienti tuvāko gadu laikā to no mums sagaida. Mēs izstrādājam, piemēram, piedāvājumu, kurā īsāku distanču braucieniem un pilsētai pieejami hibrīdauto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro

Monta Glumane,11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no trīs posmiem, kuru laikā tiks uzlabots gan ēkas tehniskais stāvoklis, gan vizuālais izskats. Kopumā projekta īstenošanai trīs gadu laikā nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja KKC valdes loceklis Kaspars Kondratjuks, ēka tiek nomāta no studentu korporācijas un pērn noslēgts nomas līgums uz 15 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzsākta ēkas rekonstrukcija. Tuvāko divu gadu laikā ēkas īrnieki vēlas, lai nams iegūtu labāku izskatu, gan saglabājot vēsturisko, gan piešķirot jaunu svaigumu.

Vissteidzamāk nepieciešams sakārtot ēkas piebūvi, kas atrodas nama sētas pusē un ir avārijas stāvoklī. To nav iespējams ekspluatēt, tāpēc nevar pilnvērtīgi izmantot visu ēku. Ēkas piebūvi plānots savest darba kārtībā nākamajā gadā un līdz ar to kultūras centrs iegūtu plašākas telpas pasākumu rīkošanai. Bieži vien viena no problēmām ir tieši telpu trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs sevi redzam nevis kā vietēju, nacionālu uzņēmumu, bet ejam uz to, lai sevi nostiprinātu kā pamatīgu ilgtermiņa spēlētāju reģionā,” intervijā Dienas Biznesam atklāj specialty jeb augstākās kvalitātes kafijas grauzdēšanas uzņēmuma AS Kalve Coffee jeb KALVE līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Gatis Zēmanis.

KALVE gatavojas ne tikai īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO, bet arī iziet ārpus Latvijas, sākot ar Baltiju un virzoties tālāk uz Eiropu.

Kāpēc Kalve izvēlās iet biržas virzienā?

Tam ir vairāki iemesli. Jau dibinot uzņēmumu skaidri definējām pamatvērtības, kas darbojas kā filtrs lēmumu pieņemšanā. Viena no vērtībām ir pieejamība. Mēs vēlamies domāt, ka esam izveidojuši biznesa modeli, kur visas iesaistītās puses ir ieguvējas – gan zaļās kafijas audzētājs, gan tie, kas ir pa vidu, gan mēs kā uzņēmums, gan beigās kafijas baudītājs – B2B vai B2C segmentā. Ļoti daudziem cilvēkiem mūsu piegājiens ļoti patīk, un mums ir liela lojālo klientu bāze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valērija Maligina meitu paziņojums: Mums rūp Olainfarm nākotne

Irina Maligina un Nika Saveļjeva,02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Mēs apzināmies, ka ar mantojumu, kurā ietilpst vairāki uzņēmumi, ir saistīti pienākumi un atbildība.»

Saistībā ar mūsu tēta Valērija Maligina pēkšņo aiziešanu mūžībā un viņa testamentā pausto gribu atstāt mantojumu visām trim meitām vienādās daļās vēlamies publiski paust mūsu profesionālos un nākotnes nodomus par vienu no lielākajiem Baltijas farmācijas uzņēmumiem — AS «Olainfarm» — un citiem saistītajiem uzņēmumiem.

Mūsu tētis Valērijs Maligins sava mūža laikā paveicis ļoti daudz. Neviens negaidīja, ka viņa mūžs un darbs pārtrūks tik agri un pēkšņi. Mēs cienām viņa padarīto un esam lepnas par viņa sasniegumiem, izveidojot vadošo medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanas uzņēmumu.

Valērijs Maligins ir novēlējis visām trim māsām vienādās daļās savu mantu, tostarp AS «Olainfarm» akcijas. Tādā veidā viņš paudis savu gribu, lai turpinām viņa iesākto. Mēs apzināmies, ka ar mantojumu, kurā ietilpst vairāki uzņēmumi, ir saistīti pienākumi un atbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Valmiermuižas alus saimnieku Aigaru Ruņģi

Lelde Petrāne,21.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana vectēva, tēva dzimtā puse ir Valmiera, tādēļ neredzu labāku vietu plašajā pasaulē, kur veidot saimniecību, kā savā dzimtajā pusē, kur sirds sitas visstraujāk un saknes spēku dod. Mūsu senčiem alum bija ierādīta goda vieta svinībās. Alus tiek daudzināts tautasdziesmās un latviešu ticējumos. Tādēļ vēlos šodien atgriezt alu uz latviešu svētku galda līdzās vīnam un konjakam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Volejbola federācijas valdes locekli, pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieku Andri Blaku

Lelde Petrāne,18.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis, pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieks Andris Blaka.

Andris Blaka ir Jūrmalā augusta beigās notiekošā starptautiska mēroga turnīra pludmales volejbolā vīriešiem CEV Satellite Jūrmala idejas iniciators. Šāda mēroga turnīrs pēdējo piecu gadu laikā Baltijas valstīs nav noticis, tas ir iekļauts Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) 2014. gada oficiālajā pludmales volejbola kalendārā un starptautiskajā turnīru sistēmā ar iespēju sportistiem iegūt reitinga punktus.

Brazīlija ir izklaides un sporta centrs, kas piedāvā uzspēlēt pludmales volejbolu, neizbraucot no Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Expobank līdz ar stratēģijas maiņu būtiski paplašina vietējo uzņēmēju kreditēšanu, norāda bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš.

Cik gadu darbojaties? Kāds biznesa modelis bijis līdz šim, un kādu esat iesākuši pērn?

Banka ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas komercbankām, kas 1991. gadā saņēma licenci, un kopš tā laika veiksmīgi darbojusies ar dažādiem nosaukumiem. Ar pašreizējo nosaukumu strādājam kopš 2012. gada līdz ar akcionāra maiņu. Kopš brīža, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, banka orientējās uz starptautisku lielu klientu – juridisku personu – apkalpošanu. Un šādi darbojāmies līdz 2016. gadam, kad uzsākām mainīt bankas biznesa modeli un klientu struktūru, kā rezultātā sākām pievērsties vietējiem klientiem un to vajadzībām.

Vēsturiski esam pārsvarā strādājuši finanšu eksporta virzienā, tādēļ arī Latvijas uzņēmējiem un arī privātpersonām līdz šim esam bijuši salīdzinoši maz zināmi. Turklāt Latvijas privātpersonas tikpat kā nebija mūsu klientu vidū. Savukārt līdz ar Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu mainījies arī mūsu bankas biznesa modelis un mēs esam uzsākuši savas tirgus daļas palielināšanu tieši Latvijas finanšu tirgū, piedāvājot pakalpojumus gan juridiskajām, gan arī privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav ātru risinājumu, kā panākt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi

LETA,14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir sākušās pārmaiņas, un arī Latvijas tēlam un pozicionējumam ir laiks mainīties. Šobrīd Latvijas tēla veidošanu varētu salīdzināt ar orķerstri, kurš spēlē bez notīm, bez diriģenta un to, kas pašam šķiet skanīgākais.

Latvijas tēla veidošanā mums ir jākļūst kā vienotam orķestrim, kurā mūsu valsts pārvalde, uzņēmumi un ikviens sabiedrības loceklis, spēlējot katrs savu instrumentu, veido vienotu skaņdarbu par Latviju.

Pie tāda slēdziena nonācām pēc The Red Jackets kustības iniciētās apaļā galda diskusijas par Latvijas valsts un ekonomikas tēla veidošanu, kas norisinājās novembra nogalē.

Diskusijas galvenie jautājumi bija – kāds ir Latvijas ekonomikas tēls šobrīd, kādu mēs vēlamies redzēt Latvijas tēlu 2020. gadā un kas ir atbildīgs par šī tēla veidošanu.

Diskusijā piedalījās gan Latvijas Institūts un Tūrisma attīstības valsts aģentūra, gan LDDK (Latvijas Darba devēju konfederācija), LTRK (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera), The Red Jackets līdzautori GatewayBaltic, Zīmolu ligzda Matka, DDB, gan arī četri no izcilākajiem Latvijas eksporta zīmoliem – Grindex, SAF Tehnika, Pet Baltija un LDZ Cargo, kā arī pārstāvji no Ārlietu Ministrijas, LIAA, Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Eiropas Prezidentūras biroja 2015.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Hanzas Perons šogad varētu kļūt par vienu no pasākumu TOP norises vietām

Ingrīda Drazdovska,28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad par vienu no pasākumu TOP norises vietām Latvijā varētu kļūt Hanzas Perons – kādreizējā preču stacija, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nule kā, Rīgas svētku laikā, tas piedzīvojis ugunskristības, cilvēki ir sākuši iemīt taku uz šo kultūrvietu. Lai interese nenoplaktu, kā vienu no savas komandas svarīgākajiem uzdevumiem SIA Hanzas Perons direktore Ieva Irbina nosauc ēkas piepildīšanu ar saturu, spēju panākt līdzsvaru starp slēgtiem un publiskiem pasākumiem, starp kultūras un biznesa notikumiem.

Cik mērķtiecīga ir bijusi jūsu karjera pasākumu rīkošanas laukā?

Tieši necik. Tā jau saka – tie, kuri reiz iekāpuši šajā jomā, vairs nevar aiziet, pat ja cenšas, tāpat atgriežas. Man ir grāds politoloģijā, grāds antropoloģijā, studēju juristos. Manai izglītībai nav tiešas saiknes ne ar komunikācijām, ne ar pasākumu industriju. Taisnības labad jāsaka, – pat ja kāds būtu gribējis studēt pasākumu producēšanu, tajā laikā, kad sāku mācīties universitātē, to nebija iespējams darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru