Šogad par vienu no pasākumu TOP norises vietām Latvijā varētu kļūt Hanzas Perons – kādreizējā preču stacija, raksta laikraksts Dienas Bizness.
Nule kā, Rīgas svētku laikā, tas piedzīvojis ugunskristības, cilvēki ir sākuši iemīt taku uz šo kultūrvietu. Lai interese nenoplaktu, kā vienu no savas komandas svarīgākajiem uzdevumiem SIA Hanzas Perons direktore Ieva Irbina nosauc ēkas piepildīšanu ar saturu, spēju panākt līdzsvaru starp slēgtiem un publiskiem pasākumiem, starp kultūras un biznesa notikumiem.
Cik mērķtiecīga ir bijusi jūsu karjera pasākumu rīkošanas laukā?
Tieši necik. Tā jau saka – tie, kuri reiz iekāpuši šajā jomā, vairs nevar aiziet, pat ja cenšas, tāpat atgriežas. Man ir grāds politoloģijā, grāds antropoloģijā, studēju juristos. Manai izglītībai nav tiešas saiknes ne ar komunikācijām, ne ar pasākumu industriju. Taisnības labad jāsaka, – pat ja kāds būtu gribējis studēt pasākumu producēšanu, tajā laikā, kad sāku mācīties universitātē, to nebija iespējams darīt.
15 gadus nostrādāju reklāmas nozarē, kurā nokļuvu laimīgas sakritības dēļ. Mārketingu un komunikāciju apguvu praksē, mācoties un augot ne tikai zināšanu, bet arī amatu un pienākumu ziņā. Pēc piecpadsmit gadiem un pēc piecu gadu aģentūras vadīšanas kaut kas manī salūza, likās – kaut kā veltīt dzīvi vobleriem vairs negribas. Aizgāju prom, kas bija mērķtiecīgs solis, lai izkāptu no nebeidzamā vāveres riteņa. Divus mēnešus atpūtos, nedarīju neko, lai «atbrīvotos» galva, lai saprastu, ko gribu darīt tālāk. Nāca Positivus piedāvājums. Ar to kopā biju septiņus ārkārtīgi dinamiskus gadus. Tas ievilka un atstāja mani šajā nozarē. Acīmredzot – uz palikšanu.
Kā šis darbs, veidojot Hanzas Peronu, atšķiras no iepriekš darītā?
Atšķiras ar vienu būtisku lietu. Iepriekš katru gadu bija jāuzbūvē infrastruktūra no nulles trīs dienām un tad jānojauc. Katru gadu izdarot secinājumus, nākamajā gadā varēja uzlabot risinājumu funkcionāli vai vizuāli. Hanzas Perona gadījumā ir jāizdara ar pirmo reizi, jo koriģēt būs daudz sarežģītāk un dārgāk. Ir jārēķinās ar ilgtermiņa nospiedumu. Savukārt pats pasākumu norises princips jau nemainās, uzbūves princips nemainās, arī nepieciešamā infrastruktūra ir līdzīga.
Hanzas Perons ir dārgs projekts. Cik gados ir plānots atpelnīt ieguldījumus? Ko biznesa plāns paredz?
Tas noteikti nav lēts projekts. Tā atpelnīšana ir atkarīga no daudziem apstākļiem. Par primāro uzdevumu no biznesa viedokļa esam uzlikuši ēkas dzīvotspēju, proti, regulārus notikumus. Tas ir galvenais uzdevums, nevis skatīties ekseļa ailēs, bet nodrošināt to, lai būtu daudz un dažādi pasākumi. Tas ir atskaites punkts, pēc kura vērtēsim projekta veiksmi. Skaidrs, – ja spējam nodrošināt ēkā dzīvīgumu, ekseļa ailes aizpildās. Mērķtiecīgi plānojot uz priekšu, skatāmies, kāda profila pasākumi, cik daudz gadā jānodrošina, lai dzīvotspēja tiktu sasniegta. Apzināti ejam uz to, ka Hanzas Perona komanda rīkos pasākumus arī pati, turklāt katru gadu arvien vairāk un vairāk. Tas ļautu ienest to saturu, kādu vēlamies, caur to arī spētu daudz vairāk turēt roku uz pulsa notikumu kopumam, kas būtu interesants sabiedrībai. Gribam, lai Hanzas Perons būtu atvērts un pieejams.
Zinām, ka pietiekami daudz projektu ir fokusēti uz ēku, domājot par saturu mazāk, nekā to vajadzētu. Faktiski no pirmās dienas, kad sāku strādāt, uzreiz fokusējāmies uz to, kā veidot saturu, kā aizpildīt ēku ar notikumiem. Jau tagad, nedaudz paverot durvis uz to, kas te būs, rudens sezona ir pilna, varbūt kādas 15 dienas ir bez pasākumiem. Un ir labs balanss starp publiskajiem un slēgtajiem pasākumiem. Tas pierāda, ka darījām pareizi – spējām ēku, kura vēl nebija pabeigta, piepildīt ar notikumiem, radīt interesi rīkotājos.
Uz ko liksiet lielāku akcentu? Kāpēc?
Viens no pīlāriem ir mūzika. No pirmās dienas sadarbojamies ar māksliniekiem (ne tikai no Latvijas), lai parādītu viņiem, kāpēc viņi varētu rīkot savas uzstāšanās šeit, lai radītu labvēlīgu augsni kopējai sadarbībai. Virkne mūziķu pasākumu šeit jau ir ieplānoti, tuvākajos mēnešos to būs vēl vairāk. Otrs bloks – konferences. Tie ir notikumi ar augstu pievienoto vērtību kādai konkrētai nozarei ar izglītojošu saturu. Gribējām, lai tās šeit notiek. Vairākas jau ir izziņotas. Arī tas ir apzināts darbs ar šādu pasākumu rīkotājiem. Trešais bloks ir laikmetīgā skatuves māksla. Kā virzienu sāksim to attīstīt. Vēlamies radīt iespēju Latvijas publikai redzēt ne tikai slavenus, bet, tieši otrādi, arī pašmāju jaunos māksliniekus, kas strādā laikmetīgās skatuves vidē. Sāksim ar Homo Novus – arī tas ir mērķtiecīgs darbs, lai festivāls notiktu šeit.
Vēl ir korporatīvie, slēgtie pasākumi. Tās ir gan slēgtas konferences, gan uzņēmumu jubilejas. Šis bloks ir vien ceturtā daļa no tā, kā mēs redzam notikumu kalendāru Hanzas Peronā. Viens no biznesa veiksmes uzdevumiem ir spēt salāgot šo apjomu – cik ir slēgtu, cik – publisku pasākumu.
Visu interviju lasiet 28. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!