Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta
Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.
Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:
Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.
Esam strādājuši dažādās valstīs – arī Turcijā un Ķīnā, taču vēlējāmies Eiropas kvalitāti. Arī saistībā ar komunikāciju un izpratni produktu ir daudz vieglāk komunicēt un šūt Eiropā. Vispirms izpētījām Lietuvu, bet, līdzīgi kā Latvijā, ražotnes ir diezgan mazas, bija arī izaicinājumi ar komunikāciju. Pirms desmit gadiem atradām mazāku ateljē Rīgā un sākām pirkt šūšanas ārpakalpojumu. Te es jūtos kā mājās, turklāt no Oslo uz šejieni ir tik viegli nokļūt – lidojums ir tikai nedaudz ilgāks par stundu. Ir labi būt tik tuvu, jo vēlamies saglabāt tiešu komunikāciju, nevis strādāt tikai caur e-pastu. Latviju izvēlējāmies arī tāpēc, ka te ir attīstīts roku darbs, salīdzinot ar citām valstīm, kurās ir lielas ražotnes. Vispirms pirkām ārpakalpojumu, bet pirms diviem gadiem izveidojām paši savu ateljē.
Kā izlēmāt veidot savu ateljē citā valstī?
Savu ateljē mēs vēlējāmies jau sen, bet visi teica, ka tas ir pārāk sarežģīti. Izrādījās, ka tā nav. Vajadzēja tikai atrast pareizos cilvēkus, ar ko sadarboties un kas mums palīdzēja realizēt šo plānu.
Cik apmierināta esat ar lēmumu šūt kleitas Rīgā?
Esmu ļoti apmierināta, tas ir mūsu trumpis. Tas, ka šujam Rīgā paši savā ateljē, nodrošina labu kvalitāti un ērtu loģistiku Eiropā un arī uz ASV. Norvēģijā mums ir bijušas problēmas ar loģistiku. Esam priecīgi, ka šis ir Ziemeļeiropas produkts, – dizainēts Norvēģijā, bet šūts Latvijā.
Viena no pirmajām domām, kas varētu nākt prātā, kāpēc Norvēģijas uzņēmums izvēlas Latviju, ir ievērojamā cenu atšķirība. Cik nozīmīgs ir šis faktors?
Cena nav galvenais. Protams, šūt Latvijā ir lētāk, bet ērta izplatīšana ir nozīmīgāka. Ražot Norvēģijā būtu daudz izaicinošāk, jo mums nav tik daudz šuvēju un tik lielas intereses par šo profesiju. Vēlamies piedāvāt kvalitatīvu produktu un maksāt atbilstošu cenu par to. Šis ir ilgtspējīgs un ētisks produkts.
Pieminējāt Eiropas un Ziemeļeiropas kvalitāti. Lai gan Latvija jau sen oficiāli ir Ziemeļeiropa, daudzu prātos tā ir Austrumeiropa. Kāds ir jūsu iespaids par Latviju?
Manā skatījumā, tā vairāk ir Ziemeļeiropa. Domāju, arī Norvēģijā Latviju neredz tik svešu kā varbūt citas valstis. Esmu dzīvojusi Parīzē, un šeit vairāk jūtos kā Eiropā nekā citās Baltijas valstīs. Man patīk, ka cilvēkiem šeit ir jauneklīga mentalitāte un ka viņi ir tik atvērti.
Kādas ir atšķirības, ja salīdzinām biznesa kultūru Norvēģijā un Latvijā?
Protams, tā nedaudz atšķiras. Norvēģijā attiecības starp darba devēju un darbiniekiem ir patiešām demokrātiskas, visi ir līdzvērtīgi. Vadītājs vienmēr ir uz vietas, strādā kopā ar citiem. Nav tā, ka priekšnieks dod uzdevumu un pats darbam nepieskaras. Norvēģijā uzņēmēji rūpējas, lai darbinieki ir priecīgi un jūtas labi, jo tad viņi ir lojāli un strādīgi. Vēl ir atšķirības grāmatvedības ziņā – Norvēģijā viss notiek elektroniski, vairs neglabājam papīra dokumentus. Šī iemesla dēļ man Latvijā grāmatvedība šķiet nedaudz sarežģītāka, taču tāpēc uzticos saviem darbiniekiem, kuri šeit strādā ar dokumentiem.
Kas ir šī brīža nozīmīgākās tendences kāzu kleitu jomā?
Tās kļūst modernākas. Tas ir tik atsvaidzinoši! Daudzas kāzu kleitas ir ļoti seksīgas, kas ir nedaudz pretrunīgi, jo līgava parasti nevēlas parādīt pārāk daudz miesas, bet jaunās kleitas ir diezgan caurspīdīgas, arī ar šķēlumiem, kas atklāj kājas. Bieži vien tiek izmantots miesas krāsas apakšslānis un kleita izskatās caurspīdīga. Šī brīža tendences ir ļoti dažādas, modē ir arī bohēmiska stila kleitas pludmales kāzām, kas valkājamas ar sandalēm. Modē ir viss – gan tradicionālas, gan modernas, gan romantiskas, gan biznesa sieviešu kāzu kleitas. Vienlaikus samazinās to kleitu popularitāte, kas līdzinās tortēm. Ir daudz ziedu motīvu, mežģīņu, apdruku, nedaudz arī spīdumu. Līgavas ir ļoti drosmīgas. Agrāk tā bija tikai kāzu kleita, bet tagad tā parāda sievietes personību.
Kas ir jūsu stils? Kam jūs pati dodat priekšroku?
Manā personībā ir ļoti lieli kontrasti, jo man patīk gan tīras līnijas un vienkāršība, gan arī radošas, bohēmiskas kleitas. Grūti izvēlēties tikai vienu no šiem stiliem.
Savu kāzu kleitu šuvu pati, un tas bija izaicinoši. Beigās uzšuvu trīs dažādas kleitas, līdz biju apmierināta ar rezultātu. Taču tad, dodoties meklēt kurpes, atradu perfektas balerīnas tipa kurpītes, kam bija skaista siksniņa ap potīti, un izlēmu, ka manai kleitai jābūt īsai, lai parādītu šīs skaistās kurpes. Beigās man bija īsa kāzu kleita, jo mums bija dārza kāzas bohēmiskā stilā, es visu nakti varēju dejot un priecāties.
Visu interviju Dizainē Oslo, šuj Rīgā lasiet 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!