Informācija mikroblogošanas vietnē Twitter liecina, ka Latvijas Ekonomikas ministrija šo komunikācijas rīku izmanto jau vairāk nekā trīs gadus - kopš 2010. gada 26. maija. Lai noskaidrotu, cik tas ir kļuvis svarīgs valsts iestādes ikdienas darbā, neliela intervija ar Evitu Urpenu, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju.
- Kādēļ 2010. gadā EM kā valsts iestādē tika pieņemts lēmums sākt komunikāciju Twitter un kura cilvēka ideja tā bija?
Ekonomikas ministrija pastāvīgi domā, kā uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, kā to veikt pēc iespējas plašāk, ja sarunas temats skar plašu sabiedrības daļu, kā to veikt precīzāk, ja sarunas tēma attiecas uz kādu konkrētu mērķauditoriju. Tā mēs regulāri pilnveidojam savu mājaslapu, veidojam mājaslapas apmeklējumu statistiku, nosakot biežāk apmeklētākās mājaslapas sadaļas, kuru aktualizēšanai un pilnveidošanai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Kļūstot aktīvākai komunikācijai sociālajos tīklos, ministrija pieņēma lēmumu uzrunāt sabiedrību arī šajos tīklos – 2010. gadā uzsākām komunikāciju Twitter, 2011. gada nogalē – Youtube.
Uzsākt komunikāciju šajos tīklos bija ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas iniciatīva. Svarīgi atzīmēt, ka Twitter aktīvi komunicē arī ministrijas vadība – gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, gan parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, gan valsts sekretārs Juris Pūce.
- Kā pa šiem gadiem ir mainījusies ministrijas komunikācija vietnē Twitter?
Tā ir kļuvusi aktīvāka. Ir aktualitātes, par kurām Sabiedrisko attiecību nodaļa vairs negatavo informāciju plašsaziņas līdzekļiem (preses relīzes), bet nokomunicē šo jautājumu tikai caur Twitter. Tāpat Twitter aktīvi uzrunājām potenciālos EM darbiniekus, regulāri informējot par EM vakancēm. Arī par rīkotajiem pasākumiem informējam, aicinot konkrēto mērķauditoriju tos apmeklēt.
- Cik būtiska tā Jūsu skatījumā ir patlaban? Vai tā kļūst svarīgāka?
Ņemot vērā, ka EM sekotāju skaits nemitīgi aug, uzskatām, ka komunikācija Twitter ir nozīmīga – ja šeit ir cilvēki, kuriem interesē EM paustais, EM ir gatava šeit būt un uzlabot komunikāciju ar savu mērķauditoriju. Vai komunikācija Twitter ir kļuvusi svarīgāka par citām EM komunikācijas formām? Nē, katram konkrētam vēstījumam, aktualitātei, EM izmanto piemērotāko komunikācijas kanālu, bet svarīguma ziņā noteikti nozīmīgākā ir tiešā komunikācija, kas tiek īstenota ikdienu caur attiecīgās nozares nevalstiskajām organizācijām.
- Kurš cilvēks ministrijā ir atbildīgs par komunikāciju Twitter? Cik bieži tā notiek? Un kas tiek ziņots?
Komunikāciju ministrijas Twitter kontā veic Sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieki, kā arī ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos. Komunikācija notiek ikdienu, nepieciešamības gadījumā arī brīvdienās. Twitter informējam gan par valdības pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz EM izstrādātajiem normatīvajiem aktiem, gan par EM organizētajiem pasākumiem, gan ministrijas vadošo amatpersonu dalību dažādos pasākumos un sanāksmēs, gan vakancēm, gan citiem jautājumiem.
- Kādi ir šī komunikācijas rīka plusi un mīnusi? Vai pa šiem gadiem bijuši arī kādi kuriozi/interesanti/atmiņā paliekoši atgadījumi saistībā ar Twitter izmantošanu?
Komunikācija Twitter ir ātra un ērta, to var īstenot no jebkuras vietas un jebkurā laikā. Tā kā starp EM sekotājiem ir arī žurnālisti, izmantojam šo kanālu ātrai saziņai arī ar viņiem. Mīnusus pat nevaram nosaukt. Diemžēl, arī kuriozas situācijas, šķiet, nav bijušas.
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka ministrija veic aktīvu komunikāciju ne tikai Twitter, bet virknē citu sociālo mediju informatīvās kampaņas Dzīvo siltāk ietvaros, kur informējam par ERAF atbalsta pieejamību daudzdzīvokļu māju renovācijai, par kvalitatīvu projektu īstenošanu, utt.