Ārzemēs nav pārsteigums, kad internetā paralēli apģērbam un kosmētikai var nopirkt arī Twitter kontu un Facebook like klikšķus. Tādējādi uzņēmums dienas laikā var tikt pie Twitter konta ar prāvu sekotāju pulciņu, tikai pirms tam jānomaina konta nosaukums. Kontu pārdošana aktuāla varētu kļūt arī Latvijā.
«Ko par sevi var liecināt uzņēmuma konts vien ar pāris sekotājiem? Izklausās nenopietni, vai ne?» DB iemeslus kontu iegādei skaidro Latvijas Interneta asociācijas izpilddiretors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Savukārt, ja uzņēmums lietotājus cenšas piesaistīt saviem spēkiem, tad darbiniekam ir jānopūlas vaigs sviedros, taču sekotāju auditorija tādējādi būtu kvalitatīvāka, atzīmē V. Šeļmanovs-Plešs. Lai gan Latvijā Twitter kontu iegādes prakse plaši izplatīta nav, pāris gadījumu ir bijuši un sagaidāms, ka nākotnē situācija mainīsies. Dzirdēti stāsti, kad ar dažādu akciju palīdzību Twitter konts tiek popularizēts, piesaistīti lietotāji, bet pēc laika aktivitātes apstājas un tā vietā reizi nedēļā tiek ievietots reklāmas sludinājums. «Tas, ka uzņēmumi nevēlas atzīties konta iegādē, ir saprotams. Uzņēmumam gribas, lai cilvēki domā, ka sekotāji ir nevis tāpēc, ka konts ir nopirkts, bet tāpēc, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi un preces ir saistošas,» neslēpj V. Šeļmanovs-Plešs. Kopumā Latvijā uzņēmumi vēl nav apzinājušies sociālo tīklu ietekmi. Lai gan dažādos topos interneta ātrumu ziņā esam līderi, taču interneta aktivitāšu vidū ar šādiem rādītājiem lepoties nevaram. Latvijā biznesa vide ir salīdzinoši kūtra uz šādu knifu izmantošanu. Rīki ir rokā, tāpēc vajadzētu tos izmantot, sacīja V. Šeļmanovs-Plešs.
Aizliedz pārdošanu
Interesanti, ka Twitter noteikumi aizliedz savu kontu pārdošanu uzņēmumiem un sods par šādu rīcību ir bloķēšana, lai gan prakse pasaulē liecina par ko citu. Aktuāls arī jautājums, vai vispār to varētu izkontrolēt. Globālā mērogā ir maz pieejamas informācijas par reāliem noslēgtiem darījumiem un to summām. Katrā ziņā viss notiekošais liecina, ka plaukstoša un zeļoša lieta ir tā saucamais «sociālo mediju melnais tirgus». Faktiski tas nozīmē, ka konta maiņas un pārdošanas darījumi nenotiek atklāti, bet maksājumi tiek sarunāti tiekoties, sazvanoties vai ar e-pastu starpniecību. Eksotisko sekotāju baru iespējams pirkt arī pārskaitījumiem no sava konta. Atklāti par to ziņojot, konti var tikt bloķēti. Apskatot konkrēti starptautiski plašāk izskanējušos piemērus, Businessinsider atzīmēja, ka pirms pāris gadiem līdz ar Twitter augošo popularitāti ziņu kompānija CNN strauji ielēca šajā sociālā portāla vilcienā un pārņēma savā kontrolē Twitter kontu ar aptuveni miljons sekotājiem no tā iepriekšējā īpašnieka Džeimsa Koksa. Lai izvairītos no noteikumu pārkāpšanas, Dž. Koks tika arī nolīgs kā CNN konsultants. Diemžēl darījuma reālā summa nav publiski pieejama, lai gan tā varētu būt bijusi visai pieklājīga, raksta Businessinsider. Pieejamā informācija liecina arī, ka tehnoloģiju blogeris Drū Olanofs par 25 tūkst. ASV dolāru pārdevis savu Twitter kontu ASV TV personāžam Drū Kerijam. Viņš, lai izvairītos no pārkāpumiem, šo summu ziedoja labdarībai.
Viltus profilu armija
Internetā ir pieejama informācija par daudziem uzņēmumiem, kas piedāvā pirkt «augstas kvalitātes Twitter kontus par zemu cenu». Būtībā tas nozīmē, ka tiek pirkti dažādi jau esoši Twitter konti ar gatavu lietotāju bāzi. Interese tiek izrādīta arī par dažādiem viltus profiliem. Sekotāju bāze var būt lielāka vai mazāka un līdz ar to atšķirties cena. Summas pieaug, ja sekotāju pulka vidū ir kādas slavenības. Ir pat kompānijas, kas palīdz kādam pārdot viņa Twitter kontu par to prasot aptuveni 10% no potenciālā darījuma summas. Ja pasaulē pārsvarā par Twitter konta pārdošanu varētu sākt runāt, sākot no 10 tūkst. sekotājiem, tad Latvijā interese varētu būt no 1000 sekotājiem. Būtisks arī ir tieši sekotāju auditorijas sadalījums, proti, ir liela starpība, vai sekotāju vidū ir cilvēki, kas ikdienā pieņem lēmumus par izdevumiem, vai vienkārši «čivinātāji». Pasaulē vairākos avotos pieejamā informācija liecina, ka vidējā viena kvalitatīva sekotāja cena aptuveni svārstās ap dolāru. Latvijā cena par Twitter kontu ar aptuveni 1000 sekotājiem varētu būt 400–800 eiro.
Piemēri praksē
Pasaulē pieredze liecina, ka kādas «sekotāju pārdošanas kompānijas» mājaslapā redzams, ka 250 Twitter sekotājus var nopirkt pat par pieciem ASV dolāriem, bet par 1000 ASV dolāriem – jau 200 tūkst. Twitter sekotājus. Tiesa, lielāko daļu no šiem «sekotājiem», visticamāk, izveido roboti (dažādas robotizētas programmas, nodarbojas ar viltus kontu veidošanu, «piesekošanos», «retvītošanu» un pat atbildēšanu uz «tvītiem»), daļu ar dažādu triku palīdzību sekotāju vācēji piesaista globālajā tīmeklī, piemēram, kādās aizjūru zemēs (pēkšņi parādās kādi pāris tūkstoši konta sekotāju, piem., no Filipīnām). Pastāv viedoklis, ka lielais sekotāju skaits arī reālām personām rada ilūziju, ka konta īpašnieks vai tā bizness ir populārs. Viena ilūzija rada otru, un tad, šķiet, visi šajā iedomātajā popularitātē kādu laiku arī dzīvo. Turklāt izskatās, ka arī interese par šāda veida pakalpojumiem no, šķiet, pārsvarā ar dažādiem kompleksiem māktām privātpersonām ir visai liela. Jāpiebilst, ka vidējais viltus profila mūžs ir aptuveni pieci mēneši. Kāds sekotāju pircējs, piemēram, kādā interneta «blogā» sūdzas, ka pārdzīvo personības krīzi pēc tam, kad iztērējis naudas summu (gan samērā nelielu), lai iegūtu 50 tūkst. sekotāju. Tas patiešām esot noticis, bet, laikam ejot, sekotāji, kas pārsvarā esot bijuši cittautieši, samērā strauji sākuši samazināties, kas viņu esot «ievedis depresijā». Latvijā ir atkal novērojama prakse, kad cilvēks vai uzņēmums, vēloties daudz sekotāju, pieseko lielam pulkam cilvēku, piemēram, piesakās par sekotāju 500 cilvēkiem, aktīvi publicē informāciju savā kontā, lai pēc tam atsekotos no šiem 500 cilvēkiem un pieteiktos par sekotāju citiem 500 Twitter kontiem cerībā, kad kāds pieteiksies par sekotāju. Tādējādi katra šāda kūre palīdz audzēt konta sekotāju skaitu.
Noalgo kā konsultantu
Popularitātes pirkšana gan attiecas ne tikai uz Twitter. Žurnāla Wired aplēses liecina, ka Facebook 20 tūkst. like iegāde izmaksā aptuveni 700 ASV dolārus, bet Youtube viens miljons skatījumu – aptuveni 3,100 tūkst.
ASV dolāru. Kaut ko līdzīgu iespējams pirkt arī citos sociālajos tīklos. Informācija gan ir visai dažāda – kādā Facebook «like» pārdevēju mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka 100 tūkst. «like» iespējams iegādāties par 200 ASV dolāriem, bet pieticīgus 500 «like» – par deviņiem ASV dolāriem. Latvijā lielāka interese no biznesa puses šobrīd varētu būt par preču un pakalpojumu popularizēšanu Facebook vidē, norāda V. Šeļmanovs-Plešs. Arī šī joma nav izvairījusies no skandāliem. Piemēram, ASV prezidenta kandidātam Mitam Romnijam 2012. gadā strauji pieauga Twitter sekotāju skaits, no kuriem liela daļa bija dažādi viltus profili, tādējādi pamatotas aizdomas, vai sekotāju pirkšanu izmanto arī pasaules augtākā ranga politiķi. Vēl jāpiebilst, ka milzīgs viltus sekotāju īpatsvars ir faktiski visām slavenībām.
