Gazprom stratēģija ir runāt par to, ka tūlīt visas energoresursu cenas atkal celies un lai kāds neiedomājas, ka cenas var būt zemākas, tā ceturtdien videočatā ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) komentēja energokompānijas vadītāja paziņojumu, ka dabasgāzes cenas turpinās palielināties, 2012.gadā sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Ministra rīcībā esot informācija, ka Gazprom runā ar vairākām Eiropas valstīm par nosacījumu maiņu, bet tas notiek klusām un bez publicitātes.
Lai gan Gazprom vadība runā par cenu pieaugumu, analītika rāda, ka kompānijai 5-10 gadus uz priekšu jāskatās uz Latviju kā uz tirgu, un kompānija apzinās, ka šāda sadarbība nevarētu būt pilnībā uzspiesta no vienas puses, klāstīja A.Kampars. Latvija veido alternatīvu kanālu no Eiropas, un viņi to saprot, piebilda ministrs.
Vaicāts par to, kad Latvija «nokāps no gāzes adatas», A.Kampars aicināja cilvēkus raudzīties plašāk un būt kompetentākiem, jo virspusēji skaidrojumi novedot pie negatīviem risinājumiem. Jāatgādina gan, ka viņa pārstāvētās Vienotības deputāti, Saeimā diskutējot par akcīzes nodokļa atcelšanu dabasgāzei, paši vairākkārt minējuši terminu «Gazprom adata» vai «gāzes adata», uz kuras Latvija «sēž».
Cilvēkiem šis gāzes jautājums ir nepatīkams, bet, ja runā lozungu līmenī par to, kad nokāpsim no gāzes adatas, jāraugās daudz plašāk, videočatā teica A.Kampars un minēja jautājumus, par kuriem jādomā. Piemēram, par kādu cenu piegādāsim elektroenerģiju mūsu uzņēmumiem, vai elektrības piegādes tiks nodrošinātas ilgtermiņā, vai nebūs tā, ka enerģijas pietrūks, ja strauji attīstīsimies. Viņš gan atzina, ka problēma ir tā, ka mēs gāzi saņemam tikai no Krievijas, taču, ja būs alternatīvi avoti – no Norvēģijas vai Kataras - tā būs cita situācija. Tāpat viņš minēja citus iespējamos projektus, piemēram, Liepājas cietā kurināmā staciju vai varbūtību, ka Latvijā varētu uzbūvēt atomelektrostaciju. «Tas ir ļoti kompleksi,» teica ministrs.
Pēc ministra teiktā, sarunas ar Gazprom ir taktiski grūtas. Taču ar kompānijas viceprezidentu savulaik panākta vienošanās, ka līdz gada beigām sarunas tiks noslēgtas. Patlaban ir dažādu tehnisku detaļu savstarpējās apmaiņas process. Konkrētākus datumus gan viņš neminēja. "Ja no manis prasa pilnīgi skaidri, es būšu pilnīgs melis, ja pateikšu, ka tas notiks tikai tad un tikai tā."
Pēc viņa klāstītā, informācijas drumslas, kas nāk no ziņu aģentūru lentēm, ir sausas, turklāt ne vienmēr virsraksts atbilst ziņas saturam. Piemēram, Lietuvā attiecības starp gāzes kompāniju un Lietuvas valdību ir nedaudz citādākas, Latvija ir izvēlējusies citu taktiku – nevis agresīvu kautiņu, bet gan taktisku lēnu procesu, kurš, viņaprāt, beigsies ar mūsu valstij labvēlīgu rezultātu. Pretējā gadījumā Gazprom, pēc viņa domām, labi saprot, ka Latvija izmantos to, kas ir izdevīgāk.
Uz skatītāja jautājumu, vai Gazprom uzskatāms par konstruktīvu partneri, vai arī tas ir Kremļa varas pagarinājums, A.Kampars atzina, ka nevar apgalvot, ka viena liela monopolkompānija, kura pārvalda gandrīz visus Krievijas gāzes resursus, varētu būt objektīvs partneris, tāpat zināma ciešā saikne starp Kremļa politiku un energoresursu piegādi un nepiegādi, un cenu, "taču mēs diemžēl esam tur kur mēs esam".
Ministrs uzskata, ka zemākas gāzes cenas Latvijai stāsies spēkā no 2011.gada 1.janvāra.
Runājot par Liepājas cietā kurināmā staciju, A.Kampars informēja, ka vairāk nekā 10 vadošajām energokompānijām ir izsūtīta informācija par piedāvājumu un līdz septembra vidum tiek gaidīti risinājumi. Uzņēmumiem vaicāts, cik būtu jāmaksā par kilovatstundu, lai uzņēmums piedalītos celtniecībā, kā arī - cik lielā mērā projektā tiks izmantoti Latvijas energoresursi.
Kā vēstīts, a/s Latvijas gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis iepriekš publiski izteicies, ka ar uzņēmuma akcionāru un gāzes piegādātāju Gazprom praktiski jau panākta vienošanās par zemākām gāzes cenām. Drīzumā viņš dosies uz Maskavu, lai runātu par cenas aprēķināšanas metodiku, un sagaidāms, ka, vēlākais, novembra beigās tiks parakstīta vienošanās, vēstīja Nozare.lv.
Aģentūrai BNS viņš izteicies, ka šogad LG tarifi ir sasnieguši maksimālo līmeni un nepieaugs. A.Dāvis norādījis, ka vasaras otrajā pusē un rudenī parasti visvairāk tiek iepirkti naftas produkti - mazuts un dīzeļdegviela, savukārt oktobrī, novembrī un ziemā naftas produktiem cenas samazinās, jo rezerves jau iepirktas vasarā.
"Tā kā es nedomāju, ka šajā ziemā [gāzes] cena vēl celsies. Nē. Un tā mums ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, mums ir iespējas vismaz līdz jaunajam gadam noturēt cenu vienā līmenī, lai nebūtu tā, ka siltumuzņēmumi maksā vienā mēnesī vienu cenu, otrā atkal citu," viņš paskaidroja. Rūpnieciskajiem klientiem dabasgāzes tarifi mainās katru mēnesi, bet mazajiem patērētājiem - reizi pusgadā. Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas, kas ir piesaistīta naftas produktu cenām un valūtu attiecībām.
.jpg)
.jpg)
