Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

Galvenais, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemtajos noteikumos nebūtu zemūdens akmeņu, kas lielajiem dabasgāzes patērētājiem liegtu reālu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai

To ekspresintervijā DB uzsver a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Šī gada 10. septembrī SPRK būtu jāpieņem noteikumi par trešo pušu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai. Kāpēc jums šie noteikumi ir svarīgi?

Interese par trešās puses pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai ir ļoti augsta. Pirmajā šo noteikumu projektā redzējām, ka Latvijā nav paredzēts tā sauktais exit point (izejas punkts, kur ir iespējams saņemt dabasgāzi), bet gan tikai uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas. Tā rezultātā Latvijā būtu iespējams tikai dabasgāzes tranzīts. Pēdējā noteikumu versijā parādījās arī exit point Latvijā, tomēr bija uzlikti papildu ierobežojumi, ka šis izejas punkts darbojas tikai tad, ja ir pieņemti gāzes lietošanas noteikumi, kas vēl nav pieņemti. Tas praktiski nozīmēja, ka, pat pieņemot šos trešās puses pieejas noteikumus, Latvijas lietotājiem praktiski nebūtu trešās puses pieejas pie dabasgāzes tīkliem. A/s Latvenergo un Ekonomikas ministrija norādīja, ka šie ir tikai tehniskie noteikumi, kā mēs varam tikt klāt pie dabasgāzes infrastruktūras un to izmantot. Savukārt dabasgāzes lietošanas noteikumi paredz to, ja šeit faktiski darbojas brīvais tirgus, kādā veidā tas funkcionē. Tās ir divas nesaistītas lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā.

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid" (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts veidos 50% no projekta realizācijas izmaksām.

Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

AS Latvenergo atkārtoti nosūtījusi oficiālu vēstuli AS Latvijas Gāze (LG) ar lūgumu piekļūt gāzes infrastruktūrai, aģentūru LETA informēja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Siksnis stāstīja, ka Latvenergo ir atsākusi sarunas ar Lietuvas gāzes tirgotāju Litgas par gāzes piegādi energokompānijai, lūdzot atjaunot pērn izteikto piedāvājumu.

Latvenergo arī vērsusies LG ar lūgumu atļaut piekļūt gāzes koncerna infrastruktūrai. Tiesa, LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka gāzes koncerns šo lūgumu noraidīs.

Savukārt Siksnis norādīja, ka pagaidām LG atteikums nav saņemts, bet, kad tāds tiks saņemts, Latvenergo iepazīsies ar LG atbildi un lems, kā racionāli panākt iespēju izmantot gāzes transporta sistēmu papildu gāzes apjoma iegādei no Lietuvas.

Latvenergo arī apsver iespēju vērsties ar iesniegumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), lūdzot skaidrot piekļuves normatīvos aktus.

AS "Latvijas gāze" (LG) pieļauj iespēju tai piederošās dabasgāzes sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas nodot jaundibināmai kompānijai, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" akcionāru kārtējā sapulcē, kas notiks 2022.gada 27.jūnijā, kompānijas valdei plānots uzdot sākt reorganizāciju nodalīšanas ceļā, nododot daļu no tai piederošās mantas, proti, 39 900 000 "Gaso" akciju, kas veido 100% no tās pamatkapitāla, jaundibināmai sabiedrībai.

Reorganizācijas rezultāta visi "Latvijas gāzes" akcionāri kļūtu par jaundibināmās kompānijas akcionāriem proporcionāli to līdzdalībai "Latvijas gāzē".

Vai arī "Latvijas gāzes" valdei plānots uzdot sākt kompānijas pamatkapitāla samazināšanu, kā rezultātā kompānijas akcionāri kā samaksu par nodotajām akcijām saņemtu "Latvijas gāzei" piederošās "Gaso" akcijas proporcionāli akcionāru līdzdalībai "Latvijas gāzes" pamatkapitālā.

2017.gada 3.aprīlī ir atvērts Latvijas dabasgāzes tirgus. Līdz šā gada 15.jūnijam gāzes lietotāji, kuri ir juridiskās personas, varēja pieņemt lēmumu par gāzes tirgotāja izvēli brīvajā tirgū.

Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis norāda: «Latvijas Gāzei ir vairāk nekā 440 000 klientu. Tāpēc tas, ka daži klienti ir izvēlējušies alternatīvus tirgotājus, kā jūs saprotat, nekādi neietekmē Latvijas Gāzes saimniecisko darbību. 99% gāzes lietotāju turpinās pirkt gāzi no Latvijas Gāzes.»

AS Latvijas Gāze par nekorektu un neprecīzu uzskata publiskajā telpā izplatīto informāciju par citu gāzes tirgotāju panākumiem klientu pārvilināšanā. A.Kalvītis uzsver: «Neskatoties uz citu gāzes tirgotāju pieliktajām pūlēm un ieguldītajiem resursiem, kā arī klientu bāzi no elektroenerģijas tirgošanas, plašsaziņas līdzekļos pieminēto gāzes patērētāju, kas izvēlējušies citu gāzes tirgotāju, pasūtītie gāzes apjomi veido tikai 3-4% no Latvijas gāzes tirgus. Turklāt, pēc manā rīcībā esošās informācijas, nevienam no gāzes tirgošanas starpniekiem, kuri piedāvā klientiem gāzi piegādāt arī ziemas mēnešos, nav ilgtermiņa līgumu ar gāzes ražotājiem, kā arī pietiekamu gāzes krājumu Inčukalna gāzes krātuvē, lai solīto gāzi nodrošinātu. Jau šobrīd vairāki gāzes tirgotāji ved sarunas ar Latvijas Gāzi par klientiem sasolītās, bet neesošās gāzes pirkšanu no mums. Tādēļ aicinu visus klientus pirms izvēles izdarīšanas par gāzes tirgotāju rūpīgi izvērtēt, kā izvēlētais gāzes tirgotājs nodrošinās gāzapgādes stabilitāti ziemas mēnešos.»

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

Iespējams, kļūda bija Arvila Ašeradena palikšana Ekonomikas ministra amatā. Neizskatās, ka viņam būtu kāds plāns, lai stratēģiski atrisinātu elektrības OIK jautājumu. Tikmēr valsts politikas trūkums enerģētikā draud arī ar dabasgāzes cenu nepamatotu sadārdzināšanos un iespējamu enerģētisko krīzi nākamā gada ziemā.

Mums ļoti paveicās, ka šogad bija tik maiga ziema. Sals tuvu mīnus divdesmit grādiem bija tikai vienu nedēļu, un jau tad ar tobrīd iesūknēto gāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja maksimālā režīmā. Vēl pāris aukstu dienu un vajadzētu ierobežot gāzes padevi Latvijas iedzīvotājiem.

Pierādījās, ka aukstā laikā Krievija tikai pa cauruļvadu tehniski nevar piegādāt dabasgāzi ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas klientiem, bet tai pašai ir nepieciešamas Inčukalna jaudas, lai apgādātu savus klientus reģionā, kas tradicionāli ir apgādāti no mūsu gāzes krātuves. Šī gada aukstajās dienās Krievija lūdza, lai Latvija ieslēdz reverso plūsmu un apgādā to ar gāzi. Aukstajā nedēļā Inčukalns, kā tas ir bijis vienmēr arī pagātnē, nodrošināja gāzes piegādes uz četrām valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Krieviju.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

#Šobrīd gāzes uzglabāšanas tarifs ir aptuveni 1,5 eiro par megavatstundu, bet to iecerēts palielināt līdz 2,3 eiro par megavatstundu.

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid (Conexus) paaugstinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanas tarifus, tā varētu vairs nebūt pievilcīga ārvalstu klientiem, aģentūrai BNS atzina gāzes tirgotāji Lietuvā.

«Conexus plāno palielināt tarifus par 50-60% atkarībā no produkta, bet mēs uzskatām, ka tāds palielinājums ir nepamatots un samazinātu krātuves pievilcību. Jūtam, ka cenu veidošanas politika un izsoles ir labvēlīgākas vietējiem piegādātājiem. Lai gan tarifu paaugstināšana attiektos uz visiem, tomēr Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumiem vēl jāpieskaita transporta izmaksas, un tas samazinās to konkurētspēju,» ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valsts gāzes tirdzniecības kompānijas Lietuvos duju tiekimas (LDT) ģenerāldirektors Mants Mikalajūns. LDT daļu gāzes glabā Inčukalnā.

Piedaloties Latvijas valsts prezidentam Egilam Levitam, Lietuvas valsts prezidentam Gitanas Nausēda (Gitanas Nausėda),Polijas valsts prezidentam Andžejam Dudam (Andrzej Duda), Eiropas enerģētikas komisārei Kadri Simson, kā arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas augsta līmeņa amatpersonām svinīgi atklāts Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums (GIPL).

"Šodien ir vēsturisks brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī visam Baltijas reģionam un tas ir vēl viens nozīmīgs ceļš gāzes piegāžu dažādošanai un energoapgādes drošībai. Tagad Latvija un visas Baltijas valstis varēs saņemt dabasgāzes piegādes ne tikai no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla, bet no jebkuras valsts un termināla Eiropā, tādējādi paužot mūsu stingro apņemšanos atteikties no Krievijas gāzes importa," GIPL atklāšanas pasākuma uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atklātā Jauniūnai gāzes kompresoru stacija ir 508 km garā GIPL gāzesvada gala punkts Lietuvas teritorijā un tā jauda ir 34,5 MW. Gāzesvads GIPL savienos Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības gāzes tirgu, dažādojot reģionam pieejamos dabasgāzes piegādes ceļus un tādējādi būtiski stiprinot energoapgādes drošumu.

Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Lai arī vēl ir pāragri sniegt galīgo novērtējumu, jo ir neskaidra situācija ar [dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora] Conexus Baltic Grid akcijām, kopumā valdības lēmums attiecībā uz gāzes tirgus liberalizāciju ir bijis ļoti labs. Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai. Pirmais - tirgus liberalizējas ļoti strauji, šobrīd ir reģistrēti 27 (13.jūlijā jau 29 - red.) potenciālie dabasgāzes tirgotāji, kas liecina, ka tirgus aktivitāte ir ārkārtīgi augsta. Protams, nelolosim ilūzijas, ka te būs 27 tirgus dalībnieku aktīva darbība, katrs darbosies savā nišā, bet kopumā aktivitāte ir liela. Ekonomikas ministrijai nekad nav bijis uzdots tik daudz jautājumu, kā darīt vienu vai otru lietu. Tirgus sāk strādāt un ir jāļauj tam pielāgoties,» klāstīja Ašeradens.

GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija šobrīd ir modernākā Baltijā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS Gaso (GASO) Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija ir pirmā, kas Baltijas valstīs saņēmusi vairākus augsta līmeņa ISO sertifikātus, kas ļauj tai darboties ne tikai Latvijā, bet arī piedāvāt savus pakalpojumus Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem. Laboratorija piecu cilvēku sastāvā nodarbojas ar visa veida gāzes uzskaites mēraparātu jeb skaitītāju verifikāciju un kalibrēšanu. GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorijas vadītājs Vasilijs Romaņenkovs norāda, ka šī laboratorija ir arī ļoti universāla: "Tajā iespējams pārbaudīt teju visu veidu gāzes skaitītājus. Verifikācijas tehnisko daļu veicam uz vietas, taču visi pārējie darbi tiek uzticēti mūsu sadarbības partnerim SIA V&V VentMet laboratorija, ar kuru GASO noslēdzis līgumu par verifikācijas datu precizitātes pārbaudi un verifikācijas sertifikātu izsniegšanu," teic V. Romaņenkovs.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.