Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.
SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.
«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.
Tā kā visi regulatora lēmumi ir pārsūdzami tiesā, arī šajā gadījumā LG var izmantot šo iespēju. «Tad arī tiesa izšķirs, vai regulators ir rīkojies atbilstoši likumam,» piebilda Irklis.
LG pārstāvji pirms pilna SPRK lēmuma sagaidīšanas un iepazīšanās ar to patlaban plašākus komentārus nesniedz.
Tāpat SPRK vadītājs informēja, ka gadījumā, ja LG nepildīs pienākumu nodrošināt trešajai pusei piekļuvi gāzes infrastruktūrai, tādējādi pārkāpjot Enerģētikas likumu, SPRK vērtēs iespēju uzlikt LG naudas sodu līdz 10% no uzņēmuma apgrozījuma.
«SPRK uzņēmumam nepiemēroja bargāku sodu, jo pārkāpums tika izdarīts pirmo reizi. Pēc brīdinājuma izteikšanas nākamā sankcija jau ir soda nauda, bet par tās apmēru pagaidām nav iespējams spriest, jo nav zināms pārkāpums. SPRK mērķis nav sodīt LG, bet gan panākt, lai gāzes koncerns ievēro normatīvos aktus. Tiesa, mums nav pilnīgas pārliecības, ka LG ņems vērā šīs dienas SPRK lēmumu. Ja tā būs, regulators varēs lemt par bargāku sodu,» uzsvēra Irklis.
Regulatora vadītājs arī informēja, ka Latvenergo ir atkārtoti vērsies pie LG ar jaunu pieteikumu, lūdzot atļauju piekļūt gāzes infrastruktūrai. «Ja radīsies problēmas arī ar šī pieteikuma izskatīšanu, SPRK to izvērtēs. Ja reiz ir piemērots brīdinājums un tāds pats pārkāpums tiek veikts atkārtoti, būs grūti atkārtoti piemērot brīdinājumu,» atzina Irklis.
Administratīvā lieta pret LG tika ierosināta martā, jo, regulatora ieskatā, LG nav nedz laikā atbildējusi uz Latvenergo vēstuli, kurā energokompānija lūgusi piekļūt gāzes infrastruktūrai, nedz arī nodrošinājusi iespēju Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai.
Ņemot to vērā, SPRK pagājušajā nedēļā notikušajā sēdē bija sagatavojusi lēmumprojektu par brīdinājuma izteikšanu LG. Taču atsevišķi regulatora padomes locekļi izteica alternatīvu viedokli par lēmumprojektu, kā rezultātā SPRK padome nolēma nedēļas laikā izstrādāt jaunu lēmumprojektu, kas tika skatīts šīs dienas sēdē.
Saskaņā ar Enerģētikas likumu, konstatējot likuma prasību neievērošanu, SPRK bez brīdinājuma izteikšanas var komersantam uzlikt pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt attiecīgo šā likuma prasību ievērošanu vai uzlikt likumā noteikto soda naudu līdz 10% no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma.
Iepriekš regulatora padomes pagājušās nedēļas sēdē LG pārstāve Elita Dreimane skaidroja, ka LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai un tā ir SPRK interpretācija. Turklāt administratīvās lietas ierosināšanai pret LG nav bijis pamata, jo šo jautājumu vajadzēja skatīt kā strīdu.
«LG nav pārkāpusi nevienu normatīvo aktu. Taču pēc tam, kad stājās spēkā grozījumi Enerģētikas likumā, radās tiesiska neskaidrība, un LG šīs neskaidrības vēlējās atrisināt strīda ceļā. LG noraida SPRK lēmumu par brīdinājuma izteikšanu un rosina izbeigt administratīvo lietu,» uzsvēra Dreimane.
Latvenergo pārstāvis SPRK pagājušajā nedēļā norādīja, ka LG kopš aprīļa bija jānodrošina Latvenergo piekļuve gāzes sistēmai, taču tas netika nodrošināts, neskatoties uz to, ka LG jau nodrošina piekļuvi savai infrastruktūrai citiem uzņēmumiem. Latvenergo ieskatā, regulatora lēmums brīdināt LG būtu taisnīgs.
SPRK 17.martā nolēma ierosināt administratīvo lietu pret LG saistībā ar Latvenergo izteikto lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2).
Savukārt LG pauda viedokli, ka administratīvās lietas ierosināšanai nav pamata, jo nav saskatāms administratīvā pārkāpuma sastāvs. LG esot informējusi SPRK un Latvenergo, ka elektrības ražotāja lūgums tiks izskatīts gāzes koncerna padomes sēdē un pēc tam tiks sniegta atbilde. LG norāda, ka šogad būtiski mainījies tiesiskais regulējums - pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā, kā arī gāzes piegādes un lietošanas noteikumi -, padarot tiesisko situāciju pretrunīgu un neskaidru. LG uzsver, ka gāzes uzņēmums nav sniedzis Latvenergo atteikumu saistībā ar piekļuvi gāzes infrastruktūrai.
Lai izvērtētu LG rīcību, SPRK ierosināja administratīvo lietu, aicinot LG un Latvenergo sniegt paskaidrojumus līdz 24.martam. Administratīvajā lietā izvērtēta LG rīcības atbilstība Enerģētikas likuma un likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem prasībām, kā arī LG izsniegto licenču nosacījumiem.
Gāzes koncerns noteiktajā laikā sniedza paskaidrojumu, norādot, ka LG ne reizi nav noraidījusi AS Latvenergo pieteikumu piekļūt LG infrastruktūrai, lai iegādātos gāzi no Lietuvas.
«LG un Latvenergo savstarpēji vienojās par atbildes sniegšanas termiņa pārlikšanu, par ko bija informēts arī regulators,» atzina LG pārstāve Dace Baltābola. Tāpat gāzes kompānija lūdza SPRK izskatīt strīdu likumā paredzētajā kārtībā, norādot, ka nav iemesla ierosināt administratīvo lietu.
Saskaņā ar Enerģētikas likumu, ja SPRK konstatē, ka dabasgāzes sistēmas operators, tirgotājs vai tirgus dalībnieks neievēro šā likuma prasības, regulators var pieņemt vienu vai vairākus no šādiem lēmumiem - uzlikt pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt attiecīgo šā likuma prasību ievērošanu, izteikt brīdinājumu vai uzlikt likumā noteikto soda naudu līdz 10% no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma.
