Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra
Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.
Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:
Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?
Pašlaik vēl nav iespējams izdarīt secinājums par to, kā gāzes tirgus funkcionē, jo ir pagājis pārāk īss laiks. Tā dēvētie gāzes tirgotāji gāzi var nopirkt no a/s Latvijas gāze, no Lietuvas Dujos, no Eeesti gas un Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ja tur vien attiecīgais produkts ir. Realitātē dabasgāze, ko pārdot, bija tikai Latvijas gāzei, un mēs bijām vienīgie, kas startēja iepirkumu konkursos rudenī. Protams, vēl jau paliek Gazprom, taču uz šādu pārdevēju nevar iziet, kurš katrs.
Politiķiem šķiet, ka, turot īpašumā gāzes infrastruktūru (a/s Conexus Baltic Grid jeb CBG), viņi kontrolēs notikums, kaut arī primāri ir svarīgi, lai šo infrastruktūru kāds gribētu izmantot – lai pa caurulēm plūst gāze. Daudz būtiskāk bija veidot attiecības ar potenciālajiem gāzes piegādātājiem un radīt apstākļus, lai gāze vienmēr būtu Latvijā. Gāzes noliktava ir vajadzīga tikai gāzes tirgotājam, un pie viņus neapmierinošiem nosacījumiem tā var būt arī tukša, un tad jau būs jautājums, kas par to maksās.
Šī ziema ir bijusi silta, bez gariem aukstuma (zemāka par mīnus 20 grādiem) periodiem. Par nopietnu aukstumu Latvijas platuma grādos varēja uzskatīt tikai nedaudz vairāk par divām nedēļām. Iespējams, ka vēl kāda reāli auksta nedēļa šajā ziemā vēl ir priekšā, bet kopumā gaisa temperatūra ziemā ir bijusi augstāka nekā klimatiski vidējā, jo gan novembris, gan decembris un pat janvāris ir bijuši ar temperatūru ap nulli. Tieši aukstākajā laikā Latvijas gāzei bija liels pieprasījums pēc dabasgāzes, un arī Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja ar maksimālu jaudu.
Turklāt, ja krātuve gribētu vienlaicīgi apmierināt visu klientu pieprasījumu, tad tas nebūtu bijis iespējams. Proti, tikai Latvijas gāze vienā dienā realizēja vairāk nekā 7 milj. m3 dabasgāzes, aptuveni 4 milj. m3 vēlējās izmantot Latvenergo, tāpat šis energoresurss bija jāpiegādā uz Lietuvu un Igauniju, turklāt Krievija vēlējās pārsūknēt savus 7 milj. m3. Kāpēc? Tāpēc, ka pagājušajā rudenī tā dēvētā brīvā gāzes tirgus apstākļos Inčukalna krātuvē netika iesūknēts pietiekams gāzes apjoms, jo tā tika noslogota aptuveni 60% apmērā, un martā, kad tā jau ir vēl tukšāka, nav iespējas nodrošināt atbilstošu spiedienu.
Šajā ziemā bija tikai divas atbildīgas kompānijas – a/s Latvijas gāze (625 milj. m3, salīdzinājumam – 2016. g. rudenī tika iesūknēti 1,2 miljardi m3) un a/s Latvenergo, kuras bija iesūknējušās gāzi noliktavā Latvijā. Varam tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra un tāda ilgstoši saglabātos, piemēram, līdz martam. Faktiski kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu vai samazināšanu daudziem patērētājiem.
Latvijas gāze par šādu risku runāja jau gāzes tā dēvētās liberalizācijas paketes tapšanas laikā un aicināja valsti veidot stratēģisko dabasgāzes rezervi pēc analoģijas, kāda ir naftas (degvielas un dīzeļdegvielas) produktiem. Diemžēl, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, nevis kādam vienai vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.Tiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, arī ir savi riski, proti, nopirkt gāzi un to iesūknēt Inčukalna glabātuvē nozīmē iesaldēt milzīgus naudas resursus, vienlaikus pavasarī lauzot galvu, ko darīt ar to gāzes apjomu, kurš palika pāri pēc apkures sezonas, jo glabāšana nav par velti un vēl piedevām ir soda sankcijas no CBG, ko jau tuvākajā laikā apstiprinās regulators. Tāpēc uzņēmējiem izdevīgāk ir nevis pavasarī un vasarā iegādāties dabasgāzi un to iesūknēt Inčukalna pazemes glabātuvē un maksāt par to, bet gan šo glabātuvi neizmantot un «pirkt» gāzi no caurules.
Var sacīt, ja šī ziema būtu identiska 2012. gada ziemai, tad būtu problēmas, jo dabasgāzes vienkārši Latvijā nebūtu un mēs nonāktu situācijā, par kādu masu medijos ir stāstīts par citās valstīs piedzīvoto.
Visu interviju Gāzes tirgū tikai ziediņi, odziņu vēl nav lasiet 23. marta laikrakstā Dienas Bizness.
