Viesnīcu operators SIA "Mogotel" maijā atvēris jaunu četru zvaigžņu viesnīcu "Rixwell Collection Seaside Hotel Jurmala", informē "Mogotel" pārstāvji.

Viesnīca atrodas Jūrmalas centrā - Jaunajā ielā, Dzintaros. Šī ir otrā "Mogotel" Jūrmalā atvērtā sezonas viesnīca (pirmā bija "Rija Eiropa Hotel Jurmala"), un otrā zīmola "Rixwell Collection" viesnīca - vēl Tallinā darbojas dizaina viesnīca "Rixwell Collection Savoy Boutique Hotel".

Viesnīcas ēka 2023.gadā tika pilnībā renovēta, un patlaban "Rixwell Collection Seaside Hotel Jurmala" piedāvā 26 skandināvu stilā ieturētus numurus.

"Mogotel" pārstāvji prognozē, ka pieprasījums pēc viesnīcu pakalpojumiem Latvijā šogad tuvosies 2019.gada līmenim, bet vēl to nesasniegs. Viesnīcu noslodze iepriekšējā līmenī varētu atgriezties 2024.gadā.

"Mogotel" valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore Jeļena Stirna prognozē, ka 2023.gadā Rīgā un citās Latvijas pilsētās viesnīcu noslodze joprojām būs aptuveni 10-15% mazāka nekā 2019.gadā. Tas skaidrojams ar faktu, ne Rīgā, ne arī visā Latvijā organizētā/grupu tūrisma pieprasījums nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, tāpat arī Āzijas, ASV, Kanādas un citu valstu ceļotāju interese par Eiropu vēl nav pietiekami augsta.

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group turpina papildināt savu portfeli ar jauniem objektiem. Jaunatvērtajām četru un piecu zvaigžņu viesnīcām atvēršanai Igaunijā, Vācijā un Polijā pievienojas viesnīca Rija Eiropa Hotel Jurmala.

Viesnīca atrodas blakus Dzintaru koncertzālei. “Numuru pārdošana tika uzsākta pirms viesnīcas atklāšanas, un jau divu dienu laikā piepildījums sasniedza 100%. Ievērojot, ka iepriekšpārdošanas praktiski nebija, numuru rezervēšanas ātrums pārsniedza visas prognozes. Analizējot rezervāciju skaitu, varam apgalvot, ka pieprasījums Jūrmalā augustā salīdzinājumā ar jūliju ir palielinājies par 8%. Mēs redzam, ka vairums viesu mūsu viesnīcu izvēlas garākai atpūtai, rezervējot numurus trīs naktīm un ilgāk. Pie mums brauc viesi no Baltijas kaimiņvalstīm, pēc tam reitingā seko ceļotāji no Somijas un Vācijas. Lielākā daļa viesu ir pāri vai ģimenes ar bērniem, kuri ierodas Jūrmalā kā tūristi," saka Mogotel Hotel Group izpilddirektore Jeļena Stirna.

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

Konkurences padome (KP), veicot tirgus uzraudzību par izglītības iestāžu darbību, nodrošinot dienesta viesnīcas pakalpojumus trešajām personām, rosina gan pārskatīt esošo normatīvo regulējumu, kas regulē maksas pakalpojumu izcenojuma noteikšanu publiskām personām, gan izglītības iestādēm pārvērtēt, vai to dienesta viesnīcu darbība konkrētajā tirgū ir nepieciešama.

KP ierosināja tirgus uzraudzību pēc vairākkārt saņemtām sūdzībām, par potenciāliem konkurences ierobežojumiem, izglītības iestāžu dienesta viesnīcām iznomājot naktsmītnes tūristiem. Tirgus uzraudzības mērķis bija veikt dienesta viesnīcu darbības analīzi, sniedzot pakalpojumus trešajām personām, t.i., tūristiem, un identificēt normatīvā regulējuma prasības, kas, iespējams, veicina atšķirīgus konkurences apstākļus.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izglītības iestādes var sniegt maksas pakalpojumus, ja vien tas netraucē izglītības programmu īstenošanu. Tirgus uzraudzības ietvaros KP secina, ka teju visas dienesta viesnīcas, nosakot izcenojumu, ievēro Ministru kabineta (MK) 2011.gada 3.maija noteikumos Nr. 333 noteikto metodiku maksas pakalpojuma izcenojuma noteikšanai, ka samaksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas. Tādējādi tūristiem pie samaksas par dienesta viesnīcu netiek pievienots peļņas apmērs. Šāda situācija rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, publiskām personām konkurējot ar privātajām tūrisma mītnēm par identisku pakalpojumu.

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Par uzņēmuma "Radisson Hotel Group" viesnīcu “Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel” un “Radisson Blu Elizabete Hotel” klastera ģenerāldirektoru iecelts Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski).

D. Baranovskis ir Kanādas un Polijas pilsonis, kurš izglītību ir ieguvis Toronto. Viņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze viesmīlības un tūrisma nozarē, ieņemot vadošus amatus starptautiskās viesnīcu ķēdēs. D. Baranovskis ir labi pazīstams ar Baltijas tirgus specifiku, jo pirms tam 7 gadus strādājis Baltijas tirgū, veiksmīgi vadot “Radisson Hotel Group” viesnīcas Viļņā un Tallinā.

D. Baranovskis uzsver, ka viens no pamatelementiem viņa vadībā būs sadarbības organizēšana ar Rīgas tūrisma un viesmīlības asociācijām un pašvaldību. Viņš uzskata, ka Rīgas atpazīstamībai ir būtisks faktors ilgtermiņa izaugsmē: “Es labprāt turpināšu darbu pie sadarbības iespēju radīšanas ar dažādām asociācijām un pašvaldību, lai kopīgi palielinātu tūristu plūsmu uz Rīgu. Es esmu pārliecināts, ka Latvijas galvaspilsēta ir izcils ceļojumu galamērķis, kas pārsteigs ikvienu tūristu ar unikālo kultūru, cilvēkiem un, protams, viesnīcu pakalpojumu augstajiem standartiem. Es uzskatu, ka kopīgi varam padarīt Rīgu par vienu no tūristu iecienītākajiem galamērķiem Eiropā.”

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group janvāra pirmajās dienās pārņēma četrzvaigžņu viesnīcu Latvijas kūrortpilsētā Siguldā.

Rixwell Segevold Hotel piedāvā 43 numurus, SPA zonu ar baseinu un saunu, restorānu un divas konferenču zāles.

Viesnīca atrodas divu kilometru attālumā no pilsētas centra un dažu minūšu brauciena attālumā no Siguldas pils. Rixwell Segevold Hotel ir 12.viesnīca Latvijā, kuru pārvalda uzņēmums Mogotel.

Rixwell Segevold Hotel būs otrais reģionālais objekts Mogotel portfelī pēc viesnīcās Jūrmalā. Tieši Siguldu mazāk ietekmē sezonalitāte, ja salīdzina, piemēram, ar Jūrmalu. Te ir pārdomāta tūrisma, kultūras, sporta un lietišķā programma visa gada garumā, tādēļ Mogotel eksperti prognozē augstu pieprasījumu pēc komfortablām naktsmītnēm. Siguldu nereti dēvē par ziemas aktivitāšu centru – pilsētā un tās apkaimē atrodas vairāki slēpošanas centri, kā arī bobsleja trase, kas atrodas piecu minūšu gājiena attālumā no viesnīcas.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Vācijas kompānija Evia - Aero GmbH iecerējusi iegādāties Tukuma pievārtē esošās lidostas Jūrmala operatora SIA Sky Port kapitāldaļas un to pārveidot par zaļās aviācijas bāzi Baltijā, taču šī nodoma īstenošanai vēlas saņemt atļauju lidostas teritorijā izveidot elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 50 MW apmērā.

To paredz parakstītais nodomu protokols starp Brēmenē bāzēto aviācijas uzņēmumu Evia- Aero GmbH un SIA Sky Port — lidostas Jūrmala Airport īpašniekiem. Vairāki DB aptaujātie, vēlot ieceru īstenošanos, atzina, ka to, vai nosacīti jaunais biznesa plāns īstenosies, rādīs laiks, jo ļoti daudz kas ir atkarīgs ne tikai no potenciālā investora spējām un vēlmēm, bet arī no Latvijas valsts iestādēm, attiecīgu atļauju saņemšanas iespējām un termiņiem.Lidosta Jūrmala ir gatava kļūt par vadošo sekundāro lidostu Baltijas valstīs. Privātīpašumā esošā lidosta atrodas tikai 55 kilometrus no Rīgas un 25 kilometrus no Jūrmalas. Lidosta “Jūrmala Airport”, kas atrodas ērtā vietā uz šosejas Rīga-Ventspils, nodrošina nokļūšanu gan galvaspilsētā, gan Ventspilī, kas ir viena no lielākajām jūras ostām Baltijā. Lidosta “Jūrmala Airport” aizņem 250 hektārus, un tai ir potenciāls tālākai paplašināšanai. Lidosta ir tehniski pilnībā aprīkota, tostarp ar modernu pasažieru termināli, birojiem, konferenču telpām, angāriem un ir gatava sniegt pilna spektra aviācijas pakalpojumus.

Pirmdien, 27. maijā tiks parakstīts nodomu protokols (LOI) starp Brēmenes aviācijas uzņēmumu “EVIA-AERO” GmbH un SIA "Sky Port" (lidosta “Jurmala Airport”) īpašniekiem, lai uzsāktu ceļu uz ‘’zaļās” aviācijas attīstību Latvijā.

EVIA-AERO sadarbībā ar lidostu “Jurmala Airport” plāno to pārveidot par pirmo lidostu Baltijas valstīs, kas darbojas ‘’zaļās’’ enerģijas režīmā.

Projekts ir ļoti ambiciozs, ar sākotnējiem ieguldījumiem sasniedzot vairākus desmitus miljonu eiro un radot daudzas darba vietas.

Tas ietver 50 hektāru lielas hibrīda elektrostacijas - saules elektrostacijas ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu būvniecību lidostas teritorijā, kas spētu saražot 50 megavatus elektrības. Šī elektrostacija kalpos par stūrakmeni zaļās elektroenerģijas ražošanai, kas ir ļoti svarīga videi draudzīgu elektrisko lidmašīnu lidojumiem.

EVIA-AERO plāno pakāpeniski ieviest ūdeņraža ražošanu, izveidojot uzglabāšanas iespējas un radot ūdeņraža un elektrības uzpildes stacijas. Gala mērķis ir padarīt saražoto zaļo enerģiju pieejamu ne tikai EVIA-AERO lidmašīnām, bet arī citām aviokompānijām, kas savā ekspluatācijā izmanto elektrību vai ūdeņradi. Turklāt šī infrastruktūra varētu atbalstīt arī dažādus ar bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju saistītus projektus, piedāvājot ražošanas un uzglabāšanas risinājumus.

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group noslēdzis franšīzes līgumu ar vienu no lielākajiem viesnīcu uzņēmumiem pasaulē IHG Hotels & Resorts un 2024. gada 2. septembrī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā vēris durvis viesnīcai voco Stockholm Kista.

Viesnīcu zīmols voco hotels jau ir pārstāvēts 25 valstīs un tam ir gandrīz 100 objektu visā pasaulē. Mogotel Hotel Group šis ir būtisks līgums un svarīgs uzņēmuma portfeļa papildinājums. Šobrīd Mogotel pārvalda 22 viesnīcas deviņās valstīs, kopumā apkalpojot vairāk nekā 3200 viesnīcu numurus.

“Atverot viesnīcu voco Stockholm Kista, Mogotel Hotel Group ar lepnumu ienāk Zviedrijas tirgū. Šī paplašināšanās piepilda mūsu ambīcijas un stratēģisko fokusu uz ilgtspējīgu izaugsmi. Mēs redzam, ka viesmīlības nozare Zviedrijā piedzīvo uzplaukumu. Stokholmas viesnīcās pavadīto nakšu skaits gadā pārsniedz 15 miljonus, tostarp pērn par 5% pieauga ārvalstu viesu skaits. Nozares kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā palielinājās par 4%, sasniedzot aptuveni 130 miljardus Zviedrijas kronu. Mogotel klātbūtne šajā dinamiskajā Eiropas pilsētā ir apliecinājums mūsu mērķim piedāvāt augstākās klases naktsmītnes un nodrošināt ceļotājiem izcilu pieredzi,” stāsta Mogotel Hotel Group izpilddirektore Jeļena Stirna.

Pasaules hokeja čempionāta laikā šogad maijā viesnīcu pakalpojumi salīdzinājumā ar aprīlī Latvijā sadārdzinājās vidēji par 32,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis 2023.gada maijā salīdzinājumā ar aprīli kopumā palielinājās par 4,1%.

Savukārt šogad maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājies kopumā par 17,4%.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš aģentūrai LETA sacīja, ka var piekrist CSP aprēķiniem par cenu izmaiņām Rīgā Pasaules hokeja čempionāta laikā.

"Tā ir starptautiska prakse, ka lielu pasākumu laikā palielinās arī pakalpojumu cenas, taču 32,2% ir vērtējams kā vidējs cenu palielinājums, ņemot vērā kopējo izmaksu pieaugumu kopš iepriekšējā gada," pauda asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Pēc trīs gadu pārtraukuma 15.aprīlī no jauna durvis vērs viena no Rīgas senākajām viesnīcām – “Metropole”. Četrzvaigžņu viesnīcā “Metropole” ir 84 numuri, kuros ir iespējams uzņemt līdz pat 159 viesiem.

“Metropole” ir viena no “Semarah Hotels” grupas viesnīcām. “Metropole” ar godu nes pilsētas senākās viesnīcas un pirmās biznesa klases viesnīcas titulu un ir bijusi galamērķis daudziem ievērojamiem Rīgas viesiem jau kopš 1871. gada. Tā atrodas pašā pilsētas sirdī, Aspazijas bulvārī 36/38, vietā, kur sākas Vecrīga, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. “Esam lepni par to, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma viesnīca “Metropole” atkal vērs savas durvis apmeklētājiem,” saka viesnīcas “Metropole” direktore Alisa Junga.

Slēdz vecāko Rīgas viesnīcu 

Uz nenoteiktu laiku no 26.oktobra tiek slēgta vecākā Rīgas viesnīca – “Metropole,”...

Viesnīcas telpās apmeklētāju apskatei būs pieejami muzeju eksponāti un mūsdienu Latvijas mākslinieku darbi. Biznesa tikšanās reizēm viesnīcā ierīkotas telpas pārrunām un sanāksmēm. Viesnīcas pirmajā stāvā atrodas bārs “De Commerce Gastro Pub 1871”.

“Ņemot vērā ārvalstu tūristu skaita pieaugumu Rīgā, šogad “Metropolē” plānojam sasniegt 2019. gada rezultātu līmeni, kad vidēji mēnesī viesnīcā nakšņoja ap 3200 viesu. Vienlaikus aktīvi turpināsim strādāt gan pie individuālu ceļotāju, gan biznesa klientu un tūristu grupu piesaistes,” turpina A. Junga, norādot, ka no jauna atvērtā viesnīca “Metropole” nodrošinājusi arī 28 jaunas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem.

Šobrīd Latvijas viesnīcu tīkls “Semarah Hotels” piedāvā kūrorta viesnīcu “Lielupe” Jūrmalā un divas viesnīcas Rīgā – pieczvaigžņu dizaina viesnīcu “Grand Poet Hotel” Raiņa bulvārī un četrzvaigžņu vēsturisko viesnīcu “Metropole” Aspazijas bulvārī.

Viesnīcu grupa Accor Igaunijā, Tallinā atvērusi pirmo zīmola Mövenpick viesnīcu Baltijā. Premium viesnīcu zīmola paplašināšanās tiek plānota arī reģionā.

Viesnīca atrodas Tallinas centrā, kur iepriekš atradās Hotel L’Embitu. To pārvalda Duco Hotels, kas darbu ar Tallinas viesnīcām L’Embitu un L’Ermitage sāka šī gada 1.jūnijā. Uzņēmums kopš 2019. gada pārvalda arī viesnīcu ibis Tallinn Centre.

Atjaunotā viesnīca piedāvā 125 numurus, dažiem numuriem ir terase vai privāta sauna. Spa iespējās ietilpst 12 metru garš hidromasāžas baseins, japāņu baseins, aukstais dziļais baseins, tvaika pirts un somu sauna.

Viesnīcā ir konferenču centrs, kas piemērots gan biznesa pasākumiem, gan ģimenes svinībām. Konferenču centrs atrodas ēkas augšējā stāvā un piedāvā panorāmas skatu uz Lembītu parku un pilsētas centru. Tajā ir trīs zāles ar kopējo ietilpību līdz 220 cilvēkiem.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).

Interese par privātmāju un dzīvokļu, kā arī zemes iegādi un pārdošanu Jūrmalā pašreizējos apstākļos ir salīdzinoši aktīva, tomēr pārdevēji vēl joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, cerot uz augstāku darījuma cenu, liecina nekustamā īpašuma kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty pētījums premium segmentā*, kas aptver laika posmu no 2022. gada sākuma līdz šī gada augusta beigām.

"Šī brīža pircējs meklē kvalitatīvu piedāvājumu, kas vienlaikus būtu pieejams un interesants vietējam pircējam. Jāatzīst, ka piedāvājuma pusē Jūrmalā privātmāju un dzīvokļu sektorā nav daudz šādi kvalitatīvi jaunie projekti. Iespējas pielāgoties un reaģēt uz pircēju vajadzībām ir kā īpašniekiem, tā arī attīstītājiem," komentē Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko.

Jūrmalā privātmāju sektorā veikto darījumu apjoms 2023. gadā bija gandrīz uz pusi lielāks nekā gadu iepriekš, sasniedzot 41,5 milj. eiro un kopējam darījumu skaitam pieaugot turpat par 70%. Šogad astoņos mēnešos privātmāju pārdošanā sasniegta jau vairāk nekā puse no 2023. gada kopējā pārdoto privātmāju skaita, sasniedzot gandrīz 2022.gada rezultātu.

Hotel Jūrmala SPA renovējusi 31 jauna dizaina numuru viesnīcas 9. stāvā, piešķirot tiem trīs jaunas kategorijas - Comfort, Premium un Junior Suite.

Dizaina numuru izveidē investēti 0,9 miljoni eiro.

Numuru renovācija ir liels uzņēmuma izaicinājums, jo remontu darbi tika veikti nepiesaistot papildu finanšu līdzekļus no ārpuses. Turklāt tie notika viesnīcai turpinot aktīvu darbību, viesiem nodrošinot netraucētu un mierpilnu spa atpūtu.

“Ir pienācis laiks kļūt modernākiem, lai piedāvātu viesiem vēl kvalitatīvāku atpūtu, jo strādājam tirgū jau gandrīz 20 gadus," teic Arne Kalbus, Hotel Jūrmala SPA ģenerāldirektors.

Viņš piebilst, ka šis ir tikai sākums lielākām viesnīcas pārvērtībām, jo rudenī sāksies nākamo viesnīcas stāvu atjaunošana.

"Šobrīd dzīvojam lielā izaicinājuma laikā, kad tūrisma nozare joprojām atgūstas no krīzes un ārvalstu ceļotāju trūkums ir jūtams, bet tas neaptur mūs augt un attīstīties," papildina Dace Šķēle, Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja.

Neatkarīgo elektrības piegādātāju regulējums Lietuvā nav pietiekošs un drīzumā tiks pastiprināts, pirmdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Preses konferencē viņš sacīja, ka ir redzami trūkumi pašreizējā regulējumā un tādēļ ministrija plāno sagatavot grozījumus, lai tādas kompānijas uzņemtos lielākas finansiālās saistības un būtu ar lielāku kapitālu un augstāko kompetenci enerģētikas jomā.

Ministrs piebilda, ka grozījumi tiks sagatavoti dažu nedēļu laikā.

Komentējot kompānijas "Perlas energija" piektdien izplatīto paziņojumu, ka visu klientu līgumi tiks pārslēgti pēc biržas tarifa, nevis ar fiksētas cenas tarifu, Kreivis aicināja kompāniju nekavējoties pārtraukt tādu nelikumīgu rīcību un brīdināja, ka uzņēmums var zaudēt elektrības tirgotāja licenci.

Kreivis sacīja, ka Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) vērtējumā kompānijai pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc nelikumīgās darbības. Pretējā gadījumā tai var piemērot sodu vai pat atcelt elektrības tirgotāja licenci.