Ar atpakaļejošu datumu Gazprom piešķirtā atlaide līdz gala patērētājiem nenonāks
Tā, atbildot uz deputātu jautājumiem, kaimiņvalsts parlamentā paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs, raksta portāla Delfi Lietuvas redakcija. Gāzes kompānija Lietuvos dujos, duelējoties ar Krievijas Gazprom par godīgākiem dabasgāzes cenas noteikumiem, ir panākusi apmēram 20% atlaidi ar atpakaļejošu datumu – no 2013. gada 1. janvāra.
Tomēr lētāk
Lietuvas mājsaimniecības tomēr jaunajā apkures sistēmā būs ieguvējas – maksa par siltumu bez PVN būs 22,82 liti (6,71 eiro) par kilovatstundu jeb par 8% zemāka nekā pērnā gada oktobrī, ziņo kaimiņu galvaspilsētas uzņēmums Vilniaus energija. Iemesls tam ir kompānijas iepirktās dabasgāzes cenas kritums kopš maija no 1483 uz 1246 litiem (no 436,05 uz 366,36 eiro) par naftas tonnas ekvivalentu. Gazprom līgumos ar ES valstīm tradicionāli gāzes cenu saista ar naftas cenām.
Viļņas energokompānija komentē, ka gala patērētājiem cena par elektroenerģiju varētu būt vēl par 2,5 centiem zemāka, ja Lietuvos dujos iedzīvotājiem kompensētu pārmaksāto kopš pērnā gada sākuma, raksta delfi.lt. Tas tomēr nenotiks, jo, kā parlamentāriešiem atklājis premjers, «es jums pateikšu – tā 281 miljona litu nav». Runa ir apmēram par 83 miljonu eiro ekonomiju, ko Lietuvos dujos gadā iegūst par piešķirto atlaidi. A. Butkevičs skaidro, ka tās daļa jau ir atspoguļojusies pazeminātajos apkures tarifos, tomēr šo atlaidi «visi dala», un pirmām kārtām tas nozīmē Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināla izmaksu amortizēšanu gala lietotāju dabasgāzes cenā. Kad šis un citi kompensējamie aspekti būs aplēsti, Nacionālā cenu un enerģijas kontroles komisija tomēr apsvērs, vai varētu nedaudz papildus samazināt cenu sadzīves un industriālajiem lietotājiem, piebildis premjers.
Šā gada sākumā no Gazprom panāktās atlaides rezultātā Lietuvai agrākās pārmaksas dēļ veidojas «lieka» nauda – 331 miljons litu jeb 97,32 miljoni eiro. Valdība ir lēmusi gala patērētājiem apkures tarifu veidā daļu šīs naudas – 42,8 miljonus litu – atdot trīs gadu laikā dažādās proporcijās.
Kaut arī lielākā, Lietuvos dujos nav vienīgā gāzes piegādātāja valstī, tāpēc ir paredzams, ka atšķirīgās pašvaldībās apkures tarifu samazinājums būs dažāds. Proti, kompānijai Dujotekana vēl ir jāvienojas ar Gazprom par arī tai piešķiramu proporcionālu atlaidi, un dažās pašvaldībās, kur atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā ir lielāks, atlaide dabasgāzei, saprotams, arī nebūs ar tik lielu ietekmi uz elektrības gala cenu. Delfi.lt raksta, ka Lietuvos Dujos tirgū ieņem ap 40%. Bez Dujotekana cits spēlētājs ir arī Kauņas siltuma elektrostacija, kas arī atlaidi no Gazprom vēl nav saņēmusi. Tā kā Lietuvos dujos ir kontrakts par lielāku dabasgāzes apjomu iepirkšanu un arī līguma nosacījumi nu ir labvēlīgāki, tiek pieļauts, ka gadījumā, ja citiem spēlētājiem sarunas ar Gazprom neveiksies tik labi, minētais piegādātājs varētu apkalpot arī industriālos klientus. Pieprasījums pēc dabasgāzes Lietuvā pēdējos gados ir krities, un fiziski šāds risinājums tiek uzskatīts par iespējamu. Cits risks Lietuvas mājsaimniecībām, ka lielo spēlētāju izkarotie komerciālie labumi tiem galu galā var aiziet gar degumu, ir politiķu plāni atteikties no samazinātā PVN apkurei. Ja tas tiks paaugstināts no pašreizējiem 9% līdz pilnajam 21% apmēram, tad arī apkures resursa palētināšanās par 10%, A. Butkeviča vārdiem sakot, iznākumā «izkusīs». Sava ietekme uz tarifu dažādību valstī ir arī dabasgāzes transportam un sadalei līdz konkrētajiem lietotājiem.
Tiesās viss notiek
Kaut arī Gazprom ir piekāpusies Lietuvas spiedienam prasībā pēc godīgākas dabasgāzes cenas, aizvien ir spēkā daudzmiljardu prasība (litos rēķinot) pret Krievijas kompāniju Stokholmas arbitrāžas tiesā. Kļuvis zināms, ka noklausīšanās tās ietvaros varētu sākties nākamajā vasarā, un līdz šā gada novembrim Lietuvai vēl jāiesniedz pēdējie procesuālie dokumenti, ziņo BNS. Lietuvas prasība ir par nepamatoti augstu dabasgāzes cenu krietni senāk par pašlaik Gazprom pieļauto, proti, jau kopš 2004. gada. Naudas izteiksmē tie ir 1,3 miljardi eiro. Prasību Stokholmā 2012. gadā iesniedza iepriekšējā – labēji centriskā Andrjus Kubiļus valdība, arī pašreizējā sociāldemokrātu vadītā valdība ir vairākkārt uzsvērusi, ka no tās neatkāpsies. Plānāk šķiet Gazprom juristiem, kas strīdā ar Lietuvu arī Stokholmā ir iesnieguši prasību par Lietuvas valsts rīcību, ieviešot ES trešo energopaketi. Šai procesā tika sadalīti Lietuvos dujos aktīvi, jo pēc ES likumiem resursu pārdevējiem nedrīkst piederēt to pārvades infrastruktūra. Gazprom sūdzība tiesā pret Lietuvas valdību ir par investīciju aizsardzības līguma laušanu. Gāzes tirgus liberalizācijas process, kas Latvijai vēl ir priekšā, kaimiņos jau tuvojas noslēgumam, un attiecīgajā strīdā ir paredzams mier- izlīgums. Aizvien prasību formulēšanas fāzē ir Eiropas Komisijas veiktā izmeklēšana pret Gazprom. Tajā tiek izmeklēta kompānijas iespējami negodīgā cenu veidošanās politika ne vien Lietuvā, bet arī citās Austrumeiropas valstīs, ieskaitot Latviju.