Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

"Gazprom" akcijas cena saruka par gandrīz 6% līdz 145,03 rubļiem (1,47 eiro), kas ir zemākā tās cena kopš 2023.gada oktobra. Pēc Krievijas valdības, kas ir "Gazprom" lielākais akcionārs, lēmuma sagatavot direktīvu par atteikšanos izmaksāt dividendes "Gazprom" vērtība nedaudz vairāk kā vienas stundas laikā samazinājās par 144 miljardiem rubļu (1,46 miljardiem eiro).

Saskaņā ar gada pārskatu "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē. Iepriekšējais gads, kad "Gazprom" strādāja ar zaudējumiem, bija 1999.gads. 2022.gadā kompānija bija strādājusi ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka maksājumi par gāzes piegādēm turpmāk no "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tiks pieņemti tikai rubļos, Lietuvas valsts kontrolētais uzņēmums "Ignitis" informējis ziņu aģentūru BNS, ka vairs nepirks Krievijas gāzi un neplāno norēķinus ar Kremļa kontrolēto koncernu "Gazprom".

"Mums nekādi maksājumi koncernam "Gazprom" nav plānoti, tādēļ mums tas nav aktuāli," sacījis "Ignitis grupe" pārstāvis Artūrs Ketlerjus.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Pēc viņa teiktā, "Ignitis" kopš gada sākuma "Gazprom" gāzi Lietuvas vajadzībām nav pircis, bet gāze iegādāta klientiem Latvijā un Igaunijā un turēta Inčukalna krātuvē Latvijā.

Ketlerjus norādījis, ka pērn no "Gazprom" pirktās gāzes īpatsvars nesasniedza trešdaļu no "Ignitis" kopējā gāzes portfeļa.

"Gazprom" gāzi pērk lielākā gāzes patērētāja Lietuvā - Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīca "Achema" - un, iespējams, arī mazāki klienti.

"Achemos grupe" pārstāve Jolita Macelīte aģentūrai BNS sacījusi, ka "Achema" no "Gazprom" līdz šim pirkusi "noteiktu daļu" gāzes, bet aprīlī pirkt gāzi no Kremļa kontrolētā koncerna nav plānojusi.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte marta sākumā izteicās, ka Lietuva spētu izdzīvot bez "Gazprom" gāzes, bet pastāv "zināmas tehniskas lietas", kādēļ šī gāze joprojām tiek pirkta.

Krievija nobloķē Kazahstānas naftas eksportu uz Eiropu 

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu...

Savukārt enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis norādīja, ka Lietuva varētu nevilcinoties atteikties no "Gazprom" gāzes, ko tā saņem pa gāzesvadu caur Baltkrieviju, taču tas kaitētu abu pārējo Baltijas valstu enerģētiskajai drošībai.

Tikmēr Lietuvas valsts dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid" no "Gazprom" saņem maksu par gāzes tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Amber Grid" pārstāve Laura Šebeķiene aģentūrai BNS pastāstījusi, ka pēdējais maksājums no "Gazprom" martā saņemts eiro valūtā, kā noteikts līgumā, bet nākamais maksājums paredzēts aprīlī. Uzņēmumam līgums ar "Gazprom" noslēgts līdz 2025.gada beigām un balstās uz formulu "transportē vai maksā" ("ship or pay").

"Amber Grid" vadītājs Nemuns Bikņus iepriekš norādījis, ka Lietuva lielāko daļu dabasgāzes, kas tai nepieciešama, saņem caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, bet Krievijas gāzes importa īpatsvars pēdējā gada laikā nav sasniedzis pat trešo daļu kopējā pieprasījuma.

Saskaņā ar "Amber Grid" datiem pērn Lietuva importēja kopumā 26,3 teravatstundas dabasgāzes, tai skaitā 16,3 teravatstundas jeb 62% caur Klaipēdas termināli, 6,8 teravatstundas jeb 26% no Krievijas un 3,2 teravatstundas jeb 12% no Latvijas.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju «Gazprom», kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Šī vienošanās panākta pēc tam, kad «Gazprom» piekritis Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, kā arī atteikties no prasības, kas klientiem ierobežo gāzes reeksportu.

Šī vienošanās «Gazprom» nodrošina iespēju izvairīties no naudassoda vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī palīdz mazināt saspīlējumu Krievijas un rietumvalstu attiecībās, kas pasliktinājušās saistībā ar Ukrainu, karu Sīrijā un Kremļa iespējami īstenotām manipulācijām.

«Šodienas lēmums novērš »Gazprom« radītus šķēršļus, kas traucē gāzes neierobežotai plūsmai Centrālajā un Austrumeiropā,» norāda ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Vestagere uzsver, ka šī vienošanās kompānijai nosaka stingras prasības un nodrošina pielāgotu noteikumu kopumu turpmākai «Gazprom» darbībai.

Neskatoties uz to, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom, Conexus šodien iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pieteikumu uzņēmuma sertificēšanai, informēja SPRK pārstāvji.

Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne skaidroja - lai sasniegtu īpašumtiesību nodalīšanas mērķa izpildi, Conexus, neatkarīgi no akcionāru sastāva, ir spējīgs nodrošināt to, ka pārvades sistēmas operators lēmumus pieņem neatkarīgi, nodrošinot caurskatāmību un nediskriminējošu attieksmi uz pārvades sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

Iesniegtās dokumentācijas sagatavošanā Conexus ņēmis vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus par īpašumtiesību nodalīšanu un kontroles īstenošanu pārvades sistēmas operatora neatkarības prasību izpratnē.

Līdz ar to Conexus dokumentus sagatavojis atbilstoši SPRK apstiprinātajiem sertificēšanas noteikumiem, kas nosaka iesniedzamo informāciju, lai apliecinātu IT sistēmu drošu darbību, komercinformācijas aizsardzību un vienādas attieksmes nodrošināšanu pret visiem tirgus dalībniekiem.

Vācijas holdingkompānija "Gazprom Germania", kas apvieno aktīvus gāzes tirdzniecības un loģistikas jomā, pametusi Krievijas dabasgāzes grupu "Gazprom", teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

"2022.gada 31.martā "Gazprom" meitasuzņēmumi izbeidza dalību uzņēmumā "Gazprom Export LLC", kas ir vienīgais "Gazprom Germania GmbH" īpašnieks," liecina paziņojums."

""Gazprom" grupa 31.martā pārtrauca dalību Vācijas kompānijā "Germania GmbH" un visos tai piederošajos aktīvos, tostarp "Gazprom Marketing & Trading Ltd"," vēstī uzņēmums.

Iepriekš laikraksts "Handelsblatt" rakstīja, ka Vācijas varasiestādes aplūko iespējas nacionalizēt "Gazprom" valstī piederošos aktīvus. Federālā valdība vēlas novērst energoresursu padeves pārtraukuma riskus gadījumā, ja šiem uzņēmumiem rastos problēmas, norāda laikraksts.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) speciālās atļaujas maksājumu veikšanai nesniedz uzņēmumiem, bet tikai finanšu iestādēm, kuru klienti lūguši izpildīt maksājumus sankcijām pakļautām personām atsevišķos izņēmuma gadījumos.

Tā informē FKTK pārstāvji, komentējot enerģētikas uzņēmuma AS "Latvijas gāze" (LG) lūgumu FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom".

Latvijas gāze lūgusi FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Gazprom 

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā...

Vēl jo vairāk šāda atļaujas sniegšana nav iespējama, ja atļauja tiek prasīta darījumu veikšanai ar Krievijas kredītiestādi, kas nekādā veidā neietilpst FKTK uzraudzības tvērumā, uzsver FKTK pārstāvji.

Papildus minētajam FKTK pārstāvji norāda, ka Eiropas Komisijas kopējā nostāja nosaka, ka saņemt Krievijas gāzi pašlaik ir iespējams, ja tas tiek darīts esošo līgumu un to nosacījumu ietvaros. Citi scenāriji pašlaik netiek izskatīti un nav iespējami, un varētu tikt vērtēti kā mēģinājumi apiet sankcijas.

Vienlaikus FKTK pārstāvji uzsver, ka sankciju ievērošana nav tikai uzraudzības iestāžu atbildība, bet arī katra konkrēta uzņēmuma individuāla atbildība. Sankciju apiešana var atstāt lielu negatīvu ietekmi uz uzņēmuma turpmāko darbību un reputāciju, kā arī par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu Krimināllikums paredz personu atbildību.

Jau ziņots, ka LG vērsās FKTK ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Polija prasa sodīt ES dalībvalstis par Krievijas gāzes pirkšanu rubļos 

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par...

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Kopš izmaiņu stāšanās spēkā LG nav veikusi dabasgāzes iepirkumu no "Gazprom". Tas ir pamatots gan ar politiskiem, gan komerciāliem apsvērumiem. Kalvītis uzsver, ka vēl joprojām nav skaidra Eiropas Komisijas un Latvijas nostāja jautājumā par izmaiņām līdzšinējā norēķinu kārtībā, kā arī dabasgāzes tirgus cena ir ekonomiski nekonkurētspējīga un pārmērīgi augsta.

LG arī ir lūgusi Ekonomikas ministriju kā par enerģētikas sektoru un nozares politiku atbildīgo kompetento iestādi sniegt skaidrojumu, vai norēķinu veikšanas kārtība eiro ir uzskatāma par tādu, kas ir saderīga ar sankciju režīma prasībām attiecībā uz Krieviju, lai tādējādi LG būtu iespējams plānot turpmāko saimniecisko darbību un turpināt pildīt savas saistības kā publiskajam tirgotājam pret vairāk nekā 350 000 mājsaimniecību klientiem.

Kā ziņots, Saeima 28.aprīlī atbalstīja grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Papildināta - Krievija pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai 

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa...

Vēl ziņots, ka "Gazprom" paziņoja, ka pārtrauks piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos. Tikmēr Ungārija publiski paziņojusi, ka ir gatava par Krievijas dabasgāzi norēķināties rubļos.

LG lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

LG koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro.

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Kā liecina Eiropas Savienības gāzes tranzīta operatoru dati, uz kuriem atsaucas aģentūra "Reuters", fiziskā gāzes plūsma pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu no Baltkrievijas uz Poliju pēc pusnakts bija vienlīdzīga nullei.

"Gazprom" arī brīdināja, ka gadījumā, ja tiks nesakcionēti ņemta Krievijas gāze, kas iet tranzītā uz trešajām valstīm, tranzīta apjomi tiks samazināti attiecīgā daudzumā.

Otrdien "Gazprom" informēja Polijas valsts enerģētikas kompāniju "PGNiG" par nodomu 27.aprīlī pilnībā apturēt piegāzes pēc Jamalas līguma.

"PGNiG" pavēstīja, ka Polija ir sagatavojusies iegūt nepieciešamās piegādes no citiem avotiem.

"PGNiG" Krievijas gāzes kompānijas lēmumu uzskata par līguma pārkāpumu un pieprasīs atlīdzināt zaudējumus.

Krievijas dabasgāzes gigants "Gazprom" paziņojis, ka no ceturtdienas pārtrauks gāzes piegādes Francijas enerģētikas uzņēmumam "Engie", kas neesot samaksājis par jūlijā saņemtajām piegādēm.

""Gazprom Export" informējis "Engie", ka no 2022.gada 1.septembra pilnībā tiks apturētas gāzes piegādes, kamēr pilnībā netiks saņemta samaksa jau par veiktajām piegādēm," norāda "Gazprom".

"Gazprom" skaidro, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina martā parakstīts rīkojums liedz uzņēmumam eksportēt gāzi pircējam ārvalstīs, ja klients nav pilnībā veicis maksājumus līgumā norādītajā laika periodā.

"Gazprom" piebilst, ka līdz otrdienas vakaram tas nebija pilnībā saņēmis samaksu par piegādēm, kas "Engie" veiktas jūlijā.

"Engie" iepriekš vēstīja, ka "Gazprom" samazina dabasgāzes piegādes valstij saistībā ar nesaskaņām starp abām pusēm par līgumu izpildi.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" trešdien paziņojis, ka nevar garantēt cauruļvada "Nord Stream" drošu darbību un nezina, vai no remonta Kanādā izdosies saņemt atpakaļ svarīgu turbīnas dzinēju.

"Gazprom" plānoto tehniskās apkopes darbu dēļ pirmdien uz desmit dienām apturēja gāzes piegādi no Krievijas uz Vāciju pa cauruļvadu "Nord Stream", kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni.

Gāzes plūsmu paredzēts atjaunot 21.jūlija rītā, taču Vācijas amatpersonas bažījas, ka tas var arī nenotikt.

Turbīnas dzinējam tiek veikts remonts Vācijas rūpniecības koncerna "Siemens" Kanādas meitasuzņēmumā.

""Gazprom" nav neviena dokumenta, kas ļautu "Siemens" izvest no Kanādas gāzes turbīnas dzinēju, kas pašlaik tur tiek remontēts," paziņoja "Gazprom".

"Šādos apstākļos nav iespējams izdarīt objektīvu secinājumu par situācijas attīstību un Portovajas kompresoru stacijas drošas darbības garantēšanu," uzsvēra Krievijas uzņēmums, norādot, ka šī stacija, kas atrodas netālu no Viborgas Krievijas Ļeņingradas apgabalā, ir būtiska "Nord Stream" darbībai.

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Neskatoties uz Krievijas valsts dabasgāzes giganta "Gazprom" atteikšanos pieņemt saremontēto "Siemens" turbīnu, Kanāda plāno atdot Vācijai pārējās piecas turbīnas, kas nepieciešamas gāzesvada "Nord Stream" darbībai, paziņoja Kanādas ārlietu ministre Malānija Žolī.

Otava pieturas pie šī lēmuma, neskatoties uz to, ka "Gazprom" atteicies pieņemt vienu "Siemens" turbīnu, kura jau atdota Vācijai. "Tas ir tieši tas, ko mums palūdza Vācija," intervijā raidsabiedrībai CBC pavēstīja Žolī.

Jūlijā Kanādas varasiestādes piešķīra atļauju nosūtīt atpakaļ uz Vāciju vienu turbīnu, kurai tika veikta apkope Monreālā. Taču "Gazprom" atteicās to pieņemt, minot dažādus ieganstus.

Kanādas valdība nosaukusi turbīnu atdošanu par nepieciešamu soli, lai nodrošinātu gāzes piegādi Vācijai. Otava arī norāda, ka Kremlis izmantotu Kanādas atteikumu atdot turbīnu, lai vainu par enerģijas trūkumu Eiropā noveltu uz sankcijām pret Krieviju. "Kanāda nevēlas dot Putinam iemeslu izmantot enerģijas plūsmu uz Eiropu kā ieroci," sacīja Žolī.

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmums "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardi eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē, liecina uzņēmuma gada pārskats.

2022.gadā kompānija strādāja ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Eksperti skaidro, ka rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai par tās pilna apmēra kara izvēršanu Ukrainā smagi ietekmējušas "Gazprom", jo uzņēmumam vairs nav piekļuves vairumam Eiropas tirgu.

"Gazprom" centies atrast jaunus eksporta klientus, taču jaunas infrastruktūras izbūve ir dārga un var prasīt vairākus gadus.

Lai gan Krievijas gāzes eksports uz Ķīnu ir pieaudzis, tā apjoms joprojām ir salīdzinoši neliels - Krievija pagājušajā gadā pa cauruļvadiem šai valstij piegādāja aptuveni 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir tikai neliela daļa no 230 miljardiem kubikmetru gāzes, ko tā vidēji gadā eksportēja uz Eiropu pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns "Gazprom" šogad 30.decembrī rīkos tam piederošo 34,09911% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsoli.

Akciju paketes sākumcena izsolē būs 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis būs viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti līdz 26.decembrim, bet izsole notiks 30.decembrī "Gazprombank" elektroniskajā tirdzniecības platformā, teikts "Gazprom" paziņojumā.

Jau vēstīts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sertificējusi "Conexus" ar diviem nosacījumiem, kas uzņēmumam jāizpilda līdz 2019.gada beigām.

Šogad sertificēšanā "Conexus" no jauna izvirzītais nosacījums ir nodrošināt, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves autoruzraudzību no 2020.gada 1.janvāra īsteno komersants, kas nav tiešā vai netiešā veidā saistīts ar Krievijas "Gazprom" un tā saistītajiem komersantiem.

Nākamā gada sākumā tiek gaidīts paziņojums no Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionāra "Marguerite" fonda par risinājumu saistībā ar interešu konfliktu, esot dalībniekam gan "Conexus", gan gāzes tirgotājā un sadales sistēmas uzturētājā AS "Latvijas gāze", sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Pašreiz pastāv interešu konflikta riski, ko rada "Conexus" akcionāra "Marguerite Gas I S.a.r.l." un "Latvijas gāzes" akcionāra "Marguerite Gas II S.a.r.l." vienlaicīga dalība abos uzņēmumos. Irklis stāstīja, ka notiek diskusijas starp "Conexus" akcionāriem, kādā veidā šo jautājumu varētu atrisināt.

"Uz "Marguerite" fondu gan neattiecas tādas pašas prasības, kā uz "Gazprom", jo tas ir finanšu investors. Taču viņiem ir interešu konflikts, tādēļ viņiem ir jāpārskata sava līdzdalība vai līdzdalības forma abos uzņēmumos," skaidroja regulatora vadītājs, piebilstot, ka šajā jautājumā notiek darbība un SPRK cer, ka nākamā gada sākumā arī būs paziņojums, ka ir panākts progress attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību abos gāzes uzņēmumos. Irklis uzsvēra, ka ir pastāvīgā konsultācijas procesā ar "Marguerite" fondu un SPRK bijušas arī trīspusējas tikšanās Eiropas Komisijā, jo "Conexus" sertificēšanas process ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju. "Līdz ar to procesi, kas notiks attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību, vismaz neformālā līmenī ir saskaņoti arī Eiropas Komisijā," stāstīja SPRK vadītājs.

Krievijas gāzes eksporta cena Eiropas Savienībai (ES) šogad ir gaidāma augstāka nekā pērn un var veidot 180-190 ASV dolārus (170-179 eiro) par tūkstoti kubikmetru, paziņojis Krievijas dabasgāzes koncerna Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs.

Medvedevs norādījis, ka pērn Eiropas valstis par Gazprom piegādāto dabasgāzi vidēji maksāja 167 dolārus par 1000 kubikmetriem.

«Eiropa bija, ir un būs galvenais Gazprom tirgus,» uzsvēris Medvedevs Gazprom investoru dienas pasākumā Singapūrā.

Viņš arī teicis, ka Gazprom daļa ES tirgū pagājušajā gadā pieaugusi līdz 34%, salīdzinot ar 31% pirms gada.

Uzņēmums pērn palielināja dabasgāzes piegāžu apjomu valstīm ārpus bijušās Padomju Savienības par 12,5%, pārsniedzot 179,3 miljardus kubikmetru.

Izsolē, kas pirmdien notika Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes koncerna "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots uzņēmumam piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija.

Izsolē, kurā tika piedāvāti 34,09911% "Conexus" akciju, piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

Akciju paketes sākumcena bija 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis bija viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Iepriekš ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka "Gazprom" ir tiesības pārdot sev piederošās "Conexus" akcijas jebkuram investoram. Vienlaikus ministrs lika noprast, ka Latvija izolē nepiedalīsies.

Arī otrs "Conexus" privātais akcionārs - investīciju fonds "Marguerite Fund" - iepriekš paziņoja, ka pārdos tam piederošos 29,06% "Conexus" akciju. Pircējs būs Japānas kompānijas "Marubeni" fonds.

Krievijas dabasgāzes gigants "Gazprom" ceturtdien paziņoja, ka pārtrauks dabasgāzes transportu pa gāzesvada Jamala-Eiropa posmu Polijā.

Krievija trešdien pavēstīja, ka nosaka sankcijas vairāk nekā 30 Eiropas Savienības, ASV un Singapūras enerģētikas uzņēmumiem, Maskavai šādi reaģējot uz rietumvalstu piemērotajām sankcijām Krievijai saistībā ar tās uzbrukumu Ukrainai.

Krievijas valdības publiskotajā sarakstā atrodams 31 uzņēmums, vairums no kuriem pieder Krievijas dabasgāzes giganta "Gazprom" Vācijas holdingkompānijai "Gazprom Germania".

Krievija nosaka sankcijas rietumvalstu enerģētikas uzņēmumiem 

Krievija noteikusi sankcijas vairāk nekā 30 Eiropas Savienības (ES), ASV un Singapūras...

Tāpat sankcijas piemērotas Polijas "EuRoPol GAZ S.A.", kas pārvalda gāzesvada Jamala-Eiropa posmu Polijā.

""Gazprom" tas nozīmē aizliegumu izmantot "EuRoPol GAZ" piederošu gāzesvadu, lai transportētu Krievijas gāzi caur Poliju," norādīja "Gazprom" preses pārstāvis Sergejs Kuprijanovs.

Akciju sabiedrība Rīgas Gāze uzsākusi sarunas ar Krievijas kompāniju Gazprom. Uzņēmuma pārstāvji cer, ka līgumu par dabasgāzes piegādi varētu noslēgt līdz šā gada beigām.

Rīgas Gāze dabasgāzes tirgotāju reģistrā iekļauta 2017. gada martā, taču reālu darbību tirgū uzņēmums pagaidām vēl nav uzsācis. Rīgas Gāzes Tirdzniecības daļas vadītājs Arnis Krastiņš skaidro, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums par dabasgāzes piegādes līgumu. Ja uzņēmumam izdotos vienoties ar Krievijas koncernu, Rīgas Gāze būtu otrais dabasgāzes tirgotājs, kuram noslēgts tiešais piegādes līgums ar Gazprom.

Šobrīd darām visu nepieciešamo, lai šo vienošanos panāktu, paredzams, ka tuvākajā laikā to, visticamāk, arī izdarīsim un sāksim darbību dabasgāzes tirgū, norāda A. Krastiņš. «Pagaidām aktīvu tirdzniecību neesam sākuši tāpēc, ka nevēlamies būt starpnieki starp patērētāju un gāzes piegādātāju, bet gribam nodrošināt tiešās piegādes. Šo procesu mēģināsim pabeigt līdz šā gada beigām, lai ar nākamo gadu jau varētu nodrošināt savus klientus,» atzīst uzņēmuma Tirdzniecības daļas vadītājs, atklājot, ka šobrīd līguma noslēgšanu kavē Gazprom birokrātija. «Tā ir organizācija, kurā viss notiek diezgan sarežģīti. Sarunās ar citiem dabasgāzes tirgotājiem esam secinājuši, ka Gazprom nelabprāt slēdz tiešos piegādes līgumus ar maziem tirgus spēlētājiem, taču mēs neuzskatām par vajadzīgu darīt kaut ko tikai tāpēc, lai darītu, – mēs vēlamies būt tiešie piegādātāji. Gadījumā, ja šo mērķi izdosies sasniegt, redzam, ka par mūsu klientiem nākotnē varētu kļūt arī vairāki lielie spēlētāji, kas šobrīd darbojas kā starpnieki. Paredzam, ka Rīgas Gāzes tirgus daļa pēc līguma noslēgšanas varētu būt diezgan būtiska, jo vairāki pašreizējie tirgus dalībnieki nelabprāt strādā ar akciju sabiedrību Latvijas Gāze, kurai jau ir līgums ar Krievijas koncernu,» pauž A. Krastiņš.

#Conexus akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom

Par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) padomes priekšsēdētāju iecelts Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, liecina publicētā informācija Conexus mājaslapā.

Savukārt par kompānijas padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts fonda Marguerite Fund (Marguerite) pārstāvis Viljams Pīrsons. Tāpat padomē iecelts Marguerite pārstāvis Gijoms Rivrons, Nabucco Gas Pipeline International GmbH pārstāvis Franks Zīberts un arī trīs Augstsprieguma tīkla iepriekš darbam padomē izvirzītie kandidāti Ilze Bērziņa, Sanita Greize, Ilmārs Šņucins.

Jau vēstīts, ka šogad 3.janvārī notika pirmā Conexus akcionāru sapulce, kurā tik iecelta padome un noteikts padomes atalgojums. Padomes priekšsēdētāja atalgojums noteikts 2550 eiro mēnesī, priekšsēdētāja vietnieka atalgojums - 2320 eiro mēnesī, bet padomes locekļa atalgojums - 2300 eiro mēnesī.

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kalvītis norāda, ka šobrīd LG dabasgāzes krājumi ir pietiekami, lai uzņēmums varētu atļauties gaidīt komerciāli izdevīgāku dabasgāzes cenu. Brīdī, kad dabasgāzes tirgus situācija to atļaus, LG atsāks iepirkt dabasgāzi.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Agresorvalsts Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Polijas valsts kontrolētā naftas un gāzes kompānija «PGNiG» informējusi Krievijas gāzes koncernu «Gazprom», ka tā nepagarinās ilgtermiņa līgumu par gāzes importu, kad pēc trīs gadiem beigsies tā termiņš.

Par to Polijas uzņēmums pavēstīja piektdien publiskotajā paziņojumā.

Polija cenšas samazināt atkarību no Krievijas enerģijas avotiem, kurus Maskava reizēm izmanto kā instrumentus politiskā spiediena izdarīšanai uz citām valstīm.

Pūliņi šīs atkarības mazināšanai ietvēruši ilgtermiņa līgumu noslēgšanu par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no ASV, Kataras un citām valstīm, kā arī jauna gāzes vada izbūvi kopīgi ar Norvēģiju, lai saņemtu piegādes no Ziemeļjūras.

«PGNiG» nosūtījusi «Gazprom» paziņojumu, ka uzņēmums nepagarinās kontraktu pēc 2022.gada 31.decembra.

Polija vairākkārt norādījusi, ka līguma ar «Gazprom» finanšu nosacījumi ir nelabvēlīgi, un tā maksā augstāku cenu nekā citas Eiropas valstis.

Krievijas koncerna "Gazprom" lēmums samazināt gāzes piegādes Eiropai pa cauruļvadu "Nord Stream" bija politisks, trešdien atzina Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.

"Gazprom" otrdien pavēstīja, ka gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" tiek samazinātas par 40% līdz 100 miljoniem kubikmetru dienā kompresoru "remonta dēļ", ko veic Vācijas uzņēmums "Siemens".

"Gazprom" solis ir "politisks, nevis tehniski attaisnojams lēmums", preses konferencē sacīja Hābeks.

Vācija apzinās nepieciešamību veikt cauruļvada apkopi, skaidroja ministrs, piebilstot, ka "pirmā uzturēšanas darbu daļa, kad tas būtu pamatoti, nenotiks līdz rudenim".

Tiesa gan, arī ar šiem darbiem nevarētu attaisnot samazinājumu par 40%, sacīja Hābeks.

Vācija seko līdzi šī soļa ietekmei uz gāzes tirgu, taču "problēmu ar piegādēm Vācijā nav", norādīja ministrs.

Starptautiskā šķīrējtiesa apmierinājusi Vācijas enerģētikas giganta "Uniper" prasību no Krievijas valsts dabasgāzes koncerna "Gazprom" piedzīt vairāk nekā 13 miljardu eiro kompensāciju par gāzes nepiegādāšanu, trešdien paziņoja "Uniper".

"Uniper" gan norāda, ka neesot skaidrības, vai no "Gazprom" gaidāma šīs kompensācijas saņemšana.

Uzņēmums skaidro, ka šis tiesas lēmums dod tam iespējas lauzt līgumus un saņemt kompensāciju vairāku nekā 13 miljardu eiro apmērā par nepiegādāto gāzi.

Lai arī "Gazprom" gāzes piegādes "Uniper" pilnībā apturēja 2022.gada augustā, noslēgtie piegāžu līgumi joprojām bija spēkā un tie turpinātos līdz šā gadsimta 30.gadu vidum, skaidro "Uniper".

"Uniper" 2022.gada augustā sāka tiesvedību pret "Gazprom" starptautiskajā šķīrējtiesā Stokholmā, pieprasot kompensāciju par nepiegādāto gāzi.

Kā ziņots, Vācijas valdība 2022.gada nogalē nacionalizēja grūtībās nonākušo "Uniper", iegūstot 99,1% uzņēmuma akciju.