Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

"Gazprom" akcijas cena saruka par gandrīz 6% līdz 145,03 rubļiem (1,47 eiro), kas ir zemākā tās cena kopš 2023.gada oktobra. Pēc Krievijas valdības, kas ir "Gazprom" lielākais akcionārs, lēmuma sagatavot direktīvu par atteikšanos izmaksāt dividendes "Gazprom" vērtība nedaudz vairāk kā vienas stundas laikā samazinājās par 144 miljardiem rubļu (1,46 miljardiem eiro).

Saskaņā ar gada pārskatu "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē. Iepriekšējais gads, kad "Gazprom" strādāja ar zaudējumiem, bija 1999.gads. 2022.gadā kompānija bija strādājusi ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka maksājumi par gāzes piegādēm turpmāk no "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tiks pieņemti tikai rubļos, Lietuvas valsts kontrolētais uzņēmums "Ignitis" informējis ziņu aģentūru BNS, ka vairs nepirks Krievijas gāzi un neplāno norēķinus ar Kremļa kontrolēto koncernu "Gazprom".

"Mums nekādi maksājumi koncernam "Gazprom" nav plānoti, tādēļ mums tas nav aktuāli," sacījis "Ignitis grupe" pārstāvis Artūrs Ketlerjus.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Pēc viņa teiktā, "Ignitis" kopš gada sākuma "Gazprom" gāzi Lietuvas vajadzībām nav pircis, bet gāze iegādāta klientiem Latvijā un Igaunijā un turēta Inčukalna krātuvē Latvijā.

Ketlerjus norādījis, ka pērn no "Gazprom" pirktās gāzes īpatsvars nesasniedza trešdaļu no "Ignitis" kopējā gāzes portfeļa.

"Gazprom" gāzi pērk lielākā gāzes patērētāja Lietuvā - Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīca "Achema" - un, iespējams, arī mazāki klienti.

"Achemos grupe" pārstāve Jolita Macelīte aģentūrai BNS sacījusi, ka "Achema" no "Gazprom" līdz šim pirkusi "noteiktu daļu" gāzes, bet aprīlī pirkt gāzi no Kremļa kontrolētā koncerna nav plānojusi.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte marta sākumā izteicās, ka Lietuva spētu izdzīvot bez "Gazprom" gāzes, bet pastāv "zināmas tehniskas lietas", kādēļ šī gāze joprojām tiek pirkta.

Krievija nobloķē Kazahstānas naftas eksportu uz Eiropu 

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu...

Savukārt enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis norādīja, ka Lietuva varētu nevilcinoties atteikties no "Gazprom" gāzes, ko tā saņem pa gāzesvadu caur Baltkrieviju, taču tas kaitētu abu pārējo Baltijas valstu enerģētiskajai drošībai.

Tikmēr Lietuvas valsts dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid" no "Gazprom" saņem maksu par gāzes tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Amber Grid" pārstāve Laura Šebeķiene aģentūrai BNS pastāstījusi, ka pēdējais maksājums no "Gazprom" martā saņemts eiro valūtā, kā noteikts līgumā, bet nākamais maksājums paredzēts aprīlī. Uzņēmumam līgums ar "Gazprom" noslēgts līdz 2025.gada beigām un balstās uz formulu "transportē vai maksā" ("ship or pay").

"Amber Grid" vadītājs Nemuns Bikņus iepriekš norādījis, ka Lietuva lielāko daļu dabasgāzes, kas tai nepieciešama, saņem caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, bet Krievijas gāzes importa īpatsvars pēdējā gada laikā nav sasniedzis pat trešo daļu kopējā pieprasījuma.

Saskaņā ar "Amber Grid" datiem pērn Lietuva importēja kopumā 26,3 teravatstundas dabasgāzes, tai skaitā 16,3 teravatstundas jeb 62% caur Klaipēdas termināli, 6,8 teravatstundas jeb 26% no Krievijas un 3,2 teravatstundas jeb 12% no Latvijas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) speciālās atļaujas maksājumu veikšanai nesniedz uzņēmumiem, bet tikai finanšu iestādēm, kuru klienti lūguši izpildīt maksājumus sankcijām pakļautām personām atsevišķos izņēmuma gadījumos.

Tā informē FKTK pārstāvji, komentējot enerģētikas uzņēmuma AS "Latvijas gāze" (LG) lūgumu FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom".

Latvijas gāze lūgusi FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Gazprom 

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā...

Vēl jo vairāk šāda atļaujas sniegšana nav iespējama, ja atļauja tiek prasīta darījumu veikšanai ar Krievijas kredītiestādi, kas nekādā veidā neietilpst FKTK uzraudzības tvērumā, uzsver FKTK pārstāvji.

Papildus minētajam FKTK pārstāvji norāda, ka Eiropas Komisijas kopējā nostāja nosaka, ka saņemt Krievijas gāzi pašlaik ir iespējams, ja tas tiek darīts esošo līgumu un to nosacījumu ietvaros. Citi scenāriji pašlaik netiek izskatīti un nav iespējami, un varētu tikt vērtēti kā mēģinājumi apiet sankcijas.

Vienlaikus FKTK pārstāvji uzsver, ka sankciju ievērošana nav tikai uzraudzības iestāžu atbildība, bet arī katra konkrēta uzņēmuma individuāla atbildība. Sankciju apiešana var atstāt lielu negatīvu ietekmi uz uzņēmuma turpmāko darbību un reputāciju, kā arī par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu Krimināllikums paredz personu atbildību.

Jau ziņots, ka LG vērsās FKTK ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Polija prasa sodīt ES dalībvalstis par Krievijas gāzes pirkšanu rubļos 

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par...

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Kopš izmaiņu stāšanās spēkā LG nav veikusi dabasgāzes iepirkumu no "Gazprom". Tas ir pamatots gan ar politiskiem, gan komerciāliem apsvērumiem. Kalvītis uzsver, ka vēl joprojām nav skaidra Eiropas Komisijas un Latvijas nostāja jautājumā par izmaiņām līdzšinējā norēķinu kārtībā, kā arī dabasgāzes tirgus cena ir ekonomiski nekonkurētspējīga un pārmērīgi augsta.

LG arī ir lūgusi Ekonomikas ministriju kā par enerģētikas sektoru un nozares politiku atbildīgo kompetento iestādi sniegt skaidrojumu, vai norēķinu veikšanas kārtība eiro ir uzskatāma par tādu, kas ir saderīga ar sankciju režīma prasībām attiecībā uz Krieviju, lai tādējādi LG būtu iespējams plānot turpmāko saimniecisko darbību un turpināt pildīt savas saistības kā publiskajam tirgotājam pret vairāk nekā 350 000 mājsaimniecību klientiem.

Kā ziņots, Saeima 28.aprīlī atbalstīja grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Papildināta - Krievija pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai 

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa...

Vēl ziņots, ka "Gazprom" paziņoja, ka pārtrauks piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos. Tikmēr Ungārija publiski paziņojusi, ka ir gatava par Krievijas dabasgāzi norēķināties rubļos.

LG lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

LG koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro.

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Kā liecina Eiropas Savienības gāzes tranzīta operatoru dati, uz kuriem atsaucas aģentūra "Reuters", fiziskā gāzes plūsma pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu no Baltkrievijas uz Poliju pēc pusnakts bija vienlīdzīga nullei.

"Gazprom" arī brīdināja, ka gadījumā, ja tiks nesakcionēti ņemta Krievijas gāze, kas iet tranzītā uz trešajām valstīm, tranzīta apjomi tiks samazināti attiecīgā daudzumā.

Otrdien "Gazprom" informēja Polijas valsts enerģētikas kompāniju "PGNiG" par nodomu 27.aprīlī pilnībā apturēt piegāzes pēc Jamalas līguma.

"PGNiG" pavēstīja, ka Polija ir sagatavojusies iegūt nepieciešamās piegādes no citiem avotiem.

"PGNiG" Krievijas gāzes kompānijas lēmumu uzskata par līguma pārkāpumu un pieprasīs atlīdzināt zaudējumus.

Krievijas dabasgāzes gigants "Gazprom" paziņojis, ka no ceturtdienas pārtrauks gāzes piegādes Francijas enerģētikas uzņēmumam "Engie", kas neesot samaksājis par jūlijā saņemtajām piegādēm.

""Gazprom Export" informējis "Engie", ka no 2022.gada 1.septembra pilnībā tiks apturētas gāzes piegādes, kamēr pilnībā netiks saņemta samaksa jau par veiktajām piegādēm," norāda "Gazprom".

"Gazprom" skaidro, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina martā parakstīts rīkojums liedz uzņēmumam eksportēt gāzi pircējam ārvalstīs, ja klients nav pilnībā veicis maksājumus līgumā norādītajā laika periodā.

"Gazprom" piebilst, ka līdz otrdienas vakaram tas nebija pilnībā saņēmis samaksu par piegādēm, kas "Engie" veiktas jūlijā.

"Engie" iepriekš vēstīja, ka "Gazprom" samazina dabasgāzes piegādes valstij saistībā ar nesaskaņām starp abām pusēm par līgumu izpildi.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" trešdien paziņojis, ka nevar garantēt cauruļvada "Nord Stream" drošu darbību un nezina, vai no remonta Kanādā izdosies saņemt atpakaļ svarīgu turbīnas dzinēju.

"Gazprom" plānoto tehniskās apkopes darbu dēļ pirmdien uz desmit dienām apturēja gāzes piegādi no Krievijas uz Vāciju pa cauruļvadu "Nord Stream", kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni.

Gāzes plūsmu paredzēts atjaunot 21.jūlija rītā, taču Vācijas amatpersonas bažījas, ka tas var arī nenotikt.

Turbīnas dzinējam tiek veikts remonts Vācijas rūpniecības koncerna "Siemens" Kanādas meitasuzņēmumā.

""Gazprom" nav neviena dokumenta, kas ļautu "Siemens" izvest no Kanādas gāzes turbīnas dzinēju, kas pašlaik tur tiek remontēts," paziņoja "Gazprom".

"Šādos apstākļos nav iespējams izdarīt objektīvu secinājumu par situācijas attīstību un Portovajas kompresoru stacijas drošas darbības garantēšanu," uzsvēra Krievijas uzņēmums, norādot, ka šī stacija, kas atrodas netālu no Viborgas Krievijas Ļeņingradas apgabalā, ir būtiska "Nord Stream" darbībai.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmums "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardi eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē, liecina uzņēmuma gada pārskats.

2022.gadā kompānija strādāja ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Eksperti skaidro, ka rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai par tās pilna apmēra kara izvēršanu Ukrainā smagi ietekmējušas "Gazprom", jo uzņēmumam vairs nav piekļuves vairumam Eiropas tirgu.

"Gazprom" centies atrast jaunus eksporta klientus, taču jaunas infrastruktūras izbūve ir dārga un var prasīt vairākus gadus.

Lai gan Krievijas gāzes eksports uz Ķīnu ir pieaudzis, tā apjoms joprojām ir salīdzinoši neliels - Krievija pagājušajā gadā pa cauruļvadiem šai valstij piegādāja aptuveni 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir tikai neliela daļa no 230 miljardiem kubikmetru gāzes, ko tā vidēji gadā eksportēja uz Eiropu pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Neskatoties uz Krievijas valsts dabasgāzes giganta "Gazprom" atteikšanos pieņemt saremontēto "Siemens" turbīnu, Kanāda plāno atdot Vācijai pārējās piecas turbīnas, kas nepieciešamas gāzesvada "Nord Stream" darbībai, paziņoja Kanādas ārlietu ministre Malānija Žolī.

Otava pieturas pie šī lēmuma, neskatoties uz to, ka "Gazprom" atteicies pieņemt vienu "Siemens" turbīnu, kura jau atdota Vācijai. "Tas ir tieši tas, ko mums palūdza Vācija," intervijā raidsabiedrībai CBC pavēstīja Žolī.

Jūlijā Kanādas varasiestādes piešķīra atļauju nosūtīt atpakaļ uz Vāciju vienu turbīnu, kurai tika veikta apkope Monreālā. Taču "Gazprom" atteicās to pieņemt, minot dažādus ieganstus.

Kanādas valdība nosaukusi turbīnu atdošanu par nepieciešamu soli, lai nodrošinātu gāzes piegādi Vācijai. Otava arī norāda, ka Kremlis izmantotu Kanādas atteikumu atdot turbīnu, lai vainu par enerģijas trūkumu Eiropā noveltu uz sankcijām pret Krieviju. "Kanāda nevēlas dot Putinam iemeslu izmantot enerģijas plūsmu uz Eiropu kā ieroci," sacīja Žolī.

Krievijas dabasgāzes gigants "Gazprom" ceturtdien paziņoja, ka pārtrauks dabasgāzes transportu pa gāzesvada Jamala-Eiropa posmu Polijā.

Krievija trešdien pavēstīja, ka nosaka sankcijas vairāk nekā 30 Eiropas Savienības, ASV un Singapūras enerģētikas uzņēmumiem, Maskavai šādi reaģējot uz rietumvalstu piemērotajām sankcijām Krievijai saistībā ar tās uzbrukumu Ukrainai.

Krievijas valdības publiskotajā sarakstā atrodams 31 uzņēmums, vairums no kuriem pieder Krievijas dabasgāzes giganta "Gazprom" Vācijas holdingkompānijai "Gazprom Germania".

Krievija nosaka sankcijas rietumvalstu enerģētikas uzņēmumiem 

Krievija noteikusi sankcijas vairāk nekā 30 Eiropas Savienības (ES), ASV un Singapūras...

Tāpat sankcijas piemērotas Polijas "EuRoPol GAZ S.A.", kas pārvalda gāzesvada Jamala-Eiropa posmu Polijā.

""Gazprom" tas nozīmē aizliegumu izmantot "EuRoPol GAZ" piederošu gāzesvadu, lai transportētu Krievijas gāzi caur Poliju," norādīja "Gazprom" preses pārstāvis Sergejs Kuprijanovs.

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kalvītis norāda, ka šobrīd LG dabasgāzes krājumi ir pietiekami, lai uzņēmums varētu atļauties gaidīt komerciāli izdevīgāku dabasgāzes cenu. Brīdī, kad dabasgāzes tirgus situācija to atļaus, LG atsāks iepirkt dabasgāzi.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Agresorvalsts Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Krievijas koncerna "Gazprom" lēmums samazināt gāzes piegādes Eiropai pa cauruļvadu "Nord Stream" bija politisks, trešdien atzina Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.

"Gazprom" otrdien pavēstīja, ka gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" tiek samazinātas par 40% līdz 100 miljoniem kubikmetru dienā kompresoru "remonta dēļ", ko veic Vācijas uzņēmums "Siemens".

"Gazprom" solis ir "politisks, nevis tehniski attaisnojams lēmums", preses konferencē sacīja Hābeks.

Vācija apzinās nepieciešamību veikt cauruļvada apkopi, skaidroja ministrs, piebilstot, ka "pirmā uzturēšanas darbu daļa, kad tas būtu pamatoti, nenotiks līdz rudenim".

Tiesa gan, arī ar šiem darbiem nevarētu attaisnot samazinājumu par 40%, sacīja Hābeks.

Vācija seko līdzi šī soļa ietekmei uz gāzes tirgu, taču "problēmu ar piegādēm Vācijā nav", norādīja ministrs.

Starptautiskā šķīrējtiesa apmierinājusi Vācijas enerģētikas giganta "Uniper" prasību no Krievijas valsts dabasgāzes koncerna "Gazprom" piedzīt vairāk nekā 13 miljardu eiro kompensāciju par gāzes nepiegādāšanu, trešdien paziņoja "Uniper".

"Uniper" gan norāda, ka neesot skaidrības, vai no "Gazprom" gaidāma šīs kompensācijas saņemšana.

Uzņēmums skaidro, ka šis tiesas lēmums dod tam iespējas lauzt līgumus un saņemt kompensāciju vairāku nekā 13 miljardu eiro apmērā par nepiegādāto gāzi.

Lai arī "Gazprom" gāzes piegādes "Uniper" pilnībā apturēja 2022.gada augustā, noslēgtie piegāžu līgumi joprojām bija spēkā un tie turpinātos līdz šā gadsimta 30.gadu vidum, skaidro "Uniper".

"Uniper" 2022.gada augustā sāka tiesvedību pret "Gazprom" starptautiskajā šķīrējtiesā Stokholmā, pieprasot kompensāciju par nepiegādāto gāzi.

Kā ziņots, Vācijas valdība 2022.gada nogalē nacionalizēja grūtībās nonākušo "Uniper", iegūstot 99,1% uzņēmuma akciju.

Krievija varētu drīz pārtraukt piegādāt gāzi Somijai, jo tā atteikusies maksāt Krievijas valsts gāzes kompānijai "Gazprom" rubļos, otrdien paziņojis Somijas dabasgāzes uzņēmums "Gasum".

"Gasum" pavēstīja, ka lūgs šķīrējtiesu izskatīt strīdu ar "Gazprom".

""Gasum" uzskata, ka pastāv paaugstināts risks, ka dabasgāzes piegāde (..) tiks apturēta, un līdz ar to dabasgāzes imports no Krievijas uz Somiju varētu beigties," teikts paziņojumā.

Pēc krievu enerģētikas uzņēmuma "RAO Nordic" izteiktajiem draudiem "kavēto maksājumu" dēļ apturēt piegādes Krievija naktī uz sestdienu pārtrauca elektroenerģijas piegādi Somijai.

Tas notika neilgi pēc Somijas amatpersonu paziņojuma, ka Somija plāno iestāties NATO.

Somija no Krievijas importē aptuveni 10% no patērētās elektroenerģijas, bet dabasgāze veido aptuveni 8% no Somijas patērētās enerģijas un lielākā daļa dabasgāzes tiek importēta no Krievijas.

Sestdienas rītā Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" pārtraucis gāzes eksportu uz Latviju "saistībā ar gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu", vēsta Krievijas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

"Gazprom pavēstīja, ka sestdien pārtraucis gāzes piegādes Latvijai jūlija pieteikuma ietvaros saistībā ar gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu," ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja aģentūra.

AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apstiprina, ka ir saņemta informācija no Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" par dabasgāzes jūlija piegāžu uz Latviju pārtraukšanu. Komercpiegādes no šīs gāzes dienas šomēnes ir pārtrauktas.

Kā aģentūrai LETA norādīja "Conexus" pārstāvji, jau iepriekš, veicot Latvijas gāzapgādes drošības novērtējumu, kompānija "Conexus" savos aprēķinos nav rēķinājusies ar dabasgāzes piegādēm no Krievijas.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāzes no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" pērn strādājis ar 1,2 triljonu rubļu (13,9 miljardi eiro) peļņu, kas ir par 41% mazāk nekā pirms gada, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Krievijas ziņu aģentūru publiskotajā "Gazprom" ziņojumā uzņēmums norāda, ka peļņas kritums tiek skaidrots ar nodokļu maksājumu pieaugumu.

Tikmēr eksperti vēstī, ka rietumvalstu Krievijai noteiktās sankcijas par tās pilna apmēra kara izvēršanu Ukrainā smagi ietekmējušas "Gazprom", jo uzņēmumam vairs nav piekļuve vairumam Eiropas tirgu.

Taču kompānija pāroerientējusi dabasgāzes eksportu uz Āziju. "Gazprom" martā paziņoja, ka vienas dienas dabasgāzes piegādes Ķīnai pa cauruļvadu "Sila Sibiri" sasniegušas rekordaugstu līmeni.

Turklāt Krievijas dabasgāzes piegādes Ķīnai pa cauruļvadu "Sila Sibiri" pērn sasniedza 15,5 miljardus kubikmetru, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Viena no Vācijā lielākajām enerģētikas kompānijām "Uniper" paziņojusi, ka grasās maksāt par Krievijas gāzi, izmantojot Maskavas jaunizveidoto maksājumu sistēmu, kas, kā norāda tās kritiķi, domāta sankciju apiešanai.

Enerģētikas koncerns ceturtdien atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku, tādējādi izpildot Maskavas prasību maksājumus par gāzi saņemt rubļos.

Izskanējušas ziņas, ka citas Eiropas enerģētikas kompānijas arī gatavojas līdzīgiem darījumiem.

"Uniper" uzstāj ka koncernam neesot citas iespējas, lai nodrošinātu gāzes piegādes, un noraida kritiku, ka tādā veidā tas pārkāpj ES noteiktās sankcijas.

"Uzskatām, ka ir iespējama maksājumu konvertācija, kas atbilst sankciju noteikumiem un Krievijas dekrētam," Lielbritānijas sabiedriskajai raidsabiedrībai BBC norādījis "Uniper" preses dienests.

Dānijas enerģētikas uzņēmums "Orsted" pirmdien brīdināja, ka Krievija varētu pārtraukt dabasgāzes piegādes Dānijai, jo tā atsakās par šīm piegādēm maksāt rubļos.

"Orsted" uzstāj, ka tā turpinās par Krievijas dabasgāzes piegādēm maksāt eiro, un maksājuma gala termiņš ir 31.maijs.

""Gazprom Export" turpina pieprasīt, lai "Orsted" par gāzes piegādēm maksā rubļos," norāda uzņēmums. "Pašreizējais līgums mums nenosaka tādas saistības, un mēs vairākkārt esam informējuši "Gazprom Export", ka mēs to nedarīsim."

"Tāpēc pastāv risks, ka "Gazprom Export" pārtrauks piegādāt gāzi "Orsted"," skaidro kompānija.

"Orsted" vēstī, ka Krievija nevar pa tiešo atslēgt gāzes piegādes Dānijai, jo starp abām valstīm nav tieša gāzesvada. Tas nozīmē, ka Dānija joprojām spēs nodrošināt gāzes piegādes, iegādājoties gāzi Eiropas tirgū.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" otrdien ziņoja, ka tā neto peļņa šī gada pirmajos sešos mēnešos samazinājusies 8,5 reizes, Eiropai atsakoties no Krievijas energoresursu piegādēm saistībā ar karu Ukrainā.

"Gazprom" neto peļņa 2023.gada pirmajā pusgadā samazinājusies līdz 296 miljardiem rubļu (2,85 miljardiem eiro) salīdzinājumā ar 2,5 triljoniem rubļu pērnā gada pirmajā pusgadā.

"Gazprom" vadītāja vietnieks Famils Sadigovs saistīja šo kritumu ar rubļa kursa samazināšanos.

"Eksporta kritumu uz Eiropu daļēji kompensēja piegāžu palielināšana Ķīnai, kas turpinās pieaugt līgumsaistību ietvaros, kā arī naftas biznesa efektīva darbība," sacīja Sadigovs.

Atbildot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Vācija atteicās no gāzesvada "Nord Stream 2" darbības uzsākšanas, kas būtu padziļinājusi Eiropas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm.

Maskava paziņoja, ka gāzes piegādes Ķīnai pērn divkāršojušās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un ka tā cer tālāk palielināt šīs piegādes pēc savas daļas zaudēšanas Eiropas tirgū.

Krievija noteikusi sankcijas vairāk nekā 30 Eiropas Savienības (ES), ASV un Singapūras enerģētikas uzņēmumiem, Maskavai šādi reaģējot uz rietumvalstu piemērotajām sankcijām Krievijai saistībā ar tās uzbrukumu Ukrainai.

Krievijas valdības publiskotajā sarakstā atrodams 31 uzņēmums, vairums no kuriem pieder Krievijas dabasgāzes giganta "Gazprom" Vācijas holdingkompānijai "Gazprom Germania".

Vācija aprīlī pavēstīja, ka pārņem "Gazprom" Vācijas struktūrvienības kontroli.

Tāpat sankcijas piemērotas Polijas "EuRoPol GAZ S.A.", kas pārvalda gāzesvada Jamala-Eiropa posmu Polijā.

Starp sankcijām ietverts aizliegums veikt darījumus un ieiet Krievijas ostās ar šiem uzņēmumiem saistītiem kuģiem.

Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi AS "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom", bet Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Sankciju sarakstā iekļauts "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs un Jeļena Mihailova.

Raidījums gan norāda - kamēr ministrijas "kārtoja papīrus", lai Krieviju ārzonu sarakstā iekļautu, "Latvijas gāze" vēl paspēja uzvarēt iepirkumos par līgumiem vairāk nekā pusotra miljona eiro vērtībā. To, cik ienesīgs "Latvijas gāzes" bizness varētu būt Krievijai, gan krietni iegrožot varētu iniciatīva maksājumus uz ārzonām aplikt ar 90% nodokli.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), norādot, ka pastāv izņēmums, raidījumam skaidro, ka kurināmo no "Latvijas gāzes" nedrīkst pirkt iestādes, kas to izmantos savu telpu apkurei, taču gāzi izņēmuma kārtā var pirkt siltumapgādes uzņēmumi.

Uzņēmums "Latvijas gāze" ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, vēsta Latvijas Televīzija.

Uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis atzinis, ka uzņēmums atsācis gāzes iepirkšanu, par to maksājot eiro, nevis rubļos.

Pēdējā mēneša laikā Latvijā no Krievijas iesūknēta dabasgāze aptuveni vienas teravatstundas apmērā. Kalvītis teica, ka gāze netiekot pirkta no uzņēmuma "Gazprom", taču jaunā piegādātāja, no kura Krievijā gāze tiek pirkta, nosaukumu viņš atteicās izpaust.

""Latvijas gāze" šobrīd iegādājas gāzi, bet mums šobrīd gāze netiek pirkta no "Gazprom", jo mēs ar "Gazprom" nevaram norēķināties. Mums ir cits piegādātājs," sacīja Kalvītis, jauno piegādātāju neatklājot, jo "tā ir komercinformācija, kuru publiskā telpā neapspriežam".

Iegādātos gāzes apjomus neatklāj 

Pašlaik publiski nav zināms, tieši cik teravatstundu (TWh) dabasgāzes kopumā Latvijas komersanti...

Kalvītis atkārtoti paudis pārliecību, ka nekādu bažu par iespēju saviem klientiem piegādāt gāzi uzņēmumam neesot.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gāzes plūsmas no Krievijas uz Latviju bijušas saraustītas un vairākkārt apstājušās. Kopš jūnija vidus gāzes plūsmas no Krievijas pieaug.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāze no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Situācijas, kad valstis pārņem privātus ārvalstu investoriem piederošus uzņēmumus, nav retums. Šāda iespēja pastāv arī Latvijā, taču tās izmantošana ir atkarīga no valdību veidojošo politiķu lēmumiem, kā arī par to jāmaksā taisnīga atlīdzība.

Tā saistībā ar skaļi paustajām idejām par to, ka valstij savā kontrolē būtu jāpārņem AS Latvijas Gāze, komentē ZAB Sorainen partneris, zvērināts advokāts Valts Nerets.

No šāda risinājuma gan vairāk dabasgāzes nebūs, turklāt jāņem vērā, ka uzņēmuma akcionāru vidū ir ne tikai Krievijas, bet arī Vācijas un citu valstu ieguldītāji.

Nav ieguldījumu aizsardzības līgumu

Zvērināts advokāts vērš uzmanību, ka Latvijai ar Krieviju nekad nav bijis noslēgts līgums par investīciju aizsardzību. Šobrīd šādi divpusējie investīciju aizsardzības līgumi ar citām ES valstīm vairs nav spēkā. Tāpēc strīdus gadījumā jautājums tiktu risināts Latvijas Ekonomisko lietu tiesā, nevis starptautiskā šķīrējtiesā. “Satversmes 105. pants nosaka, ka piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos uz likuma pamata un pret taisnīgu atlīdzību. Tātad faktiski nepieciešams likumisks pamats, lai varētu atsavināt Krievijas un citu valstu investoru ieguldījumus Latvijā, un valstij jāmaksā atlīdzība,” uz jautājumu, vai tiesiski vispār iespējams Latvijas valstij atsavināt Krievijas ieguldītāju ieguldījumus Latvijā, atbild V. Nerets.

Apturot gāzes piegādes virknei Eiropas valstu un ierobežojot piegādes citām, Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" sācis rūpnieciskos mērogos dedzināt gāzi.

Milzīga lāpa jau pusotru mēnesi deg pie Krievijas-Somijas robežas netālu no kompresoru stacijas "Portovaja" Ļeņingradas apgabalā, kur atrodas turbīnas gāzes cauruļvadam "Nord Stream".

Kā vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle", atsaucoties uz aculieciniekiem un ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datiem, lāpa parādījusies 17.jūnijā - trīs dienas pēc tam, kad piegāde pa "Nord Stream" tika samazinātas par 40% un pēc tam par vēl trešdaļu.

Jau vēstīts, ka Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" no 27.jūlija samazināja piegādi pa "Nord Stream" līdz piektdaļai cauruļvada jaudas, kā ieganstu minot, ka jāremontē kompresoru stacijas turbīna, bet vēl nav saņemta cita Kanādā izremontēta turbīna. Šīs turbīnas remonts tika veikts kompānijas "Siemens Energy" meitasuzņēmumā Kanādā.