Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktie aprēķini par Zemkopības ministrijas (ZM) izsludināto iepirkumu liecina, ka ZM riskē pārmaksāt par mobilajiem sakariem aptuveni 1 milj. eiro.

Šāds risks pastāv, ņemot vērā paredzēto līgumcenu, izteiktos favorītisma elementus par labu līdzšinējam pakalpojumu sniedzējam, kas iekļauti iepirkuma kritērijos, kā arī citu līdzīgu publisko iepirkumu rezultātus. Šis ir arī kārtējais publiskais iepirkums, kurā startēja tikai viens pretendents – vēsturiskais mobilo sakaru operators, vēlreiz apliecinot, ka publisko iepirkumu jomā tiek iznīcināta konkurence.

Kā atzīmē “Tele2”, ZM un Iepirkumu uzraudzības birojs faktiski izmanto copy-paste argumentāciju no citiem iepriekš apstrīdētajiem publiskajiem iepirkumiem, lai varētu turpināt šo iepirkumu. Tajā ar dažādu juridisko nianšu palīdzību tiek ierobežota konkurence un sniegtas priekšrocības vienam konkrētam tirgus spēlētājam, kurš zaudējis savas līderpozīcijas privātpersonu tirgus segmentā.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Lietuvas Seims ceturtdien nolēma, ka no marta akcīzes nodoklis sašķidrinātajai naftas gāzei tiks samazināts vairāk nekā 23 reizes - no 304 eiro līdz 13 eiro par tonnu.

Samazināt akcīzes nodokli sašķidrinātajai naftas gāzei nesenajās protesta akcijās pieprasīja lauksaimnieki.

Valdība bija ierosinājusi noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā.

Tajā pašā balsojumā tika atcelti ierobežojumi lauksaimniekiem izmantot marķēto dīzeļdegvielu.

108 deputāti balsoja par, neviens nebija pret, bet pieci deputāti atturējās.

Seima Lauku lietu komitejas deputāts Ķēstutis Mažeika sacīja, ka akcīzes nodokļa samazinājums sašķidrinātajai naftas gāzei visvairāk skars iedzīvotājus, nevis lauksaimniekus.

"Šodienas lēmums skar nevis lauksaimniekus, bet drīzāk iedzīvotājus, īpaši tajās teritorijās, kur izmanto gāzi, jo pēdējā laikā cilvēki aktīvi brauc ar baloniem gan uz Latviju, gan uz Poliju, pērk tur, un tas ir jūtams. Šie cilvēki visvairāk izjutīs ietekmi, savukārt lauksaimnieki izmaiņas, visticamāk, izjutīs tikai vasarā," pēc balsojuma Seimā žurnālistiem sacīja Mažeika.

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Jūtamas izmaiņas tajā, kā Latvijā tiek rīkoti iepirkumi pēc tam, kad mobilo sakaru operatori "Bite" un "Tele2" vērsās Eiropas Komisijā (EK), patlaban nav redzamas, intervijā atzina "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs.

Viņš norādīja, ka ir grūti pateikt, cik ilgu laiku prasīs EK izvērtējums un kāds būs galarezultāts, bet uzskata, ka tas ir papildu signāls Latvijas institūcijām, ka šis jautājums ir jārisina.

"Es arī domāju, ka daudzas institūcijas vairāk vai mazāk piekrīt, ka ar iepirkumiem ir problēmas un ne tikai telekomunikāciju jomā, bet kaut kādu iemeslu dēļ mēs joprojām neesam nonākuši pie galīgā risinājuma," atzina Mickevičs.

Viņš sacīja, ka "Bite" ir piedāvājusi risinājumu, kāds tiek izmantots kaimiņvalstīs. Proti, pamata pakalpojumiem var izveidot standartizētu katalogu. Vienlaikus var ieviest arī vienotu pakalpojumu sniedzēju kvalitātes pārbaudi, lai katrai institūcijai, kura izsludina iepirkumu, tam nebūtu jātērē savs laiks un nauda.

Energoresursu, jo īpaši biomasas, iepirkumos pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas; ja agrāk sevi par ieguvējiem varēja uzskatīt tie, kuri vienā darījumā iegādājās nepieciešamo resursu visai apkures sezonai, tad tagad ilgāka termiņa piegādēs iegādājas tikai daļu, bet pārējo — pērk īstermiņa tirgū.

To intervijā žurnālam “Dienas Bizness” stāsta starptautiskās biokurināmās biržas “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis). Viņš norāda, ka pašlaik iepirkumiem tiek pievērsta ļoti būtiska nozīme, jo ikvienai stratēģijas kļūdai ir ļoti augsta cena, kas jāsamaksā siltumenerģijas patērētājiem.

Kādas pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši biomasas, tās produktu – iepirkumi Baltijā?

Tie laiki, kad iepirkumu veicējs bija kāds cilvēks ar juridisko izglītību, kurš izsludināja vienu iepirkumu, kurā iepirka visai apkures sezonai nepieciešamo resursu, ir beigušies. Šodien ar iepirkumiem lielākoties nodarbojas savas jomas profesionāļi, kuriem ir labs analītiskais dienests, kurš seko ne tikai konkrētā energoresursu tirgus situācijai ne tikai kādā atsevišķā valsts teritorijā, bet visās valstīs - Baltijas, Skandināvijas un Eiropas līmenī. Vienlaikus šim dienestam ir ne tikai pagātnes darījumu dati un analīze par to, kas un kā notika tirgū, bet arī cik vien iespējams prognozēt par tuvāko perspektīvu. Faktiski nosacīti padomju laiki iepirkumos, kad konkrēto resursu iegādājās tikai no viena piegādātāja, ir beigušies. Savulaik, protams, nebija konkurences, nebija piedāvājumu un arī iepirkumu procedūra nebija vērsta uz konkurenci, bet gan tās fokuss bija vairāk vērsts uz iepirkuma formalizēšanu.

Latvijas Bankas padome apstiprinājusi noteikumus, kas ieviesīs vienotas informācijas atklāšanas prasības Baltijas valstīs un atvieglos uzņēmumiem iespējas piesaistīt līdzekļus visu trīs Baltijas valstu kapitāla tirgos, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Baltijas valstu finanšu tirgus uzraugi 2022.gadā, izvērtējot Baltijas kapitāla tirgus attīstības iespējas, vienojās harmonizēt emitentiem izvirzītās prasības piedāvājuma dokumentu sagatavošanai.

Pēc tam Baltijas valstu uzraudzības iestāžu darba grupa sāka izstrādāt normatīvo regulējumu, kas nosaka prasības publiskajiem piedāvājumiem gadījumos, kad nav jāsagatavo prospekts. Darba grupa identificēja nepieciešamās regulējuma izmaiņas un izstrādāja vienotas prasības, kas iekļaujamas informācijas dokumentā publiskā piedāvājuma izteikšanai.

Lietuvas Banka noteikumus informācijas dokumentam publiskā piedāvājuma izteikšanai pieņēma decembra sākumā. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā noteikumus pieņems arī Igaunijā.

Šogad jāturpina strādāt, lai stiprinātu valsts drošību, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kā vienu no prioritārajiem darbiem Rinkēvičs minēja austrumu robežas izbūvi ne tikai uz robežas ar Baltkrieviju, bet arī uz robežas ar Krieviju.

Tāpat jāstiprina austrumu robeža arī no militārās infrastruktūras viedokļa, jo žogs pats par sevi no nopietna militārā apdraudējuma nepasargās. Žogs paredzēts, lai novērstu hibrīdapdraudējumu.

Šogad nepieciešams strādāt, lai ieviestu civilās aizsardzības sistēmu, uzsvēra prezidents.

Viņš arī akcentēja, ka 2025.gadā jāstrādā, lai finansējums iekšlietu sistēmai būtu ar "lielāku plus zīmi".

Runājot par darbiem šogad, prezidents arī neizslēdza, ka varētu nākt klajā ar kādām likumdošanas iniciatīvām, pagaidām gan neatklājot, kuros tieši likumos.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Starptautiskais konsultāciju uzņēmums “Civitta”, kuram ir birojs arī Rīgā, maina zīmolu un apvieno visus meitasuzņēmumus, ieskaitot digitālo risinājumu izstrādātāju “Mediapark” un igauņu digitālo produktu studiju “Singleton”, zem viena kopīga nosaukuma un struktūras.

Kompānijas Latvijas birojā strādā 28 darbinieki, un vietējo komandu vada: Jānis Ābele, Ronalds Štrauhs un Oleksands Voļiks. Pagājušajā gadā uzņēmums paplašinājies trīs jaunos tirgos: Uzbekistānā, Ungārijā, Portugālē.

Uzņēmuma pārstāvji apliecina, ka šis jaunais posms aizsāk nozīmīgu ēru kompānijas izaugsmē, kas arī nozīmē jaunu pieeju vadības konsultācijām un paplašina iespējas klientiem. “Civitta” dibinātājs un grupas izpilddirektors Adams Sauļus Vaina (Adam Saulius Vaina), skaidro, ka konsultāciju nozare parasti šķiet nepieejama un neapmierina mūsdienu uzņēmumu vajadzības.

“Šodien dzīvojam mainīgos un līdz šim neparedzētos apstākļos, tādēļ katram uzņēmumam un organizācijai vajadzīga individuāla pieeja viņu specifiskajām vajadzībām. Esam gatavi mest izaicinājumu tradicionālajām konsultāciju industrijas normām, piedāvājot starptautiski integrētus pakalpojumus, kas sapludina digitālos un vadības konsultāciju pakalpojumus gan publiskā sektora, gan privātajiem klientiem. Mēs tiekam galā ar sarežģītām problēmām, izmantojot integrētu pakalpojumu sistēmu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šī jaunā pieeja ir īstais risinājums, veidojot uzņēmumu, kurš ir gatavs nākotnes izaicinājumiem,” apgalvo A.S.Vaina. Viņam ir vairāk nekā desmit gadu ilga profesionālā pieredze konsultēšanas nozarē un sasniegumi, kalpojot kā neatkarīgam valdes loceklim vairākos vadošos starptautiskos uzņēmumos.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

No 1. jūlija Latvijas pensiju pārvaldniekiem būs iespēja redzēt, kas ir viņu pensiju 2. līmeņa klienti. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, un kā sagatavoties sarunai ar pensiju pārvaldnieku?

Kāpēc pensiju pārvaldnieki uzrunās savus klientus?

Izmaiņas regulējumā paredz, ka turpmāk reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniegs informāciju pensiju pārvaldniekiem par to, kādi klienti atrodas to pensiju otrā līmeņa plānos. Līdz šim nevienam pārvaldniekam nebija pieejas šādai informācijai. Galvenais mērķis šīm izmaiņām ir veicināt komunikāciju starp pārvaldniekiem un klientiem, lai iedzīvotāji izvēlas savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Lai šo mērķi sasniegtu, pensiju pārvaldnieks, saņemot iedzīvotāju datus, centīsies uzrunāt esošos klientus – pensiju plāna dalībniekus – un konsultēt par piemērotākā pensijas plāna izvēli. Tas nozīmē, ka no 1. jūlija iedzīvotāji var gaidīt biežāku komunikāciju ar savas pensijas pārvaldnieku.

Ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads, kopš Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, cīnās ar pieaugušo inflāciju.

Eiropas Centrālā banka pērnā gada 21. jūlijā uzsāka EURIBOR likmju celšanu, cenšoties bremzēt inflācijas kāpumu, tomēr šis lēmums ir radījis arī blakusefektus. Procentu likmju kāpuma rezultātā būtiski palielinājušās kredītu apkalpošanas izmaksas, kā arī neproporcionāli strauji auguši komercbanku sektora peļņas rādītāji. Daudz apviļātais “karstais kartupelis” valsts līmenī šobrīd tiek “risināts” ar likumprojektu par hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanu, bet kā ir patiesībā?

Kurš kuram šauj kājā?

Kredītņēmēji ir pakļauti procentu likmju svārstībām un hipotekārā kredīta prasīgajiem maksājumiem vienlaikus. Kā zināms, EURIBOR ir starptautiski atzīts cenošanas mehānisms kredītiem, savukārt banku pievienotās likmes kredītiem ir pašu banku izvēle un, rūpējoties par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, bankas var brīvprātīgi samazināt savas pievienotās likmes negaidīti augstas peļņas apstākļos. Lielais jautājums – vai bankām ir šādi jānāk pretī?

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma datiem, pērn 70% no visiem ES uzņēmumiem bija sasnieguši digitālās intensitātes pamatlīmeni, pamatojoties uz izmantoto digitālo tehnoloģiju skaitu, un kopumā vairāk nekā deviņi miljoni cilvēku tika nodarbināti IT jomā.

Straujā izaugsme rada izaicinājumu arī valsts sektoram – lai spētu iet kopsolī vai būt soli priekšā tehnoloģiju attīstībai, nepieciešama elastīga pieeja, sākot no dažādu sistēmu izstrādes iepirkumu organizēšanas līdz pat risinājumu izstrādei, ieviešanai un testēšanai.

Digitalizācija un tehnoloģiju attīstība norisinās ļoti strauji – to ietekmē dažādi faktori, mainot gan uzņēmējdarbības principus, gan valsts sniegtos pakalpojumus un to pieejamību. Digitālā transformācija ir viena no Eiropas Savienības (ES) galvenajām prioritātēm – viens no digitālās desmitgades politikas programmas mērķiem ir 100% būtiskāko valsts pakalpojumu pieejamība e-vidē un 75% ES uzņēmumu, kas izmanto mākoņdatošanu, mākslīgo intelektu vai lielos datus.

Kad Oļegs Sokolovs klausās, kā citi cilvēki stāsta par to, ka pēc dažiem darba gadiem uzņēmumā viņiem ir apnicis savs darbs, viņš nesapratnē nogroza galvu. MV GROUP Distribution LV izpilddirektors apgalvo, ka ikviena ambicioza un mērķtiecīga organizācija nepārtraukti mainās – nav tādu lietu kā tāds pats gads, tas pats pierastais ceļojums vai tie paši izaicinājumi. Šodien viens no vadošajiem vairumtirgotājiem Latvijā pārstāv vairāk nekā 100 zīmolus, tostarp Lietuvas Stumbras Vodka un Angostura no Trinidadas un Tobago.

O. Sokolova vadītais uzņēmums pieder MV GROUP – vienai no lielākajām uzņēmumu grupām, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā. MV GROUP Distribution LV ir arī Lays un British American Tobacco Latvia oficiālais pārstāvis, kā arī CPP Nestle un Les Grands Chais de France S.A. sadarbības partneris.

O. Sokolovs uzņēmumā strādā jau 15 gadus un ir bijis iesaistīts iespaidīgā uzņēmējdarbības pārveidē, kas atspoguļojās arī uzņēmuma nosaukuma maiņā pirms dažiem gadiem, kad MV Latvia pārtapa par MV GROUP Distribution LV.

Organizācijas izaugsme atspoguļojas ne tikai ieņēmumu rezultātos, bet arī komandas izaugsmē, produktu klāsta daudzveidības palielināšanā un jaunu partnerattiecību veidošanā. "Šodien jaunus talantus mūsu komandā galvenokārt piesaista vēlme kļūt par daļu no vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozares, kā arī iespēja kļūt par vairumtirdzniecības ekspertiem," saka MV GROUP Distribution LV vadītājs O. Sokolovs. Uzņēmuma komanda paplašinās, un tās darbinieki gūst atzinību visā pasaulē, atgriežoties mājās ar visaugstākajiem starptautiskajiem apbalvojumiem.

Arvien mazāk būvniecības un projektēšanas nozares uzņēmumu Latvijā piedalās valsts un pašvaldību izsludinātos iepirkumos valsts infrastruktūras projektēšanā un būvniecībā, jo nespēj konkurēt ar neadekvāti zemu cenu piedāvājumiem, kas kropļo tirgu nozarē.

To apliecina Iepirkumu uzraudzības biroja statistikas dati. 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis to iepirkumu skaits būvniecības nozarē, kuros ir pieteicies tikai 1 pretendents (no 12,9% uz 19,4%).

Lētākais piedāvājums ir lemts neveiksmei

Sistēma, kas konsekventi būvēta uz “zemākā cenu piedāvājuma” pamatiem, neņemot vērā uzņēmumu kvalifikāciju, pieredzi utt, ne tikai bremzē, bet kropļo projektēšanas un būvniecības nozares attīstību kopumā. Lētākais piedāvājums pēc būtības ir sākums nekvalitatīva galaprodukta radīšanai. Ir jārada vide, kas veicinātu augsti profesionālu projektēšanas un būvniecības uzņēmumu dalību valsts infrastruktūras projektos un nodrošinātu kvalitatīvu, rentablu un savlaicīgu publisko būvniecības projektu īstenošanu. Lai būvkompānijas būtu motivētas piedalīties valsts un pašvaldību izsludinātos iepirkumos, jāveic izmaiņas normatīvajos aktos.

Notikusi Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde, lai pārrunātu austrumu robežas izbūves progresu, informē Iekšlietu ministrija.

Uzraudzības komitejas sēdē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kurai deleģēta robežas infrastruktūras izbūves organizēšana (izņemot tehnoloģisko risinājumu), informēja komiteju par Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu.

Žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz 3.novembrim nodrošināta 92,1 km garumā jeb 82% no ~112 km apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam līdz nākamā gada vasarai pabeigtu izbūvēt žogu aptuveni 30 km garumā posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis. Līdz gada beigām vēl jāizbūvē 19,9 km žoga.

Papildus minētajam uzraudzības komitejas sēdē VNĪ informēja, ka III būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu - 16,7 km garumā - noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu, pievedceļu un patruļtaku izbūvi šajā posmā plānots daļēji finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Valdība otrdien atļāva VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības teju 18 miljonu eiro apmērā žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju.

Lai nodrošinātu robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu, valdība atļāva VNĪ uzņemties finansiālās saistības. Pirmkārt, būvprojekta "Valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūve" izmaiņu izstrādei un autoruzraudzībai par kopējo summu 462 220 eiro.

Otrkārt, žoga, kur tas iepriekš nav ticis izbūvēts, izbūvei ar kopējo aptuveno garumu 28,67 kilometri, par kopējo summu 17 922 878 eiro. Nepieciešamības gadījumā pārdalot izmaksas starp izdevumu veidiem, nepārsniedzot kopējo piešķirtā finansējuma un saistību apmēru.

Valdība pieņēma zināšanai, ka Iekšlietu ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali 2023.gadā 4 311 635 eiro apmērā.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā pabeigta robežžoga izbūve uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.

Līdz 2024.gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras - patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve pilnā robežas 173 kilometru garumā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gadā tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 km), šogad soli pa solim līdz jūlija beigām notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem. Kopumā robežas žogs izbūvēts gandrīz 145 km garumā. Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos - Daugavas posmā un posmā ap Riču ezeru, kur nav paredzēts robežas žogs.

"Mēs dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kad būtiski ir demonstrēt skaidru un pārliecinošu rīcību, ejot uz mūsu valstisko mērķi - izveidot modernāko Eiropas Savienības austrumu robežas apsardzību. Latvijas - Baltkrievijas robežas žoga izbūve ir notikusi profesionāli un plānotajos termiņos, tādēļ vēlos pateikties visiem robežas apsardzības infrastruktūras izbūvē iesaistītajiem, bet īpaši valsts kapitālsabiedrībām VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par intensīvo darbu un augsto darbu izpildes kvalitāti valsts uzticēto uzdevumu izpildē. Tas ir ieguldījums kā Latvijas, tā Eiropas Savienības drošības stiprināšanā," uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Latvijas – Baltkrievijas robežas posmam gar Daugavu sākusies sešu sakaru torņu un pievedceļu, kā arī patruļtakas projektēšana, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Infrastruktūras izbūves trešās jeb Daugavas kārtas mērķis ir izveidot modernu, robežsardzes ikdienas darbam komfortablu joslu, kas palīdz uzraudzīt valsts robežu gandrīz 20 kilometru garā posmā, kur tā atrodas Daugavas vidū. Šajā posmā būtiskākie ir tehnoloģiskie risinājumi, proti, žogu te nebūvēsim. Savukārt krastā taps patruļjosla, kas robežsargiem ļaus operatīvi pārvietoties gar upi,” skaidro Gavrilova.

Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas, kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Projekta izstrādes gaitā ir precizētas torņu atrašanās vietas, un to skaits palielināts no četrām līdz sešām vienībām.