Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" operatorkompānija "Nord Stream 2 AG" trešdien paziņoja, ka ir gatava sākt gāzes piegādes.

Vācijas enerģētikas regulators "BNetzA" decembra sākumā gan pavēstīja, ka "Nord Stream 2" sertifikācijas process varētu turpināties līdz nākamā gada otrajai pusei.

"29.decembrī noslēgusies gāzes ievadīšanas procedūra "Nord Stream 2" otrajam posmam. Šis spiediens ir pietiekams, lai nākotnē sāktu gāzes transportēšanu," norāda "Nord Stream 2 AG".

Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien apstiprināja, ka Krievija ir gatava sākt gāzes transportēšanu pa "Nord Stream 2", līdzko Vācijas varasiestādes dos atļauju.

"Nord Stream 2" būvniecība tika pabeigta septembrī, bet "BNetzA" novembrī apturēja projekta sertifikāciju Vācijā, norādot, ka projektam ir jāatbilst Vācijas tiesību normām, lai varētu pabeigt tā sertifikāciju.

Vācijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā pabeigts darbs pie Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecības, pirmdien paziņoja kompānija.

Darbs pie cauruļvada būvniecības atsākās decembra sākumā pēc teju gada. Gāzesvada būvniecība bija gandrīz pabeigta, taču 2019.decembrī darbi pēkšņi apstājās, kad ASV noteica sankcijas "Nord Stream 2" cauruļvadu likšanas kuģiem, līdz ar to aizkavējās pēdējā posma pabeigšana.

Vācijas ūdeņos bija atlicis ieguldīt tikai 2,6 kilometrus garu cauruļvada posmu mazāk nekā 30 metru dziļumā. Darbus veica barža "Fortuna", kas tagad pametusi būvniecības vietu.

Tagad vēl atlicis pabeigt vairāk nekā 100 kilometrus garu posmu Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kur dziļums pārsniedz 30 metrus. Dānijas jūrniecības pārvalde publicējusi paziņojumu jūras braucējiem, ka darbi tiks veikti no janvāra vidus.

Gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta, piektdien pavēstīja Krievijas koncerns "Gazprom".

"Rīta operatīvajā sanāksmē atklātajā akciju sabiedrībā "Gazprom" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers paziņoja, ka šorīt plkst.8.45 pēc Maskavas laika gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta," pavēstīja uzņēmums.

6.septembrī tika sametināta maģistrāles otrā atzara pēdējā caurule. Pēc tam vajadzēja tikai savienot gāzesvada posmu no Vācijas krasta ar posmu no Dānijas ūdeņiem ar virsūdens savienojuma metodi.

Gāzesvada pirmā atzara izbūve tika pabeigta jūnija sākumā.

"Nord Stream 2" būvniecības noslēguma posma darbus "Gazprom" veica saviem spēkiem, jo ASV sankciju dēļ Šveices darbuzņēmējs cauruļu likšanas darbus bija apturējis.

Vēl pagājušajā nedēļā Millers sacīja, ka "vēl līdz šā gada beigām šajā apkures sezonā mēs ar jums varēsim pa gāzesvadu "Nord Stream 2" piegādāt pirmo gāzi Eiropas tirgum".

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.

Šolcs pavēstīja, ka lūdzis Vācijas regulatoru apturēt gāzesvada izskatīšanas procesu.

"Tas izklausās tehniski, taču tas ir nepieciešamais administratīvais solis, lai gāzesvadu nevarētu sertificēt un bez šīs sertifikācijas "Nord Stream 2" nevar sākt darbu," sacīja Šolcs.

"Ir vēl citas sankcijas, ko mēs varam ieviest, ja notiks citas darbības, bet šobrīd runa ir par to, lai darītu kaut ko konkrētu," kanclers sacīja žurnālistiem.

Viņš arī mudināja turpināt sarunas Rietumu un Krievijas starpā.

Diplomātijas turpināšana ir "svarīga, lai novērstu tālāku eskalāciju un tādējādi arī katastrofu", sacīja Šolcs.

"Tas ir mūsu diplomātisko pūliņu mērķis," viņš uzsvēra.

Dabasgāzes piegāde pa "Nord Stream" jūlija beigās var tikt samazināta līdz piektdaļai šī cauruļvada jaudas, trešdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Preses konferencē vizītes laikā Teherānā Putins sacīja, ka no Kanādas vēl neesot saņemta gāzes sūknēšanas turbīna, kas tur atrodas remontā un kuras saņemšana kavējas Krievijai noteikto sankciju dēļ, lai gan Kanādas valdība ir atļāvusi izvest šo turbīnu uz Vāciju. No turienes turbīna jānogādā sūknēšanas stacijā Krievijas Ļeņingradas apgabalā.

"Tagad mums stāsta, ka drīz mēs saņemsim šo mašīnu no Kanādas. Taču oficiālu dokumentu par to [Krievijas valsts dabasgāzes koncernam] "Gazprom" nav," sacīja Putins.

Pēc viņa teiktā, vēl vienai turbīnai drīzumā esot jāveic plānveida remonts, bet vēl viena sabojājusies, tāpēc, ja netikšot saņemta turbīna no Kanādas, no jūlija beigām pa "Nord Stream" varēšot piegādāt tikai 30 miljonus kubikmetru gāzes dienā, kas ir apmēram piektdaļa no cauruļvada jaudas.

Pretrunīgi vērtētajā cauruļvadā "Nord Stream 2" uzsākta gāzes iesūknēšana, pirmdien paziņojis gāzesvada operētājuzņēmums.

Paredzēts, ka pa gāzesvadu, kura būvniecība tika pabeigta septembrī, ik gadu no Krievijas Vācijai tiks piegādāti 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

Saskaņā ar operētājuzņēmuma paziņojumu ar dabasgāzi tiks nodrošināti 26 miljoni mājsaimniecību.

Pirms piegāžu uzsākšanas cauruļvads, kas izbūvēts pa Baltijas jūras dibenu, ir jāpiepilda ar gāzi.

Gāzesvada pirmajā atzarā veikti darbības uzsākšanas un pieregulēšanas darbi, un tagad to var uzpildīt ar gāzi, lai sāktu cauruļvada tehnisko testēšanu, teikts operētājuzņēmuma paziņojumā, ko citē ziņu aģentūras.

Iepriekš pirmdien Dānijas Enerģētikas aģentūra pavēstīja, ka uzņēmums "Nord Stream 2" izpildījis visas prasības, lai uzsāktu gāzesvada, kas daļēji atrodas Dānijas ūdeņos, ekspluatāciju.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" trešdien paziņojis, ka nevar garantēt cauruļvada "Nord Stream" drošu darbību un nezina, vai no remonta Kanādā izdosies saņemt atpakaļ svarīgu turbīnas dzinēju.

"Gazprom" plānoto tehniskās apkopes darbu dēļ pirmdien uz desmit dienām apturēja gāzes piegādi no Krievijas uz Vāciju pa cauruļvadu "Nord Stream", kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni.

Gāzes plūsmu paredzēts atjaunot 21.jūlija rītā, taču Vācijas amatpersonas bažījas, ka tas var arī nenotikt.

Turbīnas dzinējam tiek veikts remonts Vācijas rūpniecības koncerna "Siemens" Kanādas meitasuzņēmumā.

""Gazprom" nav neviena dokumenta, kas ļautu "Siemens" izvest no Kanādas gāzes turbīnas dzinēju, kas pašlaik tur tiek remontēts," paziņoja "Gazprom".

"Šādos apstākļos nav iespējams izdarīt objektīvu secinājumu par situācijas attīstību un Portovajas kompresoru stacijas drošas darbības garantēšanu," uzsvēra Krievijas uzņēmums, norādot, ka šī stacija, kas atrodas netālu no Viborgas Krievijas Ļeņingradas apgabalā, ir būtiska "Nord Stream" darbībai.

Apturot gāzes piegādes virknei Eiropas valstu un ierobežojot piegādes citām, Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" sācis rūpnieciskos mērogos dedzināt gāzi.

Milzīga lāpa jau pusotru mēnesi deg pie Krievijas-Somijas robežas netālu no kompresoru stacijas "Portovaja" Ļeņingradas apgabalā, kur atrodas turbīnas gāzes cauruļvadam "Nord Stream".

Kā vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle", atsaucoties uz aculieciniekiem un ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datiem, lāpa parādījusies 17.jūnijā - trīs dienas pēc tam, kad piegāde pa "Nord Stream" tika samazinātas par 40% un pēc tam par vēl trešdaļu.

Jau vēstīts, ka Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" no 27.jūlija samazināja piegādi pa "Nord Stream" līdz piektdaļai cauruļvada jaudas, kā ieganstu minot, ka jāremontē kompresoru stacijas turbīna, bet vēl nav saņemta cita Kanādā izremontēta turbīna. Šīs turbīnas remonts tika veikts kompānijas "Siemens Energy" meitasuzņēmumā Kanādā.

Neskatoties uz Krievijas valsts dabasgāzes giganta "Gazprom" atteikšanos pieņemt saremontēto "Siemens" turbīnu, Kanāda plāno atdot Vācijai pārējās piecas turbīnas, kas nepieciešamas gāzesvada "Nord Stream" darbībai, paziņoja Kanādas ārlietu ministre Malānija Žolī.

Otava pieturas pie šī lēmuma, neskatoties uz to, ka "Gazprom" atteicies pieņemt vienu "Siemens" turbīnu, kura jau atdota Vācijai. "Tas ir tieši tas, ko mums palūdza Vācija," intervijā raidsabiedrībai CBC pavēstīja Žolī.

Jūlijā Kanādas varasiestādes piešķīra atļauju nosūtīt atpakaļ uz Vāciju vienu turbīnu, kurai tika veikta apkope Monreālā. Taču "Gazprom" atteicās to pieņemt, minot dažādus ieganstus.

Kanādas valdība nosaukusi turbīnu atdošanu par nepieciešamu soli, lai nodrošinātu gāzes piegādi Vācijai. Otava arī norāda, ka Kremlis izmantotu Kanādas atteikumu atdot turbīnu, lai vainu par enerģijas trūkumu Eiropā noveltu uz sankcijām pret Krieviju. "Kanāda nevēlas dot Putinam iemeslu izmantot enerģijas plūsmu uz Eiropu kā ieroci," sacīja Žolī.

Eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru pirmdien samazinājusies līdz jaunam zemākajam līmenim kopš 2002.gada decembra saistībā ar Krievijas paziņojumu pagājušajā nedēļā, ka tā tehnisku problēmu dēļ neatsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien rīta tirdzniecības sesijā nokritusies līdz 0,9884 dolāriem par eiro.

Eiropas vienotās valūtas vērtība pret dolāru samazinās jau kopš gada sākuma, ņemot vērā ekonomiskās neskaidrības, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Turklāt Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" piektdien paziņoja, ka "Nord Stream" galvenās kompresoru stacijas vienīgā strādājošā gāzes sūknēšanas bloka tehniskās apkopes laikā konstatētas tehniskas problēmas un līdz to novēršanai gāzesvads nestrādās.

Pagājušajā trešdienā "Nord Stream" galvenās kompresoru stacijas vienīgais strādājošais gāzes sūknēšanas bloks tika apturēts uz trim dienām apkopes un plānveida profilaktisko darbu dēļ, līdz ar to gāzes sūknēšana no Krievijas uz Vāciju tika pārtraukta. Gāzes piegādi uz Vāciju bija paredzēts atsākt sestdien.

Krievijas koncerna "Gazprom" lēmums samazināt gāzes piegādes Eiropai pa cauruļvadu "Nord Stream" bija politisks, trešdien atzina Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.

"Gazprom" otrdien pavēstīja, ka gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" tiek samazinātas par 40% līdz 100 miljoniem kubikmetru dienā kompresoru "remonta dēļ", ko veic Vācijas uzņēmums "Siemens".

"Gazprom" solis ir "politisks, nevis tehniski attaisnojams lēmums", preses konferencē sacīja Hābeks.

Vācija apzinās nepieciešamību veikt cauruļvada apkopi, skaidroja ministrs, piebilstot, ka "pirmā uzturēšanas darbu daļa, kad tas būtu pamatoti, nenotiks līdz rudenim".

Tiesa gan, arī ar šiem darbiem nevarētu attaisnot samazinājumu par 40%, sacīja Hābeks.

Vācija seko līdzi šī soļa ietekmei uz gāzes tirgu, taču "problēmu ar piegādēm Vācijā nav", norādīja ministrs.

Kanādā izremontētā turbīna, kas, pēc Krievijas apgalvotā, ir nepieciešama, lai atjaunotu dabasgāzes cauruļvada "Nord Stream" iepriekšējo jaudu, ir iestrēgusi Vācijā, jo Maskava neizsniedz dokumentus, kas vajadzīgi tās transportēšanai uz Krieviju, pastāstīja divi informēti avoti.

Pēc avotu teiktā, turbīnu, kas jānogādā atpakaļ kompresoru stacijā "Portovaja" Ļeņingradas apgabalā, loģistikas uzņēmums "Challenge Group" ar lidmašīnu atvedis no Kanādas uz Vāciju 17.jūlijā tūlīt pēc tam, kad Kanādas valdība atļāva izdarīt izņēmumu sankciju režīmā.

Tomēr Maskava līdz šim nav izsniegusi dokumentus, kas vajadzīgi, lai turbīnu nogādātu Krievijā. Šajos dokumentos jānorāda piegādes vieta, kā arī muitas punkts, caur kuru turbīna jāieved Krievijā, sacīja avoti.

Pašlaik nav skaidrs, vai turbīnu varēs aizvest uz Krieviju, atzina avots, piebilstot, ka, iespējams, to varēs izdarīt tikai pēc vairākām dienām vai pat nedēļām.

Vācijas kompānija "Siemens Energy", kuras meitasuzņēmums Kanādā veica turbīnas remontu, norādīja, ka tā nevar ietekmēt notikumu gaitu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, aktualizējoties bažām par gāzes piegādēm Eiropai un Ukrainas militāro konfliktu, kuras papildināja bažas par centrālo banku pasākumiem cīņai pret inflāciju.

Volstrītā akciju cenas sākumā pieauga, bet vēlāk saruka, investoriem paredzot agresīvākas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbības inflācijas iegrožošanai.

"Ir maz šaubu, ka nestabilitāte ir šeit uz palikšanu, un nervi ir saspīlēti, centrālajām bankām darot visu iespējamo cīņai pret inflāciju," sacīja "AJ Bell" analītiķis Denijs Hjūsons.

"Ir arī liels saspīlējums saistībā ar Krievijas mēģinājumiem anektēt Ukrainas daļas, kā arī satraukums par gāzes piegādēm pēc tam, kad izrādījās, ka cauruļvads ["Nord Stream"], pa kuru tiek piegādāta gāze no Krievijas uz Eiropu, ir bojāts," viņš piebilda.

Dabasgāzes cenas Eiropā pēc ziņām par noplūdēm no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" pieauga par apmēram 10%.

Pretrunīgi vērtētais gāzesvads "Nord Stream 2", kura sertifikācijas process ticis apturēts saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir miris, otrdien paziņoja ASV valsts sekretāra vietniece politiskajos jautājumos Viktorija Nulanda.

"Manuprāt, "Nord Stream 2" tagad ir miris," ASV likumdevējiem sacīja Nulanda. "Tas ir metāla gabals jūras dzelmē, un nedomāju, ka tas tiks atdzīvināts."

Šādi komentāri izskanējuši tajā pašā dienā, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas importu.

Nulanda piebilda, ka Krieviju sagaida arī papildu sankcijas no G7, Eiropas Savienības un citām valstīm visā pasaulē, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins neapturēs šo karadarbību.

"Mēs arī strādājam ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, lai ierobežotu globālo enerģijas piegāžu traucējumus un liegtu Krievijai iespēju tās enerģijas eksportu izmantot kā ieroci.

Dānijas policija pārtraukusi izmeklēšanu par "Nord Stream" sabotāžu Baltijas jūrā 2022.gada septembrī, pirmdien paziņojusi Kopenhāgenas policija.

"Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, varasiestādes var secināt, ka cauruļvadu sabotāža bija tīša," paziņoja policija, vienlaikus norādot, ka nav rasts nepieciešamais pamats krimināllietas turpināšanai Dānijā.

Zviedrija jau februāra sākumā izbeidza izmeklēšanu, norādot, ka lieta neietilpst Zviedrijas jurisdikcijā.

Izmeklēšana par "Nord Stream" sabotāžu turpinās Vācijā.

2022.gada 26.septembrī Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, sabojājot abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisot četras noplūdes. Saistībā ar notikušo tika sāktas izmeklēšanas Zviedrijā, Vācijā un Dānijā. Zviedrija 2022.gada novembrī apstiprināja sākotnējās aizdomas, ka notikusi sabotāžu.

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien no jauna apstiprināja Vācijas valdības apņemšanos pabeigt Krievijas-Vācijas gāzes vada "Nord Stream 2" būvi, neraugoties uz ASV centieniem kavēt projekta īstenošanu.

Merkele apmeklēja savu vēlēšanu apgabalu Vācijas ziemeļos, kur viņa runāja par sankcijām, ko Vašingtona noteikusi ar Baltijas jūras cauruļvadu saistītajiem uzņēmumiem.

"Mēs neuzskatām, ka šīs ekstrateritoriālās sankcijas - tas ir tās, kas noteiktas ārpus Savienoto Valstu teritorijas - ir likumīgas," Štrālzundē sacīja Merkele.

ASV apgalvo, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.

Kritiķi savukārt pārmet ASV, ka tās cenšas piespiest Vāciju pirkt dabasgāzi no ASV, maksājot augstāku cenu nekā Krievijai.

Vācija īstenos ārkārtas pasākumus, lai nodrošinātu savas enerģijas vajadzības pēc Krievijas gāzes piegāžu samazināšanās, svētdien paziņoja valdība.

"Lai samazinātu gāzes patēriņu, elektrības ražošanai tiks izmantots mazāk gāzes. Tā vietā tiks vairāk izmantotas ogļu spēkstacijas," teikts Ekonomikas ministrijas paziņojumā.

Valdības lēmums ir pretējs valdošās koalīcijas solījumiem līdz 2030.gadam pārtraukt ogļu izmantošanu.

Pasākumu vidū ir arī "izsoļu" sistēma gāzes pārdošanai ražotājiem, kas ļaus nozarei samazināt gāzes patēriņu.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" otrdien pavēstīja, ka gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" tiek samazinātas par 40% līdz 100 miljoniem kubikmetru dienā kompresoru "remonta dēļ", ko veic Vācijas uzņēmums "Siemens".

Trešdien "Gazprom" paziņoja, ka samazinās gāzes piegādes Vācijai pa cauruļvadu "Nord Stream" vēl par 33% līdz 67 miljoniem kubikmetru dienā.

Gāzes cena Latvijas apgabalā 1.decembrī sasniedza 95 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tuvākajā laikā tā varētu gan ievērojami palielināties, gan sarukt, norāda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Meteorologi prognozē, ka ziema Latvijā būs diezgan auksta, atzīmē A.Kalvītis. “Protams, mēs ar savu mazo tirgu nespējam ietekmēt Eiropas biržas cenas, taču jāsaprot, ka temperatūras pazemināšanās nav vērojama tikai mūsu teritorijā. Ja ziema būs auksta, ņemot vērā niecīgos gāzes krājumus Eiropā, gāzes cena var sasniegt rekordaugstu līmeni. Tajā pašā laikā, temperatūrai pazeminoties vai atrisinoties piegādes problēmām, piemēram, palaižot gāzes vadu Nord Stream 2, cena varētu stabilizēties un sāk krist,” skaidro A.Kalvītis.

Viņš atzīst, ka 2021. gads enerģētikas nozarē ir bijis ļoti sarežģīts un pašlaik nemaz nav zināms, kā tas noslēgsies, jo izmaiņas tirgū notiek pa stundām. “Sākot ar jūliju esam piedzīvojuši strauju cenu kāpumu. Domāju, ka neviens pat sapņos neavarēja iedomāties, ka decembrī gāze maksās teju 100 EUR/MWh. Svārstības vienas dienas ietvaros nereti ir pat 7 līdz 10 EUR/MWh. Būtiski augusi ir arī elektroenerģijas cena, pirms pāris dienām Nordpool biržā elektroenerģijas cena Latvijas apgabalā sasniedza pat 420 EUR/MWh. Šādos apstākļos domāt par stratēģiju vai kaut ko prognozēt ir neiespējami, jo katra nākamā diena nes arvien jaunus pārsteigumus,” secina LG valde priekšsēdētājs.

Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks pirmdien brīdinājis, ka aizliegumam importēt Krievijas naftu būtu katastrofālas sekas globālajam tirgum.

Rietumvalstīs pašreiz tiek diskutēts par iespēju aizliegt Krievijas energoresursu importu, tādējādi pastiprinot sankcijas, kas Krievijai piemērotas par iebrukumu Ukrainā.

"Krievijas naftas aizliegums radīs katastrofālas sekas globālajam tirgum. Cenu kāpums būs neprognozējams - vairāk nekā 300 ASV dolāru par barelu, ja ne vairāk," paziņoja Novaks, kura sacīto citējušas Krievijas ziņu aģentūras.

Novaks piebilda, ka būšot neiespējami ātri aizstāt Krievijas naftu Eiropas tirgū.

"Tas prasīs vairāk nekā vienu gadu, un tas būs daudz dārgāk Eiropas patērētājiem," sacīja Novaks.

Viņš arī piebilda, ka Krievija, atspēlējoties par "Nord Stream 2" projekta apturēšanu, varētu apturēt piegādes caur gāzesvadu "Nord Stream 1".

Neskatoties uz vides aktīvistu bažām, abas Vācijas parlamenta palātas devušas zaļo gaismu, lai valstī varētu palielināt elektroenerģijas ražošanu no oglēm, tādējādi samazinot gāzes patēriņu.

Vācijas parlamenta augšpalāta Bundesrāts piektdien pieņēma likuma grozījumus, ko jau apstiprinājusi parlamenta apakšpalāta Bundestāgs.

Lai taupītu gāzi, tā mazāk tiks tērēta elektrības ražošanai. Tā vietā Vācijā tiks izmantotas ogļu spēkstacijas, kuru darbība pašlaik ir ierobežota, kuras plānots slēgt vai kuras tiek uzturētas rezervei.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un kara ietekmi uz energoresursu cenām, Eiropas valstu valdības meklē veidus, kā mazināt savu atkarību no Krievijas energoresursiem.

Vācija iesaldēja gāzesvada "Nord Stream 2" projektu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī, un Krievijas koncerns "Gazprom" ir samazinājis gāzes piegādes Eiropai pa cauruļvadu "Nord Stream". Pastāv risks, ka gāzes piegādes tiks pavisam apturētas.

Samazinot dabasgāzes piegādes pa gāzesvadu "Nord Stream" līdz 20% no cauruļvada jaudas, Krievija "katastrofāli iedragā" savu ekonomiku, žurnālā "Fortune" raksta Jēla universitātes pētnieki, kuri analizējuši situāciju Krievijas enerģētikas tirgū.

No ekonomiskā viedokļa Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam Eiropas gāzes tirgus ir vairāk vajadzīgs nekā pasaulei vajag energoresursus no Krievijas, apgalvo pētnieki Džefrijs Sonenfelds un Stīvens Tians.

Pērn Eiropa no Krievijas importēja 46% energoresursu, bet savukārt Krievijas eksports uz Eiropu veidoja 83% no kopējā energoresursu eksporta. Krievijai nafta Āzijas valstīm jāpārdod ar 35% atlaidi, bet uz Ķīnu vai Indiju ir tikai viens gāzesvads no Krievijas. Pērn uz Āziju Krievija eksportēja tikai 10% no tā dabasgāzes apmēra, kas tika eksportēts uz Eiropu.

Jēla universitātes eksperti uzstāj, ka, pieaugot Krievijas valsts budžeta izdevumiem, tā deficīts sasniedzis 2% un tiek izsmeltas zelta rezerves, tādēļ dabasgāzes piegāžu samazinājums uz Eiropu "Krievijai nes daudzas reizes lielāku kaitējumu nekā Eiropai un Krievijas naftas un gāzes eksporta ieņēmumu zaudējums tuvojas katastrofālam līmenim.

Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" celtniecība tiks pabeigta šovasar, svētdien intervijā paziņoja projekta uzraugošā uzņēmuma "Nord Stream 2 AG" ģenerāldirektors Matiass Varnigs.

"Mēs sagaidām, ka celtniecība tiks pabeigta līdz augusta beigām," intervijā laikrakstam "Handelsblatt" sacīja Varnigs.

Neskatoties uz ASV sankciju draudiem, "mums būs cauruļvads, kas atbilst visām licencēšanas prasībām un starptautiskiem nozares standartiem," norāda Varnigs, pauž cerības, ka gāzesvads varētu darbību sākt līdz šī gada beigām.

Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.

ASV uzskata, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.

Paaugstināts Rietumvalstu un Krievijas attiecību saspīlējums vērojams jau gadiem. Pēdējā laikā pieaugusī iespējamība, ka var sākties karadarbība Ukrainā, liecina par to, ka situācija šajā ziņā, visticamāk, pasliktināsies vēl tālāk.

Tā ietekmē dzirdamas daudzas runas par to, ka šāds kara scenārijs nozīmētu papildu ekonomiskās sankcijas pret Krieviju gan no Eiropas Savienības (ES), gan ASV puses. Ģeopolitiskajai situācijai esot ļoti neskaidrai un katla saturam draudot iet pāri tā malai, papildu trieciens tādējādi var tikt izdarīts arī tautsaimniecībām.

ASV un Eiropai spriežot par sankciju piemērošanu Krievijai un reizē risinot sarunas ar šo valsti, vērojamas zināmas bažas, ka Krievija šoreiz var asi iekost pretī gan tiešā veidā, gan pastarpināti. Pamatā tas tiek saistīts ar to, ka Krievija, ņemot vērā Eiropas enerģijas krīzi, kādā veidā ierobežos šādu resursu piegādi uz šo reģionu. Ja tas tā būs, tad vismaz īstermiņā enerģijas cenas pieaugums Vecajā kontinentā un, iespējams, arī pārējā pasaulē var turpināties.