Patlaban ir atšķirīgi viedokļi par ieguvumiem un zaudējumiem no Eiropas Komisijas (EK) sāktās izmeklēšanas par iespējamiem Eiropas Savienības (ES) pretmonopola noteikumu pārkāpumiem, ko varbūt varētu būt īstenojis Krievijas gāzes gigants Gazprom, ceturtdien raksta laikraksts Diena.
Aprīļa nogalē EK nosūtīja oficiālus iebildumus Gazprom, norādot – koncerna īstenotā uzņēmējdarbības prakse astoņās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā – uzskatāma par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa gāzes tirgū izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem.
Kā paziņoja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, EK uzskata, ka Gazprom apzināti cenšas sadalīt reģiona gāzes tirgu, līgumos iekļaujot nosacījumus par gāzes izmantošanu tikai kādās noteiktās teritorijās, aizliedzot tās tālāku pārdošanu bez koncerna piekrišanas, kā arī atsakoties mainīt gāzes piegāžu atrašanās vietas. Pēc EK domām, šādas darbības ļauj koncernam noteikt netaisnīgas gāzes cenas atsevišķās ES dalībvalstīs, kā arī kavē brīvu gāzes tirdzniecību Eiropas Ekonomikas zonā.
EK arī pieļauj, ka Gazprom palielina dominējošo stāvokli tirgū, saistot gāzes piegādes atsevišķām valstīm un gāzes cenu atlaides ar gāzes pircēju gatavību uzņemties papildu saistības, galvenokārt attiecībā uz gāzes transporta infrastruktūru. Šīs saistības var izpausties kā prasība atbalstīt konkrētus transporta infrastruktūras projektus, tā nododot Gazprom kontrolē kompāniju interesējošus objektus. Tāpat secināts, ka minētajā reģionā, kur Gazprom ir galvenais gāzes piegādātājs, daļā valstu tā tirgus daļai sasniedzot 100%, koncernam iespējams noteikt vairumtirgotājiem cenas, kas ir ievērojami augstākas, piemēram, par izmaksām, šādi radot Gazprom nepamatotas priekšrocības, salīdzinot ar uzņēmuma klientiem. EK arī norāda, ka netaisnīgās cenas daļēji radušās koncerna izmantotā cenu noteikšanas mehānisma dēļ, atbilstoši kuram gāzes cenas tiek saistītas ar naftas produktu groza cenām.
Izmeklēšanu pret Gazprom par iespējamiem ES pretmonopola noteikumiem EK oficiāli sāka 2012. gadā, taču neoficiāli vēl gadu agrāk – 2011. gada rudenī, kad tika veiktas kratīšanas un konfiscēti dažādi dokumenti desmit koncerna meitasuzņēmumu birojos. Toreizējais ES konkurences komisārs Hoakins Almunja paziņoja, ka EK izskatīs trīs iespējamus Gazprom pārkāpumus – tirgu sadalīšanu, ierobežojot brīvu gāzes plūsmu, gāzes piegāžu dažādošanas kavēšanu un negodīgu cenu uzspiešanu, gāzes cenu piesaistot naftas cenām.
Kā liecina laikraksta The Wall Street Journal rīcībā esošā informācija, EK izmeklēšana noslēgusies 2013. gadā, turklāt jautājumos par tirgu sadalīšanu un piegāžu dažādošanu EK un Gazprom, kā arī Krievija kā kompānijas lielākais akcionārs jau faktiski panākušas vienošanos par kompromisiem, tomēr sarunas apstājušās Krimas pievienošanas Krievijai izraisītā saspīlējuma starp Briseli un Maskavu dēļ. Jāpiebilst, ka EK pēc iebildumu publiskošanas veido dialogu ar Gazprom vadību, lai gan iepriekš šādās sarunās vienmēr bijuši iesaistīti arī Krievijas politiskās vadības pārstāvji. Šādi EK cenšas norobežoties no apsūdzībām politiskā ieinteresētībā.
Vienlaikus iebildumu publiskošana vēl nav oficiālas apsūdzības, bet tikai daļa no izmeklēšanas procesa. Tagad Gazprom ir trīs mēneši atbildes sniegšanai, un, ja nepieciešams, kompānija var pieprasīt tās argumentu mutvārdu uzklausīšanu. Gan Gazprom, gan Krievijas amatpersonas jau norādījušas, ka cer uz kompromisu atrašanu un visu pretenziju noregulēšanu, kas ir viens no iespējamiem risinājumiem. Cits variants ir finanšu sankciju piemērošana – līdz pat 10% no Gazprom globālajiem ieņēmumiem laika posmā, uz kuru attiecas pretmonopola noteikumu pārkāpumi. Sods var sasniegt pat 15 miljardu ASV dolāru ( 10,91 miljards eiro). Savukārt, ja tādas pašas soda sankcijas tiek piemērotas, ņemot vērā apgrozījumu konkrētajā reģionā, tās, visticamāk, nevarētu pārsniegt divus miljardus dolāru, lai gan teorētiski ir iespējamas pat līdz piecu miljardu dolāru apmērā. Daudzmiljardu sodiem Gazprom, protams, nepiekritīs, tāpēc var sekot arī gadiem ilgas tiesas prāvas ar grūti prognozējamu iznākumu.
Krievijas interneta portāla Gazeta.ru aptaujātie eksperti norāda, ka notikumu turpmākā attīstība lielā mērā ir atkarīga no tā, kādi pierādījumi ir EK rīcībā. Ja lietas izskatīšana nonāk tiesā, tiesai nepietiek ar pieņēmumiem, lai cik loģiski tie arī šķistu. Tiesai nepieciešami tieši pierādījumi, piemēram, telefona sarunu ieraksti, elektroniskā sarakste, dokumenti, kas nepārprotami liecina par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanu.
Plašāk lasiet rakstā Pārmet gāzes brīvās tirdzniecības kavēšanu ceturtdienas, 30.aprīļa laikrakstā Diena (12.,13.lpp.)!
