Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.
Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.
«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.
Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka pilnīgu priekšstatu par piedāvājumiem varēs gūt vienīgi tad, kad tie būs saņemti rakstveidā. Kā solījis Butkevičs, tas varētu notikt jau tuvākajā laikā.
«Mums ļoti svarīga ir visa pakete - ne tikai cena, bet arī apjomi, līguma termiņi un citi aspekti. Kamēr neredzēsim visu paketi, vēl nevaram pateikt, vai pieņemsim piedāvājumu, jo piedāvājums nav pilnībā noformulēts,» piebildusi Grībauskaite.
Jau ziņots, ka Lietuvas premjers piektdien Sočos tikās ar ar Krievijas valdības vadītāju Dmitriju Medvedevu un Gazprom valdes priekšsēdētāju Alekseju Milleru, ar kuru viņi pārrunājuši abu pušu pozīcijas sarunās par taisnīgas gāzes cenas noteikšanu Lietuvai atbilstoši reālajai situācijai Eiropas tirgū.
Kā tobrīd izteicās Butkevičs, viņš apzinās, ka sarunu process nav vienkāršs, bet nepieciešama konstruktīva abu pušu attieksme, racionāls skatījums un reālistisks stāvokļa novērtējums. Viņš atzina, ka pēdējā laikā sarunu process bija palēninājies, bet piektdienas tikšanās gaitā apspriesti visi jautājumi, ieskaitot gāzes cenas un gāzes tranzītu.
EK Konkurences direktorāts veic izmeklēšanu pret Gazprom saistībā ar iespējamajiem Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumu pārkāpumiem bloka dalībvalstīs, tostarp Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā, - dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, piegādājot gāzi Viduseiropas un Austrumeiropas tirgiem, traucēšanā piegādāt gāzi caur ES valstu teritoriju, kā arī izejvielu piegādāšanā par negodīgām cenām.
Paredzams, ka ES tuvāko divu mēnešu laikā izvirzīs Krievijas gāzes koncernam oficiālas apsūdzības Eiropas patērētāju diskriminēšanā.
Iepriekšējās valdības laikā Lietuva iesniedza Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Eksperti norāda, ka runa ir par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis. Janvāra beigās gāzes kompānijas Lietuvos dujos akcionāru ārkārtas pilnsapulcē tika pieņemts lēmums rosināt vēl arbitrāžas prasību pret Gazprom, kas ir viens no šīs kompānijas akcionāriem, lai panāktu gāzes cenu pazeminājumu.
Pēc provizoriskiem datiem, pērn Gazprom Lietuvai piegādājis 2,7 miljardus kubikmetru gāzes par vienu no augstākajām cenām Eiropā - aptuveni 500 dolāriem par 1000 kubikmetru.
Nedz Lietuvas premjers, nedz prezidente pagaidām ne par kādu piekāpšanos Krievijas koncernam nav runājuši.
«Kad būs rakstisks piedāvājums, tad arī runāsim. Sarunā tika izteiktas dažādas vēlmes, bet mēs (..) ieturam ļoti principiālu nostāju. No vienas puses, varētu būt piedāvājums kaut ko atsaukt vai noteikt atlaides, bet, no otras puses, nepieciešamas noteiktas kompensācijas,» izteicies valdības vadītājs.
Kā savukārt norādījusi prezidente, nedrīkst atkārtoties situācija, ka Gazprom nosaka politiski motivētas cenas un Lietuva būtiski pārmaksā par gāzi. Lietuva arī nedrīkst uzņemties ilgtermiņa saistības - jo vairāk tāpēc, ka jau šā gada beigās tā gatavojas iedarbināt savu sašķidrinātās gāzes termināli, turklāt būtiski samazina gāzes patēriņu, vairāk izmantojot alternatīvos energoresursus. «Mūsu līgums ar Gazprom beidzas 2015.gada nogalē, tātad mēs varam atļauties domāt, cik mums vispār vajag no Gazprom. Mūsu pozīcijas sarunās ir krietni stiprākas nekā agrāk, un to arī izmantosim,» viņa sacījusi.
Pēc tikšanās Sočos Butkevičs arī pastāstīja, ka Gazprom tagad atzīst, ka Eiropas Savienības ES Enerģētikas direktīvas Trešās paketes noteikumi nav apstrīdami.
