Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.
Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.
Veiksmes stāsts
E.ON Ruhrgas a/s Latvijas gāze pieder 47,23% akciju, Lietuvas gāzes uzņēmumā Lietuvos Dujos – 38,9%, bet Eesti Gaas – 33,66%. E.ON Ruhrgas (agrāk Ruhrgas un Preussen Elektra) pirkuma līgumu par a/s Latvijas gāze akciju iegādi parakstīja 1997. gada 2.aprīlī. Vēl 1996. gadā Latvijas gāzes situācija bija kritiska – kā rakstīja DB, tolaik Latvijas gāze bija parādā Gazprom par gāzi 36 milj. ASV dolāru, savukārt gāzes patērētāji Latvijas gāzei bija parādā ap 50 milj. Ls.
«90. gadu vidū nevienam nebija ne mazākās nojausmas, ko nozīmē privatizācija. Katrā ziņā viss šeit bija tik novecojis, ka šaubījos, vai vispār te kas izdosies. Līdz privatizācijai līdzekļu trūkuma dēļ gadā izbūvējām ap 10–15 km gāzes vadu, pēc tās – ap 200 km,» 2007. gada intervijā DB sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. Līdz ar E.ON ienākšanu a/s Latvijas gāze notika ne tikai būtiska rekonstrukcija, tika saglabāts arī optimāls akcionāru līdzsvars starp Krievijas gāzes piegādātājiem un Rietumu uzņēmuma vadības stilu un investīcijām. Līdz ar E.ON aiziešanu šis līdzsvars draud izjukt.
Pirkt vai nepirkt
Pēc a/s Latvijas gāze privatizācijas līguma pirmpirkuma tiesības uz E.ON kapitāldaļām ir Latvijas valstij. Pēc neoficiālas informācijas maksājamā summa varētu būt vismaz 100 milj. Ls. «Nevaru komentēt iespējamu Latvijas valdības rīcību, jo no E.ON nav saņemta oficiāla informācija par šī Vācijas investora konkrētiem plāniem,» tā uz jautājumu par iespējamu Latvijas rīcību šādā situācijā atbild ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš piemetina: ja tiks saņemts attiecīgs E.ON paziņojums, tad noteikti tikšot izvērtēti dažādi iespējamie attīstības scenāriji.
Pat ja saspringtajā valsts budžetā tiktu atrasta nauda, būtu jādomā, ko ar iegādātajām gāzes uzņēmuma akcijām darīt tālāk. Tieši tāpēc šķietami ticamāks scenārijs varētu būt, ka šīs akcijas varētu iegādāties kāds no jau esošajiem Latvijas gāzes lielākajiem akcionāriem (piemēram, Gazprom, Itera Latvija) vai arī tās tiks pārdotas kādam citam. «Pret šādu iespējamo situāciju izturēsimies ļoti nopietni un iespējamos scenārijus vērtēsim no skatupunkta – kā tas sekmē funkcionēt spējīgu dabasgāzes tirgu Latvijā un godīgus spēles nosacījumus patērētājiem,» savu nostāju pauž D. Pavļuts. Viņš arī norāda, ka iespējamā Latvijas gāzes akcionāru struktūras izmaiņa būtu skatāma kontekstā ar gāzes tirgus liberalizāciju.
«Nevaru komentēt,» tā uz vaicāto par šī jautājuma risināšanas iespējamiem termiņiem atbild D. Pavļuts.
Gazprom Latvijas pārstāvniecība DB pagaidām atbildi par iespējamu papildu a/s Latvijas gāze akciju iegādi nesniedza, savukārt Itera Latvija prezidents Juris Savickis intervijā DB par iespējamu Latvijas gāzes akciju iegādi norādījis: «Es nesaku, ka nepirksim. Jautājums ir par cenu, par trešo enerģētisko paketi un daudzām citām lietām». Savukārt ES enerģētikas komisāra Gintera Otingera pārstāve Nikole Bokstallera DB sacīja, ka EK spekulācijas nekomentē, taču šāda veida komerciāli lēmumi neapšaubāmi ir jāpieņem saskaņā ar ES Konkurences noteikumiem, kas, iespējams, samazina dominējošā gāzes piegādātāja Gazprom izredzes uz Baltijas gāzes uzņēmumu papildu kapitāldaļu iegādi.
Liberalizācijas līkloči
Kā liecina neoficiāla informācija, E.ON pašlaik ir atmetis cerības pārdot visu Baltijas gāzes uzņēmumu paketi kopā – par Igaunijas gāzes uzņēmuma akcijām interese esot somu un igauņu energokompānijām, Latvijas gadījumā ir dzirdēts par Krievijas investoru interesi. Situācija ar Lietuvu ir vissarežģītākā, jo tur izvēlētā gāzes tirgus liberalizācijas modeļa dēļ ir ļoti saspringtas attiecības ar Gazprom.
Jāpiebilst, ka investoru piesaistē gāzes uzņēmumiem ir vēl kāds papildu sarežģījums. ES Trešā enerģētikas pakete paredz, ka energoražotājs, piegādātājs un tirgotājs nevar piederēt vienam un tam pašam īpašniekam, kas pēc būtības paredz gāzes uzņēmumu sadalīšanu. Ar gāzes biznesu saistītie norādījuši, ka tik mazā tirgū kā Latvija šāda sadalīšana nozīmē tikai papildu izmaksas nekādā veidā nepalielinot konkurenci dabasgāzes tirgū, jo jebkurā gadījumā ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Gazprom. Latvijas gadījumā turklāt Latvijas gāzes privatizācijas līgums paredz līdz 2017. gadam līdzšinējiem akcionāriem saglabāt esošās tirgus monopolista priekšrocības, pretējā gadījumā draud daudzos miljonos latu mērāmas tiesvedības. Sakarā ar šīm diskusijām dabasgāzes tirgus liberalizācija Latvijā virzās uz priekšu piesardzīgi, Saeima šī jautājuma izlemšanu turpina pārcelt arvien tālāk. DB jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija sagatavojusi priekšlikumu – no 2014. gada aprīļa monopolistam Latvijas gāzei būs jānodrošina trešo personu piekļuve dabasgāzes sistēmai, jāizveido atsevišķs dabasgāzes sadales operators, kā arī jāveic atsevišķa grāmatvedības uzskaite par dabasgāzes pārvades operācijām.
Nav viegli
Vācu energokoncernam E.ON kopumā ne tuvu neklājas viegli – 2012. gads noslēgts ar 132 miljardu eiro apgrozījumu un EBITDA bija 10,8 miljardi eiro, tomēr tas noticis, pateicoties vienreizējiem pozitīviem darījumiem. Vācijas tirgū situācija ir gana saspringta gan valsts energopolitikas dēļ, kas paredz atomelektrostaciju slēgšanu, gan tāpēc, ka visai augstās gāzes cenas dēļ modernās dabasgāzes spēkstacijas nespēj rentabli strādāt. Tāpēc E.ON liek uzsvaru uz vēja parku būvniecību gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, Krievijā modernās spēkstacijās uzņēmums ir investējis jau 5–6 miljardus eiro.
Turcijā izveidots kopuzņēmums ar Sabanci Holding, plānojot līdz 2020. gadam sa- sniegt 10% tirgus īpatsvaru, kā arī izbūvējot jaunu 280 MW hidroelektrostaciju. Vērienīgi plāni E.ON ir arī Brazīlijā, kur vācu energomilzis sasaistījies ar skandalozu uzņēmēju Eiki Batistu kopējā uzņēmumā MPX Energia. DB jau rakstīja, ka E. Batista pārāk rožaino biznesa plānu dēļ pērn zaudējis 30 miljardus ASV dolāru. Sarežģītās situācijas dēļ E.ON bija spiests kļūt par MPX vairākuma akcionāru, par to samaksājot 1 miljardu eiro, raksta Handels- blatt. Tagad vācieši vēl steigšus, pirms Batistas impēriju pilnībā noskalo bankrota viļņi, mēģina pārņemt Batistam piederējušo gāzes piegādātāju, kas nepieciešams spēkstaciju darbības nodrošināšanai. Tas liecina, ka vācu energogigantam priekšā ir vēl daudzi izaicinājumi.
