Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars kā divarpus gados svarīgāko darbu nosauc ekonomikas struktūras maiņu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražojošu un eksportējošu.

Kampars norāda, ka divarpus gados, kas pavadīti ekonomikas ministra amata krēslā, paveiktie darbi esot apkopti uz 44 lapām, tomēr kā svarīgāko viņš izcēla reformu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražošanā un eksportā balstītu.

«Treknajos gados rūpnieciskā ražošana ekonomikas īpatsvarā aizņēma 9,9%, bet šā gada pirmajā pusē ir 14,3%. Tāpat redzams, ka 34% eksporta pieaugums šogad ir viens no lielākajiem kāpumiem Eiropas Savienībā. Ja kāds apgalvo, ka šie rādītāji ir radušies paši no sevis, tas tā nav,» uzsvēra Kampars.

Pirmais darbs, ko viņš veicis, stājoties ekonomikas ministra amatā, bijusi garantiju sistēmas ieviešana - divos mēnešos notika vienošanās par eksporta kredīta garantiju apdrošināšanas sistēmu. Tāpat tika nosauktas piecas prioritārās nozares - pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde, kuras, pēc ministra sacītā, patlaban aizņem aptuveni 80% no visa ražojošā sektora.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo informāciju Rietumu radio sacīja, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolds Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.

Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Artis Kampars kļuvis par biedrības Latvijas- Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētāju un uzskata, ka ķīniešu Latvijā potenciāli varētu interesēt ražotņu izveide, šodien raksta Dienas bizness.

Nelielai daļai ķīniešu pašlaik šķietot pievilcīga iespēja caur Latviju dabūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā, taču kā lielāko nākotnes perspektīvu Artis Kampars min iespēju, ka ķīnieši Latvijā varētu izvietot savas ražotnes.

«Nopietnas Latvijas kompānijas redz savu tirgus noietu Ķīnā. Ķīna mums ir interesanta ar to, ka tur tāpat kā arābu un atsevišķās Dienvidamerikas valstīs atrodas reāla nauda. Ja mēs atrodam to biznesa modeli, kur Latvijas puse var piedāvāt Ķīnai savas biznesa idejas, bet ķīnieši tās var finansēt, saskatot tur peļņas iespējas, tad tā būtu veiksmīga sadarbība,» prognozē A. Kampars. Jautāts, vai ķīniešus Latvijā varētu interesēt, piemēram, Lattelecom iegāde vai kādu valsts banku nopirkšana, A. Kampars atbild, ka šīs lietas ķīniešiem ir pārāk sīkas. «Latvijā ķīniešus varētu interesēt reālas investīcijas ražošanā. Piemēram, telekomunikāciju kompānija Huawei šeit redz iespēju, izveidot sava servisa atbalsta punktu, vai pat izvietot kādu ražošanas sadaļu. Patīk vai nepatīk, bet telekomunikāciju jomā ķīnieši pašlaik ir izkonkurējuši gan Nokia, gan Ericsson, gan Alcatel. Viņi ir gudrāki, efektīvāki un arī tehnoloģiski augstvērtīgāki,» secina A. Kampars.

Informācija par aviosabiedrības airBaltic zaudējumiem 18 milj. Ls apjomā šā gada pirmajos piecos mēnešos ir neformāla, tomēr pietiekami ticama, lai par to runātu publiski. Auditētie dati vēl nav zināmi, lai gan auditu par pieciem mēnešiem vajadzējis iesniegt jau šā gada maija sākumā, intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).

Ekonomikas ministrs izvēlējies par iespējamajiem zaudējumiem runāt atklāti, cerot, ka tas paātrinās audita iesniegšanu, jo, pēc viņa domām, tas tiekot novilcināts, un ilgāk klusēt par situāciju neesot bijis iespējams, jo citādi būtu jau par vēlu.

Par airBaltic problēmām valdība apspriežoties regulāri, bet Satiksmes ministrijas uzdevums bijis divu mēnešu laikā sniegt auditētu informāciju par kompānijas finanšu stāvokli. Uz jautājumu, kāpēc satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) nenāk klajā ar paziņojumiem par airBaltic zaudējumiem, A.Kampars norādīja, ka cer, ka ministrs nāks klajā ne tikai ar paziņojumiem, bet arī ar darbiem – finanšu datiem.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) pēdējos gados uzkrājis vien pāris tūkstoši latu, tomēr viņš spējis pērn atdot 63,47 tūkst. Ls lielu parādu, jo kāds uzņēmējs avansā samaksājis par ministram piederošās SIA Ronis kapitāldaļu pirkumu.

2008.gadā radušos aizņēmumu, kas sākotnēji bijis 58,27 tūkst. Ls, A.Kampars esot ņēmis pats no sava sadzīves tehnikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Ronis, kurā ministrs ir vienīgais īpašnieks, portālam ir.lv skaidroja ministrs un viņa sieva Ilva Kampare.

Līdz pat 2008.gadam viņš no uzņēmuma ik gadu dividendēs ieguvis vairākus desmitus tūkstošus latu, bet vēlākajos gados uzņēmums strādājis ar zaudējumiem. 2009.gadā tie sasnieguši 299,13 tūkst. Ls pēc nodokļu nomaksas, bet 2008.gadā konsolidētie zaudējumi pēc nodokļu nomaksas bijuši 470,14 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati.

Pērn ar uzņēmēju, kura vārdu A.Kampars kategoriski atteiciess nosaukt, noslēgts līgums par kapitāldaļu pārdošanu, bet pats darījums varētu notikt šā gada maijā. Starpposmā uzņēmējs iepazīstoties ar Ronis finanšu rādītājiem.

Pērn ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) sieva vīram dāvinājusi 27 tūkstošus latu, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu.

Kopumā Kampara ienākumi pērn bijuši 48,06 tūkstoši latu, no kuriem 21,06 tūkstoši nopelnīti Ekonomikas ministrijā, bet 27 tūkstoši latu Ilvas Kampares dāvinājums.

Kā vēsta portāls Pietiek.com, lūgts skaidrot, kur ģimenes budžetā parādījušies šie 27 tūkstoši latu, A. Kampars sacīja, ka šo naudu viņa sieva ieguvusi, pārdodot sev piederošo dzīvokli, kas vēl senāk piederējis sievas vecākiem. Dzīvokli, kurā līdz tam dzīvojusi politiķa ģimene, nolemts pārdot, jo Kampari uzbūvējuši ģimenes māju. Darījums, pēc Kampara vārdiem, noticis 2008. gadā, tomēr ģimene vairākus gadus šo naudu neesot noguldījusi bankā, bet uzglabājusi skaidrā naudā. «Tā nauda bija domāta nebaltām dienām,» sacīja Kampars.

Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ir īstais laiks jautājumā par airBaltic ieņemt konkrētu pozīciju, pretējā gadījumā viņa klusēšanu var interpretēt kā visas valdības nostāju, savā paziņojumā norāda aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks.

Viņš atzīmē: «Ekonomikas ministrs Kampars runā par agresīvu kompānijas vadības pārņemšanu. Tas nozīmē, ka ar spēku un mafiozām metodēm pārņemta lidsabiedrības vadība, tai skaitā operatīvā vadība, kuras uzdevums ir garantēt lidojumu drošību.»

Kā airBaltic vadītājs B.Fliks nepieļaušot nekompetentu politisku ielikteni lidsabiedrībā. «Kā airBaltic vadītājs un līdzīpašnieks varu teikt, ka ministra Kampara rīcība atgādina padomju varas metodes,» piebilst B.Fliks.

Viņš arī uzsver, ka viņa vadībā airBaltic pārvarējusi vairākas krīzes. airBaltic ik gadu neaktīvajā ziemas sezonā strādājot ar zaudējumiem, tāpat kā lielākā daļa Eiropas lidsabiedrību. Ja kompānija kādā periodā strādā ar zaudējumiem, tas nenozīmējot, ka pretēji likumiem, līgumiem un Eiropā pastāvošajai praksei kompānijas vadību var pārņemt bandītiskiem līdzekļiem, norādīts paziņojumā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka vispirms ir jāmaina Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība, jāveic izmaiņas akcionāru līgumā un tikai tad ir jādomā par tālākajiem airBaltic situācijas risinājumiem.

Kampars ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica, ka airBaltic esošā vadība nav pierādījusi, ka ir spējīga kompāniju vadīt, tādēļ ir vajadzīga pilnīgi jauna vadība.

Viņš norādīja – ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic ir jāiegulda līdzekļi, taču to nevar darīt situācijā, kad kompāniju vada cilvēki, kas valsts iepriekš ieguldītos 15 miljonus latu «ir iztērējusi nezināmā virzienā».

Pēc ekonomikas ministra sacītā, jāmaina arī akcionāru sadarbības līgums. «Šāda veida attiecības starp akcionāriem ir neiespējamas ilgtermiņā,» atzina Kampars.

Pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā ekonomikas ministram Artim Kamparam vienpersoniski piederošais uzņēmums Ronis, ciešot smagus zaudējumus, spējis no nezināmas personas saņemt aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ekonomikas ministra firmas nav prasījis aizdevuma procentus, raksta portāls pietiek.com.

Faktu, ka SIA Ronis 2009.gadā kā bezprocentu aizdevumu no nezināmas personas saņēmusi 22 tūkst. eiro, apliecinot uzņēmuma gada pārskats, kurā šī summa minēta kā bezprocentu aizņēmums sabiedrības apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, kura atmaksas termiņš ir 2012.gada novembris.

Pats A.Kampars neesot vēlējies atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo aizdevumu. Arī pēc atkārtotiem jautājumiem ministrs tikai paziņojis, ka viņam nav ko slēpt, taču nevēlējies pieminēt viņa uzņēmuma saņemto bezprocentu kredītu, tā vietā runājot par publiski joprojām neatklāto personu, ar kuru noslēdzis līgumu par zaudējumos un parādos grimstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanu, un norādot, ka pats ar Roņa operatīvo pārvaldību nenodarbojoties jau kopš 2002. gada.

Bijušajam ekonomikas ministram, patlaban Vienotības ģenerālsekretāram Artim Kamparam (V) nav izdevies pārdot savu uzņēmumu SIA Ronis un nāksies atdot investoram ieguldītos 35 000 latu, liecina Kampara valsts amatpersonas deklarācija, kas iesniegta, beidzot pildīt amata pienākumus.

Deklarācijās sadaļā, kurā jānorāda parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, Kampars minējis parādu 35 000 latu apmērā.

Kampars norādījis, ka parāds «ir pret fizisku personu, kas, izmantojot kapitāldaļu pārdevuma līgumā noteiktās tiesības, ir atteicies no SIA Ronis kapitāla daļu pirkšanas. Saskaņā ar kapitāldaļu pārdevuma līguma noteikumiem viņam ir atgriežama iemaksāta drošības nauda 35 000 latu apmērā.»

Pagājušā gada oktobrī Kampars norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Latvijas nacionālā aviosabiedrība Air Baltic Corporation (airBaltic) preses konferenci starptautiskajiem medijiem par kompānijas finanšu situāciju rīkosVācijas galvaspilsētā Berlīnē.

Tikmēr 15.jūnijā paredzēta arī airBaltic padomes sēde, kurā padomes locekļi uzklausīs uzņēmuma finanšu vadības ziņojumu par finanšu situāciju lidsabiedrībā, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

U. Augulis sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā "airBaltic" lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Enerģētikas jomā jaušamas politiskās domstarpības, un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā neviennozīmīgas darbības esot gan no Lietuvas, gan Igaunijas puses, taču vēl ceturtie – somi – līdz šim esot bijuši «liels nezināmais» - laikraksta Diena veidotā diskusijā savu viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi pauda esošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Igauņu dubultspēle ir acīmredzama,» izteicās Artis Kampars, norādot, ka savulaik Igaunijas puse nobloķēja Baltijas valstu vienošanos par termināli. «Bija tās nepatīkamās sarunas Briselē, tie nebija lietuvieši, kas pateica galīgo nē un nobloķēja memorandu,» norāda D. Pavļuts.

Latvijas pārstāvji šajā jautājumā nav pietiekoši gan EK, gan Eiropas redzamāko politiķu līmenī uzstājušies un skaidrojuši savus argumentus, uzskata A. Kampars.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstīm, nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija piesaistīja konsultantus, kas sākotnēji atzina - ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Pirms tam tika atzīts, ka piemērotākā vieta ir Latvija.

Ekonomikas ministrija uzsākusi cīņu par Latvijas dabasgāzes infrastruktūru, tomēr eksperti šaubās, vai cīņa sākta no pareizās puses.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa projektu Latvijā vērtē kā problemātisku, ja arī pēc 2017. gada, kad beidzas Latvijas Gāzes ekskluzīvā Inčukalna pazemes gāzes krātuves apsaimniekošanas licence, Inčukalns turpinātu palikt tikai a/s Latvijas Gāzes rīcībā. Latvijas Gāzes pārstāvji kategoriski noraida to, ka Inčukalna atrašanās Latvijas Gāzes valdījumā varētu radīt šķēršļus LNG termināļa projektam. Tomēr Ekonomikas ministrija apņēmusies izcīnīt taisnīgāku Inčukalna pazemes gāzes krātuves nomas maksu, kas pašlaik ir vien daži tūkstoši latu, kā arī nodrošināt gāzes tirgotājiem pieeju gāzes infrastruktūrai, ieskaitot dabasgāzes tīklus.

Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi no Latvenergo saņemto pētījumu, rīt ekonomikas ministrs gatavojas paziņot termināļa būvniecības vietu un citus ar šo projektu saistītos aspektus.

Par to Db.lv informēja ekonomikas ministra Arta Kampara padomniece komunikāciju jautājumos Elīna Bīviņa. Par laiku un formu, kādā Kampars šo informāciju varētu paziņot, pašlaik vēl precīzas informācijas nav.

DB jau rakstīja, ka iepriekš Artis Kampars sacījis, ka sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim vispiemērotākā vieta varētu būt Rīga, un sūdzējās par politisko spiedienu no Aivara Lemberga puses, kas šo termināli iecerējis būvēt Ventspilī. Tomēr arī Rīga kā LNG būvniecības vieta nav vērtējama viennozīmīgi, jo te šo projektu Rīgas ostā iecerējis īstenot Itera Latvija šefs Juris Savickis. Kampars iepriekš norādījis, ka šo termināli nedrīkstētu atdot ar Gazprom saistītām kompānijām, lai nodrošinātu to, ka tas kalpo tiešām dabasgāzes piegāžu diversifikācijai. Savukārt intervijā Sestdienai A. Kampars stāsta par spiedienu LNG projekta sakarā arī no Jura Saviska puses, minot, ka «Savicka ietekme ir nepārvērtējama, šobrīd tā neapšaubāmi ir lielāka par Aināra Šlesera ietekmi».

«Pusotra gada laikā bija absolūti skaidrs, ka tie cilvēki, kuriem slēpti piederēja airBaltic, bija izdomājuši, kā no valsts pārņemt visas lidsabiedrības akcijas un pēc tam tās pārdot,»

DB stāstīja bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, piebilstot, ka airBaltic bija redzamas visas tās shēmas, kas valstī, privatizējot dažādus uzņēmumus, bija realizētas pirms tam: «Modelis atstrādāts, nāk ofšora kompānija, notiek pārformēšana, bet parāds tiek kapitalizēts un valsts paliek mazākumā». Tikmēr airBaltic radītā negatīvā slava, kas krietni pārsniegusi Latvijas robežas, liks kompānijai no tās ciest vēl vismaz pāris gadus, to intervijā Vācijas- Baltijas tirdzniecības kamerai atzinis airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

DB jau rakstīja, ka bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara pērnā gada vasaras sākumā izteiktie publiskie paziņojumi par airBaltic iespējami tuvo maksātnespēju radīja lielu ažiotāžu, kas, pateicoties airBaltic akcionāru strīdam, turpinājās vēl vairākus mēnešus.

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

«Inčukalna gāzes krātuve pieder Latvijas valstij un uzņēmuma Latvijas Gāze tiesības tās izmantošanai ir terminētas, tādēļ nav pamata bažām par jebkādām privilēģijām Latvijas gāzes tirgū Krievijas koncernam Gazprom un ar to saistītiem uzņēmumiem.»

Tā, komentējot medijos publicēto Igaunijas ekonomikas ministra Juhana Partsa viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā, norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars. J. Parts vēstulē A. Kamparam apšaubījis galveno nosacījumu, kuru izvirza ES - jaunajam LNG terminālim jāuzlabo gāzes piegāžu drošība visām Baltijas valstīm, raksta igauņu mediji. «No Igaunijas viedokļa, Rīgā veidots LNG terminālis nepalielinās Igaunijas gāzes piegāžu drošību: mēs arvien būsim atkarīgi no pazemes gāzes krātuvēm, tāpat kā līdz šim,» norādījis Igaunijas ekonomikas ministrs.

«Kopējā gāzes infrastruktūra Baltijā ir veidota, bāzējoties uz Inčukalna gāzes krātuvi un tās kapacitāti. To vēlreiz apstiprinājuši respektabli Lielbritānijas eksperti, kuri Latvijas valdības un Latvenergo uzdevumā veica izpēti par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Baltijā. Inčukalna gāzes krātuve būs publiska infrastruktūra, ko varēs izmantot jebkurš komersants, arī gāzes piegādēm Igaunijai,» uzsver A.Kampars.

Portāls Pietiek.com Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nosūtījis iesniegumus saistībā ar datiem, kas minēti ekonomikas ministra Arta Kampara (V) un Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) valsts amatpersonu deklarācijās.

Portāls uzskata, ka no A. Kampara amatpersonas deklarācijā minētajiem datiem izriet, ka ministram 2010.gadā bijuši vismaz 20 000 latu lieli nelegāli ienākumi vai arī viņš deklarācijā, kas atrodama VID Publiskajā datu bāzē, sniedzis maldinošu informāciju. Tāpat iesniegumā norādīts, ka ministra sieva Ilva Kampare nevar būt legāli ieguvusi 27 tūkstošus latu, ko A. Kampars amatpersonas deklarācijā uzrādījis kā dzīvesbiedres dāvinājumu.

Savukārt A. Šlesers, iespējams, savā pēdējā deklarācijā nav uzrādījis atgūtu aizdevumu vai aizdevuma daļu 30 000 latu apmērā, ko pietiek.com lūdz atbildīgās iestādes pārbaudīt.

Kopumā A. Kampars deklarācijā uzrādījis 48 062 latu ienākumus, no kuriem 21 062 lati bijusi alga Ekonomikas ministrijā un 27 000 latu Ilvas Kampares dāvinājums.

Pašreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) nule kā kļuvis par ilglaicīgāko ekonomikas ministru atjaunotās Latvijas vēsturē, liecina ceturtdien veiktais Ekonomikas ministrijas ieraksts mikroblogošanas vietnē twitter.

Jāatgādina gan, ka šogad A. Kampars, kurš ekonomikas ministra amatu ieņem kopš 2009. gada marta, kad tika apstiprināta pirmā Valda Dombrovska valdība, Saeimas ārkārtas vēlēšanās gan nekandidē.

Vienotība lēmums neiekļaut A. Kamparu kandidātu sarakstā tiek skaidrots ar ministra popularitātes sarukumu, ko izraisīja gan šogad gaismā nākušās neskaidrības par A. Kampara ienākumu avotiem, gan paziņojumi sakarā nacionālo aviokompāniju airBaltic, gan elektroenerģijas tarifu kāpums.

A. Kampars politikā ienāca līdz ar Einaru Repši un viņa dibināto Jauno laiku 2002. gadā. Viņš ir viens no retajiem politiķiem, kam izdevies tikt atkārtoti apstiprinātam ekonomikas ministra amatā – savulaik tas izdevās arī Jurim Lujānam no Latvijas Pirmās partijas, kas ekonomikas ministra amatu ieņēma gan Einara Repšes, gan Induļa Emša (ZZS) valdībā.

Ekonomikas ministrs Artis Kamparas laikaposmā no 11. līdz 17. jūlijam uzturēsies darba vizītē Japānā, informē Ekonomikas Ministrija.

Vizītes laikā A. Kamparam un Latvijas uzņēmēju delegācijai plānotas tikšanās ar augsta līmeņa Japānas amatpersonām, to vidū valdības un parlamenta pārstāvjiem, kā arī dažādu biznesa nozaru pārstāvjiem. A. Kampars apmekēs arī uzņēmumus Toshiba, Panasonic, Hitachi, Mitshubishi u.c.

Vizītes iniciators ir Japānas valdība, kas īsteno īpašu programmu ārējo ekonomisko attiecību veicināšanai. Programmas ietvaros uzaicinājumu apmeklēt Japānu saņēmuši 40 augsta līmeņa politiskie un biznesa līderi no dažādām pasaules valstīm, to vidū Latvijas ekonomikas ministrs A.Kampars. Ministru vizītē pavadīs Latvijas uzņēmēju delegācija.

Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija daļu peļņas novirzīs mazturīgo iedzīvotāju atbalstam, - tas būtu jāizdara līdz jaunās apkures sezonas sākumam, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs.

Rietumu Radio viņš atzina, ka procedūra mērķa sasniegšanai un peļņas daļas novirzīšanai maksātnespējīgo iedzīvotāju atbalstam ir ļoti gara, tāpēc uzņēmums vēl neesot nācis klajā ar oficiālu paziņojumu, taču tuvākajās dienās to darīšot.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) vakar sacīja, ka pagājušajā gadā šādu sistēmu izmantoja uzņēmums Rīgas siltums (RS), šogad tam pievienosies arī Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija.

Kā norādīja Suškovs, vispirms ir jāsaņem atļauja no Finanšu ministrijas, kā arī citām valsts institūcijām. «Pat, ja uzņēmuma akcionāri pieņem lēmumu [par peļņas daļas novirzīšanu maksātnespējīgo iedzīvotāju atbalstam], tas nenozīmē, ka viss atrisinās,» sacīja uzņēmuma vadītājs. Kā liecina neoficiāla informācija, uzņēmuma akcionāri šo ieceri konceptuāli atbalstījuši jau pagājušajā gadā.

«Darba grupā šodien esam vienojušies par diviem būtiskiem aspektiem valsts kapitāldaļu atsavināšanas procesā – proti, par akciju pārdošanas galvenajiem mērķiem un konsultanta piesaisti.»

To pēc trīs ministru darba grupas sēdes sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars «Valstij piederošās kapitāldaļas uzņēmumos Lattelecom un LMT ir jāpārdod, jo, atbilstoši likumam, valsts līdzdalību komercuzņēmumos var saglabāt izņēmuma gadījumos, taču telekomunikāciju nozarē, kur valda sīva konkurence, tas nav nepieciešams. Ministru darba grupā arī vienojāmies, ka akciju pārdošanas procesā valdībai būs jāpiesaista kompetents un pieredzējis konsultants, kuru izraudzīsimies sabiedrībai izprotamā, atklātā veidā,» sola A. Kampars.

DB jau rakstīja, ka iepriekšējā darba grupas sēde notika 11.martā, kad ministri konceptuāli nolēma, ka valsts kapitāldaļas abos telekomunikāciju nozares uzņēmumos ir jāpārdod, nodrošinot iespējami lielu finanšu līdzekļu piesaisti Latvijas ekonomikai. Ministri arī vienojās, ka rīcība šī jautājuma virzīšanai būs dinamiska un darba grupas sēdes notiks ne retāk kā reizi mēnesī.