Artis Kampars kļuvis par biedrības Latvijas- Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētāju un uzskata, ka ķīniešu Latvijā potenciāli varētu interesēt ražotņu izveide, šodien raksta Dienas bizness.

Nelielai daļai ķīniešu pašlaik šķietot pievilcīga iespēja caur Latviju dabūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā, taču kā lielāko nākotnes perspektīvu Artis Kampars min iespēju, ka ķīnieši Latvijā varētu izvietot savas ražotnes.

«Nopietnas Latvijas kompānijas redz savu tirgus noietu Ķīnā. Ķīna mums ir interesanta ar to, ka tur tāpat kā arābu un atsevišķās Dienvidamerikas valstīs atrodas reāla nauda. Ja mēs atrodam to biznesa modeli, kur Latvijas puse var piedāvāt Ķīnai savas biznesa idejas, bet ķīnieši tās var finansēt, saskatot tur peļņas iespējas, tad tā būtu veiksmīga sadarbība,» prognozē A. Kampars. Jautāts, vai ķīniešus Latvijā varētu interesēt, piemēram, Lattelecom iegāde vai kādu valsts banku nopirkšana, A. Kampars atbild, ka šīs lietas ķīniešiem ir pārāk sīkas. «Latvijā ķīniešus varētu interesēt reālas investīcijas ražošanā. Piemēram, telekomunikāciju kompānija Huawei šeit redz iespēju, izveidot sava servisa atbalsta punktu, vai pat izvietot kādu ražošanas sadaļu. Patīk vai nepatīk, bet telekomunikāciju jomā ķīnieši pašlaik ir izkonkurējuši gan Nokia, gan Ericsson, gan Alcatel. Viņi ir gudrāki, efektīvāki un arī tehnoloģiski augstvērtīgāki,» secina A. Kampars.

Enerģētikas jomā jaušamas politiskās domstarpības, un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā neviennozīmīgas darbības esot gan no Lietuvas, gan Igaunijas puses, taču vēl ceturtie – somi – līdz šim esot bijuši «liels nezināmais» - laikraksta Diena veidotā diskusijā savu viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi pauda esošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Igauņu dubultspēle ir acīmredzama,» izteicās Artis Kampars, norādot, ka savulaik Igaunijas puse nobloķēja Baltijas valstu vienošanos par termināli. «Bija tās nepatīkamās sarunas Briselē, tie nebija lietuvieši, kas pateica galīgo nē un nobloķēja memorandu,» norāda D. Pavļuts.

Latvijas pārstāvji šajā jautājumā nav pietiekoši gan EK, gan Eiropas redzamāko politiķu līmenī uzstājušies un skaidrojuši savus argumentus, uzskata A. Kampars.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstīm, nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija piesaistīja konsultantus, kas sākotnēji atzina - ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Pirms tam tika atzīts, ka piemērotākā vieta ir Latvija.

«Pusotra gada laikā bija absolūti skaidrs, ka tie cilvēki, kuriem slēpti piederēja airBaltic, bija izdomājuši, kā no valsts pārņemt visas lidsabiedrības akcijas un pēc tam tās pārdot,»

DB stāstīja bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, piebilstot, ka airBaltic bija redzamas visas tās shēmas, kas valstī, privatizējot dažādus uzņēmumus, bija realizētas pirms tam: «Modelis atstrādāts, nāk ofšora kompānija, notiek pārformēšana, bet parāds tiek kapitalizēts un valsts paliek mazākumā». Tikmēr airBaltic radītā negatīvā slava, kas krietni pārsniegusi Latvijas robežas, liks kompānijai no tās ciest vēl vismaz pāris gadus, to intervijā Vācijas- Baltijas tirdzniecības kamerai atzinis airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

DB jau rakstīja, ka bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara pērnā gada vasaras sākumā izteiktie publiskie paziņojumi par airBaltic iespējami tuvo maksātnespēju radīja lielu ažiotāžu, kas, pateicoties airBaltic akcionāru strīdam, turpinājās vēl vairākus mēnešus.

Nespēja vairāku gadu garumā iegādāties tik ļoti nepieciešamos jaunos vilcienus uzskatāmi demonstrē visas negatīvās sekas, pie kādām beigu beigās noved politiķu vēlme neaizskart kolēģu intereses

Iespējams, Latvijā vēl ir kāds, kurš, uzzinājis valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) iepirkumu komisijas lēmumu atzītšveiciešu Stadler par uzvarētāju jaunu elektrovilcienu iepirkumā, nopriecājās, ka drīz tiksim pie komfortabliem vilcieniem. Taču tiem, kas seko līdzi vilcienu sāgai, būs kaudze svarīgu argumentu, lai šo prieku pamatīgi samaitātu.

Kā vienu no iemesliem minot dienvidkorejiešu Hyundai Rotem vilcienu tehniskās ķibeles Ukrainā, PV to diskvalificēja, izvēloties desmitiem miljonu eiro dārgāko šveiciešu piedāvājumu. Par to, kur PV grasās ņemt naudu tādam pirkumam, uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Artim Birkmanim vēl jāpārliecina Satiksmes ministrija. Arī sabiedrībai viņš ir parādā skaidrojumu, lai tā nedomātu, ka uzvarētājs bija zināms vēl pirms konkursa. Turpretī tas, par ko ir skaidrība, nekādu optimismu nevairo. Hyundai, visticamāk, ar rezultātu nesamierināsies, tādēļ nav izslēgtas tiesvedības. Juridiskās cīņas nav beigušās iepriekšējā neveiksmīgajā vilcienu iepirkumā, kur par uzvarētāju tika atzīts spāņu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF). Spāņi aizvien uzskata, ka 2012. gadā ar PV slēgtais un vēlāk PV lauztais līgums ir spēkā, un draud Latvijai ar investīciju strīdu. Diezin vai PV vadībai ir atbilde uz jautājumu, ko tā darīs, ja tiks noslēgts līgums ar Stadler, bet vēlāk tiesvedību rezultātā nāktos pirkt vilcienus arī no CAF.

Lai politiskās dzīves vērotājiem dzīve nešķistu pārāk garlaicīga, par demisiju ir paziņojis satiksmes ministrs Aivis Ronis. Kādi ir viņa apsvērumi, argumenti šāda soļa speršanai, visticamāk, uzzināsim kaut kad nākotnē. Šeit tikpat labi varētu būt runa par nesaskaņām ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) par vienu vai otru jautājumu, gan iespēju, ka Ronis ir saņēmis pievilcīgāku darba piedāvājumu.

Katrā ziņā kuluāros jau ilgāku laiku bija dzirdams, ka Satiksmes ministrijas vadītāja vieta nebūt nav tas postenis, kuru Ronim ļoti gribētos ieņemt, un citos «ūdeņos» viņš jūtoties daudz komfortablāk. Ja vien tā ir taisnība, jāteic, ka šāda attieksme ir bezatbildīga – nav pareizi uzņemties veselas nozares vadību, ja tajā notiekošais pašam nešķiet diez ko interesanta padarīšana. Atskatoties uz Roņa paveikto viņa ministrēšanas laikā, godīgi jāteic – nekā īpaša, ko pieminēt, jau nav. Vai, kā atzina nozares eksperti – viņš nevienam netraucēja.

Aviokompānijas airBaltic lieta tā arī «karājas gaisā», būtiskākais jautājums, kura kontekstā ir pieminēts kompānijas Latvijas Dzelzceļš vārds, ir algu palielināšana tās valdes locekļiem, par lidostas Rīga turpmāko attīstību skaidrības nav, bet pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss ir izvērties par plaša mēroga tiesvedības pasākumu, kura iznākums droši vien būs tad, kad attīstītākās Eiropas valstīs jau kursēs pavisam citas paaudzes vilcieni. Turklāt jāpiemin, ka tieši Satiksmes ministrijas līmenī bija jāveic kontrolējošais darbs, lai ar jauno pasažieru vilcienu iepirkumu visi jautājumi tiktu atrisināti efektīvi un valsts interesēm atbilstoši. Diemžēl notika pretējais – vispirms atbilstoši valdības mandātam tika parakstīts līgums, bet pēc tam pati valdība sāka runāt par to, ka šis dokuments nekam neder. Valdības līmenī jau ir izskanējis viedoklis, ka Ronis esot labs dažādu viedokļu sabalansētājs, un tam var piekrist – viņš nenoliedzami ir atzīts diplomāts, kurš tika augstu novērtēts, savulaik pildot ārlietu ministra pienākumus. Un tās arī ir sfēras, kurās ir nepieciešamas Roņa spējas. Savukārt attiecībā uz satiksmes ministra posteni jāpiekrīt apgalvojumam, ka tas jāieņem profesionālim, bet Ronis tāds nav. Citiem vārdiem sakot, šajā gadījumā spilgti pierādījies, ka viens cilvēks nevar būt vienlīdz labs visu ministriju vadītāju amatos.

Apcietinātā va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) šefa Uģa Magoņa vieta ir ļoti iekārojama. Īsi pēc viņa aizturēšanas interesenti ap uzņēmuma vadītāja krēslu sāka spietot ar negaidītu intensitāti. Lai izvairītos no problēmām, Satiksmes ministrija (SM) aicināja atsaukties personālatlases kompānijas, kas būtu gatavas sniegt palīdzīgu roku vispiemērotākā kandidāta atrašanā. Process pozitīvākā scenārija gadījumā ilgs līdz gada beigām, tomēr, visticamāk, jaunā vadītāja vārdu uzzināsim nākamā gada pirmajos mēnešos. Tiek prognozēts, ka, uzzinot pretendenta prasības, tikai apmēram 10% no kandidātiem pieteiksies paši, pārējos uzrunās personālatlases speciālisti, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Pagaidām oficiāli neviens nepauž vēlmi ieņemt LDz vadītāja amatu. Dažos medijos publicētais iespējamais kandidātu saraksts pārsteidzis teju visus tajā pieminētos personāžus. Neoficiāla informācija liecina, ka sarakstā minētais a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs izsūtījis saviem darbiniekiem vēstuli, ka presē parādījusies maldinoša informācija un ka viņš uzņēmumu pamest negrasās. Neizpratni pauduši arī citi pieminētie, piemēram, va/s Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, kurš pat zvanījis satiksmes ministram Anrijam Matīsam (Vienotība), lai paustu savu neizpratni. Dienai viņš pilnībā noliedz iespēju kandidēt: «Nē, šajā konkursā netaisos piedalīties. Man ir daudz cita, ko darīt tur, kur es strādāju šobrīd.»

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse saņēmis satiksmes ministra Aivja Roņa mutiski izteiktu neuzticību, un tas gandrīz droši nozīmē to, ka gaidāmajā akcionāra - Satiksmes ministrijas - sapulcē tiks pieņemts lēmums, ka A. Luhsem lidostas valdes priekšsēdētāja amats jāatstāj, vēsta laikraksts Diena.

Valdes priekšsēdētāja nomaiņas iemesli būšot skaidri brīdī, kad kļūs zināms, kas turpmāk ieņem šo amatu, uzskata aviācijas nozares un politikas eksperti.

Pašlaik tiek minēti četri iespējamie iemesli, kāpēc A. Luhse nonācis A. Roņa nežēlastībā. Trīs oficiāli paziņojusi Satiksmes ministrija (SM), un tie ir: A. Luhse neesot «spējis panākt konstruktīvu sadarbību ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, lidostai nav izdevies piesaistīt jaunus pārvadātājus un galamērķus, kā arī lidostas rekonstrukcijas projekta virzība nenotiek paredzētajā laika grafikā», izklāstījusi SM pārstāve Diāna Ļaha. Šo triju iemeslu pamatotība gan tiekot apšaubīta, norādot, ka minētajās problēmās nevar vainot vienīgi A. Luhsi.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse šodien ir saņēmis satiksmes ministra Aiva Roņa mutiski izteiktu neuzticību.

Rakstiska veida informāciju par iespējamo amata zaudēšanu A. Luhse gan neesot saņēmis.

Kā ziņots, jau augusta beigās tika runāts par iespējamo A. Luhses nomaiņu. Toreiz A. Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds skaidroja, ka Satiksmes ministrijā netiek apsvērta starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja maiņa un tās ir mediju vidē izplatītas spekulācijas.

Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, kurš publikācijā minēts kā potenciālais jaunais lidostas vadītājs, skaidroja, ka piedāvājumu kļūt par Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāju nav saņēmis un negrasās pamest LIAA direktora amatu.

«Es Aivi Roni pazīstu kā vienu no pieredzējušākajiem Latvijas diplomātiem un ārlietu ekspertiem, taču labu laiku arī kā atsevišķu finanšu aprindu lobistu, kuru mērķis «buma» priekšvakarā bija radīt Latvijā ārvalstu finanšu pakalpojumu centru. Latvijai ir paveicies, ka viņam tas neizdevās,» atbildot uz laikraksta Diena jautājumu, kādi ir novēlējumi nākamajam satiksmes ministram, sacījis Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

«Citādi, iespējams, iestājoties krīzei, mūsu finanšu institūciju saistību apjoms būtu tuvs Īslandes vai Īrijas līmenim,» viņš turpinājis.

«Aivja Roņa kā bezpartejiska kandidāta izvirzīšana satiksmes ministra amatam liecina par vairākām problēmām - partiju bailēm no atbildības un pieņemto lēmumu sekām šajā nozarē, saasinātu interešu grupu cīņu utt. Man izšķirošais kritērijs, vērtējot Aivja Roņa darbību, būs viņa izvēle saistībā ar nupat Eiropas Komisijas apstiprināto septiņu gadu programmu transporta jomā Connecting Europe. Ja satiksmes ministrs izvēlēsies konsekventi strādāt pie ES transporta komisāra Sīma Kallasa un arī manis atbalstītā Rail Baltica projekta, tad varēs teikt, ka pieredzējušā diplomāta izvēle ir par labu Rietumu jeb ES attīstības ceļam. Ja ne... tad acīmredzot par labu savu kā lobista mērķu piepildīšanai,» skaidrojis Zīle.

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

Eksministrs Artis Kampars iesaistījies auto akumulatoru ražošanas biznesā.

Kā liecina Lursoft dati, bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara vadītais SIA Elgenius kļuvis par 30 % īpašnieku nule kā dibinātajai SIA Westa Nordic, pārējie 30 % pieder Britu Virdžīnu salās reģistrētajai Gektor Produkctions Ltd, bet atlikušie 40 % - Kiprā reģistrētajai Kedvento Trading Ltd. Westa Nordic parakstītais pamatkapitāls ir 35 tūkstoši Ls, bet apmaksātais – uz pusi mazāks. Westa Nordic padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Artis Kampars, bet padomes locekļi būs Ukrainas pilsoņi Vasyl Pidlubnyi un Andriy Shmatko.

Sarunā ar DB eksministrs atklāj, ka Westa Nordic ir meitasuzņēmums lielai Ukrainas kompānijai un tas izveidots, lai attīstītu akumulatoru ražošanu Tukumā. Sākotnēji akumulatori šeit tiks komplektēti, bet vēlāk jau izveidota ražošana. Ražotnes izveidei piesaistītas Ukrainas investīcijas. Pirmajā kārtā paredzamās investīcijas ir ap 300 – 500 tūkstoši eiro. Šobrīd jau ir apstiprināts uzņēmuma biznesa modelis un tiek pētītas tehnoloģijas. A. Kampars paredz, ka ražotne Tukumā darbu varētu uzsākt līdz šā gada beigām.

Premjers Valdis Dombroviskis ir pārliecināts, ka pēc ministra demisijas pieņemšanas satiksmes ministra atrašanai laika pietiks.

Ministrs solījis pabeigt virkni iesākot darbu, neskatoties uz to, ka viedokļi par valsts kapitālsabiedrību vadītāju algām abu starpā atšķiras, norādīja premjers. Ronis pieminēja atalgojuma jautājumu, kur nav bijusi vienprātība koalīcijā - viņaprāt, miljoniem vērtu aktīvu pārvaldītāju, piemēram, Latvijas dzelceļš (LDz), vadītāji ir pelnījuši lielāku atalgojumu. Ronim nebija izdevies pārliecināt Saeimas deputātus, ka nepieciešams algu palielinājums, bet valdība, tostarp premjers to atbalstījis.

Premjers gan norādīja, ka diskusijās ar Saeimu algu pieaguma griesti bijuši 10 minimālās algas. Nepatīkams pārsteigums bija šo griestu pārsniegšana, kaut arī Satiksmes ministrija iepriekš tādus grozījumus bija virzījusi. Jāpiebilst, ka Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā šādus algu griestus konceptuāli ir atbalstījusi.

Tēze, ko jau ilgstoši esam uzsvēruši savās publikācijās, – valstī realizētajai politikai jābūt, moderni runājot, ilgtspējīgai, konsekventai, politiķiem pieņemot lēmumus, jādomā kā šahā, proti, vairākus gājienus uz priekšu.

Diemžēl tā visa akūti pietrūkst. Un diemžēl arī paredzams, ka, tuvojoties vēlēšanām, šī problēma saasināsies vēl vairāk, jo tie, kas motivēti sev piesaistīt vēlētāju uzmanību, būs tendēti pelnīt tūlītējus aplausus.

Daži piemēri. Esot slikts gaiss skolās, sabiedriskās telpās, transportā u.tml. Iepriekš par to varēja runāt vien pieļāvumu formā, taču nu tas ir skaidrs, jo ar īpašām ierīcēm uzmērīts. Kāds risinājums? Ventilācijas nav ierīkotas, un, kamēr tās ierīkos, esot jārauj logi vaļā un jāvēdina. Ja daudz cilvēku telpā, tad jātur logi vaļā teju vai visu laiku, pat ja kāds žēlojas, ka salst. Bet, ja logi vaļā tik ilgstoši, ka kādam salst, tas taču nozīmē, ka līdz ar slikto, saelpoto gaisu no telpas izplūdis arī siltums. Apkures radītais. Tātad, ja atliek un atliek ventilācijas izbūvi, bet intensīvi vēdina ar logu atvēršanas metodi, daudz intensīvāk jākurina. Ar ko? Ar gāzi, malku, šķeldu. Bet tas nozīmē ne tikai izmaksas, bet arī izmešu apjoma palielināšanos, kas savukārt nebūtu pieļaujami saskaņā ar Eiropas Zaļā kursa principiem.

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Rīgā dibināts lietuviešu apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmuma Apranga APB meitas uzņēmums SIA Apranga MLV, kas Latvijā attīstīs pasaules vadošā apģērbu mazumtirgotāja Inditex konceptu Massimo Dutti.

Pirmais Massimo Dutti veikals tiks vērts vaļā nākamā gada martā tirdzniecības centrā Spice. Kopumā Apranga Group plāno triju Massimo Dutti veikalu atvēršanu Latvijā. «Tas, cik ātri izdosies atvērt pārējos Massimo Dutti veikalus, ir atkarīgs no abilstošu veikalu atrašanās vietām, kā arī no ekonomiskās situācijas attīstības Latvijā,» Db.lv stāstīja Apranga mārketinga direktore Irma Marcinkiete.

Massimo Dutti ir piektais Inditex koncepts, ko Baltijas valstīs attīsta Apranga Group. Pirmais Massimo Dutti veikals Baltijas valstīs tika atvērts Viļņā, tirdzniecības un izklaides centrā Akropolis. Otru Massimo Dutti veikalu Lietuvā plānots vērt vaļā nākamā gada pavasarī.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pagājušajā gadā, Elvi veikalu tīkla kopējais apgrozījums pieaudzis par 19%, par provizoriskajiem datiem informē SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Iepriekš šim laikposmam tika prognozēts 16% apgrozījuma kāpums.

Gada pirmajā pusē Elvi veikalu tīkls atvēris septiņus jaunus veikalus Rīgas apkaimē un Latvijas novados. Līdz gada beigām Latvijā kopumā paredzēts palielināt Elvi zīmola veikalu skaitu līdz vienam simtam.

«Kā vienu no sekmīgākajiem Elvi franšīzes partneriem varu minēt SIA Anvis, kurš Rīgā Lāčplēša ielā tika vērts vaļā kā jauns veikals 2010. gada augustā. Skatoties uz uzņēmuma attīstības rādītājiem, redzam, ka uzņēmums 2011. gadā kāpinājis savu apgrozījumu vismaz par trešdaļu, savukārt šogad uzņēmuma apgrozījuma pieaugums ir ap 26%,» stāsta L.Vārtukapteine. SIA Anvis šogad Piņķos atvēris trešo Elvi zīmola veikalu.

Tā kā kapitālsabiedrībās nevar saskatīt saistību starp samaksas lielumu un atbildību par paveikto, iespējams, algu maksā par kaut ko citu

Lai cik tūkstošus pelnītu valsts pārstāvji, ar valsts kapitālsabiedrību uzraudzīšanu tiem īsti neveicas, taču parasti atbildību par sliktu pieskatīšanu no viņiem neprasa. Pēdējais uzskatāmais piemērs ir VAS Latvijas pasts valdes «atkāpšanās» no amata. Trešās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības un bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa laikā valdē un pēc tam satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) laikā valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja amatā nokļuvušais Arnis Salnājs pēkšņi izrādījies pagalam nepiemērots pasta kompānijas vadīšanai. Kamēr satiksmes nozari kūrēja Vienotība, tikmēr jurists Salnājs bija gana labs. Viņš saglabāja savu krēslu, kaut arī pats parūpējās par skandāliem, tostarp priekšvēlēšanu laikā pārcentīgi sargājot Solvitas Āboltiņas labo slavu, proti, apturot viņai netīkamas informācijas izplatīšanu.

No pieciem Vācijas kanclerei Angelai Merkelei iesniegtajiem investīciju projektiem Latvijā nav īstenojies neviens, šodien raksta Dienas Bizness.

Tāda ir bilance par Latvijai it kā nepieciešamo investīciju projektu sarakstu, ko Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizītes laikā 2010. gada rudenī Latvijā viņai iesniedza toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars. Sarakstā bija minēta gan jaunas spēkstacijas, gan izstāžu centra būvniecība. Tāpat Latvija pauda savu interesi medicīnas un nanotehnoloģiju izpētes centru radīšanā un augstas pievienotās vērtības metālizstrādājumu ražošanā. Tomēr jau pēc diviem gadiem visi šie projekti kaut kādā ziņā izrādās zaudējuši aktualitāti.

«Neviens no A. Merkeles vizītes laikā piedāvātajiem projektiem nav realizējies ar Vācijas puses atbalstu. Viens no piedāvātajiem no šiem projektiem vairs nav aktuāls, jo piesaistīja līdzekļus no citiem avotiem un šobrīd jau tiek realizēts; viens no projektiem joprojām meklē investoru, taču interese no Vācijas puses nav bijusi; trīs no projektiem ir zaudējuši aktualitāti pēc projektu turētāju ieskatiem, tādēļ šobrīd vairs netiek piedāvāti,» DB skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere Lāce. Kopumā interese no potenciālu Vācijas investoru puses esot bijusi par visiem minētajiem investīciju projektiem, taču tā nav rezultējusies ar īstenotiem projektiem, precizē V. Vilistere Lāce.

Rīgas pilsētas būvvaldē 2014.gadā akceptētas apliecinājuma kartes koncertzāles Rīga renovācijai un pērn 3.septembrī būvvaldē sagatavots atzinums, kurā norādīts, ka būvdarbi koncertzālē veikti atbilstoši saskaņotajām apliecinājuma kartēm, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Pērn februārī būvvaldē akceptēta apliecinājuma karte zāles un skatuves vienkāršotai renovācijai koncertzālē Rīga, bet pērn maijā akceptēta apliecinājuma karte lielās konferenču zāles un tās palīgtelpu grupas vienkāršotai renovācijai. Šie darbi veikti atbilstoši apliecinājuma kartēm.

Šā gada 19.augustā Rīgas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenais būvinspektors vizuāli apsekoja koncertzāles telpas - pagrabstāvu, skatuvi un zāli - un konstatēja, ka tajās ir veikta inženiertīklu pārbūve - no pagrabtelpām uz zāli pirms ilgāka laika ierīkoti elektrības kabeļi. Tomēr šajā faktā netiek konstatēts pārkāpums, jo Ministru kabineta noteikumi Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi neparedzot pienākumu iesniegt būvvaldei akceptēšanai būvniecības ieceres dokumentāciju iekšējo elektroenerģijas inženiertīklu būvniecības gadījumā. Ministru kabineta noteikumos Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība noteikts, ka iekšējo elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vai nojaukšanai ir nepieciešams darba zīmējums, taču arī tas atbilstoši šo noteikumu 18.1.apakšpunktam nav iesniedzams būvvaldē akceptēšanai.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome pabeigusi vienu no vērienīgākajām pēdējo gadu izmeklēšanām par nelikumīgām ieroču piegādēm Rietumāfrikas bagātākajai valstij – Kotdivuārai. Tajā norādīts, ka galvenie aizdomās turētie ieroču piegādātāji sadarbojušies ar diviem Latvijas juristiem, kas šeit viņiem reģistrēja 14 firmas un iegādājās nekustamos īpašumus, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

350 lappušu biezajā ANO ziņojumā aprakstīta kara lidmašīnu, smagās militārās tehnikas, granātu, pistoļu un cita militārā bruņojuma piegāde bijušā Kotdivuāras prezidenta Lorāna Gbagbo atbalstītājiem. 2010. gada novembrī Kotdivuāras jeb Ziloņkaula krasta republikas prezidents Gbagbo zaudēja prezidenta vēlēšanās, taču neatzina oponenta uzvaru. Gbagbo abalstītāji ķērās pie ieročiem un sākās asiņains pilsoņu karš. Daļā valsts - Kotdivuāras dienvidrietumos, konflikti turpinās vēl šodien.

Pērn pēc Gbagbo sagūstīšanas, ANO ekspertiem bija iespēja piekļūt iepriekšējā prezidenta dokumentiem. Tie atklāja pierādījumus diviem kontrabandistu tīkliem Kotdivuārā, kas cieši saistīti ar gāztā prezidenta atbalstītājiem. Vienas grupas organizēšanā iesaistīts komandieris Anselme Seka Yapo. Otra grupējuma galvgalī atradies Roberts Montoija. Tieši Montoija darbības ANO izmeklētājus atveda arī uz Latviju.

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

«Cērtu vecās avenes. Vēl... vēl malka jāsaskalda, jābauda skaistā diena,» laikrakstam Diena atbildējis bijušais tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (Vienotība), trešdien jautāts, ko dara pēc ministra amata pienākumu pildīšanas beigām.

Viņš atzinis, ka nekādu turpmāku plānu viņam pagaidām nav.

Par to, ko darīs turpmāk, pārliecināta nav arī bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) un ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība). «Pirms iepriekšējām vēlēšanām apņēmos nākamos četrus gadus veltīt politikai un to arī domāju turpināt, bet veidi, kā to darīt, ir ļoti dažādi, un vēl konkrēti atbildēt nevarēšu - neesmu pieņēmusi lēmumu,» skaidrojusi S. Ēlerte.

Politikā palikt domājot arī A. Kampars, kurš vēloties strādāt partijā, un esot jau izskanējis, ka viņš būs Vienotības ģenerālsekretārs.

Drošības policija strādā šobrīd kopumā ar sešiem kriminālprocesiem, kas ierosināti par balsu pirkšanu. Tās ierosinātas ne tikai saistībā ar ceturto sarakstu un Latgali, bet arī pārkāpumiem, kas saistīti ar citu partiju sarakstiem, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Tas ir vairāk nekā par divām partijām, kuru vārdi izskanējuši publiski (Vienotība un No sirds Latvijai). Visvairāk iespējamo nelikumību fiksēts Latgalē, bet ne tikai – tādi bijuši arī Kurzemē, Vidzemē, faktiski – visā Latvijā. Latgalē ne viens vien atklāj, ka Latgalē balsu pirkšana esot visai ierasta lieta. Tomēr šoreiz vairāk strādāts tieši viena saraksta labā.

Drošības policija apliecina – tik daudz informācijas par iespējamu balsu pirkšanu kā šogad – iepriekšējos gados nav saņemts. Un raksturs visur līdzīgs. «Kā vienojošs elements ir tas, ka kādi cilvēki vienojas ar citiem, savāc vienkopus daudz dažādu cilvēku un ar transportlīdzekļiem nogādā noteiktā reģionā, kur viņi balso par noteikto partiju, tad tiek atrādīti neizmantotie vēlēšanu biļeteni un pēc tam tiek samaksāts. Naudā vai graudā – tas atkarīgs no katra konkrēta gadījuma,” raidījumam de facto saka Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis.

Saruna par SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom pārdošanu valdībā varētu atsākties nākamā gada sākumā, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ministrs norādīja, ka vispirms būs jāvienojas par šo uzņēmumu pārdošanas principiem.

«Nākamā gada sākumā, iespējams, varam sagaidīt, ka valdība pie šīs diskusijas atgriezīsies,» teica Pavļuts.

Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka valsts patur savus aktīvus uzņēmumos LMT un Lattelecom, ministrs skaidroja, ka par to skaidra vienošanās vēl nav panākta, tāpēc šis jautājums nav minēts valdības deklarācijā.

Jau ziņots, par Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona (LMT) privatizāciju būtu jālemj jau nākamajai Saeimai un valdībai, šā gada jūnijā sacīja bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V).

Francijas varasiestādes izmeklēšanas ietvaros par interneta vietni, kas piedāvāja ārzonas banku kontus, kādai Latvijas bankai un tās pārstāvim Parīzē izvirzījušas apsūdzības par līdzdalību krāpniecībā ar nodokļiem, ceturtdien aģentūrai AFP pavēstīja avots tiesībsargājošās iestādēs.

Trešdien apsūdzības izvirzītas arī septiņiem cilvēkiem, kas strādāja vietnes France Offshore labā.

Avots neatklāja Latvijas bankas nosaukumu.

Vietne France Offshore sevi raksturo kā juristu un grāmatvežu tīklu, kas palīdz izveidot ārzonas kompānijas un banku kontus.

Francijas varasiestādes izmeklēšanu par vietnes darbību veic kopš 2011.gada jūlija.

France Offshore mājaslapā ievietots videosižets par to, kā Rīgu apmeklē uzņēmuma vadītājs Nadavs Bensusāns. Viņš ierodas Rietumu bankā, kur tiekas ar viceprezidentu Ruslanu Stecjuku. Sižetā intervēts arī toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). Spriežot pēc kadros redzamā laikraksta Dienas Bizness numura, France Offshore vadītāja vizīte noritējusi 2011.gada februārī.