Tā kā kapitālsabiedrībās nevar saskatīt saistību starp samaksas lielumu un atbildību par paveikto, iespējams, algu maksā par kaut ko citu
Lai cik tūkstošus pelnītu valsts pārstāvji, ar valsts kapitālsabiedrību uzraudzīšanu tiem īsti neveicas, taču parasti atbildību par sliktu pieskatīšanu no viņiem neprasa. Pēdējais uzskatāmais piemērs ir VAS Latvijas pasts valdes «atkāpšanās» no amata. Trešās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības un bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa laikā valdē un pēc tam satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) laikā valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja amatā nokļuvušais Arnis Salnājs pēkšņi izrādījies pagalam nepiemērots pasta kompānijas vadīšanai. Kamēr satiksmes nozari kūrēja Vienotība, tikmēr jurists Salnājs bija gana labs. Viņš saglabāja savu krēslu, kaut arī pats parūpējās par skandāliem, tostarp priekšvēlēšanu laikā pārcentīgi sargājot Solvitas Āboltiņas labo slavu, proti, apturot viņai netīkamas informācijas izplatīšanu.
Taču pagāja vien divarpus mēnešu pēc tam, kad pie nozares ruļļiem bija ticis Uldis Augulis (ZZS), un nu viņa vadībā Satiksmes ministrija pēkšņi atskārtusi, ka Latvijas pasta vadītājs bijis pagalam nolaidīgs, pieļāvis visvisādus pārkāpumus, citiem vārdiem sakot, nu nepavisam nav piemērots uzņēmuma vadīšanai. Kā jau tādos šmucīgos gadījumos Satiksmes ministrijā ierasts, valdei ļāva vai lika atkāpties, lai nebūtu nesmukums pa visu ģīmi, ja patriektu, tā sakot, «ar pantu».
Tiktāl viss būtu tā kā skaidrs. Cilvēks izrādījies slikts priekšnieks, lai iet un meklē laimi citviet, varbūt paveiksies līdzīgi kā deputātam Junkuram atrast darbu Honkongā, ja reiz Vienotībai tā izlīdzējis. Tas, kas nav skaidrs, ‒ kā un vai vispār atbildēs tie, kas Salnāju amatā iecēla un pēc tam nepieskatīja. Proti, runa ir par Satiksmes ministrijas ierēdņiem, sākot no departamenta vadītāja līdz pat valsts sekretāram. Saskaņā ar amatpersonu deklarācijām, viņu gada atalgojums valsts maizē, pie reizes pārraugot valsts kapitālsabiedrības vai ostas, svārstās no 40 līdz vairāk nekā 85 tūkstošiem eiro.
Kā redzams, šādas algas laikam ir par mazu, lai ierēdņi nopietni uztvertu savus pienākumus kā akcionāra pārstāvji. Taču, ja var ticēt Pietiek.com publicētajam slēdzienam gadījumos, kad ierēdņu atalgojums pārsniedz 105 tūkstošus gadā, tad, vadot pārbaudes komisiju, var atrast visus, pat vissīkākos pārkāpumus kapitālsabiedrības valdes darbībā. Tas tikai varētu nozīmēt kādu no divām lietām. Vai nu bez 100 tūkstošiem eiro gadā ierēdņi savus pienākumus veikt negrasās, vai arī, gluži pretēji, – nereti milzīgās algas viņi saņem par pavisam ko citu, piemēram, acu pievēršanu, kamēr uzņēmumu valdes, būdamas politiski ielikteņi, šeptējas savā un attiecīgās partijas interesēs. Savukārt, mainoties politiskajai vadībai, tie paši ierēdņi pašu ieceltos prasmīgos vadītājus bez sirdsapziņas pārmetumiem padzen kā pēdējos noziedzniekus. Tā kā satiksmes ministrs ne ar pušplēstu vārdu nav teicis, ka kāds Latvijas pastu slikti uzraudzījis, tad ticamāks liekas otrais variants.