Eiropas Centrālā banka (ECB), ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu pārņemt tiešajā uzraudzībā Latvijas komercbanku AS «PNB Banka» (bijusī «Norvik Banka»), informē FKTK.
Turpmāk Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ECB tiešajā uzraudzībā būs trīs Latvijas komercbankas. ECB, pārņemot AS «PNB Banka» tiešajā uzraudzībā, ir klasificējusi šo banku kā nozīmīgu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1024/2013 6(4). pantu.
ECB lēmums pieņemts, sekojot FKTK pieprasījumam, kurš savukārt saistīts ar starptautiskās tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.
Jau ziņots, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.
Banka un tās kontrolējošie akcionāri vērsušies šķīrējtiesā, sūdzoties par «negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes».
«Banka un tās kontrolējošie akcionāri ir vērsušies šķīrējtiesā pēc negodīgas, patvaļīgas, nepareizi motivētas un nepamatotas regulatīvās pieejas, ko attiecībā pret banku īstenoja Latvijas iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Šķīrējtiesas prasības iesniegšana ir notikusi pēc neveiksmīgajām sarunām starp Latvijas valdību un banku, kuru laikā no bankas puses tika piedāvāti vairāki risinājumi, lai panāktu savstarpēju vienošanos un, kas neprasītu finansiālus izdevumus. Banka un tās kontrolējošie akcionāri saglabā cerību panākt savstarpēji pieņemamu izlīguma vienošanos ar Latvijas valdību, bet uzsāka šķīrējtiesas procesu, lai aizsargātu un īstenotu savas likumiskās tiesības,» iepriekš vēstīja bankas pārstāvji, atzīmējot, ka detalizētāka informācija par strīdu ir konfidenciāla.
«ECB uzklausīja mūsu argumentus bankas uzraudzības pārejai un pieņēma lēmumu, ka šāda darba organizācija turpmāk būtu optimāla, ņemot vērā to fonu, kāds ir saistībā ar starptautiskās tiesvedības procesu, kurā iesaistīta Latvijas valsts un šī Latvijas komercbanka. Tiešajā ECB uzraudzībā bankai tiks nodrošināta nepieciešamā apjoma uzraudzība atbilstoši aktuālajai situācijai, sekojot VUM vienotajam standartam, turklāt bez liekiem pārpratumiem un iespējamiem pārmetumiem mūsu valstij un FKTK. Šis ir tikai darba organizācijas jautājums, kas tagad ir atrisināts. Mēs esam cieši integrēti Eiropas struktūrās, un šis ir vēl viens piemērs tam, ka sadarbība un atbalsts sarežģītās situācijās, atrodot jaunus risinājumus aktuāliem uzdevumiem, sniedz vēl lielāku drošību un veicina stabilitāti un vienotu sektora attīstību Eiropas finanšu sistēmā,» komentē FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
ECB var pārņemt kādas dalībvalsts mazāk nozīmīgas bankas uzraudzību, lai nodrošinātu augstāko uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu. Eiropas Banku savienības normatīvais ietvars paredz banku uzraudzībā nodrošināt tādu pieeju, kas atbilst bankas lielumam, biznesa modeļa komplicētībai un riska faktoriem.
Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) dalībvalsts, un trīs Latvijas nozīmīgākās bankas kopš tā laika tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros. ECB Vienotā banku uzraudzības mehānisma (VUM) mērķis ir nodrošināt Eiropas Banku savienības stabilitāti un drošību, vienmērīgu attīstību un veicināt tā dalībvalstu banku sistēmu ciešāku integrāciju. ECB un FKTK darbinieki pastāvīgi līdzdarbojas kopējās uzraudzības komandās, kas ir nozīmīgo banku ikdienas uzraudzības pamats. Šobrīd ECB sadarbībā ar FKTK uzrauga - AS «Swedbank», AS «SEB banka». VUM ietvarā tiek uzraudzītas visu eirozonas valstu nozīmīgākās bankas. Eiropas Banku savienības VUM šobrīd apvieno 19 eirozonas valstu nacionālo banku uzraugus, pārējās Eiropas Savienības valstis, kas nav eirozonā, var brīvprātīgi pievienoties šim mehānismam.