IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.
Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.
LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?
Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.
Kas tās ir par sistēmām? Konkrēti - kādu nosaukumu, piemēram?
Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā var pieteikties jebkura iestāde ar savā pārvaldībā esošu informācijas sistēmu. Piemēram, Valsts Zemes dienests. Uzsvēršu, ka mēs neapkalpojam visas valsts informācijas sistēmas. Kopumā valsts pārvaldē ir vairāk nekā 200 informācijas sistēmas, mēs sniedzam pakalpojumus gandrīz 150 no tām un 68 ir valsts nozīmes informācijas sistēmas. Ko tas mums nozīmē? Tā ir atbildība, lai jau pieminētā pieejamība, drošība un integritāte būtu! Tam nepieciešama 24 stundu uzraudzība, monitorings. Nepieciešami tiešām augsta līmeņa speciālisti.
Ko iegūst iestādes?
Ieguvumu spektrs ir liels! Sākot no tā, ka atbildību par savu resursu darbību un pieejamību viņi nodod kādam citam. LVRTC iestādēm nodrošina koplietojamu infrastruktūru un šādā gadījumā tas ir arī finansiāls ieguvums. Proti, infrastruktūra ir pie mums un katram nav jāveido un jāuztur sava. Tāpat iestāde iegūst vienu pakalpojuma sniedzēju visiem IKT pakalpojumiem, jo LVRTC sniedz visus IKT pakalpojumus, izņemot internetu un datu pārraidi, jo šos pakalpojumus galalietotājam varam sniegt tikai tad, ja runa ir par valsts drošību. Tie ir atsevišķi specifiski gadījumi. Infrastruktūrā, tā pakāpeniski ejot no zemes uz augšu, ietilpst, elektrība, optiskie kabeļi, datu pārraide, fiziskie datu centri, virtuālie datu centri un augstākie pakalpojumi – kiberdrošība, mākoņdatošana. Pēc būtības pilns IKT pakalpojumu spektrs. Tiek piedāvāts nodrošināt visu ciklu, gan kā un kur dati tiek glabāti, kā tie ir pieejami un kā aizsargāti. Cita lieta ir – kādus pakalpojumus iestādes izvēlas no mums ņemt. Tas, ka informācijas sistēma ir mūsu centrā var nozīmēt gan vienu pakalpojumu, gan pilnu spektru. To iestādes izvēlas pēc vajadzības.
Sakiet, runājot par efektivitāti, vai nebūtu lietderīgi visas informācijas sistēmas uzturēt vienuviet? Vai tas nepaaugstinātu efektivitāti un vēl vairāk nemazinātu izmaksas?
Kompetenču centri šajā jomā valstī ir četri. Mēs esam viens no tiem. Lai pārējie par sevi stāsta, bet no manas puses ir viena kopējā atbilde, kādēļ visu nevar likt zem viena jumta. Proti, tas izriet no drošības apsvērumiem. Jāpiemin, ka starp valsts informācijas sistēmām ir kritiskās informācijas sistēmas un tur ir noteikti principi kā diversificē riskus. Domāju, ka kompetenču centru skaits Latvijā ir optimāls un tā tas varētu palikt. Būtiska ir klientu kritiskā masa, proti, to nevar būt par maz, jo tad izmaksas katram strauji aug, bet, kad šī kritiskā masa ir sasniegta, tad vairs nav būtiskas nozīmes – cik vēl nāk klāt, tas nepadarīs uzturēšanu vai pašu pakalpojumu būtiski lētāku.
Mums vēsturiski vairākās nozarēs ir bijusi situācija, kad valsts resori gluži kā atsevišķas valstis veido savu infrastruktūru datu glabāšanai, savus datu pārraides tīklus. Pēdējos gadus tomēr vairāk tiek runāts par resursu koplietošanu un centralizāciju. Vai ekonomiskie ieguvumi ir būtiskākais apsvērums pieņemot lēmumu par koplietojamas infrastruktūras izmantošanu?
Patiesi, pēdējā piecgadē valsts pārvalde, kā arī komersanti daudz atvērtāk raudzījušies koplietošanas virzienā un IKT kompetenču centralizēšanā. Tā ir arī pasaules tendence, jo IKT resursu izmaksas visā pasaulē pieaug, turklāt gan iestādes, gan komersanti saskaras ar izaicinājumu atrast un piesaistīt kvalificētus speciālistu šo resursu uzturēšanai un attīstībai. Koplietojamas infrastruktūras un resursu izmantošana ir ekonomiski izdevīgāka, tāpat šādiem konsolidētiem pakalpojumu centriem ir vieglāk piesaistīt ES fondu mērķēto naudu, jo kopējais apjoms ir lielāks un līdz ar to uzrādāmā efektivitāte fondam ir augstāka. Vēl nozīmīgs aspekts ir tas, ka mūsu centrā pakalpojumus iestādes un kapitālsabiedrības var saņemt bez iepirkuma, atšķirībā no klasiskās pakalpojuma pirkšanas kārtības. VARAM ir īpaša darba grupa no visām iesaistītajām pusēm, kas attiecīgi lemj par informācijas sistēmas iekļaušanu VESPC. Tas notiek reglamentētā kārtībā. Klienta būtiska priekšrocība ir tā, ka pie mums vienuviet ir visi vajadzīgie speciālisti. Lai izveidotu ko līdzīgu, piemēram, zem vienas ministrijas, ir nepieciešami vismaz 14 dažādu specialitāšu profesionāļi. Piesaistīt IKT jomas speciālistus valsts pārvaldei ir problemātiski, jo ir būtiska atalgojuma atšķirība šajā nozarē starp valsts sektoru un privāto sektoru. To arī mēs risinām kā valsts kapitālsabiedrība.
Pandēmijas laikā e-Paraksts kļuva par ikdienišķu rīku simtiem tūkstošu iedzīvotājiem. Kas notiek šogad, kad klātienes klientu apkalpošanas ierobežojumi vairs nepastāv, vai eParaksts ir tikpat pieprasīts?
2020. un 2021.gadā pieprasījums pēc eParaksta patiešām ļoti strauji pieauga. Šobrīd jaunu lietotāju pieauguma līkne vairs netraucās vertikāli, kā tas bija pandēmijas smagākajos brīžos, kad klātienes komunikācija un darījumu kārtošana faktiski nebija iespējama. Tagad redzam lietotāju skaita pieauguma pozitīvo efektu, jo līdz ar skaita pieaugumu, palielinās arī komersantu interese ieviest eParaksta rīkus savos biznesa procesos. Ne vienmēr tur nepieciešama parakstīšana, taču jebkurš darījums sākas ar identitātes apliecināšanu. Šā gada sešos mēnešos, pret pērnā gada sešiem mēnešiem, eParaksta rīku izmantošana e-Identitātes apliecināšanai pieaugusi par 40%.Gribu uzsvērt, ka ne tikai pandēmija ir veicinājusi e-Paraksta un eID kartes lietošanu. To veicina arī tas, ka mūsu pakalpojumi un rīki kļūst ērtāki un funkcionālāki. eParaksts mobile ir ērti lietojams, turklāt kurjers bez maksas atved personai līgumu, ko nepieciešams noslēgt pirms izmantošanas. Izmantojot nacionālos rīkus, komersanti var ietaupīt un optimizēt savus biznesa procesus.
Vai nacionālo e-Identiātes rīku izmantošana ir bez maksas?
eID kartē iekļautā eParaksta izmantošana neierobežotā daudzumā ikvienam iedzīvotājam ir bez maksas. eID karte tiek izsniegta konkrētai fiziskai personai un šī persona eID karti dokumentu parakstīšanai e-vidē var izmantot gan privātām, gan darba vajadzībām, turklāt neierobežotā daudzumā. Tas pats ir ar eParaksts mobile.Nereti uzņēmumi neizmanto šo valsts bez maksas nodrošināto iespēju savā darba vai klientu apkalpošanas procesā un turpina izmantot dažādus maksas risinājumus vai arī nedrošus risinājumus, kuru uzturēšanai uzņēmums tērē gan cilvēku, gan finanšu resursus. Tai pat laikā virkne iestāžu un organizāciju jau aprēķinājušas ietaupījumus, ko nes eID kartes izmantošana darba vietā un par dokumentu parakstīšanu vairs nemaksā. Komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un veic personu elektronisku identifikāciju savos portālos un sistēmās, jāņem vērā izmaiņas Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā. Tās paredz, ka no 2023. gada 1. februāra elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, jānodrošina iespēja klientiem saņemt e-pakalpojumus, izmantojot nacionālos elektroniskās identifikācijas līdzekļus - eID karti un mobilo lietotni eParaksts mobile.
Kas jādara komersantiem?
Lai šādu iespēju nodrošinātu, komersantiem ir jāintegrē savos portālos valsts nodrošināts e-Identifikācijas risinājums, kas pieejams bez maksas.Komersantiem šobrīd būtu pēdējais brīdis uzsākt nepieciešamo integrāciju veikšanu, lai 1.februārī būtu gatavi savos portālos uzņemt klientus ar nacionālajiem identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Jāatzīst, ka pēdējos divus gadus komersanti jau ir bijuši ļoti aktīvi eParaksta rīku integrēšanā. Integrācijai nepieciešamā pakotne ir bez maksas un komersantam sadarbībā ar savu tehnoloģisko partneri jāveic tās integrēšana.
Kādi ir būtiskākie ieguvumi?
Integrējot eParaksta rīkus savos portālos un sistēmās, ir vairāki ieguvumi. e-Identitātes platforma ietver e-Identitātes apliecināšanas funkciju ar visiem rīkiem, kurus nodrošina valsts (eID, eParaksts mobile). Turklāt integrējot šo, komersants var arī saņemt iespēju ne tikai identificēt konkrētu personu, bet arī saņemt ziņas, ka persona ir pilngadīga, kas nepieciešams atsevišķu preču vai pakalpojumu tirdzniecībai internetā. Kā zināms, personas kods mūsdienās var vairs neatspoguļot personas vecumu, savukārt tieši komersants ir atbildīgs par to, lai pircēja vecums būtu pārbaudīts pirms akcizēto preču iegādes. Šāda funkcionalitāte nepieciešama alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecībai tiešsaistē, tomēr var būt noderīga arī medikamentu tirdzniecībai, kā arī, piemēram, dažādu atlaižu piešķiršanai noteiktām vecuma grupā – piemēram, senioriem. Šobrīd tikai nacionālie e-Identifikācijas rīki saskaņā ar normatīviem ir pielīdzināmi personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Digitālā vidē nedrīkst būt zemākas drošības un atbilstības prasības kā klātienes saziņā, tāpēc paredzam, ka komersanti arī turpmākos gadus paplašinās savu pakalpojumu loku un funkcionalitāti, izmantojot tieši eParaksta rīkus.Tāpat integrējot eParaksta rīkus, komersants iegūst iespēju parakstīt ar klientiem nepieciešamo dokumentāciju elektroniski. Arī tas ir bez maksas.
Platjoslas optiskais tīkls pandēmijas ietekmē kļuvis daudz pieprasītāks komersantu vidū. Komercializēti 4000km optiskā tīkla. Kas to izmanto un kādas ir nākotnes prognozes?
Pandēmijas laikā noslēdzām otro kārtu platjoslas optiskā tīkla izveidē Latvijā. Pēc pirmās kārtas bija pārmetumi gan par arhitektūru, gan par izvietojumu, bet te ir jāsaprot, ka pirmo kārtu nevar vērtēt pēc tādām pašām prasībām kā pabeigtu tīklu. Pirmā kārta ir tikai loģisks pamats, kuru papildina otrā kārta, kuras laikā pilnveidojām kartējumu, padarot tīklu pievilcīgāku komersantiem. Pēdējo divu gadu laikā tiešām ir dubultojies elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem iznomāto tīkla kilometru apjoms. Domāju, ka tendence turpināsies neatkarīgi no tā, vai būs vēl kādi pandēmijas ierobežojumi vai nē. Iemesls ir vienkāršs. Kapacitātes, kas nepieciešamas mobilajiem operatoriem aug. Līdzko parādās 5G infrastruktūra, būtiski aug pārraidīto datu apjoms. No otras puses, līdzko aug iznomāto kilometru skaits, tiek samazināts tarifs. Pēdējais samazinājums bija gandrīz par 20% un šobrīd Optiskā tīkla uzraudzības komisija vērtē mūsu priekšlikumus nākamajai tarifu samazināšanai. Katrs šāds solis pielietojamību tikai uzlabo un vairo! Platjoslas optiskais tīkls nav biznesa projekts, ir nepieciešama tikai uzturēšanas nauda. Patlaban platjoslas optisko tīklu izmanto 14 operatori, no kuriem deviņi ir reģionālie. To ir būtiski norādīt, jo projekts ir paredzēts reģionu attīstībai, savukārt reģionos darbojošie komersanti ekonomisku apsvērumu dēl nevarētu veikt investīcijas sava tīkla izbūvē, tāpēc šobrīd arvien plašāk izmanto platjoslas tīklu.
Atgādiniet, vai platjoslas optiskos kabeļus vilka uz katru no 612 Latvijas pagastiem vai arī tur ir kādi kritēriji, kur bija jādara un kur nē?
Projektam abās kārtās ir noteikti kritēriji, kur vispār mēs varējām būvēt tīklu. Pirmajā kārtā mēs būvēt drīkstējām tikai tajās vietās, kur visi elektronisko sakaru operatori apliecināja, ka neplāno tur būvēt savu tīklu. Līdz ar LVRTC gāja tajās vietās, kur komersanti nepieteicās, nesaredzot peļņas iespējas. Mūsu uzdevums bija pārklājumā nodrošināt nepārtrauktību. Otrajā kārtā primāri vadījāmies pēc operatoru pieprasījuma un paustās vēlmes noteiktā novadā sniegt pakalpojumus, izmantojot LVRTC tīklu. Jau vairākus gadus visplašāk pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem tīklu izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji Vidzemē, kur iznomāti vairāk nekā 1580km optiskā tīkla. Salīdzinot ar 2020.gadu, teju trīskāršojusies optiskā tīkla izmantošana Kurzemē, kur operatori iznomājuši 1020km. Tāpat, salīdzinot ar 2020.gadu, trīskāršojusies tīkla izmantošana Zemgalē, kur šobrīd operatori pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem iznomā 845km LVRTC optiskā tīkla trases. Latgalē elektronisko sakaru operatori iznomājuši 679km optiskā tīkla trases. Šobrīd visplašāk tīklu izmanto operatori Madonas novadā, kur operatoriem izveidoti 30 pieslēgumi. Madonas novadam seko Valmieras un Talsu novads, kā arī Alūksnes, Rēzeknes un Dienvidkurzemes novads. Tīklu šobrīd izmanto 14 elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji. Deviņi no tiem ir reģionālie komersanti, kuriem infrastruktūras pieejamība ir būtisks priekšnosacījums pakalpojumu sniegšanai gala lietotājiem, tā kā savu infrastruktūru augsto izmaksu dēļ visbiežāk operatori nevarētu izveidot. Platjoslas optisko tīklu izmato arī trīs nacionālie elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji un divi mobilo sakaru operatori. Salīdzinoši zema ir pakalpojumu sniedzēju interese sniegt pakalpojumus teritorijās, kas noteiktas kā atbalstāmās un tīkla nomai šajās vietās tiek piešķirta 30% atlaide. No 67 atbalstāmajām teritorijām šobrīd tikai vienā operators sniedz pakalpojumu saņemot atlaidi nomas maksai.
Projekts sākās 2012. gadā un ir pagājuši 10 gadi. Iedzīvotāju kļūst mazāk! Kā tas ietekmē situāciju?
Jā, iedzīvotāju skaits reģionos samazinās, taču tas nenozīmē, ka samazinās reģionos dzīvojošo iedzīvotāju interese un objektīva vajadzība pēc mūsdienu datu apjomiem atbilstošām interneta jaudām. Papildus Covid laikā parādījās nepieciešamība nodrošināt skolas ar ātru internetu. Bija iniciatīva no Pašvaldību savienības un IZM par to, ka tas lauku skolās ir aktuāli un nepieciešami uzlabojumi. Sākām ar vairāk nekā 50 skolu adresēm. Laikam ritot, šobrīd ir palikušas nedaudz vairāk kā 20 adreses. Proti, adrešu skaits samazinās, daļēji novadu reformas dēļ, jo skolas tiek apvienotas. Finansējums ir un tās adreses, kas būs palikušas sarakstā, noteikti nodrošināsim ar nepieciešamajām interneta jaudām.
Kā LVRTC tiek galā ar cilvēkresursu izaicinājumiem? Uzņēmumam tūdaļ būs 100 gadu, kā spējat palikt pievilcīgi jaunajiem darbiniekiem?
LVRTC kā uzņēmuma attīstība kopš pirmsākumiem bijusi balstīta uz inovācijām un jaunradi. Mūsu darbinieki tālajā 1924.gadā uzsāka radio ieviešanu Latvijā, tam sekoja TV, datu pārraides tīkli, 2012.gadā pirmais ES virtuālais drošs elektroniskais paraksts, bet nu jau strādājām pie tādām inovācijām kā kvantiskā atslēgu šifrēšana. Personālvadības tendences pasaulē rāda, ka darbinieki vairs nemeklē tikai stabilitāti un drošu darba vidi, ko tostarp veido sociālās garantijas. Darbinieki un jo īpaši jaunie speciālisti, meklē izaicinošu piedzīvojumu – vidi, apstākļus, projektus, kas liek augt pašam, kas liek justies profesionāli unikālam un vērtīgam, kas nes pienesumu sabiedrībai kopumā. LVRTC var nodrošināt visus šos apstākļus. Pēdējos gadus mums ir bijis ambiciozs mērķis iekļūt pievilcīgāko darba devēju topā. Šogad esam iekļuvuši uzņēmuma Kantar veiktā pētījuma par TOP darba devējiem iekļuvām TOP20.
Kā jaunie speciālisti par jums uzzina?
Mēs ejam uz augstskolām arī paši. Darām visu iespējamo. Starp citu, tieši studentu vidē mūsu kā darba devēja novērtējums bija labs. Proti, esam atvērti jaunajiem speciālistiem. Skaidrs, ka tādi parametri kā atalgojuma līmenis pēc amata ir būtiski, tomēr mūsdienās ļoti nozīmīgas ir tādas netveramas lietas. Proti, vai iespējams strādāt no citas pilsētas, vai var strādāt vakarā, naktī, agri no rīta, galvenais, lai uzdevums ir paveikts. LVRTC strādā gandrīz 270 darbinieki. Lielākajai daļai no tiem ir divdesmit un vairāk gadu darba stāžs uzņēmumā. Ir arī darbinieki, kuri visu darba mūžu nostrādājuši LVRTC un viņu darba stāžs vienīgajā darba vietā sasniedz un pārsniedz 40 gadus. Tomēr ik gadu uzņēmumam pievienojas ap 30 jauni kolēģi, gan speciālisti, kam jau uzkrāts pieredzes portfolio, gan absolventi, kas LVRTC bijuši praksē, iepazinuši uzņēmumu un jau kļuvuši par daļu komandas. Pērn veiktā darbinieku aptauja atklāj, ka 65% LVRTC darbinieku noteikti rekomendētu savu darba devēju draugiem, paziņām un 72% LVRTC darbinieku atkārtoti noteikti pieteiktos darbā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka darbs LVRTC speciālistiem patīk! Kāpēc? Tas pozitīvais izaicinājums ir iespēja domāt plaši. Strādājot LVRTC, mēs nekad nerunājam par maziem, lokāliem risinājumiem, izstrādēm un projektiem. Ja kāds no kolēģiem nāk klajā ar jaunu ideju, piedāvājumu vai problēmas risinājumu, tad ir skaidrs, ka pirmais kritērijs, kas šim priekšlikumam ir jāiztur, ir mērogi un atbilstība valsts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju specifikai un prasībām.
Jau teicāt, ka nodrošināt arī kiberaizsardzības pakalpojumus valsts informācijas sistēmām. Ievērojot Krievijas agresiju Ukrainā, kāda ir situācija šodien?
Kiberuzbrukumu intensitāte kopš februāra ir pieaugusi. Tā dienu no dienas ir svārstīga un ir atkarīga no dažādiem faktoriem un politiskiem notikumiem, gan tepat Latvijā vai Baltijā, gan pasaulē. Piemēram, pēc pieminekļa gāšanas intensitāte pieauga. Diennaktī vidēji notiek divi vērā ņemami kiberuzbrukumi valsts informācijas sistēmām!
Ko tas nozīmē – vērā ņemams uzbrukums? Tiek kaut kas paralizēts, apturēts?
Tā nav, ka katrs uzbrukums ir arī ar praktiskām sekām. Noteikti nē! Patiesībā pamanāmas sekas ir ļoti reti. Tas, ko uzzina sabiedrība, ir ļoti mazs apjoms no kopējā kiberuzbrukumu skaita. Uzzina tikai tad, ja uzbrucējam kaut kas ir izdevies. Pēdējā mēneša lielākais uzbrukums sasniedza ~70Gbps apjomu. Tā atvairīšanu sekmēja LVRTC nodrošinātais globālās plūsmas tīrīšanas pakalpojums, DDoS aizsardzības risinājums, kā arī aktīva resursa pieejamības uzraudzība fakta brīdī. Uzbrukumi kopš ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma sākuma ir teju vai konstanti, un to intensitātes pieaugums gandrīz vienmēr korelē ar dažāda veida politisko virzību un lēmumu pieņemšanu. Uzbrukumi pēc savas specifikas lielākoties ir uz apjomu bāzēti, nevis specifiski mērķēti, lai gan arī šāda tipa uzbrukumus ik pa laikam savā pusē novērojam. Uzbrukumu klasifikācijā ir desmitiem veidu. Tas par ko nupat stāstīju - pakalpojumu atteices uzbrukumi, ir tādi, kas vērsti uz interneta resursa vai aplikācijas ārējo perimetru. Tomēr ir arī citādi. Tikpat labi uzbrukumi var būt no infrastruktūras iekšpuses. Piemēram, pirms vairākiem gadiem uzstādītās infrastruktūras iekārtās tiek aktivēti kādi “brīnumi”, kas pieļauj uzbrucējam vajadzīgā rezultāta sasniegšanu.
Kas ir galvenais, ko esat panākuši vai izdarījuši, kādēļ praktiski maz jūtam ikdienas kiberuzbrukumu sekas?
Ja runājam par interneta resursiem un aplikācijām, varētu teikt, ka jebkurai sistēmai var salīdzinoši veiksmīgi uzbrukt, jautājums ir tikai par ieguldītajiem resursiem – laiku, naudu un speciālistiem. Panākumu atslēga tieši patlaban ir laicīgi veiktas investīcijas aizsardzībai. Tas ir bijis ilgstošs process. Nav tā, ka vienā dienā sapērkam dzelžus un programmas, saliekam un jūtamies droši. Aizsardzība ir kompleksa lieta, kur jāiepērk, jāapmāca un jāmācās ir nepārtraukti, ik dienu. Ļoti nozīmīgs aspekts ir atvērta sadarbība ar interneta resursu pārvaldniekiem. Lai varētu aizsargāt interneta resursus, ir jābūt uzticēšanās elementam. Visbeidzot, komanda nepārtraukti, gan kvalitātē, gan kvantitātē, ir jāuzlabo.
