Būvniecība un īpašums

Izsludināts iepirkums Rīgas televīzijas torņa pārbūvei ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro

LETA,09.02.2024

Jaunākais izdevums

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izsludinājis Rīgas radio un televīzijas torņa un tehniski administratīvās ēkas Zaķusalā pārbūves iepirkumu ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Pašlaik ir sākta pārbūves veikšanas kandidātu atlase, kas ilgs aptuveni trīs mēnešus.

Konkursa rezultātā paredzēts atlasīt būvnieku, kurš pēdējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir veicis vismaz vienas ēkas jaunu būvniecību vai pārbūves būvdarbus, kur būvdarbu līguma izmaksas ir vismaz 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LVRTC pārstāvji norāda, ka 2022.gadā, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, LVRTC veica Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta risinājumu paredzēto izmaksu aktualizēšanu, secinot, ka izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz prognozes. Izsludināto iepirkumu pārtrauca un projekta ieceres pārskatīja.

Pārbūves rezultātā televīzijas tornī atjaunos novecojušās ēku konstrukcijas un uzlabos ēkas energoefektivitāti, kā arī atjaunos un paplašinās publisko telpu, izbūvēs skatu laukumus 100 un vairāk nekā 130 metru augstumā, kā arī multifunkcionālu pasākumu telpu 100 metru augstumā.

Tāpat LVRTC plāno izveidot iespēju ar speciālu drošinājumu iziet uz 220 metru augstumā esošās atklātās platformas.

Tornī paredzēts izveidot arī darbinieku darba vietas, tehniskās telpas un ēkas darbības nodrošināšanai nepieciešamo tehnoloģisko aprīkojumu. Torņa teritoriju paredzēts apzaļumot, izveidot atpūtas un piknika punktus, kā arī auto novietni apmeklētājiem.

Plānots arī atjaunot un no jauna izbūvēt visas inženiertehniskās sistēmas, ko pieslēgs pie jaunas vadības un automatizācijas sistēmas, nodrošinot energoefektīvu un ilgtspējīgu ēkas pārvaldību.

Energoefektivitātes uzlabošanai izbūvēs arī jaunu rekuperācijas sistēmu, kā arī pārbūvēs un uzlabos ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas.

Būvniekam, kas īstenos torņa pārbūvi, uzticēs arī siltumapgādes, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, kā arī elektroapgādes sistēmu izbūvi.

Projekta aktualizēšanu pabeigs šogad, bet, lai pārbūvi varētu sākt pēc iespējas ātrāk, jau šobrīd tiek sākta kandidātu atlase. Ja iepirkums ritēs atbilstoši plānam, izvēlētais būvnieks būvdarbus varētu sākt jau nākamajā gadā, norāda LVRTC.

LETA jau ziņoja, ka LVRTC 2020.gadā izsludināja slēgtu konkursu Zaķusalas televīzijas torņa pārbūvei. Paredzamā līgumcena bija 54 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Savukārt 2022.gada martā pārtraukts Zaķusalas televīzijas torņa pārbūves iepirkums, ņemot vērā būvmateriālu sadārdzināšanos. LVRTC valdes priekšsēdētājs tolaik Ģirts Ozols norādīja, ka iepirkumu izsludināja 2020.gadā, un tolaik uzņēmums rēķinājās ar 60 miljoniem eiro, kurus varētu atļauties ieguldīt torņa pārbūvē. Taču būvniecības izmaksas tobrīd bija augušas par vairāk nekā 20%, turklāt, ņemot arī vērā ģeopolitisko situāciju, nolemts pārtraukt iepirkumu.

Zaķusalas televīzijas tornis ir augstākais tornis Eiropas Savienībā. Tas nodots ekspluatācijā 1989.gadā, bet apraidi nodrošina kopš 1986.gada. Šobrīd televīzijas tornis ir jaunākā būve Latvijā, kas iekļauta kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā.

Jau ziņots, ka LVRTC apgrozījums 2022.gadā bija 25,216 miljoni eiro, kas ir par 14,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 20,1% un bija 5,581 miljons eiro.

LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī. LVRTC pārvalda valstij piederošās mobilo sakaru operatora "Latvijas mobilais telefons" (LMT) daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 18,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā - par 26,8%, specializētajos būvdarbos - par 17,8% un inženierbūvniecībā - par 10,8%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 25,7%. Būvniecības produkcijas kāpums bija inženierbūvniecībā - par 32,5%, ēku būvniecībā - par 26,7% un specializētajos būvdarbos - par 19,5%.

Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 52,4%, pārējā inženierbūvniecībā - par 32,4% (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) un ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 22,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas" gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, uzņēmuma valdes loceklis Ivars Sviridovs un būvkompānijas SIA "Aimasa" valdes priekšsēdētājs Sandris Apsīts ir parakstījuši līgumu par LGS ēkas pārbūvi ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi lidostā "Rīga".

Projekta "VAS "Latvijas gaisa satiksme" esošās ēkas pārbūve ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi" celtniecības darbi saskaņā ar noslēgto līgumu ir jāuzsāk līdz 2025.gada 1.janvārim. Paredzams, ka būvnieks nepieciešamo plānošanu, dokumentu sagatavošanu un saskaņošanu, kā arī būvlaukuma iekārtošanu un citus darbus (inženierkomunikāciju iznešana un jaunu inženierkomunikāciju ierīkošana, esošās ēkas atsevišķo daļu lokāla pārbūve u.c.) paredz uzsākt jau šogad. Celtniecību paredzēts pabeigt līdz 2026.gada 31.decembrim.

Līguma summa ir 51 255 844,90 EUR (bez PVN). Projektu infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem 26,263 miljonu EUR apmērā līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF). LGS uz izdevīgiem noteikumiem saņems arī aizdevumu 25 miljonu eiro apmērā no Ziemeļu investīciju bankas (NIB).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies Livonijas ordeņa Siguldas pils vēsturiskā mūra atjaunošanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Pirmie ārkārtas remontdarbi tika uzsākti jau 2023.gadā pavasarī, kad pēc straujās klimata maiņas ziemā tika konstatētas plaisas un nestabili akmeņi Livonijas ordeņa pils dienvidu torņa ārējā mūrī. Lai novērstu risku pilsdrupu apmeklētājiem, tika izbūvēts koka drošības tunelis. Eksperti, apsekojot mūri, konstatēja nestabilu un kustīgu akmeņu mūra posmus, lāstekas torņa logu ailās, kā arī to, ka plašās mūra zonās mūrjava kļuvusi stipri irdena un zaudējusi saistvielu.

Tāpēc pašvaldība pieņēma lēmumu veikt visa dienvidu torņa mūra ārkārtas restaurāciju, un steidzamības kārtā tika izstrādāts torņa mūru ārkārtas atjaunošanas darbu plāns, lai novērstu lietus ūdeņu iekļūšanu torņa mūra konstrukcijās, stabilizētu un nostiprinātu mūra čaulu, kā arī aizpildītu mūra izskalojumus ar kaļķa bāzes injekciju javu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības šovasar izsludinātajā atklātajā iepirkuma konkursā Joŗģa Zemitāna tilta pārbūvei pieteikušies četri pretendenti, savukārt konkursu Vanšu tilta pārbūvei plānots izbeigt bez rezultāta un izsludināt jaunu iepirkumu, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbus plānots sākt šajā būvsezonā un darbu izpildei atvēlēt 18 mēnešus no būvdarbu sākšanas brīža.

Kā informē pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, konkursā uz Vanšu tilta pārbūvi pieteicies tikai viens pretendents ar neatbilstoši dārgu piedāvājumu. "Tāpēc šo iepirkumu pārtrauksim un tiks izsludināts jauns konkurss, iestrādājot noteikumos iespējas pieteikties plašākam pretendentu lokam," norāda J.Lange.

Vanšu tilta pārbūvi plānots veikt pēc būvniecības veida "projektē un būvē", kas paredz projektēšanas darbu un būvdarbu apvienošanu. Attiecīgi Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību veiktu viens būvnieks, kas tiktu izraudzīts atklāta konkursa kārtībā. Līguma izpildes termiņš šobrīd ir provizorisks, nosakot, ka būvprojekta izstrādei atvēlētais laiks ir ne ilgāks kā divpadsmit mēneši, savukārt būvdarbu izpildes termiņš - ne vairāk kā divdesmit četri mēneši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunpils pils, viens no ievērojamākajiem Tukuma novada un Latvijas kultūras pieminekļiem, gada laikā piedzīvoja būtiskus atjaunošanas darbus, kas bija nepieciešami un nekavējoties uzsākti pēc postošās 2023.gada 7.augusta vētras radītajiem bojājumiem.

Darbi ir veiksmīgi pabeigti šī gada septembrī. Pils ir pilnībā sagatavota, droša un pieejama apmeklētājiem.

Vētra, kas skāra Jaunpili un tuvējās teritorijas, izraisīja nopietnus bojājumus vēsturiskajam Jaunpils pils kompleksam. Spēcīgais vējš un lielgraudu krusa kopā ar lietusgāzēm smagi sabojāja jumtu, fasādes elementus un pils tornīša senlaicīgās konstrukcijas, kā arī pils dienvidu spārnā izsita lielāko daļu logu un sabojāja to rāmjus. Savlaicīga pašvaldības rīcība un sadarbība ar profesionāļiem ļāva ātri novērtēt situāciju un sākt nepieciešamu atjaunošanu. Darbu apjoms bija ievērojams un izrādījās krietni lielāks nekā sākotnēji plānots, taču, pateicoties profesionālai komandai un sadarbībai, būvniekiem izdevās saglabāt pils vēsturisko autentiskumu, vienlaikus nodrošinot tās ilgtspējību nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku streika dēļ pirmdien Parīzē nestrādā Eifeļa tornis, paziņojis torņa operators SETE.

Streiku darbinieki rīko, lai protestētu pret pašreizējo Eifeļa torņa pārvaldīšanas stilu, un streiks varētu arī tikt pagarināts.

Šis pēdējo divu mēnešu laikā ir jau otrs Eifeļa torņa darbinieku streiks.

Arodbiedrības kritizē SETE par tā izstrādāto biznesa modeli, kas, viņuprāt, ir balstīts uz pārmērīgām gaidāmo torņa apmeklētāju aplēsēm un neatbilstoši novērtētām izmaksām.

Eifeļa torni ik gadu apmeklē gandrīz septiņi miljoni cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 24,2 miljoniem eiro Jorģa Zemitāna tilta pārbūvei.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbus plānots sākt šajā būvsezonā, atvēlot darbu izpildei astoņpadsmit mēnešus no būvdarbu sākšanas brīža.

Deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 24,2 miljonam eiro Jorģa Zemitāna tilta pārbūvei, no pašvaldības budžeta piešķirot līdz 3,6 miljoniem eiro un 20,6 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

Iepriekš jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības šovasar izsludināja atklātu iepirkuma konkursu Joŗģa Zemitāna tilta pārbūvei, kurā pieteikušies četri pretendenti. Šobrīd turpinās saņemto piedāvājumu vērtēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts atklāts konkurss par Rīgas transporta būvju ikdienas uzturēšanu no 2024.gada līdz 2029.gadam, informē pašvaldībā.

Iepirkuma pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 14.maija plkst.10.

Iepirkums tiek organizēts četrās lotēs, un par katru no tām tiks slēgts atsevišķs iepirkuma līgums, tādējādi līgumslēgšanas tiesības katrā lotē piešķirot pretendentam, kas atbilst kvalifikācijas prasībām un piedāvā saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Konkurences paplašināšanai pretendenti piedāvājumu varēs iesniegt tikai uz divām lotēm, un līguma slēgšanas tiesības varēs piešķirt ne vairāk kā par divām lotēm.

Paredzams, ka maksimālā kopējā līgumcena visām četrām lotēm ir 210 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iepirkumu procedūra paredz ielu uzturēšanu četrās teritorijās - Daugavas kreisajā krastā par 63 670 000 eiro, Daugavas labajā krastā Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā par 53 429 000eiro, Daugavas labajā krastā Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā par 47 768 000 eiro, kā arī atsevišķi Tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu uzturēšanu par 45 133 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Bigbank” šogad trešajā ceturksnī strādāja ar 11,8 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 0,6 miljoniem eiro jeb 5 % mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē uzņēmums.

Tīrā peļņa šī gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 27,6 miljonus eiro, tai samazinoties salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2023. gadā, kad peļņa bija 29,4 miljoni eiro. Tomēr ir panākts ievērojams darījumu apjoma pieaugums, bruto kredītportfelim pārsniedzot divu miljardu eiro robežu, informēja “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

2024. gada trešajā ceturksnī turpinājās “Bigbank” stabila un stratēģiska izaugsme, un to apstiprina jaunākie dati – uzņēmuma bruto kredītportfelis pirmo reizi pārsniedza divus miljardus eiro, sasniedzot 2,1 miljardu eiro.

“”Bigbank” stratēģija ir vērsta uz stabilu izaugsmi mājokļa aizdevumu un uzņēmumu aizdevumu produktu līnijās, un tas atspoguļojas ceturkšņa rezultātos. Trešajā ceturksnī mūsu bruto portfelis pieauga par 158 miljoniem eiro (+8 %), kas ir lielākais pieaugums ceturkšņa griezumā “Bigbank” vēsturē. Īpaši vēlos izcelt mājokļa aizdevuma portfeļa pieaugumu ceturkšņa salīdzinājumā par 78 miljoniem eiro (+17 %), tā kopējam apjomam sasniedzot 534 miljonus eiro,” sacīja Lants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VK: Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvei iztrūkst 570,857 miljoni eiro

LETA,12.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrālās pasažieru dzelzceļa stacijas mezgla izmaksas "Rail Baltica" projektā varētu sasniegt 888 miljonus eiro, no kuriem kopumā patlaban iztrūkst 570,857 miljoni eiro, secināts Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu.

Patlaban ir noslēgts līgums ar izmaiņām par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvi 565,148 miljonu eiro vērtībā, pieejamais finansējums ir 317,143 miljoni eiro, kamēr kopējais finansējuma iztrūkums ir 570,857 miljoni eiro, bet finansējuma iztrūkums noslēgtā līguma ietvaros - 248,005 miljoni eiro.

Pēc Satiksmes ministrijā (SM) minētā, patlaban no pieejamā finansējuma Centrālās stacijas mezgla izbūvei iztērēti aptuveni 106 miljoni eiro.

No kopējā pieejamā finansējuma 317,143 miljonu eiro apmērā, 263,508 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums, kamēr 53,635 miljoni eiro ir Latvijas finansējums.

VK norāda, ka SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pasažieru stacijas kopējās izmaksas varētu sasniegt 258,5 miljonus eiro, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas pamattrases, tostarp dzelzceļa tilta - 557,9 miljonus eiro, projektēšanas - 34,5 miljonus eiro, bet uzraudzības izmaksas varētu veidot 37,1 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" iekštelpu atjaunošanas darbu veikšanu saņemti četri piedāvājumi ar piedāvāto līgumcenu no 13,39 miljoniem eiro līdz 15,78 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Turpmākās VNĪ darbības paredz piedāvājumu izvērtēšanu un līguma noslēgšanu ar izvēlēto būvdarbu veicēju.

Iepirkums par izstāžu zāles atjaunošanas darbiem tika izsludināts atkārtoti ar precizētām kvalifikācijas prasībām un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērijiem, kā arī samazinātu darbu izpildes termiņu.

Projekts ietvers dažādu telpu pārbūvi un izbūvi, kā arī būtiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu ēkas atbilstību mūsdienu prasībām. Tāpat atjaunos koka kāpnes un citas vēsturiskās detaļas, saglabājot ēkas autentiskumu, savukārt jaunās ventilācijas sistēmas ar rekuperācijas blokiem un gaisa klimata kontroles sistēmas nodrošinās gan enerģijas efektīvu izmantošanu, gan komfortablu vidi darbiniekiem un apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru