Sadarbība ar čaulu kompānijām būs jāpārtrauc apmēram 20 000 Latvijas uzņēmumu, otrdien intervijā Latvijas Radio teica SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmēja, ka šobrīd sabiedrībā ir radies maldīgs priekšstats, ka jaunie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, attieksies tikai uz Latvijas banku sektoru. «Tas neskars tikai banku sektoru, bet arī attieksies uz tādiem uzņēmumiem kā nodokļu konsultanti, advokātu biroji, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji un citi. Tie ir apmēram 20 000 uzņēmumu,» teica Kiopa, uzsverot, ka šiem uzņēmumiem nāksies atšķetināt savu klientu loku un izbeigt sadarbību ar čaulu kompānijām.

Lursoft valdes locekle atgādināja, ka likumā ir noteiktas trīs pazīmes čaulu kompānijām. Atbilstoši NILLTFNL juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo. Otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību. Treškārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Pēc Kiopas skaidrotā, visgrūtāk ir konstatēt pirmo pazīmi - vai uzņēmums veic reālo saimniecisko darbību.

Šodien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par augsta riska klientu finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā.

Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ir noslēgusi administratīvo līgumu ar AS «Meridian Trade Bank», nosakot tiesiskos pienākumus un piemērojot soda naudu AS «Meridian Trade Bank» 455 822 eiro apmērā.

Administratīvais līgums ar banku noslēgts, lai izbeigtu administratīvo lietu, ko FKTK ierosināja pēc klātienes pārbaudes veikšanas AS «Meridian Trade Bank», laikā no 27.03.2017. līdz 22.06.2017.

Pārbaudes gaitā bankā tika konstatēti trūkumi iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumi. Soda nauda ir piemērota, jo FKTK konstatēja, ka AS «Meridian Trade Bank» nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu, skaidro FKTK.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi jaunus FKTK noteikumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības personālresursu un personāla apmācības nodrošināšanas normatīvajiem noteikumiem, nosakot bankām vienotas personālresursa nodrošinājuma prasības efektīvākai NILLTF riska pārvaldībai, informē FKTK.

Lai arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana likums (NILLTFN likums) jau pašlaik nosaka, ka bankām jānodrošina atbilstoši darbinieku resursi un kvalifikācija, jaunie noteikumi vēl precīzāk nosaka darbinieku skaita, noslodzes un kvalifikācijas vērtēšanas kritērijus un prasības izstrādāt darbinieku apmācības plānu, ņemot vērā katras bankas saimnieciskajai darbībai piemītošos riskus un darbinieka amata pienākumiem nepieciešamās zināšanas un kvalifikāciju.

Tā kā bankas darbinieki pamatā izvērtē NILLTF risku un to arī pārvalda, tai ir jāspēj nodrošināt atbilstoši apstākļi kvalitatīvai amata pienākumu veikšanai, lai darbinieki NILLTFN jomā nebūtu pārslogoti, kas var ietekmēt amata pienākumu kvalitatīvu veikšanu. Tāpat bankai ir jānodrošina atbilstoša apmācība, lai speciālistiem būtu pilnībā skaidras NILLTFN prasības un būtu sniegta detalizēta informācija par pasākumiem un darbībām, kas tiem jāveic savu amata pienākumu ietvaros, lai pārvaldītu NILLTF risku bankā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldīšanas normatīvos noteikumus kredītiestādēm, kas aizstāj līdzšinējos riska pārvaldīšanas noteikumus, informē FKTK.

Jaunā noteikumu redakcija ir tapusi atbilstoši apstiprinātajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likumā un papildināta ar pielikumu, kas nosaka apjomu un kārtību, kādā sniedzama informācija FKTK par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) riska pārvaldīšanu.

Sekmējot vienotu ar NILLTF riska pārvaldīšanu saistītās informācijas sniegšanas prasību izpildi, tiek pilnveidoti gan kredītiestādes NILLTF riska rādītāji, gan FKTK uzraudzības efektivitāte. Tāpat noteikumos ir veikti redakcionāli un strukturāli labojumi, lai precizētu noteikumos lietotos terminus un prasības.

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Jāmeklē risinājumi, lai bankas čaulu kompāniju darbību ierobežojošā likuma dēļ atsevišķiem reāli strādājošiem uzņēmumiem neslēgtu kontus vai neatteiktu konta atvēršanu, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šodien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Aicināta vērtēt atsevišķu uzņēmēju paustās bažas, ka bankas, ievērojot minētā likuma prasības, vai nu atsaka atvērt kontu, vai to slēdz, Reizniece-Ozola atzina, ka šajā jautājumā risinājums vēl tiks meklēts.

Latvijas finanšu sektorā noris būtiskas strukturālas pārmaiņas – ārvalstu klientus apkalpojošo kredītiestāžu segmenta darbības sašaurināšanās, ko nosaka pastiprināti NILLTF novēršanas pasākumi, jaunākajā Makroekonisko norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Šo procesu rezultātā finanšu pakalpojumu pievienotā vērtība samazinājās par 16.6% 2017. gadā un par 27.1% 2018. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. 2. ceturksnī prognozējams vēl straujāks finanšu un apdrošināšanas sektora pievienotās vērtības kritums.

Vēsturiski ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars kredītiestāžu sektora kopējos noguldījumos bijis 40–55% robežās (2018. gada 1. ceturkšņa beigās – 33%). Iepriekšējo divu gadu laikā ārvalstu klientus apkalpojošo kredītiestāžu aktīvi un finansējums saruka aptuveni par trešdaļu. 2018. gada martā salīdzinājumā ar 2015. gada beigām ārvalstu klientu noguldījumu atlikums bija sarucis aptuveni par 55%, bet mēneša laikā klientu ASV dolāros veikto maksājumu apjoms – par 85%. To noteica pastiprinātie NILLTF novēršanas pasākumi iekšzemes un pasaules līmenī, kā arī uzraugošo iestāžu kapacitātes paaugstināšana.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noslēgusi administratīvo līgumu ar maksājumu iestādi SIA Money Express, piemērojot soda naudu 4472,82 eiro apmērā un izsakot brīdinājumu atbildīgajām personām, informē FKTK.

FKTK, SIA «Money Express», uzņēmuma valdes loceklis Nikolajs Timofejevs un Diāna Saprikina-Ivaņko ir noslēgušas administratīvo līgumu, ar kuru SIA «Money Express» tiek piemērota soda nauda 4472,82 eiro apmērā, savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas jomu atbildīgajam valdes loceklim un atbildīgai personai izteikts brīdinājums.

FKTK veiktajā pārbaudē SIA «Money Express» konstatēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) pārkāpumi, jo SIA «Money Express» iekšējās kontroles sistēma nav izveidota atbilstoši iestādes darbībai un klientiem piemītoša NILLTF riska līmenim un tādā kvalitātē, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību ievērošanu. Piemēram, SIA «Money Express» nav nodrošinājusi gadījuma rakstura klientu riska novērtējumu un izpēti, tajā skaitā padziļinātu izpēti pietiekamā apjomā, kā arī SIA «Money Express» izveidotā darījumu uzraudzības kārtība nav nodrošinājusi šīs maksājumu iestādes darbībai un sniegtajiem pakalpojumiem piemītošo risku pārvaldību atbilstošā kvalitātē un aizdomīgu darījumu konstatēšanu.

2017. gads pagājis ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, izstrādājot un pieņemot vērienīgu reformu nodokļu jomā. Tā stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Tā ir kā vitamīni mūsu tautsaimniecības stiprināšanai, kā arī vēsturisks solis pretī spēcīgākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij. Tā ir arī viena no vērienīgākajām dāvanām Latvijas Simtgadei!

Nodokļu reformas rezultātā ieguvumus izjutīs gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji. Mazinot darbaspēka izmaksas zemu atalgotiem darba ņēmējiem, tiks mazināta ienākumu nevienlīdzība. Attiecīgi lielākas algas cels dzīves kvalitāti daudziem iedzīvotājiem visā Latvijā. Nodokļu reformas apstiprināšana nodrošina to, ka nodokļu sistēma būs prognozējama vismaz līdz 2021. gadam.

Nodokļu reforma samazinās darbaspēka izmaksas, veicinās konkurētspēju reģiona līmenī, motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmumu attīstībā, godprātīgi maksāt nodokļus. Nodokļu nomaksa būs vienkāršāka. Tas būs arī atbalsts uzņēmējiem algu pieauguma un produktivitātes sabalansēšanā. Īstenojot reformu, veidosim spēcīgus uzņēmumus un paātrināsim Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Šā gada 23. martā AS LPB Bank ir iesniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) pārstrādātu bankas darbības stratēģiju, liecina informācija bankas pārskatā.

Tas paredz bankas darbības fokusu uz FinTech pakalpojumu sniegšanu, sadarbības pārtraukšanu ar tādām čaulas kompānijām, kas nespēj sniegt pierādījumus par faktisko uzņēmējdarbību, kā arī bankas pārorientēšanos no NVS valstīm uz EEZ, OECD un NATO dalībvalstīm.

Līdz ar jaunās stratēģijas īstenošanu paredzams, ka samazināsies bankas aktīvi un peļņa, bet tas nerada draudus turpmākai bankas darbības turpināšanai, uzskata bankas vadība.

Jāatgādina, ka 2016. gada 25. jūlijā FKTK paziņoja par naudas sodu bankai 305 tūkstošu eiro apmērā saistībā ar pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā, kas tika identificēti mērķa pārbaudes rezultātā. Ar banku tika noslēgts administratīvais līgums par atklāto nepilnību novēršanu un to termiņiem.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā, informē FM.

Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju, skaidro ministrija.

Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs jau tuvākajā laikā.

Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem - čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm.

Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu maksājumu iestādei SIA Semfopay piemērot sodu 25 000 eiro apmērā, informē FKTK.

Tāpat FKTK nolēmusi uzlikt kompānijai vairākus tiesiskus pienākumus, tajā skaitā uz laiku apturēt maksājumu iestādes darbību un atsaukt no amata divus valdes locekļus.

Lēmums pamatots ar atkārtotiem SIA SemfopayNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un ar to saistītā normatīvā akta pārkāpumiem. SIA Semfopay nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu, un attiecīgi nebija veikusi pietiekamu darījumu uzraudzību un klientu izpēti, lai pārliecinātos, ka klientu veiktie darījumi nav uzskatāmi par aizdomīgiem.

Valsts ieņēmumu dienests šobrīd aktīvi veic pārbaudes uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības, revīzijas un audita pakalpojumus, lai pārliecinātos, kā tiek ievērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN) prasību izpilde.

Pērn novembrī VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte ziņoja, ka uzsākts aktīvs darbs pie NILLTFN likumu subjektu darbības uzraudzības.No šobrīd VID publicētās informācijas izriet, ka biežākie pārbaudēs konstatētie trūkumi ir Iekšējā kontroles sistēmā atklātas nepilnības, nav veikta darbinieku apmācība, nepietiekama klientu izpēte, tai skaitā nav noskaidroti patiesā labumu guvēji, kā arī nav noteikti NILLTF (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana) riski.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka par likuma prasību neievērošanu VID no š.g. maija līdz jūlija vidum sodījis jau 75 uzņēmumus, salīdzināšanai, laika periodā no 2017. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim sodi bija piemēroti 52 uzņēmumiem. Kopējais piemērotā soda apmērs sasniedz jau gandrīz 240 tūkstošus eiro (dati uz 19.07.2019).

Strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tostarp Lietuvā, teikts jaunākajā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) informatīvajā izdevumā par Nacionālā risku novērtējumā gūtajiem rezultātiem un secinājumiem.

2023.gada ziņojums atklāj galvenos izaicinājumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) jomā. Pārskatā idenficiēti trīs jauni riski, kas skar Latvijas finanšu sistēmu un kuriem tuvākajā nākotnē ir nepieciešami atbilstoši risku mazināšanas pasākumi.

Pirmkārt, strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tostarp Lietuvā.

Lūgts detalizētāk komentēt šo risku, FID atbildēja, ka pilnais minētais novērtējums tuvākajā laikā tiks izskatīts Finanšu sektora attīstības padomē. Pēc tā izskatīšanas tas būs pieejams arī publiski, iespējams, jau oktobra beigās. Attiecīgi tad arī medijiem un ikvienam interesentam būs piekļuve šim dokumentam, lai gūtu detalizētāku ieskatu rezultātos un secinājumos.

Banku sektors šā gada pirmajos astoņos mēnešos darbojās ar peļņu 341,8 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvā informācija.

Šajā periodā ar peļņu darbojās visas 16 Latvijas bankas un trīs no septiņām ārvalstu banku filiālēm (ar tirgus daļu kopējos banku sektora aktīvos – 98,3%).

Augustā banku sektora kopējo noguldījumu apmērs nedaudz samazinājās, kopumā par 0,2% jeb aptuveni 44 miljoniem eiro.

Turpinājās nerezidentu noguldījumu sarukums (par 2,4% jeb 243 milj. eiro), ko pamatā ietekmēja Krievijas iekšzemes kopprodukta samazināšanās, kā arī kopumā stingrākas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas jomā. Savukārt rezidentu noguldījumi aizvien pieauga (par 1,8% jeb 200 milj. eiro). Augustā to ietekmēja galvenokārt valdības un finanšu institūciju noguldījumu kāpums. Kopējais piesaistīto noguldījumu apjoms augusta beigās saglabājās 21.6 miljrd. eiro apmērā.