Šā brīža situāciju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) banku sektorā raksturo pārmērība, un to uz savas ādas izjūt kā uzņēmēji, tā arī iedzīvotāji, kuriem bieži jāsniedz neadekvāti daudz informācijas, kaut arī personas riska profils ir samērā zems.

Nesamērīgas interpretācijas datu apstrādes jautājumos

Bankas šobrīd atrodas ķīlnieka lomā. Tām, no vienas puses, būtu jārūpējas par klientu komfortu, bet, no otras puses, tām dažādus pienākumus uzliek valsts un starptautiskās institūcijas, kuru izpilde rada klientu neapmierinātību.

Finanšu nozare un, īpaši, banku sektors, šobrīd nepiedzīvo mierīgākos laikus. Banku sektorā no valsts puses ir sacelta pietiekami liela panika. Nozare ir iebiedēta ar dažādu sankciju draudiem, sodiem, dažādu krāsu sarakstiem. Lai bankas no sevis noņemtu jebkādas šaubas un riskus NILLTFN jomā, tās visu šobrīd dara nevis uz 100%, bet gan uz 150%. Rezultātā no tā cieš privātpersonu privātums, jo bankām ir jāizdara izvēle starp savu biznesu un klientu privātuma aizsardzību, kur biznesa eksistence noteikti ņem pārspēku.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu «LPB Bank» AS 2 205 282 eiro apmērā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, informē FKTK.

Tāpat FKTK uzdevusi bankai atsaukt par NILLTFN jomu atbildīgo valdes locekli A. Kalveršu no amata un izteikusi minētajai personai brīdinājumu. Bankai uzlikti arī citi tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK bankā veica klātienes pārbaudi, kā arī neklātienes mērķa pārbaudes, kuru laikā izskatīti klientu darījumi līdz 28.08.2018. FKTK ir atkārtoti konstatējusi virkni pārkāpumu, kas liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā NILLTFN jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas – AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Uzziņai:

Bankām piemērotā soda nauda, kas jāieskaita valsts budžetā:

AS Baltikums Bank 35 575 EUR*

AS Privatbank 35 575 EUR*

AS Reģionālā investīciju banka 570 364 EUR (Izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām.)

*Atbilstoši darījumu periodam (2011.-2014. gads) un tolaik spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām maksimālais soda naudas apmērs par NILLTFN likuma pārkāpumiem var būt 142 300 EUR. Nosakot soda naudas apmēru, FKTK ir ņēmusi vērā pārkāpumu skaitu un apmēru.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ir noslēgusi administratīvo līgumu ar AS «Meridian Trade Bank», nosakot tiesiskos pienākumus un piemērojot soda naudu AS «Meridian Trade Bank» 455 822 eiro apmērā.

Administratīvais līgums ar banku noslēgts, lai izbeigtu administratīvo lietu, ko FKTK ierosināja pēc klātienes pārbaudes veikšanas AS «Meridian Trade Bank», laikā no 27.03.2017. līdz 22.06.2017.

Pārbaudes gaitā bankā tika konstatēti trūkumi iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumi. Soda nauda ir piemērota, jo FKTK konstatēja, ka AS «Meridian Trade Bank» nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu, skaidro FKTK.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu maksājumu iestādei SIA Semfopay piemērot sodu 25 000 eiro apmērā, informē FKTK.

Tāpat FKTK nolēmusi uzlikt kompānijai vairākus tiesiskus pienākumus, tajā skaitā uz laiku apturēt maksājumu iestādes darbību un atsaukt no amata divus valdes locekļus.

Lēmums pamatots ar atkārtotiem SIA SemfopayNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un ar to saistītā normatīvā akta pārkāpumiem. SIA Semfopay nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu, un attiecīgi nebija veikusi pietiekamu darījumu uzraudzību un klientu izpēti, lai pārliecinātos, ka klientu veiktie darījumi nav uzskatāmi par aizdomīgiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Swedbank AS ir noslēgušas izlīgumu, vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem bankas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes nodrošināšanai, novēršot FKTK pārbaudē atklātos trūkumus. Līgumā paredzēts piemērot Swedbank AS soda naudu 1 361 954 eiro apmērā, kas ir mazāk nekā likumā noteiktais maksimālais sods, ņemot vērā, ka banka brīvprātīgi jau ir sākusi novērst pārbaudē konstatētos trūkumus un veikt nepieciešamos uzlabojumus.

Soda nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā.

2016. gadā FKTK veica AS Swedbank iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes pārbaudi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai. Secinājumi atklāja nepilnības iekšējās kontroles sistēmā, procesos un dokumentācijā.

FKTK pārbaudē Swedbank AS konstatēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp banka nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa. Tāpat banka nebija savlaicīgi ieguvusi dokumentus un informāciju par klientu saimniecisko/personisko darbību, tostarp to veiktajiem darījumiem tādā apmērā, lai pārliecinātos, ka tie nav uzskatāmi par aizdomīgiem, tādējādi nenodrošinot pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību, kā to prasa NILLTFN likums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi jaunus FKTK noteikumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības personālresursu un personāla apmācības nodrošināšanas normatīvajiem noteikumiem, nosakot bankām vienotas personālresursa nodrošinājuma prasības efektīvākai NILLTF riska pārvaldībai, informē FKTK.

Lai arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana likums (NILLTFN likums) jau pašlaik nosaka, ka bankām jānodrošina atbilstoši darbinieku resursi un kvalifikācija, jaunie noteikumi vēl precīzāk nosaka darbinieku skaita, noslodzes un kvalifikācijas vērtēšanas kritērijus un prasības izstrādāt darbinieku apmācības plānu, ņemot vērā katras bankas saimnieciskajai darbībai piemītošos riskus un darbinieka amata pienākumiem nepieciešamās zināšanas un kvalifikāciju.

Tā kā bankas darbinieki pamatā izvērtē NILLTF risku un to arī pārvalda, tai ir jāspēj nodrošināt atbilstoši apstākļi kvalitatīvai amata pienākumu veikšanai, lai darbinieki NILLTFN jomā nebūtu pārslogoti, kas var ietekmēt amata pienākumu kvalitatīvu veikšanu. Tāpat bankai ir jānodrošina atbilstoša apmācība, lai speciālistiem būtu pilnībā skaidras NILLTFN prasības un būtu sniegta detalizēta informācija par pasākumiem un darbībām, kas tiem jāveic savu amata pienākumu ietvaros, lai pārvaldītu NILLTF risku bankā.

Divu gadu laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 1493 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuros ir iekļauta informācija par 20 950 darījumiem, aģentūru LETA informēja VID.

Šo informāciju VID ir sniegušas kredītiestādes, maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži un citi, kam šo pienākumu nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums.

Izvērtējot laika posmā no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada maijam saņemtajos ziņojumos iekļauto informāciju, VID pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu 96 nodokļu maksātājiem, pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības izbeigšanu 37 nodokļu maksātājiem un pieņēmis lēmumu par nodokļu maksātāja likvidāciju 16 nodokļu maksātājiem.

Tāpat VID divos gados pieņēmis lēmumu par izslēgšanu no VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra 134 nodokļu maksātājiem, nosūtījis brīdinājumus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 92 nodokļu maksātājiem, sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 14 nodokļu maksātājiem.

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemērojusi AS Latvijas pasta banka soda naudu 305 tūkstošu eiro apmērā par konstatētajiem pārkāpumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā, informē FKTK.

Nosakot bankai piemērojamo soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā bankas finanšu rādītājus, kā arī to, ka banka ir atzinusi pārbaudēs konstatētos trūkumus un apņēmusies veikt nepieciešamos pasākumus to novēršanai un bankas iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK, cita starpā, veica arī pārbaudi par vairākiem klientiem, kuri, kā minēts publiski pieejamajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā (Kroll report), veikuši darījumus ar mērķi iegūt kontroli pētījumā minētajās Moldovas bankās 2012.-2013. gadā.

Novembrī ir noslēgusies neatkarīga pārbaude 12 Latvijas bankās, kuras koncentrējas uz klientu nerezidentu apkalpošanu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Neatkarīgā pārbaude veikta atbilstoši ASV regulējošajām prasībām ar mērķi pilnveidot šo banku iekšējo kontroles sistēmu darbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā. Plānots, ka bankas līdz 2017. gada beigām ieviesīs pārbaudes rekomendācijas.

«Latvijas banku spēja efektīvi cīnīties ar naudas atmazgāšanu un nodrošināt visaugstāko nozares standartu izpildi ir būtisks solis uz priekšu, lai turpinātu ilgtspējīgu reģionālā finanšu centra attīstību. Šī mērķa sasniegšanai ir svarīgi, lai bankas Latvijā apkalpotu ne tikai klientu nerezidentu naudas plūsmas, bet spētu piedāvāt reģionālam finanšu centram atbilstošus ieguldījumu pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību,» saka Pēters Putniņš, FKTK priekšsēdētājs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un AS BlueOrange Bank ir noslēgusi administratīvo līgumu par tiesisko attiecību noteikšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma piemērošanas jomā, lai panāktu uzlabojumus bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā, informē FKTK.

Līgumā paredzēts piemērot bankai soda naudu 1,25 miljonu eiro apmērā.

Parakstot administratīvo līgumu, FKTK un banka ir vienojušās par izlīgumu, lai izbeigtu FKTK ierosināto administratīvo lietu par FKTK pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem 2016. un 2017. gadā – Banka nav ievērojusi NILLTFN likuma un FKTK izdoto normatīvo noteikumu prasības, piemēram, nav pievērsusi pietiekamu un īpašu uzmanību klientu savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska mērķa, un nav nodrošinājusi savlaicīgu un kvalitatīvu klientu padziļinātās izpētes veikšanu un izpētes rezultātu dokumentēšanu, kā arī nav nodrošinājusi aizdomīgu darījumu konstatēšanu un savlaicīgu ziņojumu sniegšanu Kontroles dienestam. FKTK ieskatā bankas pieļautie pārkāpumi ir vērtējami kā būtiski, turklāt Banka iepriekš ir sodīta par pārkāpumiem NILLTFN jomā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), AS LatCard un Nataļja Junele ir noslēgušas trīspusējo administratīvo līgumu, cita starpā vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem elektroniskās naudas iestādes iekšējās kontroles sistēmā, novēršot FKTK pārbaudē konstatētos trūkumus, informē FKTK.

Vienlaikus visas trīs iesaistītās puses ir panākušas vienošanos par to, ka LatCard AS tiek piemērota soda nauda 9825,26 eiro apmērā, savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomu atbildīgajai valdes loceklei Nataļjai Junelei tiek izteikts brīdinājums.

LatCard AS pārbaudē FKTK konstatēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp LatCard AS nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa. Tāpat LatCard AS nebija savlaicīgi ieguvusi dokumentus un informāciju par klientu saimniecisko/personisko darbību, tostarp to veiktajiem darījumiem tādā apmērā, lai pārliecinātos, ka tie nav uzskatāmi par aizdomīgiem, nav iesniegusi ziņojumus Kontroles dienestam par neparastiem un aizdomīgajiem darījumiem, tādējādi nenodrošinot pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību atbilstoši NILLTFN likuma prasībām.

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) jau vērtējumu par to Swedbank darbības posmu, par kuru patlaban banka tiek apsūdzēta, ir sniegusi un patlaban jaunas ziņas un prasības no ārvalstu atbildīgo institūciju pārstāvjiem nav saņēmusi, portālam DB pastāstīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

FKTK likusi bankai veikt dažādus uzlabojumus un viss ir paveikts, bet, kas bijis jānodod citām iestādēm, kuras veic izmeklēšanu, tas ir nodots, norāda FKTK.

Jau iepriekš FKTK ziņoja, ka cieši sadarbosies ar Zviedrijas un Baltijas valstu uzraugiem faktu pārbaudē par aizdomīgiem finanšu darījumiem reģiona bankās.

DB jau rakstīja, ka (FKTK) un AS Swedbank 2016.gada novembrī noslēdza izlīgumu, vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem bankas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes nodrošināšanai, novēršot FKTK pārbaudē atklātos trūkumus.

Līgumā tika paredzēts piemērot Swedbank soda naudu 1 361 954 eiro apmērā, kas ir mazāk nekā likumā noteiktais maksimālais sods, ņemot vērā, ka banka brīvprātīgi jau bija sākusi novērst pārbaudē konstatētos trūkumus un veikt nepieciešamos uzlabojumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina banku klientus piedalīties anketēšanā politiski nozīmīgu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai un atsaucīgi un godīgi atbildēt uz banku uzdotajiem jautājumiem, jo šī likuma prasība ir visas sabiedrības interesēs, informē komisijas pārstāvji.

FKTK arī atgādina, ka klienta konfidencialitātes princips nav atcelts - visa informācija, ko klients sniedz bankai, tiek izmantota tikai bankas vajadzībām, lai pildītu likumā noteiktos uzdevumus, un tā nekādā gadījumā nav publiska informācija.

Latvijas bankas drīzumā sāks (dažas jau ir sākušas) savu klientu anketēšanu, lai izvērtētu, vai klients atbilst politiski nozīmīgu personu kategorijai. Klientu pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju, lai tiktu korekti izpildītas likuma prasības. Nesen apstiprinātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likumā paredz, ka paplašināts to personu loks, uz ko attiecināma politiski nozīmīgas personas definīcija, tai skaitā pašvaldību vadītāji, politiski nozīmīgas personas brāļi/māsas un citas personas, ar kurām politiski nozīmīgai personai ir ciešas attiecības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), SIA «Transact Pro» un Marks Moskvins ir noslēguši administratīvo līgumu, vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem elektroniskās naudas iestādes iekšējās kontroles sistēmā, novēršot FKTK pārbaudē konstatētos trūkumus, informē FKTK.

Līgumā arī paredzēts piemērot SIA «Transact Pro» soda naudu 71,15 tūkstošu eiro apmērā un izteikt brīdinājumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomas pārraudzību atbildīgajam valdes loceklim Markam Moskvinam.

Soda nauda un brīdinājums ir piemērots, jo SIA «Transact Pro» pārbaudē FKTK konstatēja, ka finanšu iestāde nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu pietiekami efektīvu NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas darbību atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām, tādējādi pieļaujot šā likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka padziļinātā pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai nerezidentu bankās

Lai gan pēdējās dienās tieši Skandināvijas kapitālam piederošā Swedbank pieķerta un sodīta par pārkāpumiem klientu darījumu kontrolē, tomēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pārliecināta, ka padziļināta pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai tā dēvētajās nerezidentu bankās kā sāpīgākajā tirgus segmentā. Turklāt FKTK vadītājs Pēters Putniņš savos skaidrojumos, kādēļ saudzētas Skandināvijas bankas, nonāk pretrunās, jo, no vienas puses, esot svarīgi pārbaudīt tās bankas, kurās ir liels darījumu skaits ASV dolāros, bet, no otras puses, viņš nenoliedz, ka NILLTFN nosacījumi jāievēro arī tām bankām, kas strādā ar citām valūtām vai pārsvarā veic darījumus eiro.

Lai sekmētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu valsts ieņēmumu jomā, no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ne tikai no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī no pārējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma subjektiem.

Likumā Par nodokļiem un nodevām veiktās izmaiņas nosaka, ka visiem NILLTFN likuma subjektiem no 2017. gada 1. janvāra jāsniedz VID informācija par likumā Par nodokļiem un nodevām 22.2 pantā noteiktajām pazīmēm atbilstošiem aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tos veic personas, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika.

Tas sekmēšot tādu likumpārkāpumu atklāšanu, kuru rezultātā var tikt ļaunprātīgi samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs.

Tas nozīmē, ka no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā arī no:

AS Baltic International Bank 2018. gada 4. ceturkšņa finanšu sniegums ir pārspējis pirmo trīs 2018. gada ceturkšņu kopējo rezultātu, informē bankas pārstāvji.

2018. gads bija bankas pārmaiņu un optimizācijas gads, jo bankas vadība sekmīgi ieviesa izmaksu efektivizācijas un ieņēmumu palielināšanas plānu. Kopējais klientu līdzekļu apjoms sasniedza 499 miljonus eiro, un pārvaldīšanā esošo aktīvu apjoms 2018. gada 4. ceturkšņa beigās bija 74,34 miljoni eiro.

Pozitīvi vērtējama arī brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu apjoma dinamika – 2018. gada 4. ceturkšņa beigās tā sasniedza 178 miljonus eiro, kas ir par 47% vairāk nekā 2017. gada beigās. Banka turpina iedzīvināt jauno biznesa stratēģiju, kas balstīta uz klientiem ar investīciju vajadzībām un potenciālu.

«Šobrīd situācija finanšu sektorā Latvijā un pasaulē ir izaicinoša. Lai sasniegtu bankas stratēģisko mērķi – kļūtu par ilgtspējīgu investīciju banku un turpinātu būt stabils sadarbības partneris Baltijā un Eiropā saviem klientiem, bankai ir jāstrādā divos virzienos. Pirmkārt, mums pašiem ir jābūt maksimāli efektīviem un konkurētspējīgiem savā darbībā. Esam ieguldījuši jaunas digitālas infrastruktūras izveidē un investīciju pakalpojumu izstrādē un ieviešanā, piemēram, korporatīvo obligāciju emisijas organizēšanā un Klientu servisa uzlabošanā. Savukārt otrs virziens ir mērķtiecīga sadarbība ar valsts institūcijām un Finanšu nozares asociāciju, lai kopīgā dialogā panāktu Latvijas finanšu nozares atbilstību starptautiskiem standartiem un atjaunotu tās reputāciju un stabilitāti. Tikpat svarīgi ir uzturēt saikni ar saviem klientiem Latvijā un starptautiskajos tirgos, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu,» uzsver Viktors Bolbats, atzīmējot, ka «bankas biznesa stratēģiskie darbības principi paliek nemainīgi – nodrošināt atbilstīgu un caurspīdīgu darbību, kā arī sniegt individuālās apkalpošanas pakalpojumus, koncentrējoties uz ilgtspējīgām investīcijām balstītā pieejā».

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai, lai veicinātu kredītiestāžu spēju konstatēt aizdomīgus darījumus, tādējādi palīdzot cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, informē FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums nosaka, ka par aizdomīgu tiek uzskatīts tāds darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Tomēr tā kā NILLTFN likumā sniegtā aizdomīgā darījuma definīcija ir vispārīga, un citi normatīvie akti nesniedz sīkāku skaidrojumu vai konkrētas pazīmes aizdomīgu darījumu konstatēšanai, FKTK izstrādāja Ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai.

Šo ieteikumu mērķis ir veicināt aizdomīgu darījumu konstatēšanu kredītiestādēs, tajos ietvertas pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu. Pazīmes veidotas, lai kalpotu kā praktisks rīks kredītiestādēm, veicot klientu darījumu uzraudzību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi jaunus ietikumus (vadlīnijas) sankciju un tiesisko pienākumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) normatīvo aktu pārkāpumiem noteikšanai finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un par pārkāpumu atbildīgajām fiziskajām personām, informē FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

FKTK pārstāve skaidro, ka šo vadlīniju mērķis ir nodrošināt vienveidīgu sankciju piemērošanu pēc vienotiem principiem un nosacījumiem par tirgus dalībnieku pārkāpumiem NILLTFN jomā, kā arī piemērot vienlīdzīgus nosacījumus administratīvo līgumu slēgšanas gadījumā. Šie ieteikumi veicinās arī FKTK uzraugāmo tirgus dalībnieku un citu personu informētību par pamatprincipiem, kas tiek ņemti vērā, nosakot sankcijas par pārkāpumiem atbilstības kontroles jomā.

Vienlaikus ar jauno vadlīniju apstiprināšanu tiek grozīti spēkā esošie «Ieteikumi (vadlīnijas) sankciju par finanšu un kapitāla tirgus regulējuma pārkāpumiem noteikšanai finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un par pārkāpumu atbildīgajām fiziskajām un juridiskajām personām», izslēdzot atsauces uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo aktu pārkāpumiem.

Valsts ieņēmumu dienests šobrīd aktīvi veic pārbaudes uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības, revīzijas un audita pakalpojumus, lai pārliecinātos, kā tiek ievērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN) prasību izpilde.

Pērn novembrī VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte ziņoja, ka uzsākts aktīvs darbs pie NILLTFN likumu subjektu darbības uzraudzības.No šobrīd VID publicētās informācijas izriet, ka biežākie pārbaudēs konstatētie trūkumi ir Iekšējā kontroles sistēmā atklātas nepilnības, nav veikta darbinieku apmācība, nepietiekama klientu izpēte, tai skaitā nav noskaidroti patiesā labumu guvēji, kā arī nav noteikti NILLTF (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana) riski.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka par likuma prasību neievērošanu VID no š.g. maija līdz jūlija vidum sodījis jau 75 uzņēmumus, salīdzināšanai, laika periodā no 2017. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim sodi bija piemēroti 52 uzņēmumiem. Kopējais piemērotā soda apmērs sasniedz jau gandrīz 240 tūkstošus eiro (dati uz 19.07.2019).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu SIA «Baltic Payment Solutions» 7280,7 eiro apmērā, vienlaikus izsakot brīdinājumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un par terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) prasību izpildi atbildīgajai personai.

FKTK sabiedrībai ir noteikusi vairākus tiesiskos pienākumus,konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

Soda nauda un tiesiskie pienākumi SIA «Baltic Payment Solutions» piemēroti par FKTK pārbaudē konstatētajiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību pārkāpumiem.

FKTK un SIA «Baltic Payment Solutions» ir noslēgušas administratīvo līgumu, ar kuru sabiedrība ir apņēmusies apturēt maksājumu pakalpojumu sniegšanu, izņemot maksājumu iniciēšanu Latvijas teritorijā izvietotajos termināļos Latvijā reģistrētiem preču tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Maksājumu pakalpojumu sabiedrība nedrīkst sniegt līdz brīdim, kad sabiedrība būs izpildījusi tās iekšējās kontroles sistēmas NILLTFN jomā pilnveidošanas un efektivitātes nodrošināšanas plānu un saņēmusi FKTK piekrišanu maksājumu pakalpojumu atjaunošanai.