Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.
Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.
Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.
Lai šādu iespēju patērētajam nodrošinātu, laika gaitā ir attīstījusies tāda e-komercijas niša kā interneta starpniecības pakalpojumi, kuros starpnieks nodrošina iespēju patērētājiem savā mājas lapā vai aplikācijā vienuviet aplūkot, salīdzināt, iegādāties dažādu komersantu piedāvātās preces un pakalpojumus.
Šādi interneta starpnieki ir attīstījuši populāru tirgu pircēju vidū, kas būtiski ietekmē mazo un vidējo uzņēmēju komercdarbību. Tas ļauj komersantiem izvietot un popularizēt savus piedāvājumus patērētājiem iecienītās lietotnēs. Minēšu tikai dažus starpniecības pakalpojumu sniedzējus, kuru zīmoli ir zināmi gan pasaules līmenī, gan arī ieguvuši popularitāti Latvijā: Booking (viesnīcu pakalpojumi), Airbnb (dzīvokļu īre), Rental cars (auto īre), azair.eu (budžeta aviobiļešu meklētājs), salidzini.lv (preču meklētajs), gudriem.lv (kuponu, kolektīvas iepirkšanās portāls), Wolt (ēdienu pasūtīšana un piegāde) un citi. Eiropas Savienība pieņem regulējumu, kas nosaka starpnieku un komersantu sadarbības modeli Interneta starpniecības pakalpojumu nišās ir izveidojušies spēcīgi līderi, kuriem faktiski nav līdzīgu konkurentu. Šādā situācijā starpnieki, kas ieguvuši ievērojamu klientu loku, faktiski ir nonākuši dominējošā stāvoklī attiecībā pret komersantiem, kas piedāvā pakalpojumus un preces, kuras starpnieks savas popularitātes dēļ var piedāvāt daudz lielākam klientu lokam. Attiecīgi starpnieks ar lielu klientu loku, var brīvi noteikt sadarbības noteikumus komersantiem, kas vēlas savus pakalpojumus un preces izvietot starpnieka platformā.
Nereti redzams, ka pakalpojums par labāku cenu iegādājams no starpnieka, nekā no paša komersanta, vai arī uzkrītoši redzams, ka kādu noteiktu komersantu piedāvājumi starpnieka platformā patērētajam tiek piedāvāti prioritāri pār citiem, līdzīgiem piedāvājumiem. Starpnieks, veicot savas platformas tehnoloģisko pārvaldīšanu, var komersanta atrašanos patērētājā uzskatei izvietot labākā pozīcijā, jeb noteikt labāku ranžējumu (ranking) vai apzināti padarīt neredzamāku, jeb kā to dēvē “pelēkot” (dimming). Ievērojot, ka interneta starpniecības pakalpojumu tirgus kļūst arvien populārāks un tam rodas arvien lielāka ietekme uz mazo un vidējo uzņēmumu biznesu, turklāt, šādi pakalpojumi lielākoties saistās arī ar pārrobežu elementu, Eiropas Savienība ir nolēmusi to normatīvi noregulēt ar 2019.gada 20.jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2019/1150 Par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumus (turpmāk - Regula). Regulas galvenais uzdevums ir nodrošināt pārredzamus, saprotamus, vienveidotus un taisnīgus šī tirgus noteikumus. Galvenais uzdevums – regulēt godīgas un taisnīgas digitālo platformu un komersantu attiecības Gan nacionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī ierasts, ka likumdevējs paredz regulējumu uzņēmumu tiesiskajām attiecībām ar patērētajiem, parezumējot, ka patērētājs ir mazāk aizsargātā darījuma puse, kuru jāpasargā no netaisnīgiem līguma noteikumiem un agresīvas komercprakses.
Tā kā privāttiesības, kas skar divu komersantu darījuma attiecības, valda privātautonomijas princips, tad likumdevējs nemēdz šajās attiecībās iejaukties un atļauj komersantiem ieverot brīvu izvēli līgumu slēgšanā. Tomēr ar Regulu šī prakse tiek mainīta un tās noteikumi attiecas tieši uz komersantu – interneta (digitālo) starpniecības platformu īpašnieku un komersantu, kas ieinteresēti savas preces un pakalpojumus ievietot platformā darījuma attiecībām. Faktiski Regula ietekmē privāttiesībās pastāvošo nulla poena sine lege (jeb arī atļauts viss, kas nav aizliegts) principu, jo visaptveroši definē to, kas ir aizliegts un ar normatīvo regulējumu nosaka darījuma noteikumus, kuriem jāpastāv starp diviem komersantiem.
Šāds regulējums likumdevēja ieskatā nepieciešams, jo mazie un vidējie uzņēmumi, cenšoties attīstīt savu biznesu, ir mazāk aizsargāti pret komersantiem, kuriem pieder populāras platformas ar lielu pircēju loku. Ar šādu platformu palīdzību iespējams veikt dažādas tehnoloģiskas manipulācijas piedāvājumu atlasē un strukturēšanā, tādā veidā negatīvi un negodprātīgi ietekmējot gan kādu preču un pakalpojumu tirgu vai kaitējot mazo un vidējo uzņēmumu tirgus un brīvas konkurences tirgum. Tāpat platformu īpašnieki, izmantojot komersantu vitālo nepieciešamību kopā ar konkurentiem atrasties starp platformu piedāvājumiem, var uzspiest savus, nesamērīgi bargus, nevienlīdzīgus un netaisnīgus sadarbības noteikumus. Regula attiecas uz plašu personu loku Pirmkārt, Regulā noteikts, ka tā attiecas uz tādiem interneta starpniecības pakalpojumiem, kuros no vienas puses komersanti (gan fiziskās, gan juridiskās personas, jeb komerciālie lietotāji) vienojas ar starpniecības pakalpojumu sniedzēju par komersantu piedāvāto preču vai pakalpojumu ievietošanu starpniecības platformā, bet no otras puses patērētāji ar starpniecības platformas palīdzību var iegadāties šīs preces vai pakalpojumus. Normatīvais regulējums attiecas gan uz platformām, kas piedāvā norēķinu par pirkumu veikt ar starpnieku, gan uz meklēšanas platformām, kas apkopo piedāvājumus un aizved patērētāju līdz komersanta mājas lapai, norēķinu veicot tieši ar pašu komersantu. Attiecīgi no definīcijas izriet, ka regulējums attiecas uz teju visiem atpazīstamām un populārām komersantu piedāvājumus apkopojošām platformām, kurās patērētāji var iegadāties preces un pakalpojumus no starpnieka vai no komersanta, platformā iegūstot vien informāciju par komersanta piedāvājumu.
Tātad jaunais regulējums ir saistošs gan šobrīd tik populārām platformām kā Booking, Airbnb, Skyscanner, Azair, Wolt, salidzini.lv. kurpirkt.lv, gudriem.lv, u.c. Pēc sniegtās definīcijas, normatīvais regulējums attiecas arī uz tādām platformām, kuru darbībā starpniecības process starp komersantiem un patērētajiem nav tik acīmredzams, piemēram uz taksometru aplikācijām Uber, Bolt un pēdējā laikā strauji augošajām P2P (peer to peer vai persona - personai) digitālajām investīciju platformām. Proti, ja digitālās starpniecības pakalpojumus izmanto juridiska vai fiziska persona saviem profesionālajiem vai saimnieciskajiem mērķiem, tad uz šādiem pakalpojumiem attiecas Regulas noteikumi.
Skaidrs, ka taksometru aplikācijas taksometru vadītāji izmanto savu profesionālo pakalpojumu piedāvāšanai patērētajiem ar platformas palīdzību. Tāpat arī kā juridiska, tā fiziska persona var savu profesionālo vai saimniecisko darbību veikt, izdarot sistemātiskus ieguldījumus digitālajās P2P platformās pat tad, ja tā nav personas pamata nodarbošanās. Secināms, ka šādi gadījumi arī atbilst Regulas piemērošanai. Regula attiecas uz visu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās Zonas teritoriju, turklāt, tajā noteikts, ka tā piemērojama arī tad, ja interneta starpniecības pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Eiropas Savienības, gadījumos, ja pakalpojumus izmantojošais komersants vai patērētājs atrodas Eiropas Savienībā. Tātad Regula attiecas arī uz vairākiem rakstā iepriekš minētajiem uzņēmumiem, kuru centrālie biroji atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs. Tiek definētas prasības sadarbības noteikumiem starp starpniekiem un komersantiem Faktiski Regula paredz virkni obligātās un minimālās sadarbības noteikumu prasības, kas visai radikāli maina pastāvošo praksi komercdarījumos, kuros līdz šim komersanti vadījās no līgumu brīvības slēgšanas principa un Civillikuma noteikumiem, kas privātos darījumos pieļauj visai plašu līguma noteikumu diskusiju starp pusēm. Jaunais regulējums paredz starpnieku un komersantu vispārīgus sadarbības noteikumus (t.i., gan līgumattiecības, gan vienpusēji noteikti platformas lietošanas noteikumi) un tiem jābūt saprotamiem, viegli pieejamiem, jāsniedz pamats un kārtība sadarbības izbeigšanai vai izmaiņām, jāparedz noteikumi attiecībā uz komersantu īpašuma tiesībām un intelektuālo īpašumu sadarbības laikā. Iespējas apturēt vai ierobežot kādas preces, pakalpojuma vai komersanta piedāvājuma atrašanos platformā Gadījumā, ja starpnieks vēlas ierobežot vai apturēt kāda konkrēta pakalpojuma vai preces ievietošanu platformā, par to nekavējoties jāinformē komersants un jāsniedz izvērstu pamatojumu šādam lēmumam, sniedzot iespēju komersantam pārsūdzēt šādu lēmumu iekšējā sūdzību procesa ietvaros (process aprakstīts tālāk tekstā), precizējot faktus, kas būtu varējuši novest pie nepamatota starpnieka lēmuma. Sadarbības izbeigšana, noteikumu grozīšana Ja starpnieks vēlas vienpusējā kārta mainīt sadarbības noteikumus ar komersantu, tad tam ir pienākums paziņot par savu lēmumu, detalizēti aprakstot izmaiņu saturu un raksturu vismaz 15 dienas pirms plānotā izmaiņu spēkā stāšanās datuma. Ja komersantam plānotās izmaiņas nav pieņemamas, tam ir tiesības izbeigt sadarbību ar starpnieku. Tiek noteikts, ka nekādas sadarbības noteikumu izmaiņas nevar stāties spēkā pēc noklusējuma, vien ar starpnieka paziņojumu. Lai izmaiņas stātos spēkā vai sadarbība tiktu izbeigta, komersantam noteiktā formā ir jāpaziņo starpniekam par savu lēmumu. Regula aizliedz piemērot jebkādas sadarbības noteikumu izmaiņas ar atpakaļejošu spēku.
Gadījumā, ja starpnieks vēlas izbeigt sadarbību ar kādu konkrētu komersantu pilnībā, par to jāpaziņo vismaz 30 dienas iepriekš, sniedzot izvērstu pamatojumu un ļaujot šādu lēmumu pārsūdzēt, iesniedzot savus argumentus un precizējot faktus iekšējā sūdzību izskatīšanas procesā. Noteikumi, kas paredz taisnīgu attieksmi pret visiem komersantiem Viens no regulas mērķiem ir nodrošināt godīgu un pārskatāmu digitālās starpniecības tirgu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru bizness ir atkarīgs no šiem apstākļiem. Tā kā starpnieki pilnībā kontrolē savas platformas un tiem ir tehnoloģiskas iespējas veikt dažādas manipulācijas ar meklējumu rezultātiem, piedāvājumu atspoguļojumu, tad sadarbības noteikumos starpniekiem ir pienākums detalizēti aprakstīt procesu un algoritmus, pēc kuriem tie vadās, izkārtojot meklējumu rezultātus, pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret precēm, pakalpojumiem un komersantiem. Starpniekiem būs pienākums norādīt skaidrus noteikumus, kādā veidā tiek noteikts komersantu piedāvājuma ranžējums (ranking), jeb patērētāju interesējošo un platformas atlasīto meklējumu rezultātu atspoguļojums un ieteikumi. Starpniekiem ir pieļaujams noteikt maksu par labāku ranžējumu vai reklāmas izvietojumu platformā, taču algoritmam un procesam, kādā tas notiks, ir jābūt skaidri definētam un publiski pieejamam visiem platformas izmantošanas interesentiem. Tā kā mūsdienās par ikvienas mājas lapas ierastu procesu ir kļuvusi analītisko sīkdatņu (cookies) ievākšana un uzglabāšana, apkopjot statistiku par lietotāju paradumiem mājas lapā, tad starpniekiem noteikumos būs jāparedz to, kādus datus tie saglabā par platformas lietotājiem un komersantiem, kas un kādā veidā var piekļūt šiem datiem. Sūdzību un strīdu risināšana
Būtisks jaunums ir tas, ka starpniekiem būs jāizstrādā iekšēja sūdzību procedūra, kurā detalizēti aprakstīts kādā veidā starpnieks risina komersantu saņemtās sūdzības. Sūdzību procedūrai ir jābūt viegli pieejamai un saņemamai bez maksas. Regula paredz, ka komersanti savas sūdzības var iesniegt starpniekam tad, ja pastāv apstākļi, kas ietekmē komersantu un ir saistāmi ar Regulas noteikumu neizpildi, platformas tehnoloģiju jautājumiem, starpnieka veiktajiem pasākumiem vai rīcību. Saņemot komersanta sūdzību, starpniekam tā jāizskata nevilcinoties, sniedzot komersantam uz to pamatotu atbildi. Sūdzību procedūras sekmīgums pašam starpniekiem jāizvērtē ne retāk kā reizi gadā, turklāt jāpublisko pārskats par iepriekšējo gadu, norādot saņemto sūdzību statistiku un izskatīšanas rezultātus. Gadījumā, ja ar iekšējo sūdzību procedūru strīdu nav iespējams atrisināt, tālāk strīdu var risināt ar mediācijas procesu un starpniekam savos noteikumos ir jānorāda informācija vismaz par 2 mediatoriem, pie kuriem komersants var vērsties. Neatkarīgi no mediācijas procesa uzsākšanas, komersantam ir tiesības vērsties pret starpnieku ar prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā. Komersantus sūdzību, mediācijas un tiesvedības procesos pret starpniekiem ir tiesīgas pārstāvēt arī komersantu apvienības, organizācijas un publiskās iestādes.
Lai gan Regula ir tieši piemērojama arī Latvijā, tajā noteikts, ka katra dalībvalsts var pieņemt vel nacionāla līmeņa noteikumus par Regulas darbību un īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī. Kopsavilkums Moderno tehnoloģiju pasaulē patērētāju iepirkšanās process arvien vairāk digitalizējas, radot jaunu un arvien apjomīgāku digitālās starpniecības pakalpojumu tirgu. Šāds tirgus ar savu popularitāti patērētāju vidū no tā atkarīgus padara mazā un vidējā līmeņa tirgus dalībniekus. Savukārt dominējošu spēku tirgū iegūst populāru starpniecības platformu īpašnieki ar lielu piesaistīto patērētāju loku, gūstot iespējas diktēt spēles noteikumus komersantiem, kas vēlas ar platformas palīdzību atrast savu preču un pakalpojumu pircējus.
Lai šis perspektīvais un strauji augošais tirgus neradītu iespējas negatīvi ietekmēt konkurenci un kaitēt mazo un vidējo uzņēmumu biznesam, Eiropas Savienība ir pieņēmusi būtiskus noteikumus, kas faktiski regulē attiecības starp digitālajiem starpniekiem un komersantiem, cenšoties līdzsvarot abu pušu tiesiskos spēku samērus. Minētais regulējums nozīmē, ka ikvienam digitālās starpniecības platformas īpašniekam rūpīgi jāpārskata savi līgumi ar sadarbības partneriem, izstrādājot jaunus, Regulai atbilstošus sadarbības noteikumus un ieviešot jaunas procedūras sūdzību izskatīšanai. Savukārt, komersantiem, kuru tiesiskās intereses aizskar digitālās starpniecības pakalpojumu sniedzēji, ar Regulas palīdzību ir radīts jauns mehānisms, ar kura palīdzību iespējams aizstāvēt savas aizskartās intereses.
