Iniciatīva, Eiropas Savienībā (ES) veidot vienotu regulējumu darbam digitālajās platformās, ir vajadzīga, tomēr svarīgi, lai tiek ņemts vērā tajās strādājošo cilvēku viedoklis, intervijā pauda kurjerpiegāžu platformas "Wolt" vadītāja Baltijā un SIA "Wolt Latvija" valdes locekle Līsa Ristala.
Viņa sacīja, ka kurjeru skaits, kuri Baltijā strādā, izmantojot "Wolt" platformu, pārsniedz 7000, tostarp Latvijā ar "Wolt" sadarbojas gandrīz 2000 kurjeru.
"Ir redzams, ka platformas pamatā cilvēki izmanto, lai gūtu papildu ienākumus darba elastīguma dēļ. Ja šis elastīguma princips no platformu darba pazudīs, tad, visdrīzāk, cilvēkiem vairs nebūs intereses par šāda veida darbu. Ir skaidrs, ka izmaiņas darba likumdošanā ir ne tikai vēlamas, bet pat nepieciešamas, jo mēs vairs nedzīvojam industrializācijas laikmetā, kad cilvēki noteiktu stundu skaitu katru dienu strādāja rūpnīcā un kad darba likumdošana arī radās. Mēs pašlaik esam 21.gadsimtā, kad cilvēki elastīgi var izlemt, kā un kad pārdot savu darbalaiku. Darba tirgus viennozīmīgi virzās šajā virzienā, un tam ir jāseko arī darba likumdošanai," uzsvēra Ristala.
Viņa gan norādīja, ka vēl ir pāragri spriest, kāds būs ES regulējums, jo pašlaik ir 12 līdz 18 mēnešu periods, kurā nostāju var paust dalībvalstis, kurās situācijas ir visai atšķirīgas.
Ristala stāstīja, ka ir valstis, kurās cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot platformas, jau pašlaik ir iespējams nodrošināt visas sociālās garantijas, par kurām tiek runāts Eiropas Komisijas priekšlikumos, bet ir arī valstis, kurās tas nav iespējams.
Kā vienu pozitīviem piemēriem Ristala minēja Igauniju. Ja personai ir papildu darbs, tad cilvēks var izveidot atsevišķu bankas kontu, kurš saucas uzņēmuma konts, un banka no tajā iemaksātās naudas automātiski 20% pārskaita ieņēmumu dienestam, bet ar pārējo cilvēks var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Šie 20% sedz visas sociālās iemaksas un sniedz visas garantijas.
"Teju 50% kurjeru Latvijā strādā mazāk nekā septiņas stundas nedēļā. Tādēļ ir pilnīgi skaidrs, ka tas nav viņu pamata ienākums. Tas ir papildu darbs pamatdarbam vai studijām. Tādēļ viņi arī nesagaida, ka platformas darbam būs tradicionālie darba nosacījumi un tradicionālās sociālās garantijas. Manuprāt, ir ļoti svarīgi ieklausīties cilvēkos, kuri izmanto platformu darbu, ko viņi vēlas. Tieši to es sagaidītu no likumdevējiem. Turklāt runa nav tikai par "Wolt" un kurjeriem. Uz to ir jālūkojas plašāk," sacīja platformas pārstāve.
Tāpat viņa norādīja, ka galvenais iemesls, ko min kurjeri, par labu darbam platformās, ir darba elastīgums un tas, ka viņi paši var izlemt, kad un cik daudz strādāt, kurus pasūtījumus pieņemt un kā pārvietoties.
"Tas nebūtu iespējams, ja viņiem būtu klasisks darba līgums. Ja tu esi darbinieks, tad tu nevari izlemt strādāt šodien vai ne. Tev ir jāstrādā katru dienu, jāpilda tev uzticētie pienākumi un to uzraudzīs un vērtēs. Savukārt platformu darbā tu pats esi sev priekšnieks. Tādēļ, virzoties tālāk ar izmaiņām likumos, ir jāatrod veids, kā sabalansēt sociālās garantijas ar šo elastību," pauda Ristala.
Viņa piebilda, ka visvairāk kurjeru pašlaik ir reģistrējušies kā pašnodarbinātie, bet ir arī tādi, kuri ir reģistrējuši mikrouzņēmumus un pat SIA.
"Manuprāt, šīs direktīvas kontekstā ļoti svarīgi ir, lai lēmumu pieņēmēji domātu "ārpus kastes" par nākotni un nākotnes vajadzībām darba tirgū, domātu, ko gribētu mūsu bērni, kad pieaugs. Mēs jau redzam tendences, ka ir cilvēki, kurus sauc par "digitālajiem nomadiem", ir attālinātais darbs. Līdz šim tas viss ir uzskatīts par izņēmuma gadījumiem, bet pavisam drīz tā var kļūt par normu. Tādēļ ir sevi jāizaicina un jādomā, vai darba likumdošana tādā veidā, kāda tā ir pašlaik, apmierinās nākamās paaudzes pēc 20 vai 40 gadiem? Mēs jau redzam, ka esošā sistēma 100% vairs neatbilst platformu darbam," piebilda Ristala.
Viņa arī minēja, ka viņai pašlaik nav atbildes uz jautājumu, kā "Wolt" rīkosies, ja platformas tiks pielīdzinātas darba devējam ar visām no tā izrietošajām saistībām. "Tomēr galvenais jautājums tad būs, vai būs cilvēki, kuri gribēs strādāt, izmantojot platformas? Ja viņi kļūs par tradicionāliem darba ņēmējiem ar konkrētu darbalaiku un citiem nosacījumiem, tad iespējams viņiem šis darbs vairs nebūs interesants. Tas ir galvenais jautājums, un šodien es uz to vēl nevaru atbildēt," sacīja "Wolt" Baltijas vadītāja.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija ir ierosinājusi pasākumu kopumu, lai uzlabotu darba apstākļus platformu darbā un atbalstītu digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi ES.
Eiropas Komisija nākusi klajā arī ar priekšlikumu direktīvai par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā. Tā ietver pasākumus, kas palīdzēs pareizi noteikt to cilvēku nodarbinātības statusu, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas, un jaunas tiesības gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajiem attiecībā uz algoritmisko pārvaldību.
Komisijā skaidroja, ka ierosinātās direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka cilvēkiem, kas strādā, izmantojot digitālās darba platformas, tiek piešķirts likumīgs nodarbinātības statuss, kas atbilst viņu faktiskajam darba režīmam. Tajā sniegti kontroles kritēriji, pēc kuriem noteikt, vai platforma ir "darba devējs".
Ja platforma atbilst vismaz diviem no šiem kritērijiem, to juridiski uzskata par darba devēju. Tādējādi cilvēki, kas strādā ar tās starpniecību, var izmantot darba un sociālās tiesības, kas izriet no "darba ņēmēja" statusa. Personas, kas tiek pārklasificētas par darba ņēmējiem, iegūst tiesības uz minimālo algu, kur tāda pastāv, koplīgumu sarunām, darba laika un veselības aizsardzību, tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu vai labāku piekļuvi aizsardzībai pret nelaimes gadījumiem darbā, bezdarba un slimības pabalstiem, kā arī uz iemaksām balstītām vecuma pensijām.
Platformām būs tiesības apstrīdēt vai "atspēkot" šo klasifikāciju, un tām būs jāpierāda, ka nepastāv darba tiesiskās attiecības. EK ierosinātie skaidrie kritēriji platformām palielinās juridisko noteiktību, samazinās tiesvedības izmaksas un atvieglos uzņēmējdarbības plānošanu.
