2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.
Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.
Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā
Ņemot vērā arvien pieaugošās iespējas alternatīvā finansējuma saņemšanai un plašo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā iesaistīto personu loku, raksts sniedz pārskatu par jaunā regulējuma radītajām iespējām un no tā izrietošajiem pienākumiem. Zvērinātu advokātu birojā ZAB COBALT SIA rīkotajā ikgadējā Baltijas finanšu regulējuma konferencē “FinReg 2021” nozares dalībnieki pamatoti norādīja, ka vienots pārnacionāls regulējums ir nepieciešams veiksmīgai pārrobežu projektu attīstīšanai un ieguldījumu veikšanai.
I. Ko paredz ES regula?
Kolektīvā finansēšana ES regulas izpratnē ir alternatīvā finansējuma veids, kurā iesaistīti (1) projektu īpašnieki, kuriem nepieciešams finansējums konkrētam projektam, (2) ieguldītāji, kuri finansē projektu īpašnieku ierosinātos projektus, un (3) kolektīvās finansēšanas platformas, kas saved kopā projektu īpašniekus un ieguldītājus. ES regula attiecas gan uz aizdevumiem, gan ieguldījumiem, taču vienlaikus neattiecas uz tādiem specifiskiem kolektīvās finansēšanas modeļiem kā, piemēram, darījumiem, kas saistīti ar kredīta devēju izsniegto kredītu kredītprasību tirdzniecību tīmekļa platformās, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu projektu īpašniekiem – patērētājiem, vai kolektīvās finansēšanas piedāvājumiem ar atlīdzību, kura pārsniedz 5 miljonus eiro.
Saskaņā ar ES regulu tiek paredzēta vienota kārtība kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai. Attiecīgi visas iesaistītas puses turpmāk varēs justies droši, zinot, ka pakalpojums ES līmenī ir regulēts un pakalpojumu sniedzējus uzrauga dalībvalsts kompetentās iestādes. Atļauja ir jāsaņem tikai platformas īpašniekam un pieteikums atļaujas saņemšanai jāiesniedz tikai platformas īpašnieka mītnes dalībvalsts kompetentajai iestādei (piemēram, FKTK). Turklāt, sniedzot pārrobežu pakalpojumus, platformas īpašniekam ir tiesības iesniegt mītnes dalībvalsts kompetentajai iestādei sarakstu ar dalībvalstīm, kurās platformas īpašnieks ir iecerējis sniegt pakalpojumus, un turpināt tos sniegt dalībvalstīs saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Tādējādi tiek novērsti šķēršļi nepieciešamībai saņemt vairākas paralēlas darbības atļauju citās dalībvalstīs.
Regulējumu caurvij ieguldītāju aizsardzības principi un pasākumi tās nodrošināšanai. Piemēram, ir nepieciešama ieguldītāju zināšanu un pieredzes novērtēšana, kā arī jāveic ieguldītāju klasifikācija pieredzējušos un nepieredzējušos ieguldītājos. Tāpat līdz ar ES regulas spēkā stāšanos Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (ESMA) un Eiropas Banku iestādei (EBA) ir noteikti pienākumi izstrādāt dažādus tehniskos standartus detalizētāku prasību noteikšanai.
ES līmenī joprojām aktuāls ir jautājums par platformas īpašnieku ietveršanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) subjektu lokā. ES regula paredz, ka pirms 2023. gada nogales Eiropas Komisijai ir jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par nepieciešamību un samērīgumu noteikt platformu īpašnieku pienākumus saistībā ar NILLTPFN un par to vai platformu īpašnieki būtu uzskatāmi par šīs jomas subjektiem. Izņemot ES regulā noteiktos minimālos klienta izpētes noteikumus attiecībā uz projektu īpašniekiem, citas formālas NILLTPF prasības šobrīd platformu īpašniekiem netiek piemērotas.
II. Kā ES regulas prasības tieši piemēros Latvijā?
Saskaņā ar Likumprojektu kompetentā uzraudzības iestāde Latvijā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas jomā ir FKTK. Ņemot vērā, ka ES regula ir tieši piemērojama Latvijā, pamatprasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas jomā ir noteiktas tieši ES regulā. Likumprojektā savukārt ir noteikta kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju praktiskā reģistrēšanas kārtība, darbība un atbildība Latvijā atbilstoši ES regulai, kā arī paredzētas FKTK tiesības, pienākumi un pilnvarojums izdot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem saistošus normatīvos noteikumus.
Piemēram, kontekstā ar atļaujas izsniegšanu Likumprojektā ir paredzēta atkāpe no Administratīvā procesa likuma, nosakot, ka, ja FKTK ar lēmumu atsaka piešķirt vai anulē atļauju, tad FKTK lēmuma pārsūdzēšana neaptur administratīvā akta darbību. Tāpat Likumprojektā tiek īpaši paredzēts, ka projekta īpašnieka saistību izpildes nodrošināšanai var tikt sniegts nodrošinājums. Šādā gadījumā plānots, ka nodrošinājums tiek nostiprināts uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja vai tā izveidotas īpašam nolūkam dibinātas komercsabiedrības (SPV) vārda, izdarot atzīmi, ka attiecīgā hipotēka vai komercķīla nodrošina ieguldītāja prasījumu.
Ņemot vērā ES regulas prasības, Likumprojekts arī nosaka FKTK tiesības piemērot sankcijas par ES regulas pārkāpumiem, tostarp naudas sodu līdz 500 000 eiro vai līdz 5% no pārkāpēja – juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu. Likumprojekta anotācijā ir īpaši uzsvērtas FKTK tiesības piemērot atbildību par komercdarbību bez atbilstošas atļaujas un dažādu kritēriju (tostarp pārkāpuma rakstura un sankcijas samērīguma) vērtēšanas, piemērojot sankcijas.
III. Kas jāievēro komersantiem, sniedzot kolektīvās finansēšanas pakalpojumus Latvijā?
Komersantiem jāņem vērā, ka īpaša vērība tiks pievērsta platformā izvietotajiem projektiem un tam, kādā veidā tiek nodrošināta šo projektu pārvaldība. Paredzams, ka uzraudzības iestādes papildu uzmanību pievērsīs tādiem apsvērumiem kā līdzekļu plūsmai platformā, prudenciālo prasību ievērošanai, projektu kvalitātei un veiktajiem klientu izpētes pasākumiem, ieguldītāju un projektu īpašnieku apstiprināšanai darījumiem platformā, ieguldījumu pamatinformācijas sniegšanas niansēm, kā arī izmantotajām informācijas tehnoloģijām un ārpakalpojumiem. Ņemot vērā nozares agrīno stadiju, komersantiem konceptuāli jāievēro, ka to aktivitāte tirgū ietekmē nozari kopumā. Attiecīgi viena tirgus dalībnieka negodprātīga rīcība var ietekmēt arī cita tirgus dalībnieka reputāciju un peļņu.
Papildus vispārīgajam atļaujas saņemšanas pienākumam komersantiem jāievēro vismaz šādi būtiski apsvērumi:
Maksājumi FKTK darbības uzturēšanai. Likumprojekts paredz pienākumu veikt vienreizēju maksājumu 2500 eiro apmērā par darbības atļaujas saņemšanai iesniegto dokumentu un informācijas izskatīšanu, kā arī ikgadēju maksu 4000 eiro apmērā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) gadā no bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu (nepārsniedz 100 000 eiro gadā).
Prudenciālās prasības. Platformu rīcībā ir jābūt vismaz 25 000 eiro vai ceturtajai daļai no iepriekšējā gadā fiksētajiem izdevumiem.
Kontu izmantošana. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas atļauja nav pielīdzināma maksājumu pakalpojumu sniegšanas atļaujai. Lai nodrošinātu iespēju ieguldītājiem kolektīvās finansēšanas platformā veikt naudas paskaitījumus, platformai ir jāsaņem maksājuma pakalpojumu sniedzēja licence vai jāsadarbojas ar trešo personu, kas šādu licenci ir saņēmusi. Vairākām platformām vienlaikus sadarbojoties ar vienu un to pašu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, papildus jāņem vērā iespējama paaugstināta risku koncentrācija šāda pakalpojumu sniedzēja darbībā.
Klienta izpētes pasākumi. Kaut arī platformu īpašniekiem nav jāievēro formālas NILLTPF prasības, tiem ir jāveic vismaz minimāla projektu īpašnieku izpēte, lai pārliecinātos par kriminālas sodāmības neesamību un saimnieciskās darbības neveikšanu augsta riska trešajās valstīs. Vienlaikus praksē no platformu īpašniekiem ir sagaidāma vismaz pamata izpratne par NILLTPFN jautājumiem un risku sadalījumu starp platformu īpašniekiem un tiem NILLTPFN subjektiem, ar kuriem platformu īpašnieki sadarbojas (piemēram, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem).
Ieguldījumu pamatinformācijas sniegšana. Katram kolektīvās finansēšanas piedāvājumam potenciālajiem ieguldītājiem jāsniedz ieguldījumu pamatinformācijas lapa (KIIS) par projektu un ar to saistītajiem riskiem. Nav pieļaujama slēpta risku, komisijas maksu u.c. tamlīdzīgu aspektu norādīšana.
Citi ierobežojumi. Platformas īpašnieks nedrīkst saņemt atlīdzību par ieguldītāju novirzīšanu konkrētam kolektīvās finansēšanas projektam. Nepieciešams izstrādāt dažādas iekšējās politikas un procedūras, lai nodrošinātu kolektīvās finansēšanas projekta un projekta īpašnieka kredītriska novērtēšanu, sūdzību izskatīšanu, interešu konfliktu novēršanu un ieguldītāju aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldīšanu, u.tml.
IV. Kādas iespējas regulējums sniedz projektu īpašniekiem un ieguldītājiem?
Kolektīvā finansēšana projektu īpašniekiem nodrošina dažādas priekšrocības, salīdzinot ar klasiskajiem aizdevumu modeļiem. Piemēram, ieguldījumu saņemšana ar platformu starpniecību nodrošina salīdzinoši ātru piekļuvi papildu finanšu resursiem. Vienlaikus, ņemot vērā tradicionāli augsto ieguldītāju skaitu lielāku projektu realizācijā, arī projekta izvietošana kolektīvās finansēšanas platformā var kalpot kā efektīvs reklāmas rīks.
No praktiskā viedokļa projektu īpašniekiem ir jānodrošina godīgas komercprakses ievērošana, lai ieguldītāji var pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus ieguldījumu veikšanā un atrast konkrētajam ieguldītājam piemērotu projektu. Atkarībā no konkrētās platformas darbības modeļa projektu īstenošanu ir iespējams sadalīt vairākos posmos, katram posmam nosakot atsevišķu nepieciešamā finansējuma apmēru efektīvākai praktiskai projekta uzsākšanai un turpināšanai.
Ņemot vērā ES regulā un Likumprojektā ietvertos ieguldītāju aizsardzības principus, arī ieguldītāji tiek iespējami nodrošināti pret iepriekš pastāvējušajiem augstajiem krāpšanas riskiem. Ieguldījumu veikšana un sadarbība ar regulētu tirgus dalībnieku ir ievērojami drošāka, nekā ieguldījumu veikšana neregulētā platformā un nepārzināmā projektā. Tomēr, neskatoties uz platformas veiktajiem projekta īpašnieka izpētes pasākumiem, arī ieguldītājiem būtu aktīvi jāiepazīstas ar projektu saistītajiem riskiem. No projektu caurspīdīguma principa izriet ieguldītāju iespējas iepazīties ar visu pieejamo projekta informāciju, kā arī tiek obligāti noteikts četru dienu pārdomu periods nepieredzējušiem ieguldītājiem, kura laikā var atsaukt piedāvājumu ieguldīt.
