Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Salīdzinot ar esošo regulējum likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", turpmāk reģistrētas preču zīmes īpašniekam būs tiesības neļaut viltotu preču ievešanu no trešajām valstīm arī tad, ja tās netiek izlaistas brīvā apgrozībā, ja vien preču deklarētājs nepierāda, ka preču zīmes īpašniekam nav tiesības aizliegt laist preces tirgū to galamērķa valstī.

Jaunais likums nosaka preču zīmju aizsardzības pamatprincipus, kādi apzīmējumi var veidot preču zīmi, paredz gadījumus, kad preču zīmes reģistrāciju atsaka vai atzīst par spēkā neesošu, tostarp t.s. absolūtos un relatīvos pamatus, plaši pazīstamu preču zīmju un preču zīmju ar reputāciju aizsardzību, kā arī citus ierobežojumus reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu palielināts apzīmējumu klāsts, kas var veidot preču zīmes, proti, vārdiska zīme, figurāla zīme, telpiska zīme, novietojuma zīme, ornamenta zīme, krāsu zīme, skaņu zīme, kustību zīme, multivides zīme un hologrāfiska zīme. Preču zīmju īpašnieki turpmāk varēs būt ne vien fiziskas un juridiskas personas, bet arī personu apvienības, ja tās spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, tostarp slēgt darījumus un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.

Jaunajā likumā noteikts, ka tiesības uz preču zīmi ir mantiskas izņēmuma tiesības, kas tiesiskā režīmā ir pielīdzināmas kustamai mantai Civillikuma izpratnē, līdz ar to tās varēs atsavināt, ieķīlāt un citādi iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā. Tāpat ir atrunāti nosacījumi atsavināšanai un pirmpirkuma tiesību izlietošanas tiesības.

Likums nosaka arī civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, nosakot, ka prasību tiesā par tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu var celt preču zīmes īpašnieks vai licenciāts, saņemot preču zīmes īpašnieka atļauju, izņemot gadījumus, kad preču zīmes īpašnieks nav atbildējis uz izņēmuma licenciāta lūgumu celt tiesā prasību. Noilgums šādu prasību celšanai ir trīs gadi, un noteikti gadījumi, kad iespējamais prasītājs nav tiesīgs šādu prasību celt samierināšanās dēļ.

Preču zīmju likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad to izsludinās Valsts prezidents.