Aprīlis akciju un obligāciju tirgiem bija izaicinošs mēnesis. Ekonomisko datu plūsma ASV negatīvi ietekmēja tirgus prognozes par drīzumā sagaidāmajiem procentu likmju samazinājumiem, kas likumsakarīgi arī veicināja obligāciju cenu kritumu.
ASV akciju tirgus indeksa vērtība samazinājās par 4,1 %, kamēr Eiropa uzrādīja ne tik strauju kritumu –1,0 % apmērā. Obligāciju pusē straujāko cenu kritumu varēja novērot starp ASV investīciju reitinga un valdības obligācijām ar attiecīgi –2,7 % un –2,5 %. Arī eirozonas obligāciju pusē bija vērojams cenu samazinājums. Tajā pašā laikā attīstības valstis uzrādīja pozitīvu akciju cenu sniegumu, pieaugot par 0,5 % mēneša griezumā.
ASV akciju tirgu samazinājumu zīmīgi ietekmēja augstāki inflācijas rezultāti nekā sākotnēji gaidīts, mazinot cerības par procentu likmju samazināšanu tuvākajā laikā. Vājākie sektori bija tie, kurus procentu likmju izmaiņas ietekmē visvairāk, tai skaitā nekustamā īpašuma un tehnoloģiju sektori. Maija sākumā Federālā rezervju sistēma (FRS) bāzes likmes atstāja nemainīgas, liekot noprast, ka tās varētu palikt 5,25 – 5,50 % līmenī ilgāk nekā sākotnēji cerēts. ASV inflācijas tempi martā paātrinājās līdz 3,5 % no 3,2 % mēnesi iepriekš, kā arī atsevišķi dati liecināja par izmaksu pieaugumu darbaspēka izmaksās. Tikmēr IKP pieaugums ceturksnī bija vājāks nekā gaidīts, ASV ekonomikai pieaugot par 1,6 % gada izteiksmē, salīdzinot ar 3,4 % 2023. gada 4. ceturksnī. Zināmu negatīvo pārsteigumu sagādāja arī IKP cenu indeksa pieaugums, kas 1. ceturksnī bija straujāks nekā gaidīts. Pirmajā ceturksnī ASV izaugsmi uz leju pavilka lēnāka mājsaimniecību un valdības patēriņa izaugsme un straujāks importa pieaugums. Savukārt investīciju izaugsme mājokļu segmentā turpināja uzņemt apgriezienus par spīti augstajām hipotekāro kredītu likmēm.
Eiropas akciju indeksa cena aprīlī samazinājās ne tik strauji kā ASV. Starp vājākajiem sektoriem bija tehnoloģijas un patēriņa preces. Lai arī gaidāmais ASV procentu likmju samazinājums attālinās, eirozonas ekonomikas dati norāda uz to, ka procentu likmju samazinājums jūnijā joprojām ir iespējams. Aprīlī eirozonas gada inflācijas tempi saglabājās pie 2,4 % atzīmes. Pamatinflācija aprīlī palēninājās līdz 2,7 % gada griezumā (no 2,9 % pirms mēneša), atsverot straujāku pārtikas cenu pieaugumu un deflācijas samazinājumu energoresursu segmentā. Tikmēr eirozonas ekonomika gada pirmajā ceturksnī auga par 0,3 % ceturkšņa griezumā, salīdzinot ar -0.1 % samazinājumu 2023. gada 4. ceturksnī. Arī eirozonas uzņēmēju noskaņojums aprīlī turpināja uzlaboties, sasniedzot augstāko līmeni nepilna gada laikā.
Pozitīvais akciju cenu kāpums Ķīnā par 6,4 %, pateicoties augstākai IKP izaugsmei nekā sākotnēji gaidīts, lielā mērā ietekmēja attīstības valstu akciju indeksu pozitīvo sniegumu. Ķīnas ekonomika gada griezumā pieauga par 5,3 %, salīdzinot ar 5,2 % ceturksni iepriekš. Starp citiem lielākajiem tirgiem pozitīvus rezultātus turpināja uzrādīt Indija, kur drīzumā sagaidāmas valdības vēlēšanas. Taivāna uzrādīja ne tik pozitīvu sniegumu. Tur varēja novērot palielinātu akciju pārdošanas aktivitāti no ārvalstu investoru puses.
