Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.
ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.
Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.
Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.
Pēc pirmdien pieredzētā akciju cenu krituma pasaules biržās šonedēļ bijis vērojams gan galveno indeksu kāpums, gad akciju cenu krišanās, investoriem cenšoties izvērtēt recesijas riskus ASV, kas ir pasaules lielākā ekonomika.
"Situācija ir kļuvusi ievērojami mierīgāka," ziņu aģentūrai AFP sacīja "B Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans, norādot, ka svārstīgumu izraisa neskaidrība par to, vai signāli no ASV liecina par normalizēšanos vai arī par recesiju.
Akciju biržās Londonā, Parīzē un citur Eiropā tirdzniecība ceturtdien noslēdzās ar galveno indeksu kritumu, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās.
Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" ceturtdien samazinājās par 0,7% līdz 34 831,15 punktiem. "Nikkei 225" pirmdien saruka par vairāk nekā 12%, kas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada, bet otrdien atkal pieauga par vairāk nekā 10%. Krasās izmaiņas lielākoties skaidrojamas ar jenas vērtības svārstībām attiecībā pret ASV dolāru.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 1,8% līdz 39 446,49 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" palielinājās par 2,3% līdz 5319,31 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 2,9% līdz 16 660,02 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 0,3% līdz 8144,97 punktiem. Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,3% līdz 7247,45 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,4% līdz 17 680,40 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien palielinājās par 1,3% līdz 76,19 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 1,1% līdz 79,16 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena ceturtdien pieauga par 4,3% līdz 40,10 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,0922 līdz 1,0921 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga no 1,2692 līdz 1,2750 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 146,68 līdz 147,20 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu saruka no 86,16 līdz 85,63 pensiem par eiro.