Jaunākais izdevums

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Šobrīd Latvijā ir 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioni, kur katrā ir vismaz viens vides prasībām atbilstošs atkritumu apglabāšanas poligons. Iedzīvotājiem ir pieejami atkritumu šķirošanas laukumi, videi kaitīgu preču savākšanas punkti un ik gadu tiek pilnveidota šķiroto atkritumu savākšanas un pārstrādes infrastruktūra.

Šķirotos atkritumus izved bez maksas

“Bieži nākas sastapties ar sabiedrības aizspriedumiem, ka videi draudzīga rīcība ir sava veida uzupurēšanās. Nebraukt ar auto, atteikties no spontāniem pirkumiem, atcerēties paņemt uz veikalu līdzi savu iepirkuma maisiņu utt. Turpretim atkritumu šķirošana ir ilgtermiņa lēmums, kas palīdz dabai un taupa resursus,” skaidro J. Lapsa.

Apmēram trešā daļa no visiem sadzīves atkritumiem ir izlietotais iepakojums, kas ir piemērots atkārtotai pārstrādei. Ja atkritumi tiek šķiroti rūpīgi un pie mājas vai uzņēmuma ražotnes ir uzstādīti atkritumu dalītās vākšanas konteineri plastmasai, papīram un stiklam, tad atkritumu šķirošana ļauj samazināt izmaksas par atkritumu izvešanu pat uz trešdaļu.

J. Lapsa skaidro, ka, atšķirībā no sadzīves atkritumiem, kuru izvešanas maksa ar katru gadu tiek mērķtiecīgi palielināta, šķirotās otrreizējās izejvielas izved un pārstrādā bez maksas. Jo lielāku otrreizējo izejvielu īpatsvaru izdodas atšķirot no kopējās sadzīves atkritumu plūsmas, jo vairāk naudas izdodas ietaupīt.

Par kļūdām ir jāmaksā

Lai ietaupītu uz atkritumu šķiršanas rēķina, atkritumi ir jāšķiro pareizi. Konteineros šķirotajiem atkritumiem metamas tikai pārstrādei piemērotas otrreizējās izejvielas. Konteinerā plastmasai var droši izmest PET pudeles, HDPE un LDPE plastmasas iepakojumu – trauciņus, plēves, maisiņus. Konteinerā papīram metami visa veida papīra un kartona izstrādājumi – iepakojums, avīzes, kartona kastītes, grāmatas, pierakstu papīrs u.c. makulatūra. Konteinerā stiklam jāizmet visu krāsu stikla iepakojumu – burkas, pudeles. Precīzu sarakstu, ko drīkst un ko nedrīkst izmest dalītās vākšanas konteineros, jāprecizē pie attiecīgā atkritumu operatora. Otrreizējām izejvielām pirms izmešanas ir jābūt tīrām, bez piemaisījumiem un bez pārtikas atliekām, kā arī iespēju robežās maksimāli saplacinātām.

Kā rāda apsaimniekotāju pieredze, iedzīvotāji atkritumus šķiro nepietiekami rūpīgi. Tāpēc visas šķirotās otrreizējās izejvielas pirms pārstrādes tiek nogādātas uz šķirošanas līnijas, kur gan manuāli ar rokām, gan ar dažādu tehnoloģiju palīdzību vēlreiz tiek pāršķirotas pa materiālu veidiem, gan atdalot pārstrādei nederīgos piemaisījumus. “Nepārzinot atkritumu šķirošanas pamatprincipus vai vēloties vienkārši ietaupīt, iedzīvotāji konteineros šķirotajiem atkritumiem mēdz izmest lietas, kuras nebūt nav piemērotas pārstrādei,” atklāj J. Lapsa. “Gadījumos, kad sadzīves atkritumi otrreizējo izejvielu konteinerā sastāda ievērojamu īpatsvaru, otrreizējās izejvielas tiek klasificētas kā sadzīves atkritumi”. Ierodoties pakaļ šķirotajiem atkritumiem, atkritumu operators izvērtē izejvielu kvalitāti un pieņem lēmumu – vai konteinera saturs atbilst šķiroto otrreizējo izejvielu prasībām un tiek izvests bez maksas, vai arī sadzīves atkritumu piemaisījuma lielā īpatsvara dēļ konteinera saturs tiks izvests kopā ar pārējiem sadzīves atkritumiem par attiecīgu samaksu.

Piesārņotājs maksā, lai sabiedrība varētu ietaupīt

Lai šķiroto atkritumu izvešana no iedzīvotājiem būtu iespējama bez maksas, iegūtajām otrreizējām izejvielām ir jānosedz visa garā šķiroto atkritumu loģistika ķēde, sākot ar konteineru uzstādīšanu, otrreizējo izejvielu transportēšanu, pāršķirošanu, pirmapstrādi un otrreizēju izejvielu pārstrādi, atgriežot resursus atkārtotā apritē. Atšķiroto izejvielu materiālu vērtība nesedz visas savākšanas izmaksas, tāpēc sekmīga atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbība un infrastruktūras attīstība un uzturēšana ir iespējama tikai ar papildu finansējuma piesaisti.

Latvijā tāpat kā daudzviet citur Eiropā atkritumu apsaimniekošana tiek īstenota pēc principa “Piesārņotājs maksā”, kas uzliek potenciālajiem piesārņotājiem – iepakojuma un videi kaitīgu preču radītājiem maksāt dabas resursu nodokli. Pastāv arī alternatīva - noslēgt līgumu ar izlietotā iepakojuma vai videi kaitīgu preču apsaimniekotāju, uzticot apsaimniekošanu licenzētam uzņēmumam. Sadarbība ar apsaimniekotāju atbrīvo uzņēmumus no dabas resursu nodokļa samaksas, ļaujot ietaupīt, vienlaikus rūpējoties par vidi. Lielāko daļu klientu maksājumu apsaimniekotāji novirza atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībai un pilnveidei. “Lai atkritumu apsaimniekošanas sistēma turpinātu attīstīties, Zaļā josta ik gadu iegulda trijos galvenajos virzienos – klientu radītā izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču apjoma savākšanas un pārstrādes nodrošināšanā, šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidē un uzturēšanā, kā arī vides izglītības aktivitāšu organizēšanā.” Tādējādi ar Zaļā josta līdzdalību tiek uzstādīti jauni atkritumu dalītās vākšanas konteineri un atklāti mūsdienīgi atkritumu šķirošanas laukumi. Pastāvīgi tiek strādāts pie otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudu attīstīšanas.

Kā skaidro J. Lapsa, “atkritumu apsaimniekošana darbojas noslēgtā ciklā, kur ikviens no mums ir neatņemams ķēdes posms. Mācot pareizi šķirot atkritumus skolēniem, viņi zināšanas nes mājās un pamudinu visu ģimeni sākt šķirot. Motivējot uzņēmējus, kopīgiem spēkiem izdodas pāriet uz videi draudzīgu iepakojuma materiālu, kuru pēc tam ar partneru palīdzību savācam un pārstrādājam, nekaitējot videi.” Paralēli otrreizējo izejvielu savākšanas sistēmas uzturēšanai ik gadu Zaļā josta rīko otrreizējo izejvielu vākšanas kampaņas skolās. Pērn ar šādas kampaņas starpniecību ir izdevies savākt un nogādāt pārstrādei 1185,4 tonnas makulatūras, 27,8 tonnas izlietotu bateriju un 178,4 tonnas elektroiekārtu atkritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Arvien vairāk veicinās atkritumu šķirošanu

Māris Ķirsons,17.06.2022

SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024.gada 1.janvāra par teju 16% pieaugs Dabas resursu nodokļu (DRN) likme sadzīves atkritumu apglabāšanai - līdzšinējo 95 eiro par tonnu vietā būs jāmaksā 110 eiro - un tas visvairāk ietekmēs tos, kuri atkritumus nešķiro, informē Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs.

DRN, kas saistīts ar nešķiroto sadzīves atkritumu apglabāšanu, tiek pārskatīts un pakāpeniski paaugstināts jau kopš 2021.gada. Turklāt paredzēts, ka šīs likmes paaugstināšana notiks arī 2025. un 2026.gadā, ik gadus to paaugstinot par 10 eiro tonnā.

A.Nikolajevs uzsver, ka šī DRN likme lielā mērā ir politikas instruments, lai stimulētu atkritumu šķirošanu visā Latvijas sabiedrībā, jo šķirotā iepakojuma (plastmasas, papīra un stikla) apsaimniekošana ir un būs bez maksas, savukārt bioloģiski norādāmo jeb BIO atkritumu izvešana no 2024.gada kļūs ievērojami lētāka.

"Tās izmaiņas ir pakārtotas Latvijas vides politikai un Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, to vēstījums ir diezgan tiešs - tiem, kuri nešķiro, atkritumu apsaimniekošana kļūs aizvien dārgāka. Kurpretim savus rēķinus var mazināt šķirojot, jo gan dalīti šķiroto iepakojumu, gan stiklu atkritumu apsaimniekotāji izved lētāk nekā sadzīves atkritumus, BIO šobrīd izved par 20% lētāk nekā nešķirotos sadzīves atkritumu, bet nākamgad šīs izmaksas vēl samazināsies," skaidroja A.Nikolajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā atkritumus šķiro teju puse iedzīvotāju

Žanete Hāka,07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju skaits, kas šķiro atkritumus, ir audzis, liecina AS Latvijas Zaļais punkts un pētījuma centra SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijā šķiro teju puse jeb 45% iedzīvotāju.

Visvairāk atkritumus šķiro Vidzemes reģiona iedzīvotāji, bet vismazāk – Rīgas iedzīvotāji – tikai 35%. Audzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri būtu gatavi šķirot savus atkritumus, ja vien šāda iespēja būtu, tā norādījuši 70%.

«Pētījuma dati parāda, ka iedzīvotāji visumā ir pozitīvi noskaņoti un ir gatavi šķirot, jo saprot būtību, kāpēc vispār atkritumi ir jāšķiro. Mums kopā ir jāstrādā pie tā, lai atkritumu šķirošana kļūst par ieradumu, par ikdienas kultūras sastāvdaļu un kopā ir jārada iespējas, lai iedzīvotājiem patiešām būtu pieejamas iespējas šķirot, un viens no mūsu kopīgajiem lielākajiem izaicinājumiem ir Rīga. 54% rīdzinieku atzīst, ka šķirošanas iespējas galvaspilsētā ir sliktas. Ja mikrorajonos ir pieejamas iespējas šķirot, tad centrā publiski pieejamas ir tikai pāris vietas. Tā, iespējams, ir arī mūsu kultūras īpatnība, ka joprojām atkritumus uztveram nevis kā vēlreiz izmantojamus resursus, bet kā kaut ko nevajadzīgu. Citās Eiropas valstīs konteineri šķirotajiem atkritumiem ir pieejami gan pilsētas centros, gan kultūrvēsturiskās vietās un lielai daļai sabiedrības tā ir pašsaprotama ikdiena. Jāatzīst, ka šobrīd reģionu pašvaldības t.sk. Pierīgas, ir krietnu soli priekšā galvaspilsētai, nodrošinot iedzīvotājiem iespējas šķirot,» uzsver Kaspars Zakulis, AS Latvijas Zaļais punkts direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pienākusi BIO atkritumu kārta šķirošanas maratonā – kad stāvēsim uz pjedestāla?

Līga Šmite, “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja,09.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatņemama modernā dzīves veida daļa ir dalīšanās ar citiem un atbildīga attieksme pret vidi. Kurā ģimenē gan nav uzrunāti radi un draugi, meklējot kādu, kam atdot vēl nenolietotās zīdaiņu drēbītes?

Tās mēdz “ceļot” garus ceļus pat pie vairākiem mazuļiem. Strādājoši, taču vairs nevajadzīgi mobilie telefoni nonāk pie vecvecākiem vai draugu bērniem. Žurnāli tiek ziedoti, piemēram, bibliotēkām un izglītības iestādēm, bet vecas segas – dzīvnieku patversmēm.

Manuprāt, tekstila “ceļš” – ziedošana labdarībai vai nodošana īpašos konteineros - ir spilgts apliecinājums cilvēku ieradumu un dzīves veida izmaiņām. Mēs labprāt šķirojam atkritumus, kuru nodošanai ir izveidota pietiekami ērta infrastruktūra. Jā, ar katru gadu aizvien vairāk rīdzinieku šķiro atkritumus. Kartons, papīrs, plastmasas un stikla pudeles, nolietotas elektroiekārtas – to visu šodien var viegli šķirot un lielā vairumā gadījumu bez samaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs,15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā turpmāko gadu laikā tiks izveidoti vai modernizēti 2500 dalītās atkritumu vākšanas punkti un izveidoti 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK prasību līdz 2025.gadam Latvijā nodrošināt vismaz 55% sadzīves atkritumu šķirošanu, Rīgas dome par vienu no prioritātēm pilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projektā izvirzījusi atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu, izveidojot iedzīvotājiem pieejamu un ērtu publisko šķirošanas konteineru tīklu, kā arī šķirošanas laukumus.

Eurostat 2018. gada dati liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs rada vidēji 410 kilogramu sadzīves atkritumu gadā. Rīgā tas veido kopējo sadzīves atkritumu apjomu 262 000 t apmērā ik gadu. Šobrīd tiek sašķiroti tikai nedaudz vairāk kā 10% atkritumu, nešķirotā veidā poligonā nonāk vairāk nekā 200 000 t atkritumu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar svaigu skatu jaunajā plānā jeb kā nepieļaut vecās kļūdas

Māris Simanovičs, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs,09.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai lielas atkritumu pārstrādes rūpnīcas mazajā Latvijā atrisinās visas vides problēmas?

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs,14.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden darbu Latvijā sākušas divas jaunas “Eco Baltia” grupas uzņēmumu rūpnīcas: “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca Olainē, kas šobrīd ir viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, un “Eco Baltia vide” Resursu pārvaldības centrs Salaspils pagastā, kas ļaus apstrādāt gan nešķirotos, gan šķirotos sadzīves atkritumus no Pierīgas reģioniem.

Tas nozīmē, ka tūkstošiem tonnu atkritumu varēsim pārstrādāt otrreizējās izejvielās, tādējādi tuvojoties Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem zaļajiem mērķiem. Esam puslīdz iemācījušies šķirot, protam pārstrādāt. Bet vai ar to pietiks, lai varētu teikt, ka ar atkritumu apsaimniekošanu Latvijā viss ir kārtībā?

Protam pārstrādāt, bet kā ar ražošanu?

Līdz ar jauno rūpnīcu atvēršanu esam tikuši nenoliedzami lielu soli priekšā igauņiem, kam atkritumu apsaimniekošanas industrija ir daudz mazāk attīstīta nekā Latvijā. Savukārt Lietuvā ir ļoti spēcīgi attīstīta šķirošana, tomēr kopumā Latvijas modelis ir daudz sabalansētāks, jo nodrošina gan šķirošanu, gan pārstrādi. Toties mums pilnībā trūkst ražotņu, kas no pārstrādātajiem materiāliem ražotu galaproduktus. Tas galvenokārt saistīts ar Latvijas izmēru un apstākli, ka pārstrādātiem produktiem vietējā patēriņa faktiski nav un esam spiesti eksportēt gandrīz visu saražoto. Un, pat ja mēs visus polimēra produktus pārvērstu atkritumu maisiņos, ko vēsturiski esam darījuši, arī tiem būtu jāmeklē noieta tirgus ārpusē, jo Latvija ir krietni par mazu. Eksportēt nāktos jebkurā gadījumā. Diemžēl pēdējā laikā nekas nav dzirdēts par vienubrīd plaši apspriesto iespēju polimērus pārstrādāt ģeotekstila materiālos un izmantot būvniecībā un ceļubūvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks,22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Empyrio" izstrādātā organisko atkritumu dedzināšanas iekārta domāta mazām un vidējām ūdens attīstīšanas stacijām, lai tām nebūtu jāmaksā citām kompānijām par atkritumu izvešanu un utilizāciju.

"Dūņas ir ļoti mitrs materiāls, tajā ir ap 75% ūdens. Tā ir liela problēma ūdens attīrīšanas stacijām visā pasaulē, jo dūņas veidojas lielos apjomos un stacijas maksā daudz naudas, lai tās ar kravas automašīnām aizvestu pārstrādei," saka Aleksandrs Beļskis, SIA "Empyrio" vadītājs. Uzņēmums savu nišu saskatījis mazās un vidējās ūdens attīstīšanas stacijās, kur organisko atkritumu dedzināšanas iekārtas lietot uz vietas, lai nebūtu jāmaksā citām kompānijām par atkritumu izvešanu un utilizāciju. Tirgū ir lielam daudzumam domātas atkritumu dedzināšanas iekārtas, bet mazam apjomam risinājumu neesot.

"No ekonomiskā viedokļa tas ir pievilcīgi klientiem, jo palīdz stacijām kļūst neatkarīgām no utilizācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas jebkurā brīdī var pārskatīt cenas un sadarbību," saka A. Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai robots sašķiros to, ko cilvēks nešķiro?

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,17.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot atkritumu apjomam, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā ātri un efektīvi nodrošināt atkritumu šķirošanu un to atgriešanu otrreizējā apritē. Viens no plastmasas pārstrādes lielākajiem ierobežojumiem ir tas, vai izdodas savākt pietiekami tīru viena veida atkritumu plūsmu bez citu materiālu piemaisījumiem.

Kamēr tirgotāji un ražotāji ar jauno polimēra nodokli tiek mudināti rūpēties par pārstrādājamu materiālu izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanas operatori meklē mūsdienīgus risinājumus un investē, lai paplašinātu šķirošanas iespējas. Vai varēsim paļauties uz robotu spēku, lai sašķirotu to, kas ierindas pilsonim iebiris nepareizajā konteinerā?

Pātaga izrādījusies jaudīgāka par burkānu

Par nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu būs jāmaksā arvien vairāk: jaunais nepārstrādājamās plastmasas jeb t. s. polimēra nodoklis, kā to dēvē nozarē, ir labs veids, kā mudināt ražotājus rūpēties par tīrāku materiālu izmantošanu. Polimēra nodokļa ieviešana ir izrādījusies ļoti efektīva iniciatīva. Nodoklis stājās spēkā tikai 1. jūlijā, bet jau šobrīd redzam, ka uzņēmumi cenšas apzināt un sašķirot visu līdz pat sīkākajai plastmasas detaļai, jo katra nepārstrādātā tonna saņem nepatīkami augstā polimēra nodokļa sitienu. Tas ir arī labs pamudinājums ražotājiem uzņemties atbildību par to, ko viņi novieto tirgū, un rūpēties, lai iepakojums veikala plauktā ne tikai glīti izskatītos, bet arī lai to varētu sašķirot un pārstrādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējais brīdis mainīt atkritumu šķirošanas paradumus

Imants Stirāns, SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs,25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu tēma Latvijā pēdējā laikā ir īpaši aktuāla un var teikt, ka tik daudz kā šogad par atkritumiem iepriekš nav runāts.

Kā Eiropas Savienības, tā Latvijas mērķis ir pēc iespējas vairāk atkritumus atgriezt apritē kā materiālus vai enerģiju, lai pēc iespējas mazāk noglabātu atkritumu poligonos.

Līdz šim “Getliņi EKO” ir veikuši un turpinās veikt investīcijas, lai pēc iespējas mazāk atkritumu tiktu noglabāti poligonā, taču jāsaprot, ka kopējā stāstā esam tikai ķēdes galapunkts. Pirms atkritumi nonāk Getliņu atkritumu poligonā, savs mājasdarbs ir jāpaveic katram no mums.

Bioloģisko atkritumu šķirošana kļūs par obligātu ieradumu mūsu ikdienā

Līdz šim esam raduši šķirot stiklu, papīru, plastmasu un metālu, tomēr šobrīd aktuāla kļūst bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana. Tie, galvenokārt, ir pārtikas atkritumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atkritumus, kurus var izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai, joprojām apglabā poligonos.

Itāļu rakstnieks Karlo Kalodi, 1882. gadā sarakstot grāmatu Pinokio piedzīvojumi, visticamāk, bērniem vēlējās izskaidrot daudz ko, bet tieši un nepārprotami – to, ka, aprokot naudu zemē, naudas koks neizaugs. Latvijā tieši to dara – naudu rok zemē, turklāt lielos apjomos. Visi, dzirdot, ka atkritumu lieta ir liels bizness, saprotoši māj ar galvu un turpina šos resursus vai naudu aprakt. Mūsu kaimiņvalstīs – kā ziemeļos, tā dienvidos – no atkritumiem ražo siltumu un elektrību, kas patiešām ir nauda. Latvijā gandrīz visu šo naudu aprok. Turklāt dara to bez viltus un spaidiem. Brīvprātīgi un apzinoties, ka tā ir nauda.

Vienā ailē ar Bulgāriju

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvgružu pārstrāde ar valsts atbalstu jāpadara ekonomiski pievilcīga

LETA,02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, būtu nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem un padarītu būvniecības atkritumu pārstrādi ekonomiski pievilcīgu, pavēstīja Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie būvniecības atkritumu radītāji ir būvnieki un novecojušas būvmateriālu ražotnes. Ja ar ražotājiem situācija arvien uzlabojas, tad būvniecības sektorā mēdz būt pat vairāki apsvērumi, kuru dēļ uzņēmēji un privātpersonas nereti meklē bezmaksas ceļus, kā atbrīvoties no būvgružiem, un tieši viņi visbiežāk būvgružus ved uz mežu vai kādu nelegālu izgāztuvi, skaidroja Jākobsons.

Tiecas uz būvgružu zero waste 

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan...

Asociācijas vadītājs norādīja, ka būvmateriālu ražotāju vidū galvenais dzinējspēks, kas veicina būvniecības atkritumu pārstrādi, ir nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju, kā arī mazināt piesārņojumu. Šie apsvērumi un arī Eiropas regulas daudziem uzņēmumiem liek meklēt risinājumus, kas rezultātā būtu draudzīgi gan uzņēmuma maciņam, gan arī videi.

"Šodien visas modernās būvmateriālu ražotnes ir praktiski bāzētas uz bezatlikumu tehnoloģiju. Agrāk pie katras rūpnīcas, kas ražoja betonu vai gāzbetonu, bija veselām kaudzēm materiālu, kas bija lieki vai nelikvīdi un kurus vai nu vienkārši krāva kaudzē, vai pārdeva, un pēc tiem bija pat lielāks pieprasījums nekā pēc labiem materiāliem. Tie vienkārši bija lētāki. Šodien praktiski visas modernās tehnoloģijas ir tādas, kur viss, kas paliek pāri, tiek otrreiz izmantots vai nu tā paša vai cita materiāla ražošanā," skaidroja Jākobsons.

Kā labos piemērus Jākobsons minēja vairākus ražotājus, piemēram, "Schwenk Latvija" rūpnīcu, kas cementa ražošanā izmanto pelnus, "Sakret" praksi ēku apdares materiālos izmantot pārstrādātu logu stiklu. Ir vairākas ražotnes, kurās visus atlikumus un atgriezumus savāc un izmanto jaunu produktu ražošanā, piemēram, "Tenax", "Bauroc", "Evopipes" un citas rūpnīcas.

Tomēr Jākobsons atgādināja, ka Latvijā kopš padomju laikiem joprojām turpina darboties arī novecojušas ražotnes, kuras cenšas ietaupīt naudu uz būvgružu utilizācijas rēķina un savus ražošanas atlikumus mēģina kaut kur nobēdzināt, tādējādi arī graujot visu kopējo konkurenci nozarē.

"Mūsu asociācijas biedri ir arī karjeru izstrādātāji, un tad atklājas, ka ir karjeri, kuros ir nelikumīgi izraktas šķembas vai smiltis, un, lai neredzētu, ka tur kaut kas ir izrakts, vietā tiek iebērti kaut kādi būvgruži un uzbērtas pa virsu smiltis, it kā tur nekas nebūtu bijis," atklāja Jākobsons.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs uzsvēra, ka asociācija ļoti asi vēršas pret šādiem gadījumiem un par tiem informē arī Valsts vides dienestu, taču atbildīgās institūcijas ne vienmēr spēj efektīvi reaģēt uz šādiem gadījumiem.

Pieminot tādu būvgružu pārstrādi, kas radušies, piemēram, nojaucot ēkas, Jākobsons norādīja, ka šeit lielākā problēma ir tā, ka jebkurus radušos atkritumus būtu nepieciešams sadalīt pa sastāvdaļām. Būvniecības atkritumus sašķirojot atsevišķi stiklā, metālā, kokā, plastmasā, betona šķembās un līdzīgās frakcijās, katru no tām atsevišķi var izmantot atkārtoti būvmateriālu ražošanā.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka lielākās grūtības būvgružu pārstrādē rada būvniecībā izmantotās ķīmiskās vielas, kuras ir grūti, ja ne neiespējami, atdalīt un kuras var visvairāk ietekmēt dabu un cilvēku. Vissarežģītākie ir gadījumi, kad jātiek galā ar nesašķirotu būvgružu kaudzi.

Jākobsons minēja divus aspektus, kāpēc būvgružu pārstrāde neattīstās tik strauji kā gribētos. Pirmkārt, Latvijā trūkst pārstrādei derīgu izejvielu, kas varētu nodrošināt rūpnīcām pietiekamu noslodzi, un, otrkārt, jebkurš ražošanas process, kurā tiek izmantotas otrreizējas izejvielas, ir dārgāks nekā tad, ja tiek ņemti jau gatavi izejmateriāli - pat ja tas nozīmē vēl vairāk rakt karjerus un cirst kokus.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors uzskata, ka Latvijai vajadzētu kooperēties ar kaimiņvalstu ražotājiem, jo būvmateriālu tirgū valda spēcīga konkurence. Nereti apjoms, ko katra ražotne var saražot, ir lielāks nekā pieprasījums pēc tiem, tāpēc faktiski neviena rūpnīca nestrādā ar pilnu jaudu.

Vienlaikus Jākobsons negatīvi vērtē iespēju potenciālām būvgružu šķirošanas rūpnīcām izejmateriālus ievest no kaimiņvalstīm, jo, pirmkārt, imports sadārdzinātu otrreizējās pārstrādes izejvielas un, otrkārt, "tas morāli laikam labi neizklausītos, ja mums vestu citu valstu atkritumus, lai mēs to varētu pārstrādāt."

"Ražotājs var iestāties par zaļo pieeju un ražot būvmateriālus no otrreiz izmantotiem materiāliem, taču patērētājs izvēlēsies lētāko, kas ražots no nulles," atzīmēja Jākobsons, akcentējot, ka būtisks darbs jāgulda sabiedrības izpratnes celšanā par aprites ekonomiku, zaļu dzīvošanu un otrreizēju materiālu izmantošanu vietās, kur tas iespējams. Viņš gan arī piebilda, ka visā aprites ekonomikas ieviešanas jomā un otrreizējā būvniecības atkritumu pārstrādē šis varētu būt tas grūtākais moments.

Jākobsons norādīja, ka grūtākais būvgružu pārstrādē ir sašķirot un savākt otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus. Metāla kausētāji ir gatavi paši braukt un savākt materiālus, jo viņiem tas ir izdevīgi, bet būvgružu šķirošana un savākšana ir krietni laikietilpīgāks un dārgāks process visām iesaistītajām pusēm.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, obligāti nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem, tomēr Jākobsons ir skeptisks par šāda scenārija īstenošanos dzīvē.

"Diemžēl mums tie jautājumi ne tik ātri risinās. Piemēram, ar tām pašām PET pudelēm - cik mums gadus vajadzēja risināt šo jautājumu, lai cilvēkiem būtu izdevīgi nodot savus atkritumus un par to pat iegūtu kaut kādu samaksu? Tas nav tik vienkārši, un ar to ir jārēķinās. Taču noteikti nedrīkst atstāt visu tā, kā ir patreiz," uzskata Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji iegulda atkritumu pārstrādē

Armanda Vilciņa,15.11.2024

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Tuvākajā nākotnē ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri ilgtspējas stratēģijas izvirzījuši kā vienu no pīlāriem savā darbībā, uzskata Kaspars Zakulis, SIA Latvijas Zaļais punkts direktors. Pētījuma Brand Capital ietvaros veiktā aptauja liecina, ka 54% respondentu izvēlas zīmolus, kas iestājas par tīru vidi, atzīmē K.Zakulis, piebilstot, ka ilgtspējas, kā arī atkritumu šķirošanas un pārstrādes tēmas sabiedrībā kļūst arvien aktuālākas. To pierāda arī uzņēmumu centieni - liela daļa komersantu aktīvi investē līdzekļus videi draudzīgāku risinājumu ieviešanā.

Ambiciozi mērķi

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja. “Mēs uz ilgtspēju raugāmies kā uz iespēju augt, ieviest inovācijas un radīt ilgtermiņa vērtības. Pirms desmit gadiem Philip Morris International (PMI) paziņoja par ambīciju pārveidot savu biznesu, izvirzot tabakas biznesam šķietami neiespējamu misiju – radīt nākotni bez cigarešu dūmiem. Lai to sasniegtu, pievērsāmies zinātniskiem pētījumiem un uz to bāzes izstrādājām bezdūmu produktus. Tajā pašā laikā mēs cenšamies, lai mūsu produkti būtu mazāk kaitīgi ne tikai veselībai, bet arī dabai. Ilgtspējīga pieeja ir pamatā visam mūsu produktu ražošanas ciklam – no tabakas lapu izaudzēšanas līdz pat elektronisko tabakas karsēšanas ierīču atpakaļ pieņemšanai un pārstrādei. Tāpat mēs turpinām dekarbonizēt mūsu tiešo ražošanas darbību, un jau 13 mūsu rūpnīcas ir sertificētas kā oglekļa neitrālas,” stāsta M.Apsalone, uzsverot, ka Philip Morris Latvia sniedz korporatīvo ieguldījumu un atbalstu, izmantojot gan dažādas sabiedriskās iniciatīvas, gan sociālās programmas, kuru mērķis ir uzlabot apkārtējās vides situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons,12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizējot izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanu Latvijā, Zaļā josta aktīvi iesaistās sabiedrības vides izglītības pasākumu organizēšanā. Paralēli klientu radīto iepakojuma materiālu un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanai, uzņēmums ik gadu iesaista simtiem skolēnu praktiskā otrreizējo izejvielu vākšanā visa mācību gada garumā. Šogad bērni ar ģimenes, draugu un pedagogu atbalstu un līdzdalību Zaļā josta rīkotajos konkursos pārstrādei nogādāja 1228,2 tonnas makulatūras un 34,4 tonnas bateriju, pasargājot vidi no piesārņojuma un sniedzot resursiem atkārtotu pielietojumu.

Otrreizējo izejvielu apsaimniekošanas sistēma darbojas pēc noslēgta ķēdes principa, kur katram tās posmam ir noteiktas funkcijas. Ja kāds no posmiem nefunkcionē pareizi vai iztrūkst pavisam, atkritumu apsaimniekošana nevar tikt nodrošināta efektīvi. Tāpēc, lai atkritumu apsaimniekošana noritētu korekti un spētu attīstīties, tajā jāiesaistās ne tikai apsaimniekotājiem, savācējiem un pārstrādātājiem, bet arī iedzīvotājiem, kas atkritumus šķiro un izmet tam paredzētos dalītās vākšanas konteineros. Organizējot iedzīvotāju vides izglītības aktivitātes un mācot pareizi šķirot atkritumus, tiek ne tikai sniegts ieguldījums tīras vides nodrošināšanā, bet arī nodrošināta kvalitatīva otrreizējā izejviela, kas kalpo par galveno sistēmas uzturēšanas avotu. Jo aktīvāk iedzīvotāji šķiro atkritumus, jo vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu tiek atgūts - jo straujāk attīstās un pilnveidojas šķiroto atkritumu savākšanas un apstrādes infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Depozīta sistēma līdz šim nav ietekmējusi atkritumu struktūru Getliņu poligonā

LETA,21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu poligonā "Getliņi" pagaidām nav jūtamas izmaiņas atkritumu struktūrā pēc šogad 1.februārī ieviestās depozīta sistēmas, atzina "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

"Pagaidām absolūti nejūtam izmaiņas. Mēs gribētu izjust, jo bioloģiskajos atkritumos stikla piemaisījums ir ļoti liels, kas sagādā problēmas," teica Stirāns, pagaidām neprognozējot, kad izmaiņas varēs sajust.

Viņš gan arī piebilda, ka atkritumu struktūra pēdējos gados ir mainījusies, īpaši pēc arvien aktīvākas atkritumu šķirošanas.

"Ar atkritumiem ir vienkārši - to ietekmē ekonomiskā situācija. 2008.gada krīzē ekonomika nobruka par 30% un arī nešķiroto atkritumu apmērs samazinājās precīzi par 30%. Tagad tendence ir nedaudz citāda - cilvēku nepaliek vairāk, arī Covid-19 pandēmija ietekmēja atkritumu apmēru. Jo sliktāk dzīvojam, jo mazāk atkritumu. Dzīves līmenis nepieaug, tas ir stabils, tādēļ arī atkritumu apmērs nepalielinās," teica Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir iespējams nodrošināt visu veidu bīstamo un citu specifisko atkritumu savākšanu, bet ne pārstrādi, jo tas nebūtu ekonomiski un tehniski pamatoti, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka par bīstamajiem atkritumiem uzskatāmi tādi atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kuras padara tos bīstamus. Atkritumu bīstamības īpašības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus. Latvijā ir iespējams nodrošināt visu veidu bīstamo atkritumu savākšanu. Tomēr, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības apmērus, nav iespējams nodrošināt visu veidu bīstamo atkritumu pārstrādi, jo nav ekonomiski un tehniski pamatoti izveidot pārstrādes iespējas visu veidu bīstamajiem atkritumiem, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ( VARAM) pārstāve Laura Jansone. Viņa skaidro, ka tāpēc daļa bīstamo atkritumu tiek izvesta pārstrādei uz citām Eiropas Savienības (ES) un trešajām valstīm. Lielākā izvesto bīstamo atkritumu plūsma ir svina akumulatori. Tāpat VARAM norāda, ka ES struktūrfondu apguves ietvaros atkritumu apsaimniekošanas komersantiem atklāta konkursa ietvaros būs pieejams līdzfinansējums no ES struktūrfondiem atkritumu pārstrādes infrastruktūras attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atkritumu apsaimniekošanas nākotnes pieeja

Viktors Valainis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors,27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti likumu grozījumi, kas būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai atsevišķu ražotāju stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 10% - 15% no visa iepakojuma un nieka 2 – 5 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem VARAM aprēķiniem prasīs 30 miljonus eiro.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru