Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.
Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug
“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.
Šobrīd Latvijā ir 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioni, kur katrā ir vismaz viens vides prasībām atbilstošs atkritumu apglabāšanas poligons. Iedzīvotājiem ir pieejami atkritumu šķirošanas laukumi, videi kaitīgu preču savākšanas punkti un ik gadu tiek pilnveidota šķiroto atkritumu savākšanas un pārstrādes infrastruktūra.
Šķirotos atkritumus izved bez maksas
“Bieži nākas sastapties ar sabiedrības aizspriedumiem, ka videi draudzīga rīcība ir sava veida uzupurēšanās. Nebraukt ar auto, atteikties no spontāniem pirkumiem, atcerēties paņemt uz veikalu līdzi savu iepirkuma maisiņu utt. Turpretim atkritumu šķirošana ir ilgtermiņa lēmums, kas palīdz dabai un taupa resursus,” skaidro J. Lapsa.
Apmēram trešā daļa no visiem sadzīves atkritumiem ir izlietotais iepakojums, kas ir piemērots atkārtotai pārstrādei. Ja atkritumi tiek šķiroti rūpīgi un pie mājas vai uzņēmuma ražotnes ir uzstādīti atkritumu dalītās vākšanas konteineri plastmasai, papīram un stiklam, tad atkritumu šķirošana ļauj samazināt izmaksas par atkritumu izvešanu pat uz trešdaļu.
J. Lapsa skaidro, ka, atšķirībā no sadzīves atkritumiem, kuru izvešanas maksa ar katru gadu tiek mērķtiecīgi palielināta, šķirotās otrreizējās izejvielas izved un pārstrādā bez maksas. Jo lielāku otrreizējo izejvielu īpatsvaru izdodas atšķirot no kopējās sadzīves atkritumu plūsmas, jo vairāk naudas izdodas ietaupīt.
Par kļūdām ir jāmaksā
Lai ietaupītu uz atkritumu šķiršanas rēķina, atkritumi ir jāšķiro pareizi. Konteineros šķirotajiem atkritumiem metamas tikai pārstrādei piemērotas otrreizējās izejvielas. Konteinerā plastmasai var droši izmest PET pudeles, HDPE un LDPE plastmasas iepakojumu – trauciņus, plēves, maisiņus. Konteinerā papīram metami visa veida papīra un kartona izstrādājumi – iepakojums, avīzes, kartona kastītes, grāmatas, pierakstu papīrs u.c. makulatūra. Konteinerā stiklam jāizmet visu krāsu stikla iepakojumu – burkas, pudeles. Precīzu sarakstu, ko drīkst un ko nedrīkst izmest dalītās vākšanas konteineros, jāprecizē pie attiecīgā atkritumu operatora. Otrreizējām izejvielām pirms izmešanas ir jābūt tīrām, bez piemaisījumiem un bez pārtikas atliekām, kā arī iespēju robežās maksimāli saplacinātām.
Kā rāda apsaimniekotāju pieredze, iedzīvotāji atkritumus šķiro nepietiekami rūpīgi. Tāpēc visas šķirotās otrreizējās izejvielas pirms pārstrādes tiek nogādātas uz šķirošanas līnijas, kur gan manuāli ar rokām, gan ar dažādu tehnoloģiju palīdzību vēlreiz tiek pāršķirotas pa materiālu veidiem, gan atdalot pārstrādei nederīgos piemaisījumus. “Nepārzinot atkritumu šķirošanas pamatprincipus vai vēloties vienkārši ietaupīt, iedzīvotāji konteineros šķirotajiem atkritumiem mēdz izmest lietas, kuras nebūt nav piemērotas pārstrādei,” atklāj J. Lapsa. “Gadījumos, kad sadzīves atkritumi otrreizējo izejvielu konteinerā sastāda ievērojamu īpatsvaru, otrreizējās izejvielas tiek klasificētas kā sadzīves atkritumi”. Ierodoties pakaļ šķirotajiem atkritumiem, atkritumu operators izvērtē izejvielu kvalitāti un pieņem lēmumu – vai konteinera saturs atbilst šķiroto otrreizējo izejvielu prasībām un tiek izvests bez maksas, vai arī sadzīves atkritumu piemaisījuma lielā īpatsvara dēļ konteinera saturs tiks izvests kopā ar pārējiem sadzīves atkritumiem par attiecīgu samaksu.
Piesārņotājs maksā, lai sabiedrība varētu ietaupīt
Lai šķiroto atkritumu izvešana no iedzīvotājiem būtu iespējama bez maksas, iegūtajām otrreizējām izejvielām ir jānosedz visa garā šķiroto atkritumu loģistika ķēde, sākot ar konteineru uzstādīšanu, otrreizējo izejvielu transportēšanu, pāršķirošanu, pirmapstrādi un otrreizēju izejvielu pārstrādi, atgriežot resursus atkārtotā apritē. Atšķiroto izejvielu materiālu vērtība nesedz visas savākšanas izmaksas, tāpēc sekmīga atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbība un infrastruktūras attīstība un uzturēšana ir iespējama tikai ar papildu finansējuma piesaisti.
Latvijā tāpat kā daudzviet citur Eiropā atkritumu apsaimniekošana tiek īstenota pēc principa “Piesārņotājs maksā”, kas uzliek potenciālajiem piesārņotājiem – iepakojuma un videi kaitīgu preču radītājiem maksāt dabas resursu nodokli. Pastāv arī alternatīva - noslēgt līgumu ar izlietotā iepakojuma vai videi kaitīgu preču apsaimniekotāju, uzticot apsaimniekošanu licenzētam uzņēmumam. Sadarbība ar apsaimniekotāju atbrīvo uzņēmumus no dabas resursu nodokļa samaksas, ļaujot ietaupīt, vienlaikus rūpējoties par vidi. Lielāko daļu klientu maksājumu apsaimniekotāji novirza atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībai un pilnveidei. “Lai atkritumu apsaimniekošanas sistēma turpinātu attīstīties, Zaļā josta ik gadu iegulda trijos galvenajos virzienos – klientu radītā izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču apjoma savākšanas un pārstrādes nodrošināšanā, šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidē un uzturēšanā, kā arī vides izglītības aktivitāšu organizēšanā.” Tādējādi ar Zaļā josta līdzdalību tiek uzstādīti jauni atkritumu dalītās vākšanas konteineri un atklāti mūsdienīgi atkritumu šķirošanas laukumi. Pastāvīgi tiek strādāts pie otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudu attīstīšanas.
Kā skaidro J. Lapsa, “atkritumu apsaimniekošana darbojas noslēgtā ciklā, kur ikviens no mums ir neatņemams ķēdes posms. Mācot pareizi šķirot atkritumus skolēniem, viņi zināšanas nes mājās un pamudinu visu ģimeni sākt šķirot. Motivējot uzņēmējus, kopīgiem spēkiem izdodas pāriet uz videi draudzīgu iepakojuma materiālu, kuru pēc tam ar partneru palīdzību savācam un pārstrādājam, nekaitējot videi.” Paralēli otrreizējo izejvielu savākšanas sistēmas uzturēšanai ik gadu Zaļā josta rīko otrreizējo izejvielu vākšanas kampaņas skolās. Pērn ar šādas kampaņas starpniecību ir izdevies savākt un nogādāt pārstrādei 1185,4 tonnas makulatūras, 27,8 tonnas izlietotu bateriju un 178,4 tonnas elektroiekārtu atkritumu.