Neatņemama modernā dzīves veida daļa ir dalīšanās ar citiem un atbildīga attieksme pret vidi. Kurā ģimenē gan nav uzrunāti radi un draugi, meklējot kādu, kam atdot vēl nenolietotās zīdaiņu drēbītes?
Tās mēdz “ceļot” garus ceļus pat pie vairākiem mazuļiem. Strādājoši, taču vairs nevajadzīgi mobilie telefoni nonāk pie vecvecākiem vai draugu bērniem. Žurnāli tiek ziedoti, piemēram, bibliotēkām un izglītības iestādēm, bet vecas segas – dzīvnieku patversmēm.
Manuprāt, tekstila “ceļš” – ziedošana labdarībai vai nodošana īpašos konteineros - ir spilgts apliecinājums cilvēku ieradumu un dzīves veida izmaiņām. Mēs labprāt šķirojam atkritumus, kuru nodošanai ir izveidota pietiekami ērta infrastruktūra. Jā, ar katru gadu aizvien vairāk rīdzinieku šķiro atkritumus. Kartons, papīrs, plastmasas un stikla pudeles, nolietotas elektroiekārtas – to visu šodien var viegli šķirot un lielā vairumā gadījumu bez samaksas.
Tagad šķirošanas maratonā ir pienākusi kārta BIO atkritumiem. Tos saražojam visvairāk – pārtikas atliekas veido aptuveni 30% no visiem atkritumiem. BIO atkritumu nodalīšana ir liels izaicinājums, jo var prasīt būtisku paradumu maiņu pat cilvēkiem, kuri šķiro citu kategoriju atkritumus. Nesen veiktā aptauja par BIO atkritumu šķirošanas paradumiem iedzīvotāju vidū ļauj secināt, ka sabiedrībā iecienīta izvēle joprojām ir komposta veidošana – to dara divas trešdaļas privātmājās dzīvojošo respondentu.
Grūtāk klājas tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Pat tad, ja ir pārliecība, ka nodalīt pārtikas atliekas ir pareiza rīcība, apkārtējo bezatbildības dēļ ir viegli atmest šķirošanai ar roku. Šogad veiktā aptauja liecina, ka BIO atkritumus šķiro aptuveni 40% dzīvokļu iemītnieku. Pārējie labākajā gadījumā ignorē brūnos konteinerus, sliktākajā – samet tajos visu, kas pagadās. Diemžēl šāds “maisījums” tālākai pārstrādei nav derīgs un nonāk nevis “Getliņi EKO” pārstrādes tuneļos, bet gan kopējā atkritumu kalnā.
Redzam, ka ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji atbalstītu un aizvien aktīvāk iesaistītos BIO atkritumu šķirošanā. Kāpēc?
Pirmkārt, Eiropas Savienība ir noteikusi dalībvalstīm mērķi līdz 2035.gadam poligonos apglabāt tikai 10% atkritumu, patlaban vidēji tiek apglabāta aptuveni puse. Ja šo mērķi nesasniegsim, Latvijai var nākties maksāt ievērojamas soda naudas. Viens no svarīgākajiem veidiem, kā tuvoties ES mērķa sasniegšanai, ir iespējami plašāka BIO atkritumu šķirošana ikdienā.
Otrkārt, Getliņu poligons pavisam drīz, jau aptuveni pēc desmit gadiem, būs pilns. Tas nozīmē, ka visiem būs nopietni jādomā, kur Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji glabās atkritumus. Iespējams, kaut kur Rīgas reģionā būs jāatvēl teritorija jauna poligona ierīkošanai. Jo vairāk atkritumu mēs katrs savā ikdienā varam nošķirot un pārstrādāt, jo vairāk attālināsimies no iecerēm par jauniem atkritumu poligoniem.
Katrai mājsaimniecībai ir jāsaprot, vai šķirošanai ērtāk izmantot biomaisiņus, virtuves konteinerus vai ko citu. Vienoti risinājumi BIO šķirošanai mājsaimniecībās, manuprāt, nav vajadzīgi. Katram pašam jāspēj rast sev piemērotākais veids, kur uzglabāt pārtikas atkritumus mājās. Pats būtiskākais, lai sašķirotais nonāk līdz brūnajam BIO atkritumu konteineram. No savas pieredzes varu teikt, ka visgrūtāk ir sākt, bet pēc tam jau BIO šķirošanā iesaistās pārējie ģimenes locekļi un ar laiku izdodas to izveidot par ikdienišķiem paradumiem.
Protams, efektīva atkritumu savākšana ir atkarīga ne tikai no iedzīvotāju apzinīguma, bet arī no daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāju un atkritumu operatoru prasmēm to sekmīgi nodrošināt. Kopumā mēs redzam, ka lēnām aug to apkaimju skaits, kurās BIO atkritumus izdodas veiksmīgi savākt.
Esmu pārliecināta, ka visiem kopā – iedzīvotājiem, namu apsaimniekotājiem, atkritumu apsaimniekotājiem, pašvaldībai, tirgotājiem izdosies pieveikt šo garo šķirošanas maratona posmu un radīt apstākļus, lai BIO atkritumu šķirošana kļūtu par ierastu lietu. Ir laiks rīkoties!
