Eksperti

Vai lielas atkritumu pārstrādes rūpnīcas mazajā Latvijā atrisinās visas vides problēmas?

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs,14.11.2024

Jaunākais izdevums

Šoruden darbu Latvijā sākušas divas jaunas “Eco Baltia” grupas uzņēmumu rūpnīcas: “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca Olainē, kas šobrīd ir viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, un “Eco Baltia vide” Resursu pārvaldības centrs Salaspils pagastā, kas ļaus apstrādāt gan nešķirotos, gan šķirotos sadzīves atkritumus no Pierīgas reģioniem.

Tas nozīmē, ka tūkstošiem tonnu atkritumu varēsim pārstrādāt otrreizējās izejvielās, tādējādi tuvojoties Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem zaļajiem mērķiem. Esam puslīdz iemācījušies šķirot, protam pārstrādāt. Bet vai ar to pietiks, lai varētu teikt, ka ar atkritumu apsaimniekošanu Latvijā viss ir kārtībā?

Protam pārstrādāt, bet kā ar ražošanu?

Līdz ar jauno rūpnīcu atvēršanu esam tikuši nenoliedzami lielu soli priekšā igauņiem, kam atkritumu apsaimniekošanas industrija ir daudz mazāk attīstīta nekā Latvijā. Savukārt Lietuvā ir ļoti spēcīgi attīstīta šķirošana, tomēr kopumā Latvijas modelis ir daudz sabalansētāks, jo nodrošina gan šķirošanu, gan pārstrādi. Toties mums pilnībā trūkst ražotņu, kas no pārstrādātajiem materiāliem ražotu galaproduktus. Tas galvenokārt saistīts ar Latvijas izmēru un apstākli, ka pārstrādātiem produktiem vietējā patēriņa faktiski nav un esam spiesti eksportēt gandrīz visu saražoto. Un, pat ja mēs visus polimēra produktus pārvērstu atkritumu maisiņos, ko vēsturiski esam darījuši, arī tiem būtu jāmeklē noieta tirgus ārpusē, jo Latvija ir krietni par mazu. Eksportēt nāktos jebkurā gadījumā. Diemžēl pēdējā laikā nekas nav dzirdēts par vienubrīd plaši apspriesto iespēju polimērus pārstrādāt ģeotekstila materiālos un izmantot būvniecībā un ceļubūvē.

Lielisks piemērs ir Dienvidkoreja, kas arī nav ļoti liela valsts, tomēr tur “zaļā iepirkuma” princips strādā lieliski un valsts visos iepirkumos izmanto vietējo ražotāju ģeotekstilu. Tikmēr Latvijai joprojām sanāk lētāk importēt otrreizējo materiālu galaproduktus no austrumu valstīm, ko nosaka gan ražošanas masveidīgums, gan darbaspēka izmaksas. Jāapzinās, ka uzsākt šādu ražošanu no nulles prasītu milzīgas investīcijas, turklāt Latvijai ir šim nolūkam neizdevīga ģeogrāfiskā lokācija: kā jau minēju, ar pašmāju tirgu nepietiktu, bet pat 300 kilometru rādiusā tirgus tik un tā nepārsniedz 6 miljonu klientu robežas. Tikmēr galaproduktu rūpnīcas Polijā vai Lietuvā var paļauties uz krietni lielāku potenciālo klientu skaitu, radot nesalīdzināmu konkurenci. Ja vispār apsveram galaprodukta ražošanu Latvijā, mums ir rūpīgi jāizvērtē, ko patiešām būtu vērts ražot un kur pēc tā varētu būt pieprasījums. Tāpat jārēķinās, ka pārstrādes tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, bet galaproduktu ražošana un sertificēšana prasa krietni vairāk laika. Piemēram, automoto industrijā, kas ir liels otrreizējo materiālu patērētājs, sertifikācija var ilgt gadiem. Tāpēc apgūt eksporta tirgu ar Latvijā ražotu galaproduktu būtu skaisti, taču sarežģīti.

Kāpēc tomēr ir labi būvēt savas pārstrādes rūpnīcas?

Lielākais ieguvums ir iespēja izpildīt ES “zaļā kursa” pamatprincipus un maksimāli daudz materiāla atgriezt otrreizējā apritē. Atkritumus var vai nu pārstrādāt, kā to darām mēs, vai sadedzināt, ar ko pārsvarā nodarbojas mūsu tuvākie kaimiņi. Protams, pārstrāde paver daudz vērtīgākas iespējas – eksportspējīgu produktu ražošanu uzņēmumos, kuri nodarbina vietējos iedzīvotājus un maksā nodokļus valsts budžetā. Tas gan nenozīmē, ka esam atrauti no situācijas globālajā otrreizējo materiālu tirgū, ko spēcīgi ietekmē Ķīna. Tā kā Eiropā valda “zaļais kurss”, kas liek uzņēmumiem izmantot otrreizējās izejvielas, un aug patērētāju spiediens uz lielajiem zīmoliem, veidojas atbilstošs pieprasījums. Bet, kur pieprasījums, tur arī piedāvājums.

Lai kā attīstītos Eiropas atkritumu pārstrādes industrija un lai cik bargas importa nodevas ES piemērotu ķīniešu lētajiem materiāliem, ķīnieši domā radoši un atrod ceļus, kā apiet visus noteikumus. Vēl vairāk – Eiropā ieplūst arī nepārstrādāti materiāli, kam piekārta pārstrādāta materiāla etiķete, un to diemžēl ir ļoti grūti kontrolēt. Eiropas ražotājiem tie ir lieli izaicinājumi: no vienas puses, vides prasības ir daudz stingrākas nekā Ķīnā, un, no otras, ir jūtams arī pamatīgs spiediens uz cenu, jo bieži vien lielo zīmolu īpašnieki nelabprāt pērk Eiropā ražotus materiālus, kurus var daudz lētāk iegādāties no Āzijas kompānijām. Iespēja pašiem pārstrādāt materiālu ļauj atbilstoši savām spējām konkurēt eksporta tirgū, un jaudīgu rūpnīcu izveide sniedz iespēju piedāvāt vairāk materiāla par konkurētspējīgāku cenu. Turklāt otrreizējie izejmateriāli ir uz palikšanu, un mainās arī to simboliskā nozīme: ja vēl pirms dažiem gadiem patērētāji par tiem drusku rauca degunus, tagad tie ir ilgtspējīga dzīvesveida simbols.

Jāiemācās šķirot bioloģiskos atkritumus

Domāju, ka jaunās rūpnīcas būs labs palīgs Latvijai ES izvirzīto mērķu sasniegšanā. Šajā ziņā esmu optimists un ticu, ka noteiktās normas izpildīsim. Tam, ka mums trūkst pašu ražotu galaproduktu, nav izšķirošas nozīmes, jo šo uzdevumu mūsu vietā paveic kaimiņvalstis un atgriež Latvijas tirgū, piemēram, iepakojumu vai atkritumu maisus no pārstrādātiem materiāliem. Tomēr ES mērķi nav paši galvenie – vai katrā ziņā ne vienīgie. “Eco Baltia” mērķis ir vēl daudz ambiciozāks – piešķirt otro dzīvi katram atkritumam, atrast vērtību katrā materiālā. Lielākais izaicinājums šobrīd ir panākt bioloģisko atkritumu šķirošanas attīstību.

Nonākot kontaktā ar kartonu, bioloģiskie atkritumi to padara nelietojamu, arī plastikātu vai plēvi ir salīdzinoši grūti nomazgāt, kas ievērojami apgrūtina šķiroto atkritumu pārstrādi. Latvijā ir izveidota infrastruktūra biogāzes ražošanai, sabiedrībai atliek vien iemācīties šķirot bioloģiskos atkritumus – tieši tāpat, kā esam puslīdz iemācījušies šķirot cita veida atkritumus.

Un pats galvenais uzdevums ir apzināties, ka atkritumu apsaimniekošana ir nevis valsts problēma un Eiropas uzstādījums, bet gan mūsu katra individuālā atbildība par to, kādu pasauli gribam atstāt nākamajām paaudzēm. Var jau mest pudeles krūmos un teikt, ka ir vienalga, bet var arī paturēt prātā, ka bērni un mazbērni gribēs dzīvot tīrā, sakoptā Latvijā. Rūpnīcas vien nepalīdzēs. Nāksies pašiem rūpēties par savu vidi – ne tikai šķirot, jo kāds tā liek, bet patiešām ilgtspējīgi un atbildīgi saimniekot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2024. gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 124,13 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir par 10,8% vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt konsolidētā EBITDA 2024. gada sešos mēnešos sasniegusi 22,1 miljonu eiro, kas ir par 47,7% vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos. Arī šajā pārskata periodā izaugsmi galvenokārt noteica stabilie rezultāti vides pārvaldības nozarē un mērķtiecīgs darbs pie efektivitātes un procesu automatizācijas, kā arī pērnā gada novembrī īstenotā “Metal Plast” iegāde.

Koncerna peļņa šā gada pirmajā pusgadā pirms nodokļu nomaksas bija 4,66 miljoni eiro, kamēr pērn tajā pašā periodā peļņa pirms nodokļiem bija 2,29 miljoni eiro.AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Šogad uzņēmuma attīstībā jūtam mērenu kāpumu, taču, neskatoties uz to, turpinām sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus. Tie pierāda, ka esam uz pareizā ceļa izvēlētajos stratēģiskajos biznesa virzienos. Grupas attīstībā būtiska nozīme bijusi starptautiskajam akcionāru un uzņēmumu vadības sastāvam, kas ar savām kompetencēm virza grupu uz stabilu izaugsmi. Turpināsim iesākto ceļu arī turpmāk, tostarp vērtējot jaunas iespējas paplašināt pilna atkritumu cikla ķēdi un uzņēmumu loku mūsu kopējā grupas portfelī.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Olainē atklāta viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā

Db.lv,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā.

Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Jaunatklātā rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Ziemeļeiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā, kuras kopējā iekštelpu platība sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru, bet āra platība – aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

“Jaunās “ITERUM” rūpnīcas izveide ir viens no “Eco Baltia” pēdējo gadu vērienīgākajiem attīstības projektiem, kura galvenais mērķis ir kāpināt PET granulu ražošanas jaudas un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai attīstībai, nostiprinot mūsu tirgus daļu Eiropas tirgū. Pēdējos gados esam īstenojuši strauju “Eco Baltia” uzņēmumu attīstības kursu Baltijā un ārpus tās, kā arī līdztekus organiskai izaugsmei esam iegādājušies vairākus uzņēmumus, lai paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. “ITERUM” jaunā rūpnīca būs būtisks solis uz priekšu grupas izaugsmē, nodrošinot trīsreiz lielāku ražošanas jaudu nekā pirms desmit gadiem un par 30% vairāk, nekā tas bija iespējams ražotnē Jelgavā. Tas ļaus mums ievērojami kāpināt ES noteikto mērķu izpildi,” teic AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas grupas AS "Eco Baltia" uzņēmums AS "PET Baltija" mainījis nosaukumu uz "Iterum", kā arī ieviesis jaunu vizuālo identitāti, informē uzņēmumā.

Pārmaiņas īstenotas ar mērķi stiprināt uzņēmuma tirgus pozīcijas polimēru pārstrādes nozarē un veicināt starptautisko izaugsmi.

Nosaukuma maiņa neietekmēs klientus un partnerus - visi līgumi un darījumi būs spēkā esoši.

Vienlaikus paziņojumā teikts, ka uzņēmums turpina paplašināt darbību, attīstot jauno ražotni Olainē. Ražotnes būvniecība tiek realizēta vairākos posmos, un to plānots pabeigt šogad rudenī.

“Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidro, ka otrreizējo izejvielu pārstrādes attīstībai ir būtiska loma aprites ekonomikā: “Gandrīz 20 gadus esam bijuši PET pudeļu pārstrādes līderi Latvijā, piedzīvojot ievērojamu izaugsmi gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. No neliela Latvijas ražotāja esam kļuvuši par vienu no lielākajiem tirgus spēlētājiem Ziemeļeiropā, un līdz ar Eiropas Savienības prasībām par pārstrādātu materiālu izmantošanu mēs paredzam būtisku izaugsmi arī turpmāk. Mūsu jaunā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Olainē apvienojumā ar uzņēmuma vērienīgo stratēģiju iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu mūsu darbības ceļā. Jaunas korporatīvās identitātes ieviešana ir dabisks nākamais solis tās stratēģiskajā attīstībā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ielu uzturēšanu nākamos piecus gadus par 293,4 miljoniem eiro veiks apvienība "Roadeks un LAU", uzņēmums "Vizii Urban", kā arī uzņēmumu "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO" apvienība, informēja Rīgas domē.

Minētie komersanti uzvarējuši konkursā "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā", un ar tiem tiks slēgts līgums par darbu veikšanu uz nākamajiem pieciem gadiem.

Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām plānojot noslēgt atsevišķu iepirkuma līgumu.

Konkursa pirmajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā līgums noslēgts ar piegādātāju apvienību "Roadeks un LAU", kas sastāv no SIA "Roadeks" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Noslēgtā līguma kopējā summa uz pieciem gadiem ir 115,3 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa otrajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā līgums noslēgts ar personu apvienību, kuru veido SIA "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO". Noslēgtā līguma kopējā summa ir 93,7 miljoni eiro piecos gados, ieskaitot PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ik gadu tiek radītas vairāk nekā 800 000 tonnas sadzīves atkritumu jeb vairāk nekā 460 kilogramu atkritumu uz vienu iedzīvotāju*. Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzoties uz straujāku Eiropas Savienības (ES) noteikto atkritumu samazināšanas mērķu sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” Pierīgā atklājis jaunu un modernu atkritumu šķirošanas rūpnīcu jeb Resursu pārvaldības centru.

Sākotnēji tajā plānots gadā sašķirot 20 000 tonnas sadzīves nešķiroto atkritumu un 25 000 tonnas šķiroto atkritumu, taču kopējās rūpnīcas jaudas atkarībā no atkritumu veida laika gaitā tehniski var sasniegt pat 150 000 tonnu gadā. Šobrīd Latvijā sašķiroti un pārstrādāti tiek aptuveni 50% no kopējā atkritumu daudzuma. Atkritumu apjoma samazināšanai Eiropas Savienība tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus – 2035. gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. 2035. gadā atkritumu poligonos varēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus Eiropas Komisija savā 2023.gada ziņojumā norādījusi, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025. gada mērķrādītājus, tostarp attiecībā uz plastmasas pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" Lietuvas vides pakalpojumu uzņēmums "Ecoservice" vērsies tiesā pret apdrošināšanas kompāniju "Compensa Vienna Insurance Group", pieprasot izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par "Ecoservice" ugunsgrēka rezultātā ciestajiem zaudējumiem, informē uzņēmumā.

Šajā prasībā "Ecoservice" lūdz piedzīt 7,4 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzības un nokavējuma procentu izmaksu, kā arī zaudējumus, kas radušies pēc daļējas uzņēmuma darbības pārtraukšanas pēc ugunsgrēka. Šo summu uzņēmums vēl turpina apkopot un tā tiks pievienota prasībai, taču kopā ar to prasības summa pārsniegs 10 miljonus eiro, norādīts paziņojumā.

"Ecoservice" tiesai iesniegtajā pieteikumā norādīts, ka "Compensa" Latvijas filiāle nepamatoti vilcina lēmuma pieņemšanu par apdrošināšanas prasību un vairāk nekā gadu pēc negadījuma nav pieņemts lēmumu par to, vai negadījums tiks atzīts par apdrošināšanas gadījumu. Līdztekus nav pieņemts lēmumus par pilnīgas vai daļējas apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" Saldū izvietojis otrreiz izmantojamu mantu skapi, informē uzņēmumā.

Skapis atrodas pie "Eco Baltia vide" Saldus filiāles administrācijas ēkas, un tajā tiek ievietotas lietas, no kurām cilvēki izvēlējušies šķirties un nogādājuši uz kādu no reģiona šķirošanas punktiem vai atveduši uz šķirošanas laukumu. Skapis Saldū atklāts jūnija beigās.

Pieaugot mantu klāstam skapī, palielinājusies arī cilvēku interese par lietām, ko var paņemt par brīvu. Mantu skapī lielākoties tiek ievietoti trauki un mazas mājlietiņas, taču gadās arī rotaslietas, gludekļi, gaisa mitrinātāji vai kafijas dzirnaviņas.

"Eco Baltia vide" pārstāvji min, ka patlaban bezbudžeta projektā, pašiniciatīvas vadīti, piedalās vairāki "Eco Baltia vide" darbinieki, kas mantu skapī novietojamās lietas pirms tam sakopj un pārliecinās par to kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" 9.oktobrī atklās jauno atkritumu šķirošanas rūpnīcu Salaspils novadā, informē uzņēmumā.

Jaunās šķirošanas rūpnīcas izveidē "Eco Baltia vide" ieguldījusi 11,7 miljonus eiro. Rūpnīcas plānotā šķirošanas jauda ir 45 000 tonnu gadā, informē uzņēmumā.

Investējot 11,7 miljonus eiro, Eco Baltia vide būvēs jaunu rūpnīcu 

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzot arī straujāku Eiropas Savienības...

Jaunā rūpnīcas izveide saistīta ar Eiropas Komisijas prasībām, kas nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz nākamajam gadam jāspēj pārstrādāt un atkal izmantot 55% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Tāpat līdz 2035.gadam atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt vien 10% no kopējā atkritumu daudzuma, bet iepakojumiem līdz 2035.gadam jāspēj tikt pārstrādātiem 65% apmērā no kopējā tirgū laistā daudzuma, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Iepriekš kompānijas pārstāvji informēja, ka jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs sašķirot 20 000 tonnu sadzīves atkritumu un 25 000 tonnu šķiroto atkritumu.

Jaunajā rūpnīcā uzstādīta daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli, atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas, vai, ja plūsma ir pārāk netīra, izlasīt tikai derīgo materiālu.

Jau ziņots, "Eco Baltia vide" pagājušajā gadā strādāja ar 53,999 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 12,179 miljoniem eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā un tās pamatkapitāls ir 14 203 470 eiro. "Eco Baltia vide" pilnībā pieder AS "Eco Baltia". "Eco Baltia" akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir "BSGF Salvus" (52,81%), kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu "INVL Baltic Sea Growth Fund", Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA "Enrial Holdings" un "Penvi Investment Ltd." starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru