Statistiski Latvijā šķiro gandrīz visus būvniecības atkritumus, bet realitātē tiek šķirots un atkārtoti izmantots tikai mazs to apjoms, 4.martā atzina diskusijas "Būvniecības atkritumi Latvijā: spožā statistika un skaudrā realitāte" dalībnieki.

SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atzina, ka gandrīz visi būvniecības atkritumi ir atgūstami otrreizējai izmantošanai un nekas nav apglabājams.

Aizbalts uzsvēra, ka būvatkritumu pārstrādei potenciāls ir liels, atkritumu pārstrādes uzņēmumi gaida materiālu, tiem ir jaudas pārstrādei un atkritumus var atgriezt atpakaļ apritē.

Vienlaikus Aizbalts norādīja, ka pārstrādāto materiālu sertificēšana izmantošanai kā galamateriāliem ir ļoti ilgs un sarežģīts process.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs piekrita, ka pastāv problēmas ar būvgružiem - būvlaukumos konteineros tiek samests viss, kas pagadās, un neviens nezina, kur tas tiek aizvests. Ļoti daudz būvgružu bez jebkādiem dokumentiem tiek aprakti zemē, teica Kupčs.

Viņš norādīja, ka Būvuzņēmēju apvienībai šogad būs rīcības plāns, kā virzīties uz būvgružu izmantošanas apritīgumu.

Būvgružu pārstrāde resursos ir niecīga, tāpēc ir spiediens uz minerālresursiem, kas ir lētāki. Raustīgs cikls neļauj attīstīt tehnoloģisko ciklu.

Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere diskusijā sacīja, ka publiskajos iepirkumos jāparedz saimniecisko izdevīgāko cenu, tāpēc pasūtītājs ir atbildīgs par iepirkumu specifikācijās iekļautajām prasībām. Vienlaikus Vesere atzina, ka pasūtītāji bieži vien tomēr cenšas iegūt izpildītāju pēc iespējas lētāk.

"Tāpēc jāstrādā ar iepirkumu veicējiem, lai viņi saprastu, ka specifikācijās jāiekļauj atkritumu pārstrādi," uzsvēra Vesere, piebilstot, ka, domājot par pārstrādi, vēl ir daudz darāmā, sadarbojoties ar valsts pārvaldi, uzņēmējiem, pašvaldībām.

Biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" izpilddirektore Monta Berga sacīja, ka vēlme atkārtoti izmantot būvniecības atkritumus nāk no būvnieku puses, bet ierobežojumus rada normatīvie akti.

Piemēram, jebkurš materiāls, kas ceļu būvniecībā tiek izkustināts no ceļa virsmas, iegūst atkrituma statusu, bet, lai to aizvestu uz krautuvi, šķērsojot kadastra numuru, nepieciešama atkritumu pārvešanas atļauja.

"Tas ierobežo materiālu atkārtotu izmantošanu. Šādiem ierobežojumiem nevajadzētu būt, ja gribam aprites ekonomiku. Jāļauj būvniekiem šos materiālus pārstrādāt uz vietas," sacīja Berga, norādot, ka minerālmateriālu otrreizējai izmantošanai būtu jābūt atvieglotai, piemēram, nekvalificējot tos kā atkritumus.

Diskusijas vadītāja, Eiropas Klimata pakta vēstnese Evita Goša informēja, ka saskaņā ar veiktajiem pētījumiem globālā resursu ieguve 2015.gadā bija gandrīz 13 reizes lielāka nekā 20 gadsimta sākumā. Šajā laikā atkritumu apjoms pasaulē pieauga no mazāk nekā 0,3 miljoniem tonnu līdz vairāk nekā 3,5 miljoniem tonnu dienā. Prognozes liecina, ka, šādi turpinot, līdz 2100.gadam apjoms vēl trīskāršosies vai pat četrkāršosies.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra 2022.gada datiem Latvijas būvniecības atkritumu apjoms, kas laists otrreizējā izmantošanā, veido 91% no kopējā būvniecības atkritumu apjoma. Taču eksperti uzsver, ka nozarē ir pārāk daudz pelēko zonu un lielākā daļa būvniecības atkritumu paliek neuzskaitīta.

Goša skaidroja, ka kontrolējošās iestādes turpina atklāt lielu būvniecības atkritumu apjomu, kas nelikumīgi izgāzts vai uzglabāts mežos, karjeros un citur, kā arī dažādās tīmekļvietnēs brīvi pieejami sludinājumi par saistītiem minerālmateriālu piegādes un būvgružu izvešanas pakalpojumiem, kas nozīmē prettiesisku karjeru izstrādi, būvniecības atkritumu noglabāšanu tajos un izvairīšanos no nodokļiem.