Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Stiprinot AS "CleanR Grupa" industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma "CleanR Verso" vadības komandu, tai pievienojas pieredzējis profesionālis Jānis Reinfelds, informēja uzņēmumā.

Industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošana ilgstoši ir bijis SIA "CleanR" biznesa virziens, kopš 2023.gada īstenojot "CleanR Grupas" reorganizāciju, tas nodalīts kā atsevišķs uzņēmums SIA "CleanR Verso". "CleanR Verso" veic industriālo un būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi atkārtoti izmantojamos materiālos.

Jānim Reinfeldam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze, strādājot vadošos amatos Latvijas un ārvalstu uzņēmumos, kuru darbība saistīta tostarp arī ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un būvniecību. Reinfelda atbildībā būs finanšu, personāla un loģistikas jomu vadība.

"CleanR Verso" būvgružu šķirošanas un pārstrādes centrā "Nomales" jau pērn vairāk nekā 80% no visa ievestā industriālo atkritumu un būvgružu apjoma tika pārstrādāts un atgriezts otrreizējā apritē, tādejādi ieguldot kopējā Latvijas aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā.

Turpinot restrukturizāciju un korporatīvās pārvaldības modeļa stiprināšanu, AS “CleanR Grupa” kā atsevišķus uzņēmumus izdala divas jaunas sabiedrības, kas līdz šim darbojās Grupas lielākā uzņēmuma SIA “CleanR” struktūrā”, informēja AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Apvienojot vienā uzņēmumā – SIA “CleanR Industry” – turpmāk darbosies 2023. gada pavasarī atklātā plastmasas pārstrādes rūpnīca un ražošanas atkritumu apstrādes centrs, kurā no nepārstrādājamiem atkritumiem tiek ražots NAIK, savukārt ar Grupas nekustamo īpašumu apsaimniekošanu turpmāk nodarbosies SIA “CleanR NĪ”. Plānots, ka uzsāktā reorganizācija noslēgsies šā gada oktobrī.

“Resursu atkārtota izmantošana ir svarīgs priekšnoteikums aprites ekonomikas mērķu sasniegšanai, tādēļ, iekļaujoties kopējā valsts aprites ekonomikas attīstības kursā, “CleanR Grupa” īpaši vēlas stiprināt atkritumu pārstrādes darbības virzienu. Līdz šim “CleanR” paspārnē darbojusies plastmasas pārstrādes rūpnīca ir specializējusies dažādu veidu izlietotā polimēru iepakojumu pārstrādē. No pārstrādājamiem plastmasas atkritumiem tiek ražotas augstas kvalitātes polietilēna vai polipropilēna granulas, kuras kā izejvielu izmanto dažādu jaunu produktu ražošanā. Uzņēmuma saražotā produkcija pamatā tiek eksportēta klientiem Eiropas Savienībā, savukārt saražotās produkcijas kvalitāti apliecina šogad iegūtais RecyClass sertifikāts,” stāsta Juris Gulbis.

Kopš 2023.gada vides apsaimniekošanas kompānija AS "CleanR grupa" autoparka attīstībā investējusi kopumā 2,9 miljonus eiro, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Tostarp grupas uzņēmumam SIA "Vizii Urban" pērn iegādātas 14, bet šogad astoņas tehnikas vienības, savukārt SIA "CleanR" pērn iegādājās vienu, bet šā gada pirmajā pusgadā - piecus jaunus transportlīdzekļus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanai.

"CleanR grupā" uzskaita, ka iegādāto tehnikas vienību vidū ir gan jauni pazemes konteineru tukšošanas automobiļi, gan virszemes konteineru atkritumu vedējs, gan arī specifisku atkritumu veidu, piemēram, lielgabarīta, elektrotehnikas un tekstila atkritumu izvešanai paredzēti furgoni un mikroautobusi.

Kā norāda kompānijā, "CleanR grupas" autoparku veido vairāk nekā 250 transporta vienības, no kurām piektā daļa ir vieglais pasažieru transports, bet pārējie - smagie specializētie transportlīdzekļi, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un ceļu, ietvju, pļavu un cita uzkopšanas un labiekārtošanas tehnika.

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “CleanR” ir noslēdzis šī gada jūlijā uzsākto darījumu par SIA “Lautus” veselības aprūpes un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas biznesa iegādi.

Šis darījums paplašina “CleanR” darbības jomu, ietverot jaunu specializāciju – medicīnas un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, kas ir būtiska gan veselības, gan ekoloģiskās drošības jomā.

Darījums ietver arī vakuumsūknēšanas un asenizācijas pakalpojumus, kā arī piesārņoto teritoriju sanācijas un vides kvalitātes uzlabošanas pakalpojumus. Kā uzsver “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs: “Šis virziens ne tikai papildinās mūsu pakalpojumu portfeli, bet arī stiprinās mūsu pozīcijas kā visaptverošam atkritumu apsaimniekošanas nozares līderim.”

Konkurences padome šī gada septembrī ir apstiprinājusi darījumu, kas norāda uz tirgus dalībnieku apvienošanās atbilstību normatīvo aktu prasībām. Darījuma summa ir komercnoslēpums un netiek publiskota. SIA “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis skaidro, ka darījums ļaus piedāvāt klientiem pilnu atkritumu apsaimniekošanas spektru, vienlaikus dažādojot sniegtos pakalpojumus juridiskajiem un individuālajiem klientiem, kā arī pašvaldībām.

Latvijā ir nepieciešama stratēģiska pieeja vides izglītībai, turklāt ne tikai skolēniem, bet arī pieaugušajiem, komentējot vides izglītības konceptvietas "Šūna" darbības rezultātus, norāda idejas autore un AS "CleanR grupa" valdes locekle Agita Baltbārde.

Viņa skaidro, ka vides izglītības konceptvieta bija sava veida pilotprojekts, lai darbībā pārbaudītu tēmas un formātus, kā uzrunāt un iesaistīt cilvēkus diskusijā par vides ilgtspēju, aprites ekonomiku, dabas aizsardzību un klimata pārmaiņām, kā arī stimulētu domāšanas un uzvedības maiņu sabiedrībā.

"Pēc astoņām nedēļām un vairāk nekā 60 pasākumiem, mēs redzam, ka ir auditorijas, kurām vides tēma jau ir svarīga, ir tādi, kas sākuši par to mazliet interesēties, un ir arī skeptiķi," norāda Baltbārde, piebilstot, ka valsts līmenī ir jābūt stratēģiskai vides izglītības jautājuma risināšanai, jo ir būtiski veidot izpratni, ka klimata pārmaiņu mazināšana nav kāda cita, piemēram, Eiropas Savienības vai valsts iestāžu pienākums, bet gan ikviena cilvēka darbs.

Vides apsaimniekošanas kompānija AS "CleanR grupa" šogad attīstībā plāno ieguldīt desmit miljonus eiro, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Grupas fokuss līdz gada beigām ir turpināt autoparka paplašināšanu un modernizāciju, iegādājoties jaunas tehnikas vienības, modernizēt infrastruktūras risinājumus, uzstādot pazemes konteinerus, modernizēt atkritumu šķirošanas laukumus.

Tāpat plānots ieguldīt klientu apkalpošanas digitalizācijā - gan klientu pašapkalpošanās lietotnē "Manai videi", gan telpu uzkopšanas uzņēmuma "Vizii" mobilajā lietotnē korporatīvajiem klientiem, norāda Gulbis.

"Arī 2025.gada kapitālieguldījumu prognoze plānota līdz desmit miljoniem eiro," atzīmē Gulbis.

Jau ziņots, ka AS "CleanR grupa" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 55,645 miljoni eiro, kas ir par 22,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 63,9% - līdz 7,384 miljoniem eiro.

Nule notikušajā “CleanR Grupas” forumā īpaši godinātas pašvaldības, kuras Latvijas Aprites ekonomikas indeksa noteiktajās grupās ieguva augstāko rezultātu, informēja uzņēmuma valdes locekle Agita Baltbārde.

Latvijas Aprites ekonomikas indekss – unikāls, pirmais zinātniski pamatotais rīks, kas palīdz Latvijas pašvaldībām novērtēt to pašreizējo apritīgumu –, pirmo reizi plašākai sabiedrībai tika publicēts šā gada 11. septembrī.

Pirmais Latvijas pašvaldību aprites ekonomikas indekss 

Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads ir sasnieguši augstākos rezultātus apritīgumā, jo apritīguma...

“Aprites ekonomika ir saimniekošanas veids, pēc iespējas ilgāk saglabājot produktu, materiālu un resursu vērtību ekonomikā. Apritīgi saimniekojot, lietas tiek izmantotas atkārtoti, labotas, atjaunotas vai pārstrādātas, tādējādi līdz minimumam samazinot radīto atkritumu apjomu. Latvija ir aprites ekonomikas ceļa sākumā, tāpēc vēl jo svarīgāk ir dalīties labos piemēros un praksē. Tas ir arī viens no Aprites ekonomikas indeksa uzdevumiem, kā arī viens no iemesliem, kāpēc vēlējāmies godināt tās pašvaldības, kuras atbilstoši zinātnieku izstrādātajai indeksa metodikai jau uzrāda daudzsološus rezultātus,” skaidroja iniciatīvas aizsācēja Agita Baltbārde.

Aprites ekonomikas indeksu pašvaldības var izmantot savas rīcības plānošanai un labās pieredzes pārņemšanai, darbam ar iedzīvotājiem, ieviešot un skaidrojot dažādas iniciatīvas, un politikas plānošanas dokumentos.

Aprites ekonomikas indeksa rezultāti kopējo skalu iedala piecās grupās – līderos (vairāk nekā 500 punkti), ekspertos (450–499 punkti), praktiķos (400–449 punkti), apzinīgajos (350–399 punkti) un nogaidošajos (mazāk nekā 349 punkti).

“Apzinīgo” grupas, kurā ir 11 pašvaldības, augstākais novērtējums bija Bauskas novada pašvaldībai. Tās vārdā balvu no Latvijas Pašvaldību savienības padomnieces Sniedzes Sproģes rokām saņēma pašvaldības vides speciālists Valērijs Gabrāns.

Tikmēr “Praktiķu” grupā ierindojās visvairāk jeb 19 pašvaldību, šeit augstākais indeksa rezultāts bija Rīgas valstspilsētai, un tās izpilddirektoram Jānim Langem balvu pasniedza ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ekonomikas ministrs izcēla, ka aprites ekonomika ir ne tikai rūpes par vidi, tā ir spēja paraudzīties uz saimniekošanu citādi. “Mēs runājam par pāreju uz viedo tautsaimniecību, savā ziņā arī aprites ekonomika ir daļa no tās, jo apritīgums stimulē inovācijas, jaunu risinājumu meklēšanu ne tikai publiskajā sektorā, bet arī uzņēmējdarbībā,” piebilda Valainis.

“Ekspertu” grupā, kurā kopumā ir deviņas pašvaldības, līderis ir Dienvidkurzemes novads. Tā izpilddirektoram Uldim Vārnam balvu pasniedza Viedās administrācijas un reģionu attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

“Līderu" grupā ir divas pašvaldības – Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads, zinātnieku un iedzīvotāju vērtējumā augstākais rezultāts ir sasniegts Ventspils valstspilsētai. No Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa rokām balvu saņēma tās izpilddirektora vietnieks Aigo Gūtmanis.

“Aprites ekonomikas īstenošanā Latvijā esam ceļa sākumā, taču ir prieks redzēt, ka mums jau ir savi līderi, no kuriem varam mācīties. Aprites ekonomikas indeksa iniciatīva ir apsveicama, jo ļauj ar objektīviem datiem paraudzīties, kur mēs esam pašlaik, lai virzītos tālāk. Nākotnē ceru, ka “Līderu” grupai piepulcēsies aizvien vairāk pašvaldību, savukārt tiem, kuri jau tagad tajā ir, novēlu izturību, jo reizēm ir grūtāk līderību nevis iegūt, bet saglabāt,” pasniedzot balvu teica Melnis.

Aprites ekonomikas indekss ir kas vairāk nekā tikai mērījums un balvas. “CleanR Grupa” ir paredzējusi veidot labās prakses apmaiņas platformu, tai skaitā arī klātienes pasākumus pašvaldībām un apritīguma veicināšanā.

Aprites ekonomikas indeksa kategorijas – resursu pārvaldība, ekonomikas un uzņēmējdarbības transformācija, sabiedrības iesaiste un prasmīga saimniekošana – ļauj katrai pašvaldībai sīkāk saprast, kurās jomās ir iespējami papildu uzlabojumi. Pašvaldībām būs pieejami detalizētāki savu rezultātu dati un rekomendācijas turpmākās rīcības plānošanai.

Aprites ekonomikas indeksa izveidi iniciējusi AS “CleanR Grupa”, indeksa metodiku izstrādāja Latvijas zinātnieku grupa ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ekspertes Dr. oec. Dzintras Atstājas vadībā. Iedzīvotāju aptauju, kurā aizpildītas 3223 anketas, un datu analītiku vadīja Dr. sc. soc. Andris Saulītis. Pašvaldību iesaisti palīdzēja koordinēt Latvijas Pašvaldību savienība. Kopumā Aprites ekonomikas indeksa izstrādē ir bijuši iesaistīti vairāk nekā 20 Latvijas zinātnieki un eksperti.

Darbs pie Aprites ekonomikas indeksa tika uzsākts šā gada janvārī, pēc tam noritēja gan indeksa formulas, gan aptaujas anketu izstrāde. No maija līdz jūlijam norisinājās pašvaldību aptauja, kurā piedalījās visas pašvaldības, un iedzīvotāju aptauja, bet augustā visa informācija tika apkopota un analizēta.

Indeksa būtība paredz novērtēt situāciju kopumā, izmantojot vidējo svērto metodi. Tā pamatā ir divas būtiskas datu kopas. Pirmkārt, pašvaldību pašvērtējums – anketa, kuru ir aizpildījušas visas Latvijas pašvaldības. Otrkārt, iedzīvotāju reprezentatīva aptauja, lai noteiktu viņu izpratni par aprites ekonomiku, kā viņi to īsteno ikdienā, tādējādi arī novērtējot, vai iedzīvotāji izprot un iesaistās pašvaldības centienos.

Zaļo publisko iepirkumu pērn pašvaldības caurmērā ir izmantojušas biežāk nekā valsts pārvalde, proti, 2023. gadā 12 % no pašvaldībās izsludinātajiem iepirkumiem bija ar vides aizsardzības prasībām, bet valsts pārvaldē – 7 %, liecina Aprites ekonomikas indeksa komandas apkopotie Iepirkumu uzraudzības biroja dati.

Zaļais publiskais iepirkums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā pašvaldības var stimulēt apritīgumu, samazināt negatīvu ietekmi uz vidi un veicināt resursu efektīvu izmantošanu.

“Tie ir praktiski instrumenti, kas rada tiešu ietekmi un veicina ilgāku resursu apritīgumu un atbildīgu saimniekošanu. Piemēram, apgaismojuma un datortehnikas iepirkumos tiek ieteikts izmantot aprites cikla izmaksu izvērtēšanu un prasīt ilgāku garantijas periodu, kas nodrošina ilgstošāku preču lietošanu un mazina atkritumu daudzumu. Mēbeļu iepirkumos var iekļaut prasības par remontējamību un demontāžas instrukciju nodrošināšanu, savukārt drukas iekārtām – iespēju izmantot atkārtoti uzpildāmas tintes un tonera kasetnes. Arī būvniecības projektos paredzēta atkritumu šķirošanas infrastruktūras izveide un būvniecības atkritumu apjoma samazināšana,” norāda Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Pelša.

Atkritumu poligonā "Brakšķi" ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvēta un svinīgi atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīca, kas izmaksāja 14 852 111 eiro, informē Jelgavas pašvaldībā.

Nešķirotie sadzīves atkritumi poligonā tiek nogādāti no Jelgavas, Jelgavas un Dobeles novada, kā arī Bauskas novada administratīvajām teritorijām. Piemēram, pērn "Brakšķos" no atkritumu radītājiem pieņemtas kopumā 39 793 tonnas atkritumu, no tām 29 506 tonnas bija nešķirotie sadzīves atkritumi, tostarp 13 066 tonnas - bioloģiski noārdāmie. Ņemot vērā, ka ik gadu tieši bioloģiskie atkritumi veido 30-40% no kopējās atkritumu plūsmas, šo atkritumu veida pārstrādes tehnoloģiju modernizācija un attīstība pēdējo gadu laikā bija katra Latvijas poligona lielais mērķis un nepieciešamība, uzsver pašvaldībā.

Realizējot projektu, poligonā uzstādīta BNA anaerobās fermentācijas iekārta, 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kas paplašina stacijas teritoriju un reizē palielina arī atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas platību, kā arī izbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume. Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pasniegusi Gada balvas labākajiem darba devējiem 10 kategorijās, informēja LDDK.

Tostarp kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" apbalvota AS "Latvijas finieris".

Kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu sabiedrības veselības veicināšanā un veselības nozarei" balvu ieguvusi Rīgas Stradiņa universitāte, bet kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu izglītības iestādēm (izglītībai un pētniecībai), ieguldījumiem to infrastruktūrā un izglītības procesā" balvu saņēmusi AS "Mikrotīkls".

LDDK Gada balvu kategorijas "Izcilība uzņēmējdarbībā 2024" apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības attīstībā" piešķirta AS "Balticovo", bet apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā" - AS "Cēsu alus".

Vietējais kapitāla tirgus turpina attīstīties un pēdējos gados arvien vairāk Latvijas uzņēmumu biznesa attīstībai izvēlas piesaistīt papildu finansējumu ar kapitāla tirgus instrumentiem – obligācijām un akcijām.

Lai arvien vairāk vietējo uzņēmēju uzzinātu par kapitāla tirgus iespējām un izmantotu tā piedāvātās finansējuma iespējas – Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru aicina Valmieras novada uzņēmumu īpašniekus un vadītājus uz bezmaksas vienas dienas “Kapitāla tirgus akadēmiju” 6. jūnijā, viesnīcā “Wolmar” no plkst. 9.00 līdz 15.00.

Akadēmijā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, dalīsies CleanR grupas valdes locekle Inta Liepa, Banga Ltd valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un APF Holdings finanšu direktors Mihails Keziks. Savukārt zināšanās un viedokļos par finansējuma piesaistes procesu kapitāla tirgū, potenciālā emitenta mājas darbiem un investoru gaidām dalīsies tādi eksperti kā Liene Dubava no Nasdaq Riga, Kristiāna Janvare no Signet Bank un Justīne Ignatavičute no Eversheds Sutherland Bitāns.

SIA “Vizii Urban” pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “KOM-Auto” nostiprina pozīcijas Vidzemes reģionā, uzvarot pašvaldības rīkotajā konkursā par ceļa seguma uzturēšanas darbiem Amatas apvienības pārvaldes teritorijā, informēja uzņēmuma direktors Māris Lasmanis.

Vienlaikus uzņēmums paplašinājis savu darbību, uzsākot zemes ceļu apstrādi pret putekļiem arī Bauskas novadā un Rēzeknē.

“Mūsu 27 gadus ilgajā pieredzē vienmēr esam centušies nodrošināt efektīvāku, kvalitatīvāku un klientiem, tai skaitā pašvaldībām, izdevīgāku izvirzīto darba uzdevumu izpildi. Ja līdz šim pamatā visi pilsētvides uzkopšanas un dažādu ceļa segumu uzturēšanas un labošanas darbi tika veikti Vidzemes reģionā, tad šobrīd, pateicoties “Vizii Urban” kapacitātei, esam “audzējuši muskuļus” un varam paplašināties, piedāvājot kvalitatīvu servisu arī citviet Latvijā,” stāsta Lasmanis.

No 17. jūnija turpmākos divus gadus “KOM-Auto” nodrošinās ceļa greiderēšanas darbus Zaubes, Nītaures, Amatas, Drabešu un Skujenes pagastā. Atsevišķās vietās tiks nodrošināti arī grants ceļa seguma labošanas darbi.

Rīgas ielu uzturēšanu nākamos piecus gadus par 293,4 miljoniem eiro veiks apvienība "Roadeks un LAU", uzņēmums "Vizii Urban", kā arī uzņēmumu "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO" apvienība, informēja Rīgas domē.

Minētie komersanti uzvarējuši konkursā "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā", un ar tiem tiks slēgts līgums par darbu veikšanu uz nākamajiem pieciem gadiem.

Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām plānojot noslēgt atsevišķu iepirkuma līgumu.

Konkursa pirmajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā līgums noslēgts ar piegādātāju apvienību "Roadeks un LAU", kas sastāv no SIA "Roadeks" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Noslēgtā līguma kopējā summa uz pieciem gadiem ir 115,3 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa otrajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā līgums noslēgts ar personu apvienību, kuru veido SIA "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO". Noslēgtā līguma kopējā summa ir 93,7 miljoni eiro piecos gados, ieskaitot PVN.

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads ir sasnieguši augstākos rezultātus apritīgumā, jo apritīguma mērķu sasniegšanā ir iesaistījušas iedzīvotājus, panākušas izpratni par apritīguma nozīmi labbūtībā un ilgtspējā.

To rāda Latvijas zinātnieku radīts rīks pašvaldību apritīguma novērtēšanai — pirmais Latvijas pašvaldību aprites ekonomikas indekss. Tā metodiku izstrādāja Latvijas zinātnieku grupa ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ekspertes Dr. oec. Dzintras Atstājas vadībā. Darbs pie aprites ekonomikas indeksa tika uzsākts šā gada janvārī, pēc tam noritēja gan indeksa formulas, gan aptaujas anketu izstrāde. No maija līdz jūlijam norisinājās pašvaldību aptauja, kurā piedalījās 100 % visas pašvaldības, un iedzīvotāju aptauja, bet augustā – visas informācijas apkopošana un analīze. Iedzīvotāju aptauju un datu analītiku vadīja Dr. sc. soc. Andris Saulītis. Pašvaldību iesaisti palīdzēja koordinēt Latvijas Pašvaldību savienība. Kopumā aprites ekonomikas indeksa izstrādē ir bijuši iesaistīti vairāk nekā 20 Latvijas zinātnieki un pētnieki.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Latvijā vadošais masīvkoka ēku ražošanas uzņēmums “CLT Profi” šī gada otrajā ceturksnī veicis 450 000 eiro investīcijas papildu CNC frēzēšanas iekārtas iegādei, tādējādi palielinot krustām līmētu jeb CLT paneļu ražošanas jaudu par 30%.

Ņemot vērā koka ēku būvniecības industrijas attīstību Eiropā un Skandināvijā un arvien pieaugošo tirgus pieprasījumu, “CLT Profi” ieguldījis 450 tūkstošus eiro papildu CNC frēzēšanas iekārtas iegādei ar mērķi gan būtiski kāpināt ražošanas jaudu, reaģējot uz nozares attīstību Eiropā, gan turpināt piesaistīt jaunus klientus jaunos eksporta tirgos.

“Neskatoties uz neskaidrību eksporta tirgos un būvniecības nozarē, pieprasījums pēc koka ēkām gan Eiropā, gan ASV turpina stabili pieaugt. Tādēļ, lai veicinātu uzņēmuma konkurētspēju globālajos tirgos ilgtermiņā, investējam ražotnes paplašināšanā arī nenoteiktības laikos. Tas mums ļaus nekavējoties reaģēt uz pieprasījuma pieaugumu un palielināt pasūtījumu izpildes apjomus. Turpinām darbu arī pie jauniem investīciju projektiem šā gada otrajā pusgadā, lai uzlabotu ražotās produkcijas kvalitāti, kā arī ieviestu ražošanā jaunus produktus,” stāsta “CLT Profi” īpašnieks un valdes loceklis Andris Dlohi.