Zaļo publisko iepirkumu pērn pašvaldības caurmērā ir izmantojušas biežāk nekā valsts pārvalde, proti, 2023. gadā 12 % no pašvaldībās izsludinātajiem iepirkumiem bija ar vides aizsardzības prasībām, bet valsts pārvaldē – 7 %, liecina Aprites ekonomikas indeksa komandas apkopotie Iepirkumu uzraudzības biroja dati.

Zaļais publiskais iepirkums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā pašvaldības var stimulēt apritīgumu, samazināt negatīvu ietekmi uz vidi un veicināt resursu efektīvu izmantošanu.

“Tie ir praktiski instrumenti, kas rada tiešu ietekmi un veicina ilgāku resursu apritīgumu un atbildīgu saimniekošanu. Piemēram, apgaismojuma un datortehnikas iepirkumos tiek ieteikts izmantot aprites cikla izmaksu izvērtēšanu un prasīt ilgāku garantijas periodu, kas nodrošina ilgstošāku preču lietošanu un mazina atkritumu daudzumu. Mēbeļu iepirkumos var iekļaut prasības par remontējamību un demontāžas instrukciju nodrošināšanu, savukārt drukas iekārtām – iespēju izmantot atkārtoti uzpildāmas tintes un tonera kasetnes. Arī būvniecības projektos paredzēta atkritumu šķirošanas infrastruktūras izveide un būvniecības atkritumu apjoma samazināšana,” norāda Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Pelša.

Viņa arī piebilst, ka Eiropas Savienībā (ES) zaļais publiskais iepirkums (ZPI) pagaidām ir brīvprātīgs, tomēr jau šobrīd pastāv daudz iespēju efektīvi ieviest aprites ekonomikas principus bez būtiskiem finansiāliem ieguldījumiem. Ir svarīgi piemērot aprites cikla izmaksu novērtēšanu, prasīt pagarinātu garantijas laiku, nodrošināt preču remontējamību un rezerves daļu pieejamību. Šie pasākumi veicina ilgtspējību un ekonomisko izdevīgumu ilgtermiņā.

Šogad, pēc “CleanR Grupas” iniciatīvas, Latvijas zinātnieki īsteno unikālu projektu, proti, pirmo Latvijas Aprites ekonomikas indeksu.

“Kad iniciējām Aprites ekonomikas indeksu, analizējām arī citas valstis, piemēram, Zviedriju, Beļģiju, Nīderlandi, un to, kā tās iedzīvina apritīgumu. Viens no galvenajiem secinājumiem bija tāds, ka pašvaldības ir vistuvāk cilvēkiem un tām ir visvairāk instrumentu, ar ko veicināt gudrāku saimniekošanu valstī, viens no tiem – pakalpojumu iepirkumi. Šis ir viens no veidiem, kā stimulēt zaļāku un apritīgāku uzņēmējdarbību un rādīt piemēru ar savu rīcību. Tāpēc šis bija viens no aspektiem, ko, rēķinot indeksu, ņēma vērā zinātnieki,” skaidro “CleanR Grupas” valdes locekle, Aprites ekonomikas indeksa idejas iniciatore Agita Baltbārde.

Pirmo Latvijas Aprites ekonomikas indeksu publiskos trešdien, 11. septembrī. Ir izvērtētas pašvaldību funkcijas kontekstā ar apritīgumu, veiktas pašvaldību un iedzīvotāju aptaujas, veikta nepieciešamā datu analīze atbilstoši metodikai. Uz prezentācijas pasākumu ir aicināti arī plašsaziņas līdzekļu un pašvaldību pārstāvji.

“Mēs esam lūguši pašvaldībām novērtēt savas darbības, kā arī esam aicinājuši iedzīvotājus sniegt ieteikumus apritīguma ieviešanai. Mūsu mērķis bija radīt praktisku instrumentu, ar kura palīdzību pašvaldība var uzlabot sniegumu, jo apritīgumam ir tieša ietekme uz ilgtspēju un labbūtību,” saka ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības eksperte, zinātnieku komandas vadītāja Dr. oec. Dzintra Atstāja.

Latvijas rādītāji aprites ekonomikas jomā diemžēl nav iepriecinoši. ES Aprites ekonomikas plāns paredz līdz 2030. gadam dubultot apritīguma materiālu lietošanas rādītāju (“Circular material use rate” jeb CMUR), kas faktiski nozīmētu samazināt jaunu izejvielu iegūšanu un ilgāk izmantot jau esošus resursus.

2024. gada sākumā Eiropas Vides aģentūras publicētie dati liecina, ka Latvijā iepriekš minētais rādītājs ir 5,4 %, kamēr ES vidējais rādītājs ir 11,5 %, bet līdz 2030. gadam kopīgi sasniedzamais mērķis ir 23,2 %.

Aprites ekonomikas indeksa pētījumu, tostarp metodiku, ir izstrādājusi Latvijas zinātnieku grupa ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ekspertes Dr. oec. Dzintras Atstājas vadībā.

Indeksa būtība paredz novērtēt situāciju kopumā, izmantojot vidējo svērto metodi. Indeksa mērķis ir izprast, kāda ir reālā situācija Latvijā ar apritīgumu, sniegt rekomendāciju kopu tās uzlabošanai, lai galu galā pašvaldības varētu efektīvāk plānot darbības mērķu sasniegšanai.

Sākotnēji izvērtētas pašvaldību funkcijas un to ietekme uz apritīgumu. Aprites ekonomikas indeksu veido divas būtiskas datu kopas. Pirmkārt, pašvaldību pašvērtējums – anketa, kuru ir aizpildījušas visas Latvijas pašvaldības. Otrkārt, iedzīvotāju reprezentatīva aptauja, lai noteiktu viņu izpratni par aprites ekonomiku, kā viņi to īsteno ikdienā, tādējādi arī novērtējot, vai iedzīvotāji apzinās un iesaistās pašvaldības centienos.

Indeksu aprēķina atbilstoši unikālai metodikai – zinātnieku vadībā ir izstrādāts apritīguma pazīmju saraksts, katra pazīme iedalīta vienā vai vairākās kategorijās, katrai pazīmei ir noteikts būtiskums, tiek izmantoti iepriekš minētie dati un zinātnieku apstiprinātā formula.

Jau vēstīts, ka Latvijas zinātnieki strādā pie pirmā Aprites ekonomikas indeksa, lai atbalstītu Latvijas pašvaldības ceļā uz gudrāku un efektīvāku saimniekošanu. Šīs iniciatīvas aizsācēja ir Latvijā vadošā vides pakalpojumu uzņēmumu grupa AS “CleanR Grupa”.

Pirmajā Aprites ekonomikas iesaistīto pušu sanāksmē, kas notika šā gada 31. janvārī, piedalījās vairāk nekā 20 zinātnieku, tostarp augstskolu rektori un prorektori, un tajā tika sākta indeksa metodikas izstrāde. Savukārt vasaras sākumā, pirms pētījuma aktīvās fāzes uzsākšanas, Aprites ekonomikas indekss tika prezentēts arī pašvaldībām.