Iesalnīcas “Latmalt” desmitajā darbības gadā uzņēmumam ir izdevies nostiprināt līdera tirgus pozīcijas iesala ražošanas tirgū. Sasniedzot ražošanas maksimālo jaudu, paredzams, ka līdz gada beigām tiks saražoti 7200 tonnu gatavā iesala, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pirms desmit gadiem atklātā iesalnīca līdz šim ir darbojusies ar pusi plānotās jaudas, bet šogad ir pabeigta projekta otrās kārtas realizācija. Projekta ietvaros uzstādītas divas jaunas iesala diedzētavas, tādējādi ražošanas jauda ir palielināta no 3600 līdz 7200 tonnām gatavā iesala gadā, kā arī izbūvētas papildu uzglabāšanas tvertnes. Ražošanas jaudas palielināšana uzņēmumam šogad ļāvusi sasniegt arī rekordlielu apgrozījumu 2,5 miljonu eiro apmērā.

“Tuvāko gadu laikā plānojam investīcijas līdz 1 miljona eiro apmērā energoefektivitātes uzlabošanā un ražošanas attīstībā. Kaut arī iesala ražošana salīdzinoši ir bioloģiski ļoti tīra – iesalu ražo graudus aplejot ar ūdeni – tomēr izmantotais ūdens nevar tikt uzreiz novadīts vidē, jo grauds dīgstot izmanto ūdenī esošo skābekli. Pirms atgriešanas vidē izmantotais ūdens atkal ir jāpiesātina ar skābekli, tāpēc tika izbūvētas modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Mūsu uzstādītie saules paneļi pilnībā kompensē attīrīšanas iekārtu darbībai nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu. Tāpat vēlamies pāriet uz sašķidrināto dabasgāzi, kā arī iegādāties ģeneratoru elektrības zudumu gadījumiem, lai izvairītos no produkcijas zaudējumiem nākotnē klimata “pārsteigumu” dēļ”. Tāpat ceram, ka valsts līmenī tiks risināts jautājums par ātrāku “Sadales tīkla” infrastruktūras pārveidi, ieguldot kabeļus zemē un tādējādi pasargājot Latvijas ražotājus no šādiem izaicinājumiem,” atklāj iesalnīcas vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka.

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Cēsu alus" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA "Piebalgas alus", informē KP.

KP atļāvusi darījumu, jo nav konstatējusi būtisku kaitējumu konkurencei.

Konkurences uzrauga pārstāvji skaidroja, ka "Cēsu alus" pamatdarbība ir alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu ražošana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, savukārt "Piebalgas alus" nodarbojas ar alus un kvasa ražošanu, kā arī to vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.

"Apvienošanās rezultātā tiek ietekmēts alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus, alus vairumtirdzniecības tirgus turpmākai izplatīšanai viesnīcu, restorānu, bāru un kafejnīcu telpās Latvijā, alus vairumtirdzniecības tirgus izplatīšanai citos mazumtirdzniecības kanālos Latvijā, alus mazumtirdzniecības tirgus, bezalkoholisko gāzēto dzērienu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijā, bezalkoholisko gāzēto dzērienu mazumtirdzniecības tirgus Latvijā un raudzēto dzērienu, tostarp sidra, vairumtirdzniecības tirgus Latvijā," skaidro KP.

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA «Bauskas alus» 100% kapitāldaļu pārdošanu «CIDO Grupai» bez īpašiem nosacījumiem, informē uzņēmumu pārstāvji. Darījumu paredzēts pilnībā noslēgt pāris mēnešu laikā.

Kā iepriekš minēts, «Bauskas alus» turpinās darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā tai būs iespēja izmantot «CIDO Grupas» tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmēs produkta pieejamību patērētājiem un veicinās «Bauskas alus» attīstību.

Līdzšinējais «Bauskas alus» īpašnieks Vladimirs Barskovs turpinās darbu uzņēmumā līdz darījuma pilnīgai pabeigšanai, savukārt pēc tam konsultēs uzņēmumu pēc nepieciešamības, tādējādi nodrošinot pēctecību – tradicionālās receptūras ievērošanu un turpmāku produktu ražošanu.

SIA «CIDO Grupa» valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas saka: «Konkurences padomes lēmums ir devis zaļo gaismu iespējai apvienoties ar Latvijā ļoti mīlēta alus zīmola saimi, un mēs esam apņēmības pilni sniegt ieguldījumu tā attīstībā. Lai darījums tiktu pilnībā pabeigts, patlaban norit juridisko jautājumu sakārtošana, taču «Bauskas alus» ikdienas ritms nav mainījies, ražošana turpinās un pats būtiskākais ir gatavoties nākamajai «alus sezonai».»

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Latvijas alus darītava un bezalkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmums “Cēsu alus” zīmola “Cēsu Premium” attīstībā un jauna produktu dizaina izstrādē veicis kopumā 250 000 eiro investīcijas.

Saskaņā ar uzņēmuma zīmola “Cēsu Premium” attīstību, produktiem ir izveidots jauns dizains, un alus sortiments papildināts ar “Cēsu Premium Green” alu, kas ir bezglutēna alus.

Produktu dizainā iestrādāts būtisks elements – ilgtspējas solījumi nākamajām paaudzēm. Tādējādi “Cēsu alus” apņēmies līdz 2025. gadam ražošanā sasniegt CO2 neitralitāti, kā arī par 20% samazināt ūdens patēriņu ražošanas procesā.

“Eiropas Savienības ambīcija paredz līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti, kas nozīmē samazinātu emisiju daudzumu, dabas resursu patēriņu un pilnīgāku aprites ekonomiku. Ņemot vērā, ka veidojam apmēram 60% no Latvijā saražotā alus apjoma, mūsu atbildība pret sabiedrību ar katru brīdi pieaug. Esam strādājuši pie “Cēsu Premium” attīstības, kas jau šobrīd ir pirktākais alus zīmols. Mūsu solījums ir efektīvs ražošanas process, kas samazina ietekmi uz vidi,” uzsver “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Konkurences padome (KP) vērtē SIA "Piebalgas alus" pievienošanu kompānijai AS "Cēsu alus", informē KP.

"Cēsu alus" un "Piebalgas alus" pamatdarbība pārklājas alus un bezalkoholisko dzērienu ražošanā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī sidra vairumtirdzniecībā.

KP viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas - 19.marta - jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem. KP var arī lemt par papildu izpētes sākšanu.

Cēsu alus iegādāsies Piebalgas alu 

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts...

"Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas," skaidro KP.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Jau ziņots, ka "Cēsu alus" iegādāsies visas "Piebalgas alus" kapitāldaļas, taču iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas KP.

2019.gadā "Piebalgas alus" strādāja ar 4,173 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija cieta zaudējumus 45 158 eiro apmērā pretstatā peļņai 2018.gadā. "Piebalgas alus" kapitālā 49% pieder SIA "SD Invest", kuras vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs, bet 51% pieder politiķa Jāņa Dūklava (ZZS) ģimenei.

"Cēsu alus" 2019.gadā strādāja ar 62,575 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 3,8% - līdz 4,057 miljoniem eiro. "Cēsu alus" kapitālā 99% pieder Somijas koncernam "Olvi".

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Labietis augusta izskaņā svinēja kompānijas 11. pastāvēšanas gadadienu, un šajā laikā ir bijis daudz notikumu. Pēdējais no tiem skāra arī patērētājus, proti, iepakojuma maiņa, pārejot uz bundžām, lai nelietotu Krievijā ražotas pudeles, uz brīdi pat radīja šī zīmola produkcijas iztrūkumu lielveikalu plauktos.

Fragments no intervijas

Kādēļ tik daudz alus darītavu ir pārdotas ārvalstu kompānijām, un kādēļ ražošana tiek pārcelta uz citām valstīm? Ko īsti pērk - ražotni vai zīmolu?

Noteikti nav iemesla pārmest tiem pārdevējiem. Nepārmetīšu uzņēmējam, kurš jau pensijas gados - pēc 30 darba gadiem pārdod uzņēmumu un vēlas izbaudīt pelnītu atpūtu. Tas, ka viņš nevēlas uzlikt atbildību savai mākslu mīlošajai meitai vai dēlam, ir tikai saprotami. Tas, ka alus darītavas pārdod, ir pilnīgi normāls process. Jautājums - kurš tās pērk un kādēļ? Skaidra lieta, ka pērk tie, kuriem ir nauda, un vietējiem naudas vēl nav tik daudz. Vismaz tajā laikā, kad tika pārdotas lielās alus darītavas, vietējiem nebija tāda kapitāla. Turklāt, pērkot alus darītavu, nepērk pašu ražotni, iekārtas vai ēku. Pērk zīmolu, tirgus daļu, pārdošanas kanālus! Protams, ka ārvalstu korporācijai, kurai vairākās valstīs pieder vairākas alus darītavas, ir iespēja tirgotājiem nodrošināt plašu sortimentu. Kroga īpašnieks no viena ražotāja var saņemt virkni alus un citu dzērienu zīmolu un viegli nodrošināt plašu piedāvājumu plauktos. Tikai vietējie dzērieni šādos krogos iekšā vairs netiek, jo plaukti pilni un līgumi arī saslēgti ar noteikumiem.

Pirms četriem gadiem Somijā nodibinātā alus darītava no uzņēmuma ar diviem darbiniekiem pakāpeniski aug, turklāt jau otrajā darbības gadā apgrozījums sasniedza pusmiljonu eiro. Tās dibinātājs, uzņēmējs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Arturs Dutka, atzīst, ka viena no panākumu atslēgām ir vietas izvēle, jo Somijā kopumā darbojas 135 mazās alus ražotnes, taču viņa izvēlētajā reģionā konkurence nav liela.

Biznesa veidošana atbilstoši pieprasījumam

Jau studiju laikā zināju, ka man būs savs uzņēmums, taču kādu brīdi tas palika tikai idejas līmenī. Pārcēlos dzīvot un studēt uz Somiju, kur apguvu projektu vadības prasmes, kā arī vērtīgu darba pieredzi un izpratni par biznesa veidošanas procesiem, kā rezultātā sapni par savu uzņēmumu realizēju tieši tur. Vairāku faktoru un apstākļu sakritību kopums lika nosliekties par labu alus ražošanas uzsākšanai. Secināju, ka reģionā pietrūkst pašiem sava vietējā alus, kas bija pieprasīts iedzīvotāju vidū, taču nebija pieejams. Uzņēmums tika reģistrēts 2015. gadā, bet reāla darbība uzsākta 2016. gada vasarā. Šā gada 1. jūnijā svinēsim savu trīs gadu jubileju.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Ar mērķi nākamgad palielināt zelteru ražošanas apjomus par 10% SIA "Valmiermuižas alus" plāno no Latvijas zemniekiem iepirkt vairāk nekā 40 tonnas vietējo ogu un augļu - tostarp 20 tonnas Latvijā audzētu bio cidoniju, 10 tonnas Latvijas rabarberu, 5 tonnas Latvijas upeņu un 5 tonnas Latvijas meža brūkleņu, informē uzņēmums.

Augoša piekrišana "Gardu muti" zelteriem vērojama arī šogad. Šī gada pirmajos desmit mēnešos pārdoti 116 000 litru "Gardu muti" zeltera, kas ir par 10% vairāk, salīdzinot ar konkrēto periodu pērn.

"Piecos gados kopš zelteru ieviešanas ik gadu redzam augošu pieprasījumu Latvijā, un nu "Gardu muti" dažādās zelteru garšas ir pieejamas lielveikalos visā Latvijā. Arvien vispieprasītākais ir bio cidoniju zelteris - šī gada 10 mēnešos pārdoti 53 000 litru šī zeltera, bet visstraujāk šogad augusi rabarberu zeltera pārdošana - par 33%, jau minot uz papēžiem bio cidoniju zelterim. Droši var teikt, ka cidonija un rabarbers ir iecienītākās Latvijas garšas," pircēju izvēles komentē "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

"Luminor" banka piešķīrusi Iļģuciema kvasa un citu dzērienu ražošanas uzņēmumam SIA "Ilgezeem" finansējumu 0,845 miljonu eiro apmērā. Aizdevums paredzēts ražošanas tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai un iesala misas telpas rekonstrukcijai, lai efektivizētu ražošanu.

SIA "Ilgezeem" ir viens no lielākajiem kvasa un iesala dzērienu ražotājiem Latvijā, kas ar savu produkciju nodrošina galvenokārt vietējo tirgu, taču eksportē dzērienus arī uz vairākām Eiropas valstīm. Lai ražošanas procesu padarītu efektīvāku, uzņēmums ar bankas un Eiropas Savienības fondu atbalstu ir uzsācis nolietoto iekārtu nomaiņu un ražošanas telpu rekonstrukciju.

No "Luminor" bankas piešķirtā finansējuma 0,719 miljoni eiro paredzēti dažādu tehnoloģisko iekārtu iegādei, piemēram, kvasa misas vārīšanas iecirknim, tvaika sterilizatoriem un pakošanas līnijai. Savukārt par vairāk nekā 125 tūkstošiem eiro tiks rekonstruēta iesala misas telpa.

“1997. gadā Iļģuciema dzērienu rūpnīcai izdevās atjaunot kvasa ražošanu, nākamais solis bija Veselības dzēriens, savukārt 2012. gadā – medalus, ar ko atgriezām rūpnīcu alus ražošanas nozarē. 2017. gadā uzsākām klasiskā alus brūvēšanu nelielos apjomos. Un tagad saņēmām aizdevumu, kas rūpnīcai ļaus ar pilniem spēkiem atgriezties īstā, klasiskā alus ražošanā,” stāsta Rihards Jablokovs, SIA "Ilgezeem" Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs.

Dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” izziņojusi ilgstpējības stratēģiju ar ambicioziem mērķiem, un turpmākajos trīs gados plāno investēt vairāk nekā 6 miljonus eiro to realizēšanā un attīstībā.

Investīcijas tiks virzītas dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī tiks atbalstītas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas.

“Mums ir būtiski ne tikai ieņemt tirgus līderpozīciju savā nozarē, bet arī uzņemties vadību ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā. Uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijā esam izvirzījuši patiesi ambiciozus ilgtspējas mērķus – ievērojami samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju labbūtību jau nākamo trīs gadu laikā. Tam paredzētas apjomīgas investīcijas gan ražošanas procesu pilnveidošanā un resursu pārorientēšanā, gan ilgtspējīgu produktu izstrādāšanā, paplašinot veselīgāku alternatīvu produktu un ilgtspējīgāku iepakojumu klāstu, kā arī turpinot aktīvi darboties, lai veicinātu patērētājus dzīvot aktīvāku un ilgtspējīgāku dzīvesveidu,” uzsver “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Pandēmija turpina noteikt pasaules dzīves ritmu. Covid-19 krīze skārusi praktiski visas tautsaimniecības nozares.

Eiropas Komisija mudinājusi visas reģiona dalībvalstis jau no 15. jūnija atcelt jebkādu savstarpējo robežu kontroli un atļaut brīvu ceļošanu.

Tikmēr Latvijā daļa uzņēmumu atgriežas no trīs mēnešu dīkstāves, un Latvijas Bankas prognozes neparedz tūlītēju ekonomikas atveseļošanos.

Lasi žurnāla #DienasBizness 16. jūnija numurā (šoreiz 64 lpp.):

AS «Aldaris» apgrozījums 2018. gadā sasniedza 27,1 miljonu eiro, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2017. gadā, informē uzņēmumā.

Par 40% samazināti arī uzņēmuma zaudējumi no pamatdarbības. «Pateicoties pārdomātām investīcijām, kas veicinājušas ne tikai ražošanas un darbinieku efektivitātes celšanu, bet arī produkcijas klāsta paplašināšanu, aizvadītais gads bija ļoti labs biznesa rezultātu ziņā. Nozare ir pietiekami sarežģīta, jo tās attīstību un investīciju atdevi var ietekmēt subjektīvi un neparedzami ārējie faktori, piemēram, laikapstākļi. Tāpēc esam gandarīti par to, ka iepriekšējos gados ieguldītais pakāpeniski turpina atmaksāties,» komentē AS «Aldaris» valdes locekle Sigita Ozola.

Pērn Latvijas alus tirgus samazinājās par 2,3% un, neskatoties uz to, AS «Aldaris» izdevies palielināt gan pārdošanas apjomus, gan pārdotā alus vērtību, kas 2018. gadā palielinājās teju par trešdaļu jeb 27,3%, savukārt alus pārdošanas apjomi ir auguši par 9,6%, sasniedzot 31 miljonu litru.

Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cenu vairākkārtējais pieaugums, pat dažu materiālu īslaicīgs deficīts būtiski sadārdzina ražošanu, vienlaikus pandēmijas ietekmē mainījusies patērētāju uzvedība un sīvā konkurence ražotājiem liek meklēt efektivizācijas risinājumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Viņa norāda, ka uzņēmums pandēmijas laikā investīciju plānus nav apturējis un gan pērn, gan šogad ieguldīs aptuveni divus miljonus eiro. Uzņēmuma pieredze rāda, ka investīcijas iepriekšējās recesijas laikā – 2008.–2010. gadā – atmaksājas ar uzviju.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmuma darbību ietekmējusi Covid-19 pandēmija?

Dzērienu ražotājus ir ietekmējuši visi tie paši ārējie faktori, kas skāruši visu tautsaimniecību. Pandēmijas divi gadi ir būtiski mainījuši daudzus procesus gan pašā uzņēmumā, gan arī tirgos. Vispirms AS Cēsu alus, tāpat kā jebkura uzņēmuma, darbību ietekmēja Latvijas valdības pieņemtie lēmumi attiecībā uz Covid-19 izplatības ierobežošanu. Jau kopš 2020. gada marta viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir bijusi un joprojām ir valsts noteikto epidemioloģisko prasību izpilde, rūpes par darbinieku drošību un veselību, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktu ražošanas procesu. Pašlaik klātienē var strādāt tikai vakcinēti darbinieki. Uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai reizi nedēļā darbinieki veic testus, lai minimizētu iespēju strādājošajiem inficēties un (vai) inficēt citus darbiniekus – kolēģus.

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.septembra numurā lasi:

Statistika

Būvniecības nozarē grūtības turpinās

Tēma

Par skaidras naudas darījumiem zinās vairāk

Aktuāli

Valsts neefektīvi tērē naudu

Transports

Elektroauto bums pierimst

Meža nozare

Kokrūpniekiem krasas peļņas svārstības

Ceļojums

Uzkāpt Olimpa kalnā

Portrets

Rita Maizenberga, SIA BOMA Capital līdzīpašniece un valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Arnis Ozols, Aleph reģionālais vadītājs Latvijā

Uzņēmumu jaunumi

SIA "OBDO gin" sadarbībā ar SIA "Valmiermuižas alus" uzsācis džina kokteiļu ražošanu.

Latvijā ražotais "OBDO" džins kokteiļos apvienots ar "Gardu muti" ziemeļu ogu un augļu garšu zelteriem. Tāpat, sekojot tirgus tendencēm, šobrīd tiek izstrādāta bezalkoholiskā "OBDO" džina versija.

"Ar Valmiermuižas alus darītavu līgumu par izplatīšanu noslēdzām martā, jo meklējām sadarbības partneri ar plašu izplatīšanas tīklu un izpratni par produktu. Tiekoties, ātri sapratām, ka runājam vienā valodā," stāsta "OBDO gin" ražošanas vadītāja Zane Drauga.

Viņa norāda, ka jaunie džina kokteiļi būs pieejami veikalos un kafejnīcās, kā arī uzņēmums šobrīd attīsta arī internetveikalu savas produkcijas tirdzniecībai.

VIDEO: Stila dzēriens – džins 

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Iestājoties ārkārtas situācijai, "OBDO gin" uzsāka roku dezinfekcijas līdzekļu ražošanu. "Tā kā darbības ar spirtu bija pazīstamas, nolēmām to ražot uz etilspirta bāzes. Dezinfekcijas līdzekļa sastāvā ir 75% etilspirta, un sastāvā esošais glicerīns ir saudzējošs roku ādai. Līdzeklim ir patīkams liepziedu aromāts," stāsta Z.Drauga.

Šobrīd vairāki uzņēmumi "OBDO gin" ir uzrunājuši saražotā dezinfekcijas līdzekļa marķēšanai ar viņu etiķetēm, kas varētu būt interesants produkts gan lietošanai uzņēmumu iekšienē, gan kooperatīviem suvenīriem.

Šobrīd "OBDO gin" dezinfekcijas līdzekli tirgo vairākas kafejnīcas un veikalu ķēdes. "Sākotnēji interese bija ļoti liela, jo bija produkta deficīts, šobrīd ir pārprodukcija un noliktavas kustība ir samērā zema," komentē Z.Drauga.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA "OBDO gin" stāsts aizsācies pirms vairāk nekā pieciem gadiem, bet džina ražošana uzsākta 2019. gada beigās. Rīgā, Tallinas ielā izveidota neliela ražotne, kurā, izmantojot Latvijā ražotu spirtu, avota ūdeni un 22 dažādus meža un pļavas augus, tiek radīts džins. Destilācijas process norit tā, lai "OBDO gin" varētu raksturot kā "London Dry".

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Latvijā ražotais OBDO džins 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "OBDO...

Pēdējos gados veikalu plauktos parādās arvien vairāk produktu ar samazinātu sāls un cukura daudzumu, bet alkohola un tabakas nozares ķērušās klāt pie zemāka riska alternatīvu meklēšanas, ieguldot uzņēmumu transformēšanā miljardus.

Philip Morris International bezdūmu produktu izpētē un ražošanā kopš 2008. gada investējis 7,2 miljardus ASV dolāru, uzsverot, ka smēķētāji arvien vairāk interesējas par mazāk kaitīgām cigarešu un citu tradicionālo tabakas izstrādājumu alternatīvām. Arī vietējie alkohola ražotāji atzīst, ka interese par bezalkoholiskajiem dzērieniem palielinās, piemēram, bezalkoholiskā alus tirgus pēdējo piecu gadu laikā dubultojies.

Nesnauž arī pārtikas industrija – SIA Orkla Latvija četru gadu laikā dažādās produktu kategorijās izdevies samazināt pievienotā cukura un sāls apjomu par teju 190 tonnām. Ražotāji uzsver, ka pieprasījums pēc mazāk kaitīgiem produktiem turpinās augt, tāpēc uzņēmējiem ir jābūt tam gataviem un jāspēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem.