Tehnoloģijas

Ceturtā industriālā revolūcija palīdz efektivitātē

Anda Asere,31.01.2020

Jaunākais izdevums

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Mums ir 90 dažādas alus darītavas, 250 individuālas ražošanas līnijas un 8500 individuāli nosaukumi. Grupā strādā vairāk nekā 32 tūkstoši darbinieku. Daudzi no viņiem strādā pie mums piecus, desmit gadus un pat 20 un 30 gadus. Viņiem ir liela pieredze, viņi izmanto savu intuīciju. Taču šai lieliskajai pieredzei var pievienot datus, dodot labāku redzamību tam, ko viņi dara. Tā vietā, lai izmantotu tikai savu pieredzi un intuīciju, lai redzētu, kas notiek ražošanas procesā, vai ir problēma kādā konkrētā līnijas komponentē.

Mēs vēlamies būt vēl efektīvāki, tāpēc vēlamies iesaistīt vēl vairāk tehnoloģijas. Ja runājam par kopējo aprīkojuma efektivitāti, labākajās ražotnēs tā ir no 70 līdz 75%. Tik un tā ir liela kapacitāte, kas netiek izmantota, jo kaut kas ir saplīsis, tiek mainītas detaļas vai viens produkcijas veids pret citu. Mēs vēlējamies uzlabot efektivitāti, lai sasniegtu 80 līdz 85%, jo tas dod mums iespēju piedāvāt vairāk amatalus un specializētos dzērienus. Tos ražojot, apjomi ir mazāki, un produkcijas veids ražošanas līnijā ir jāmaina biežāk. Piemēram, dažās līnijās mēs varam ražot 60 produktus vienā dienā. Agrāk visu dienu varēja ražot lāgeri milzīgos apjomos, bet šodien patērētājiem ir citas prasības.

Kopumā ceturtā industriālā revolūcija uzlabo efektivitāti un nodrošina mums izaugsmi. Tā mums palīdz noalgot labākos talantus, jo ļauj mums izskatīties pēc lieliskas vietas, kur strādāt. Cilvēks plus mašīna rod lieliskus rezultātus.

Vai varat minēt kādus interesantākos un efektīvākos piemērus saistībā ar ceturto industriālo revolūciju jūsu ražotnēs?

Bieži vien tās ir mazas lietas un nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus. Piemēram, mūsu viedajā ražotnē Šveicē izmantojām datus, lai izstrādātu diagnostikas rīku diezgan sarežģītai līnijai, izmantojuši gandrīz vai digitālā dvīņa tipa pieeju, modelējot, kas notiek līnijā.

Mēs mēģinājām atklāt iespējamās problēmas. Mēs pamanījām, ka optimālo ražošanas ātrumu sasniedzām vēlāk, nekā bijām domājuši. Bija vajadzīgas četras stundas, lai sasniegtu optimālo ātrumu visā līnijā. Atklājām, ka bija problēma, ko nevarējām redzēt "uz aci". Folijas griešanas nazis nebija pietiekami ass, tāpat bija vēl dažas nianses, ko citādi nevarēja redzēt, turklāt konkrētās detaļas netiek pārbaudītas regulārajā ikdienas apskatē.

Komanda uzlika kameras, atklāja problēmu un nomainīja vajadzīgās detaļas. Iepriekš līnija šajā konkrētajā vietā varēja apstāties 15 reizes dienā, bet pēc uzlabojumiem – tikai reizi. Uzlabojums nav 2% vai 5%, bet gan daudz vairāk. Tas ir mazs piemērs, kas mums deva varbūt 0,5 līdz 1 procentpunktu kopējā līnijas efektivitātē, bet operatoriem tā bija milzīga uzvara.

Nereti cilvēki raizējas par to, ka viņu darbu varētu aizvietot ar mašīnām, taču šis piemērs parāda, ka varam labākos talantus iesaistīt vēl vairāk. Taču šajos procesos ir jāiesaista pēc iespējas vairāk cilvēku, nepietiks ar to, ka to darīs tikai viens cilvēks vai maza grupiņa.

Kādas jūsu skatījumā būs ražotnes nākotnē?

Pirmā stadija ir iegūt vairāk redzamības, otrā – iespējas vairāk prognozēt. Dažās jomās būs vairāk automatizācijas un savienojamības. Piemēram, sensori pie alus muciņām palīdzēs prognozēt pieprasījumu, kas savukārt palīdzēs paredzēt vajadzīgās izejvielas. Mēs esam ieviesuši viedo prognozēšanu, lai var paredzētu, kas notiks līnijās. Tā dod vairāk autonomijas un vairāk iespēju operatoriem.

Domāju, ka izmantosim papildināto realitāti. Piemēram, dažās mūsu ražotnēs ir lieliski speciālisti. Varam tikai iedomāties, ko iegūtu, ja viņi ar tehnoloģiju palīdzību varētu apkalpot nevis vienu ražotni, bet divas vai trīs?

Šodien tradicionālā ražošana ir diezgan lineārs process, kas sākas ar izejvielu iepirkšanu, kam seko ražošana, iepakošana, transportēšana. Tas sāk mainīties un teju vai apgriezties otrādi.

Ko no šī visa redzat iespējamas tuvākajā nākotnē un ko tālākā nākotnē?

Domāju, ka lietas, kas ir reālas rīt, ir lielo ekrānu izmantošana ražotnēs, ar ko mums jau ir lieliski panākumi. Tie sniedz tūlītēju rezultātu – ienāku ražotnē un zinu, kas notiek. Tradicionālajās ražotnēs bieži vien arvien tiek izsniegtas drukātas ielaminētas instrukcijas par to, kā tīrīt, pārbaudīt, ieeļļot u.tml. kādu detaļu. Daudz labāk to var izdarīt "iPad", soli pa solim darbinieku izvedot cauri šim procesam. Tas var būt pagaidu darbinieks, kurš strādā pirmo dienu, bet ar šādu instrukciju viņš ar visu var tikt galā, un, ja ir kādas problēmas, var uzņemt video, ierunāt tekstu un attālināti piesaistīt maiņas vadītāju.

Arī analīzes izmantošana uzreiz dod milzīgu ieguvumu. To jau izmanto, un domāju, ka tuvākos divus trīs gadus mēs uz to fokusēsimies. Mums ir 90 ražotnes dažādās valstīs un šādu procesu ieviešana visās no tām prasa laiku. Protams, labums ir jau no tā, ka šie procesi tiek ieviesti vienā ražotnē, bet, kad tie būs visās, būs daudz lielāki rezultāti.

Domāju, ka desmit gadu laikā sāksim redzēt daudz lielāku piegādes ķēdes posmu savienojamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais dzērienu ražotājs "Carlsberg", kas ir ceturtais lielākais alusdarītājs pasaulē, trešdien paziņoja, ka aptur ražošanu un pārdošanu Krievijā tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

"Mēs esam ar ukraiņu tautu un cilvēkiem visā pasaulē, uz visstingrāko nosodot Krievijas iebrukumu," teikts grupas "Carlsberg" paziņojumā.

"Carlsberg" atzina, ka tāpēc nevar Krievijā veikt "uzņēmējdarbību kā parasti".

"Carlsberg" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka aptur jaunas investīcijas Krievijā un eksportu uz Krieviju.

"Kopš [šī paziņojuma] mēs esam apturējuši gan "Carlsberg Group", gan "Baltika Breweries" reklāmas Krievijā, un mēs apturēsim mūsu galvenā zīmola "Carlsberg" ražošanu un pārdošanu Krievijas tirgū," trešdien pavēstīja "Carlsberg".

"Carlsberg" kopš 2008.gada ir Krievijas alusdarītavas "Baltika Breweries" vairākuma īpašnieks. Šajā alusdarītavā nodarbināti 8400 cilvēku, kas ir vairāk nekā piektdaļa no grupas "Carlsberg" nodarbinātajiem visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Prezentē pasaulē pirmās papīra alus pudeles prototipus

Zane Atlāce - Bistere,14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas alus ražotājs «Carlsberg Group» turpina savu ceļu uz pasaulē pirmo «papīra» pudeli, kas izgatavota no ilgtspējīgu resursu koka šķiedrām, kas ir gan 100% bioloģiskas, gan pilnībā pārstrādājamas, informē uzņēmumā.

«Carlsberg» prezentējis divus jaunus pētījumu prototipus tā projektam «Green Fibre Bottle», kas ir pirmā «papīra pudele», kurā tiek pildīts alus. Šobrīd iniciatīvai pievienojušās citas pasaulē vadošas kompānijas, kurām ir vienota vīzija attiecībā uz ilgtspējīga iepakojuma izstrādi, veicot papīra pudeļu tehnoloģijas attīstīšanu.

Abi jaunie pētījumu prototipi izgatavoti no ilgtspējīgu resursu koka šķiedrām, tie ir pilnībā pārstrādājami un ar iekšējo struktūru, kas ļauj iepildīt alu. Viens prototips izmanto plānu pārstrādājumu PET polimēra plēves struktūru, bet otrs – 100% bioloģisku PEF polimēra plēves struktūru. Šie prototipi tiks izmantoti, lai pārbaudītu šo struktūru tehnoloģiju, jo «Carlsberg» vēlas iegūt risinājumu, kas ļautu izmantot 100% bioloģiskas pudeles bez polimēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos 10 mēnešos bezalkoholiskā alus segmenta patēriņš Latvijā palielinājies par 6%, savukārt tirgus vērtība par 4,9%. Arī globālās tendences norāda uz turpmāku šī segmenta izaugsmi, kas pēc "Carlsberg Group" aplēsēm varētu trīskāršoties līdz pat 15% tirgus daļai Rietumeiropā.

Lielākajā daļā tirgus pārdošanas apjomi jau ir pieauguši par 20-25% un tiek prognozēts, ka šī dzērienu kategorija turpinās attīstīsties pat piecas reizes straujāk nekā alus tirgus.

"Bezalkoholiskā alus segments aug ļoti strauji, turklāt tas novērojams praktiski katru ceturksni. Uz to ļoti strauji reaģējuši arī ražotāji – daļa šogad uzsāka bezalkoholisko dzērienu ražošanu, bet vēl daļa paplašināja produkcijas klāstu. Globālās tendences liecina, ka izaugsme redzama ne tikai veikalos, bet arī restorānos un bāros, kur šāda veida dzērieni gūst lielāku popularitāti. Ļoti interesanti būs vērot ikgadējo kampaņu "Sausais janvāris" jeb "Dry January", kas šogad solās būt vēl aktīvāka," uzsver AS "Aldaris" bezalkoholisko dzērienu segmenta vadītāja Inese Vētra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmaiņas AS Aldaris valdes sastāvā

Db.lv,21.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušas izmaiņas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja un izplatītāja AS "Aldaris" valdes sastāvā – darbu valdē uzsāk "Carlsberg Baltic" personāla direktore Baltijā Elīna Aščuka, informē AS "Aldaris".

Līdzšinējais valdes loceklis Aurimas Šimas turpinās pildīt savus pienākumus valdē, kā arī Pārdošanas direktora amatā, savukārt, valdes locekle Lina Markevičiūte turpinās darbu "Carlsberg Baltic" Finanšu direktores amatā. Stratēģiskas izmaiņas uzņēmuma darbībā netiek plānotas. Rotācija valdes sastāvā ir rutīnas prakse ar mērķi iesaistīt profesionāļus ar citu skatījumu un jaunām idejām.

E.Aščuka līdz šim bija atbildīga par HR funkcijas vadību Baltijas valstīs, savukārt pirms pievienošanās "Carlsberg Baltic" komandai viņa guvusi nozīmīgu pieredzi personāla vadības jomā Baltijas līmenī, strādājot "Premier Restaurants" Baltijas komandā. Kopumā E.Aščuka savā vairāk nekā 20 gadus ilgajā karjerā darbojusies dažādās nozarēs – no banku un valsts sektora līdz HoReCa uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus ražotāja AS "Aldaris" eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis kopumā par 58% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, informēja "Carlsberg" grupas, kurā ietilpst "Aldaris", uzņēmuma "Carlsberg Baltic" loģistikas direktors Baltijas valstīs Edgars Bērziņš.

Viņš teica, ka vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzņēmums pieņēma stratēģisku lēmumu šogad prioritāri nostiprināt pozīcijas esošajos tirgos, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Lai gan Apvienotajā Karalistē pandēmijas laikā bija slēgti restorāni un bāri, pieauga pārdošanas apmēri veikalos.

Vienlaikus Bērziņš atzina, ka "Aldara" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā kopumā nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, jo pieaugums "off-trade" segmentā (veikali, kioski, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu veikali utt.) nespēja kompensēt kritumu "on-trade" (bāri, restorāni, klubi, viesnīcu utt.) segmentā.

Tajā pašā laikā Bērziņš piebilda, ka pārdošanas rezultāti jūnijā un jūlijā ir iepriecinoši, radot piesardzīgu optimismu, ka, globālai situācijai nesaasinoties, gadā kopumā "Aldara" apgrozījums varētu būt tuvu pagājušā gada rezultātam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot savas zināšanas un pieredzi, Zanei Čulkstēnai pievienojas Pārsla Baško, kļūstot par konsultāciju uzņēmuma "ERDA" biznesa partneri un veidojot Latvijā un Baltijā vēl nebijušu konsultāciju aģentūras piedāvājumu. Tajā apvienotas biznesa konsultācijas darba devēja ārējā tēla un konkurētspējas stiprināšanai ar konsultācijām uzņēmumu iekšējo personāla vadības procesu un produktivitātes uzlabošanai.

Lēmums par kompetenču un piedāvājuma paplašināšanu nācis līdz ar pēdējo gadu straujo ekonomikas izaugsmi, kas nu jau rezultējies rekordzemā bezdarba līmenī un palielinājis uzņēmēju interesi par efektivitātes un resursu optimizācijas jautājumiem.

Līdz ar komandas paplašināšanos ir plānots dubultot arī uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu skaitu, pielāgojot to esošajam tirgus pieprasījumam un vajadzībām. "ERDA" ambīcijas līdz ar jauno piedāvājumu ir apgūt vēl plašākus ārvalstu tirgus un nodrošināt turpmāko biznesa izaugsmi tikpat strauji kā iepriekšējos gados.

"ERDA bizness katru gadu ir audzis par vidēji 60%. Nākotnē vēlamies turpināt straujo izaugsmi, paplašinot piedāvājumu, tai skaitā arī ārpus Latvijas robežām. Izjūtam to arī kā savu pienākumu – ne tikai palīdzēt Baltijas uzņēmumiem augt un kļūt produktīvākiem ierobežota darbaspēka apstākļos, bet arī mudināt sākt laicīgi gatavoties neizbēgamajām finanšu tirgus korekcijām nākotnē," par lēmumu paplašināt biznesa piedāvājumu stāsta "ERDA" dibinātāja un līdzīpašniece Z. Čulkstēna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Loģistikas nozarē pieaug automatizācijas nozīme, taču mākslīgais intelekts neaizstās cilvēkus

Edgars Bērziņš, “Carlsberg Group” loģistikas direktors,13.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas process ikvienā organizācijā ir tik spēcīgs, cik spēcīgs ir tā vājākais posms. Prognozes liecina, ka nākamajos desmit gados loģistika tiks būtiski automatizēta, taču nozarē aizvien būs pieprasīti arī kvalificēti un pieredzējuši speciālisti.

Jo vairāk tirgos darbojas uzņēmums un plašākas ir tā piegādes ķēdes, jo grūtāk automatizēt procesus, un svarīgāks kļūst cilvēka faktors. Īpaši meklējot atbildi uz jautājumu – kā sasniegt mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām?

Automatizācija nav mūsdienu fenomens

Manuprāt, bažas par to, ka mākslīgais intelekts aizstās kvalificētus speciālistus ir pārspīlētas. Vismaz loģistikas nozarē. Analizējot piegādes un loģistikas uzņēmumu attīstību, varam redzēt, ka zināma veida procesu automatizācija bija jau pagājušā gadsimta 60. gados. “Carlsberg Group” savu pirmo digitalizācijas piloprojektu loģistikā veica vienā valstī un rezultāti bija ļoti daudzsološi – kopumā tika automatizētas gandrīz 5500 darba stundas. Ņemot vērā darba tirgus tendences, ir skaidrs, ka turpmākajā attīstībā tiks investēts arvien vairāk. Tā ir iespēja taupīt laiku uz vienkāršākiem darbiem, piemēram, datu ievadi, atkārtotām darbībām u.tml. Tāpēc prognozēju, ka investīcijas automatizācijā desmitkāršosies, jau šobrīd mūsu uzņēmuma noliktavā Zviedrijā gandrīz nav darbinieku, visu paveic roboti. Tajā pašā laikā nozarē ir un būs nepieciešami darbinieki, kuri “jūt drēbi” un spēj nodrošināt procesu nepārtrauktību. Pandēmijas un kara radītie izaicinājumi Savā pieredzē loģistikas jomā esmu novērojis, ka produktu dažādība padara uzņēmuma darbu izaicinošāku, likumsakarīgi to izjūt arī loģistika. Skaidrs, ka mūsdienu apstākļos nozarēm, kas ražo ātras aprites patēriņa preces, ir jādomā par sava piedāvājuma diversificēšanu – plašāks produktu segments nodrošina iespēju aptvert plašāku auditoriju. Tajā pašā laikā tas sarežģī loģistikas procesus un ir daudz izaicinošāk tos automatizēt un standartizēt. Tas arī apstiprina iepriekš minēto tēzi –daudz procesi tiks automatizēti, taču būs nepieciešams darbinieks, kas to izveidos, uzraudzīs un attīstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carlsberg grupa parakstījusi līgumu par biznesa pārdošanu Krievijā. Šis ir nākamais solis pēc pērn pieņemtā lēmuma par darbības apturēšanu Krievijas tirgū, kas paredzēja, ka Krievijas tirgus vairs netiek iekļauts koncerna ieņēmumos un pamatdarbības peļņā.

Uzņēmuma pārstāvji atzīst, ka biznesa atdalīšana no pārējās Carlsberg grupas ir sarežģīta, jo darbība attiecīgajā tirgū ietvēra 150 dažādas funkcijas, turklāt alus darītavas aprīkojumā un saistītajā IT infrastruktūrā tirgos ārpus Krievijas tika ieguldīti vairāk nekā 150 miljoni Dānijas kronu. Darījums notiek saskaņā ar Krievijā spēkā esošo normatīvo regulējumu un ietvēra pieteikuma iesniegšanu attiecīgajām valdības institūcijām, lai saņemtu oficiālu apstiprinājumu.

Pārdošanas procesu sarežģītāku padara arī vairāku jurisdikciju iesaiste, tāpēc darījuma galīgās pabeigšanas termiņš joprojām ir neskaidrs.

Grupa šobrīd nevar sniegt detalizētāku informāciju, lai neapdraudētu veiksmīgu pārdošanas procesa norisi, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka pārdošanas līgums neietekmēs 2023. gada peļņas prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karadarbības Ukrainā dēļ dzērienu ražotājs "Aldaris" izjūt stikla pudeļu deficītu, sacīja kompānijas komunikācijas vadītājs Toms Kursītis.

"Aldaris" vairākiem produktiem sācis iepakojuma jeb taras maiņu, lai spētu nodrošināt pieprasījumu. Turklāt uzņēmums prognozē, ka pārskatāmā nākotnē būs jūtami traucējumi piegāžu ķēžu darbībā.

Taujāts par pašreizējo situāciju uzņēmumā, Kursītis pauda, ka kopumā gads iesācies salīdzinoši labi - uzņēmuma iekšējie dati liecina par alus tirgus izaugsmi martā. Viņš arī uzsvēra, ka līdz ar Covid-19 ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu strādāt sācis arī viesnīcu, kafejnīcu un restorānu (HoReCa) segments.

"Jāsaka, ka šobrīd aug arī citas kategorijas - minerālūdens, enerģijas dzērieni, alus kokteiļi un kokteiļi," piebilda Kursītis, atzīmējot, ka minētajās kategorijās, līdz ar vairāku jaunumu ienākšanu tirgū, konkurence kļūst ar vien sīvāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Aldara" zīmols “Mežpils alus” paplašinājis sortimentu ar trīs jaunām alus garšām, kuru izveidē investēti 30 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jauno produktu klāstu veido “Latviešu iecienītais alus”, “Apiņotais alus” un pirmais “Mežpils IPA” stila alus – “Session IPA”.

Visi trīs ali ieguvuši AS "Latvijas zaļais punkts" "Zaļi pakots" sertifikātu, kas apliecina, ka produkta iepakojums sertifikācijas procesā ir atzīts par 100% pārstrādājamu jeb videi draudzīgu.

"Aldaris" ir Dānijas alus ražotāja "Carlsberg" grupas uzņēmums. "Carlsberg" kontrolē uzņēmumu "Baltic Beverages Holding". "Aldara" produktu klāstu veido vairāk nekā 40 dzērienu, tostarp alus, sidrs, dzeramais ūdens, dažādi alkoholiskie un bezalkoholiskie kokteiļi.

"Mežpils alus" zīmola ražotājs "Aldaris" 2019.gadā "Aldaris" strādāja ar 25,882 miljonu apgrozījumu un zaudējumiem 3,303 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere,04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Johnnie Walker viskijs tiks pārdots papīra pudelēs

Lelde Petrāne,14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Johnnie Walker", viskijs, kura "saknes" meklējamas pirms 200 gadiem, drīz būs pieejams papīra pudelēs, ziņo "BBC".

Dzērienu gigants "Diageo", kam pieder zīmols, paziņojis, ka no nākamā gada plāno sākt jaunā, videi draudzīgā iepakojuma izmēģināšanu.

Lai arī lielāko daļu "Johnnie Walker" viskija pārdod stikla pudelēs, kompānija meklē veidus, kā kļūt videi draudzīgāka. Pudeļu izgatavošana no stikla patērē enerģiju un rada oglekļa izmešus.

Lai izgatavotu pudeles, "Diageo" līdzdibinās uzņēmumu ar nosaukumu "Pulpex", kas ražos iepakojumus arī "Unilever" un "PepsiCo".

"Diageo" papīra viskija pudele, kas tiks izmēģināta 2021. gada pavasarī, tiks izgatavota no koksnes celulozes un būs pilnībā pārstrādājama.

Dzērienu ražošanas uzņēmumi cenšas izstrādāt jaunas pudeles, lai mazinātu piesārņojumu un padarītu produktus ilgtspējīgākus. Arī "Carlsberg" izstrādes procesā patlaban ir papīra alus pudele. Savukārt Lielbritānijas uzņēmums "Frugalpac" ražo papīra vīna pudeles, kuras ir izgatavotas no pārstrādāta papīra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. novembra apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia valdei pievienojas speciālisti no tehnoloģiju un jaunuzņēmumu vides – Laura Krastiņa un Ilgvars Girgensons.

Izmaiņas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā un saņemts saskaņojums no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

“Esmu gandarīts komandā uzņemt ekspertus no strauji augošām nozarēm, kas pēdējos gados piedzīvojušas ievērojamu transformāciju un izaugsmi. Šīs jaunās kompetences Balcia komandai ļaus attīstīt un ieviest jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, inovācijas procesos un pieejā darbā ar klientiem, kā arī stiprinās uzņēmuma iekšējo kultūru, priekšplānā vēl vairāk izvirzot mūsu darbiniekus,” norāda Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

I.Girgensons līdz šim ieņēma Balcia Tehnoloģiju direktora amatu, un ir sevi pierādījis, demonstrējot spēcīgu nākotnes attīstības vīziju, kā arī to ieviešot. Iepriekš I. Girgensons strādājis tehnoloģiju uzņēmumā Tet. Savukārt L.Krastiņa iepriekš vairākus gadus bija atbildīga par personāla vadību un mārketinga komunikāciju finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumā TWINO. Darbojoties Grupas vadības komandā, šīs funkcijas pārraudzīja arī TWINO meitas uzņēmumos ārpus Latvijas. Pirms TWINO L.Krastiņa ir darbojusies Carlsberg Grupas meitas uzņēmumos Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs Coca-Cola šovasar sāks papīra pudeles testēšanu Eiropā, informē uzņēmumā.

Jau pēc dažiem mēnešiem jaunais, inovatīvais iepakojums parādīsies Ungārijas veikalos, kur tajā tiks piedāvāts augu bāzes dzēriens AdeZ.

Darbs pie papīra pudeles prototipa tika aizsākts pagājušajā gadā Briseles inovāciju centrā. Projekts uzsāks nākamo fāzi, kuras laikā iepakojums tiks izmēģināts patērētāju tirgū, lai noskaidrotu tā sniegumu un patērētāju attieksmi.

FOTO: Prezentē pasaulē pirmās papīra alus pudeles prototipus 

Dānijas alus ražotājs «Carlsberg Group» turpina savu ceļu uz pasaulē pirmo «papīra»...

Kā daļu no uzņēmuma stratēģijas “Pasaule bez atkritumiem” (World Without Waste), Coca-Cola Company ir izvirzījusi vērienīgus mērķus attiecībā uz iepakojumu, plānojot līdz 2030.gadam atgūt 100% pārdotā iepakojuma, lai to nodotu atkārtotai pārstrādei. Šajā sakarā uzņēmums pēta inovatīvus iepakojuma risinājumus, kas veicinātu ilgtspēju un aprites ekonomiku visiem iepakojuma materiāliem.

Jaunais papīra pudeļu prototips tiek izstrādāts kā daļa no sadarbības starp Coca-Cola Briseles pētniecības un attīstības laboratoriju un papīra pudeļu ražošanas uzņēmumu Paboco, kas ir Dānijas jaunuzņēmums, kuru atbalsta iepakojuma ražotāji ALPLA un BillerudKorsnäs sadarbībā ar Carlsberg, L' Oréal un The Absolut Company.

Paboco izstrādātās tehnoloģijas mērķis ir radīt 100% pārstrādājamas pudeles, kas izgatavotas no ilgtspējīgi iegūtas koksnes ar bioloģisku materiālu barjeru, kas piemērota tādām šķidrajām precēm kā gāzēti un negāzēti dzērieni, skaistumkopšanas produkti, kā arī citām precēm. Pašreizējais prototips sastāv no papīra apvalka ar pārstrādājamu plastmasas apšuvumu un vāciņu. Galvenais projekta mērķis ir izstrādāt pudeli bez plastmasas čaulas, ko var pārstrādāt kā papīru.

“Izziņotais tirgus pētījums ir pavērsiena punkts mūsu centieniem izstrādāt papīra pudeli”, sacīja Daniela Zahariea, Coca-Cola Europe tehniskās piegādes ķēdes un inovāciju direktore. “Cilvēki sagaida, ka Coca-Cola attīstīs un ieviesīs tirgū jaunus, inovatīvus un ilgtspējīgus iepakojuma veidus. Tāpēc mēs sadarbojamies ar tādiem ekspertiem kā Paboco, atklāti eksperimentējot un veicot šo pirmo tirgus izmēģinājumu. Tā ir daļa no mūsu “Pasaule bez atkritumiem” stratēģijas.”

Papīra pudeles prototipa izmēģināšanu paredzēts uzsākt 2021. gada otrajā ceturksnī Ungārijā. 2'000 250ml pudeles ar augu bāzes dzērienu AdeZ patērētājiem piedāvās viens no Ungārijas visstraujāk augošajiem pārtikas mazumtirgotājiem – kifli.hu.

Stijns Frensens (Stijn Franssen), Coca-Cola EMEA reģiona Iepakojuma un inovāciju vadītājs, kas ir viens no projekta vadītājiem, uzsver tehnoloģijas attīstības fāzi: «Šī ir jauna tehnoloģija, un mēs pašlaik attīstāmies jaunā lauciņā, izgudrojot tehniskos risinājumus jau procesā.”

“Mēs turpināsim ieguldīt inovācijās un jaunu iepakojumu tehnoloģiju izpētē sadarbībā ar mūsu partneriem Paboco. Iepakojuma prezentēšana patērētājiem liecina, ka mēs gūstam labus panākumus, neskatoties uz to, kas mums vēl priekšā. Šis notikums arī liecina par Coca-Cola apņēmību attīstīt šāda veida iepakojuma inovācijas, pētot un strādājot kopā", sacīja Stijns Frensens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome par izmeklēšanas kavēšanu noteikusi vairāk nekā 800 000 eiro sodu Lietuvā lielākajam alus ražotājam "Švyturys-Utenos alus".

Kompānija pārkāpumus atzīst un sola samaksāt sodu, tomēr apsver iespēju apstrīdēt soda apmēru.

Kā secināja Lietuvas Konkurences padome, "Švyturys-Utenos alus" pārbaudes laikā izdzēsa informāciju un nesniedza regulatoram datu kopiju, tādējādi traucējot izmeklēšanu.

Kompānija atzina, ka ar tādu rīcību ir pārkāpusi konkurences likumu un sadarbojās ar izmeklētājiem, tādēļ tai noteiktais sods samazināts par nepilniem 200 000 eiro līdz 810 800 eiro, informēja regulators.

"Uzņēmumu rīcība, kas traucē Konkurences padomei savākt izmeklēšanai nepieciešamos datus, kā konkrētajā gadījumā iznīcinot informāciju, pati par sevi ir bīstams procesuāls pārkāpums, jo var novērst Konkurences likuma pārkāpuma atklāšanu, tādējādi kaitējot patērētājiem," paskaidroja Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētāja Jolanta Ivanauskiene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremlim sāk pietrūkt naudas, sākas nacionalizācija

Db.lv,20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā, kur kopš pagājušās nedēļas restorāniem, kafejnīcām un bāriem atļauts apkalpot klientus āra terasēs, dažviet aptrūcies izlejamā alus, trešdien raksta portāls "Vz.lt."

"Izlejamā alus piegāde kavējas. Piegādātāji šobrīd nevar piedāvāt necik daudz šķirņu," portālam stāstījis Viļņas kokteiļu bāra "Alchemikas" vadītājs un "Cafe De Paris" īpašnieks Šarūns Česna.

Pēc viņa teiktā, tāda situācija izveidojusies tādēļ, ka izlejamā alus darīšana karantīnas laikā bija apstājusies, jo nebija skaidrs, kad varēs atsākt darbu bāri.

Tikmēr kompānijas "Švyturys-Utenos alus" vadītājs un "Carlsberg Baltic" ģenerāldirektors Baltijas valstīs Rolands Viršils atzinis, ka dažu šķirņu izlejamais alus pašlaik tiek saražots nepietiekamā apjomā.

Jau ziņots, ka Lietuvā kopš pagājušās ceturtdienas restorāniem, kafejnīcām un bāriem pēc pusgada pārtraukuma atkal atļauts apkalpot apmeklētājus - pagaidām gan tikai āra terasēs, strādājot no plkst.7 līdz 21 un pie viena galdiņa ļaujot sēdēt ne vairāk kā diviem cilvēkiem, kuri nepieder pie vienas mājsaimniecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru