Starptautiskais dzērienu ražotājs "Carlsberg", kas ir ceturtais lielākais alusdarītājs pasaulē, trešdien paziņoja, ka aptur ražošanu un pārdošanu Krievijā tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

"Mēs esam ar ukraiņu tautu un cilvēkiem visā pasaulē, uz visstingrāko nosodot Krievijas iebrukumu," teikts grupas "Carlsberg" paziņojumā.

"Carlsberg" atzina, ka tāpēc nevar Krievijā veikt "uzņēmējdarbību kā parasti".

"Carlsberg" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka aptur jaunas investīcijas Krievijā un eksportu uz Krieviju.

"Kopš [šī paziņojuma] mēs esam apturējuši gan "Carlsberg Group", gan "Baltika Breweries" reklāmas Krievijā, un mēs apturēsim mūsu galvenā zīmola "Carlsberg" ražošanu un pārdošanu Krievijas tirgū," trešdien pavēstīja "Carlsberg".

"Carlsberg" kopš 2008.gada ir Krievijas alusdarītavas "Baltika Breweries" vairākuma īpašnieks. Šajā alusdarītavā nodarbināti 8400 cilvēku, kas ir vairāk nekā piektdaļa no grupas "Carlsberg" nodarbinātajiem visā pasaulē.

Šī gada pirmajos 10 mēnešos bezalkoholiskā alus segmenta patēriņš Latvijā palielinājies par 6%, savukārt tirgus vērtība par 4,9%. Arī globālās tendences norāda uz turpmāku šī segmenta izaugsmi, kas pēc "Carlsberg Group" aplēsēm varētu trīskāršoties līdz pat 15% tirgus daļai Rietumeiropā.

Lielākajā daļā tirgus pārdošanas apjomi jau ir pieauguši par 20-25% un tiek prognozēts, ka šī dzērienu kategorija turpinās attīstīsties pat piecas reizes straujāk nekā alus tirgus.

"Bezalkoholiskā alus segments aug ļoti strauji, turklāt tas novērojams praktiski katru ceturksni. Uz to ļoti strauji reaģējuši arī ražotāji – daļa šogad uzsāka bezalkoholisko dzērienu ražošanu, bet vēl daļa paplašināja produkcijas klāstu. Globālās tendences liecina, ka izaugsme redzama ne tikai veikalos, bet arī restorānos un bāros, kur šāda veida dzērieni gūst lielāku popularitāti. Ļoti interesanti būs vērot ikgadējo kampaņu "Sausais janvāris" jeb "Dry January", kas šogad solās būt vēl aktīvāka," uzsver AS "Aldaris" bezalkoholisko dzērienu segmenta vadītāja Inese Vētra.

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Apvienojot savas zināšanas un pieredzi, Zanei Čulkstēnai pievienojas Pārsla Baško, kļūstot par konsultāciju uzņēmuma "ERDA" biznesa partneri un veidojot Latvijā un Baltijā vēl nebijušu konsultāciju aģentūras piedāvājumu. Tajā apvienotas biznesa konsultācijas darba devēja ārējā tēla un konkurētspējas stiprināšanai ar konsultācijām uzņēmumu iekšējo personāla vadības procesu un produktivitātes uzlabošanai.

Lēmums par kompetenču un piedāvājuma paplašināšanu nācis līdz ar pēdējo gadu straujo ekonomikas izaugsmi, kas nu jau rezultējies rekordzemā bezdarba līmenī un palielinājis uzņēmēju interesi par efektivitātes un resursu optimizācijas jautājumiem.

Līdz ar komandas paplašināšanos ir plānots dubultot arī uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu skaitu, pielāgojot to esošajam tirgus pieprasījumam un vajadzībām. "ERDA" ambīcijas līdz ar jauno piedāvājumu ir apgūt vēl plašākus ārvalstu tirgus un nodrošināt turpmāko biznesa izaugsmi tikpat strauji kā iepriekšējos gados.

"ERDA bizness katru gadu ir audzis par vidēji 60%. Nākotnē vēlamies turpināt straujo izaugsmi, paplašinot piedāvājumu, tai skaitā arī ārpus Latvijas robežām. Izjūtam to arī kā savu pienākumu – ne tikai palīdzēt Baltijas uzņēmumiem augt un kļūt produktīvākiem ierobežota darbaspēka apstākļos, bet arī mudināt sākt laicīgi gatavoties neizbēgamajām finanšu tirgus korekcijām nākotnē," par lēmumu paplašināt biznesa piedāvājumu stāsta "ERDA" dibinātāja un līdzīpašniece Z. Čulkstēna.

Loģistikas process ikvienā organizācijā ir tik spēcīgs, cik spēcīgs ir tā vājākais posms. Prognozes liecina, ka nākamajos desmit gados loģistika tiks būtiski automatizēta, taču nozarē aizvien būs pieprasīti arī kvalificēti un pieredzējuši speciālisti.

Jo vairāk tirgos darbojas uzņēmums un plašākas ir tā piegādes ķēdes, jo grūtāk automatizēt procesus, un svarīgāks kļūst cilvēka faktors. Īpaši meklējot atbildi uz jautājumu – kā sasniegt mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām?

Automatizācija nav mūsdienu fenomens

Manuprāt, bažas par to, ka mākslīgais intelekts aizstās kvalificētus speciālistus ir pārspīlētas. Vismaz loģistikas nozarē. Analizējot piegādes un loģistikas uzņēmumu attīstību, varam redzēt, ka zināma veida procesu automatizācija bija jau pagājušā gadsimta 60. gados. “Carlsberg Group” savu pirmo digitalizācijas piloprojektu loģistikā veica vienā valstī un rezultāti bija ļoti daudzsološi – kopumā tika automatizētas gandrīz 5500 darba stundas. Ņemot vērā darba tirgus tendences, ir skaidrs, ka turpmākajā attīstībā tiks investēts arvien vairāk. Tā ir iespēja taupīt laiku uz vienkāršākiem darbiem, piemēram, datu ievadi, atkārtotām darbībām u.tml. Tāpēc prognozēju, ka investīcijas automatizācijā desmitkāršosies, jau šobrīd mūsu uzņēmuma noliktavā Zviedrijā gandrīz nav darbinieku, visu paveic roboti. Tajā pašā laikā nozarē ir un būs nepieciešami darbinieki, kuri “jūt drēbi” un spēj nodrošināt procesu nepārtrauktību. Pandēmijas un kara radītie izaicinājumi Savā pieredzē loģistikas jomā esmu novērojis, ka produktu dažādība padara uzņēmuma darbu izaicinošāku, likumsakarīgi to izjūt arī loģistika. Skaidrs, ka mūsdienu apstākļos nozarēm, kas ražo ātras aprites patēriņa preces, ir jādomā par sava piedāvājuma diversificēšanu – plašāks produktu segments nodrošina iespēju aptvert plašāku auditoriju. Tajā pašā laikā tas sarežģī loģistikas procesus un ir daudz izaicinošāk tos automatizēt un standartizēt. Tas arī apstiprina iepriekš minēto tēzi –daudz procesi tiks automatizēti, taču būs nepieciešams darbinieks, kas to izveidos, uzraudzīs un attīstīs.